Sprūdžs pērn turpinājis apjomīgi "optimizēt", aizņemoties iespaidīgas summas
PIETIEK01.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Reformu partijas pārstāvis Edmunds Sprūdžs pērn, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, turpinājis iemīļotās nodokļu optimizācijas shēmas, trīs aizņēmumos kopā saņemot iespaidīgu summu - vairāk nekā 121 tūkstoti latu.
Kā rāda Sprūdža amatpersonas deklarācija par 2012. gadu, ministrs algā saņēmis tikai nepilnus 20 tūkstošus latu "uz papīra" - tātad aptuveni 13,3 tūkstošus latu (ņemot vērā, ka ministram ir divi apgādājamie - pērn piedzimušās meitas, no kuru mātes viņš, kā rāda deklarācija, tāpat pagājušajā gadā šķīries) pēc nodokļu nomaksas.
Toties deviņas reizes lielāku summu - kopumā vairāk nekā 121,4 tūkstošus latu - Sprūdžs pērn saņēmis trīs aizņēmumos. No deklarācijā neuzrādītām personām ministrs saņēmis 21 869 latu, 97 810 latu un 2550 eiro aizņēmumus.
Līdz ar to Sprūdža parādsaistības ir sasniegušas ierindas privātpersonas mērogiem astronomiskus apmērus un tuvojas pusmiljonam: to deklarētās summas ir 106 tūkstoši eiro un 405,3 tūkstoši latu - kopā tātad nepilni 480 tūkstoši latu.
Vēl pirms gada Sprūdža deklarētie aizņēmumi bija "tikai" 408,8 tūkstoši latu. Savukārt ministra izsniegtie aizdevumi gan gada laikā nav būtiski mainījušies - tie no 37,1 tūkstoša latu gadu iepriekš nu palielinājušies līdz 41,8 tūkstošiem latu (interesanti, ka jaunu izsniegtu aizdevumu Sprūdžs nav deklarējis).
Taču, kā rāda iepriekšējo gadu informācija, Reformu partijas pārstāvim īpaši nav jāuztraucas par iespaidīgo aizņēmumu atdošanu, - Sprūdžs ir izpelnījies uzmanību ar savām primitīvajām, taču efektīvajām nodokļu "optimizācijas" shēmām, pirmām kārtām izvairoties no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, no kurām tiek veidots pensiju budžets.
Vēl būdams uzņēmēja statusā, Sprūdžs bija izmantojis vienkāršu veidu, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, - vismaz vienā viņam piederošajā uzņēmumā tagadējais ministrs algas vietā bija saņēmis iespaidīgu aizdevumu.
Jau iepriekš atklājās, ka 2011. gada rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā, Sprūdžs bija ņēmis 108 408 latu kredītu, tādējādi savas kopējās parādsaistības palielinot līdz 409 000 latu.
Savukārt Sprūdžam vienpersoniski piederošās SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskats (neskaidru iemeslu dēļ apstiprināts tikai šā gada sākumā) rāda, ka jau 2010. gada beigās šis uzņēmums savam vienīgajam īpašniekam bija aizdevis kopumā 258,4 tūkstošus latu.
Savukārt 2011. gada laikā šis aizdevums, kā rāda Lursoft datu bāze, pieaudzis vēl par vairāk nekā 89 tūkstošiem latu, pārsniedzot 347,5 tūkstošus latu. Turklāt laikā, kad pats Sprūdža uzņēmums izmantojis Swedbank kredītlīniju ar 7,86% likmi, Sprūdžs pats no sava uzņēmuma, kuru turklāt vada viņa brālis Valters Sprūdžs, "aizņēmumu" saņēmis bez procentiem. "Aizdevums bez procentiem, atmaksājams pēc aizdevēja pieprasījuma," teikts gada pārskatā.
Kāpēc uzņēmuma īpašnieks nemaksā sev algu vai dividendes, bet saņem no tā milzīgus bezprocentu aizņēmumus? Šāda "optimizācijas" shēma ļauj "ietaupīt" gan uz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (35,09%), gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (25%) rēķina.
Kad pirmoreiz parādījās ziņas par Sprūdža izmantoto shēmu, viņa pārstāvētā Reformu partija paziņoja - tā "sagaidot", ka ministrs atbildēšot uz pārmetumiem par nodokļu "optimizāciju". Tas tā arī nav izdarīts, un jau toreiz partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis publiski apšaubīja savam kolēģim izteiktos pārmetumus.
Šīs "aizdomas", pēc Dombrovska publiski paustajiem ieskatiem, esot "diezgan apšaubāmas" un ""nekorektas un tendenciozas spekulācijas", turklāt "aizdevums nav alga, tāpēc apgalvojumi, ka tādā veidā var optimizēt nodokļus - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir stipri apšaubāmi".
Sprūdža kolēģim arī esot skaidrs, ka aizdevums tikšot atmaksāts no pašreizējā ministra ienākumiem, par kuriem savukārt būšot samaksāti nodokļi. Taču, kā redzams, aizņēmumu atdošanas vietā Sprūdžs pērn ir aizņēmies vēl un vēl.
Interesanti, ka dāsnā aizdevēja - Sprūdža firma Sensum Solutions tajā pašā laikā šā gada februārī valstij nodokļos nebija nomaksājusi aptuveni 24 tūkstošus latu. Arī šo faktu Sprūdžs tā arī nav vēlējies komentēt.
Sprūdžs šonedēļ nevēlējās Pietiek paskaidrot, no kā tieši viņš saņēmis jaunos aizdevumus un kā tieši ar nedaudz vairāk kā 1000 latu algu mēnesī gatavojas atmaksāt gandrīz pusmiljonu lielos parādus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
