Sprūdžs un ministrija klusē par ziņām, ka paklusām, bez konkursa iecelts jauns "Vides investīciju fonda" vadītājs
PIETIEK07.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Edmunda Sprūdža vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apgalvo, ka tā ņēmusi vērā zaudējumu tiesā Pietiek pārstāvim un veikusi būtiskus "pilnveidojumus", lai " nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt atbildes un informāciju", pirmdien gan Sprūdžs, gan ministrijas administratīvā vadība klusēja kā partizāni saistībā ar neoficiālo informāciju, kas liecina - šajās dienās paklusām, bez konkursa par nozīmīgas finanšu plūsmas kontrolējošās valsts SIA Vides investīciju fonds vadītāju iecelts kādreizējais bēdīgi slavenā veselības ministra Āra Audera padomnieks Ronalds Neimanis, kuram nav faktiski nekādas pieredzes vides jautājumos.
No kāda lasītāja Pietiek nedēļas nogalē saņēma šādu vēstuli: "Nelielu izbrīnu ir izraisījusi mēdiju pārstāvju klusēšana par aizejošā ministra E.Sprūdža ministrijas (VARAM) pēdējā laika aktivitātēm, lai gan iespējams viss tika izdarīts tik klusi, ka vienkārši palika nevienam nepamanīts. Tādēļ uzskatīju par nepieciešamu vērst Jūsu uzmanību uz vienu manuprāt dīvainu notikumu.
Proti, jau vairāk kā pirms nedēļas VARAM par SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāju iecēla Ronaldu Neimani. Lieki piebilst, ka nekāds konkurss uz šo amatu netika izsludināts, neskatoties uz Reformu partijas kādreiz deklarēto nepatiku pret partiju "ielikteņiem" vadošajos amatos valsts kapitālsabiedrībās.
Īpaši jautājumi šai sakarā nerastos, ja jau ilgāku laiku vakantajā amatā tiktu iecelts kvalificēts speciālists, kurš būtu īpaši piemērots šā darba veikšanai, īpaši ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušām baumām par šīs kapitālsabiedrības reorganizāciju, tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas par R.Neimani, šāds iespaids nerodas.
Par uzņēmuma, kura galvenās darbības jomas ir Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas uzraudzība, dalība starptautiskos vides aizsardzības projektos, aizdevumu izsniegšana videi draudzīgu pašvaldību projektu atbalstam u.c. tiek iecelts cilvēks, kuram saskaņā ar pieejamo informāciju ne tikai nav nekādas profesionālās pieredzes minētajās Vides investīciju fonda darbības jomās, bet nav pat pieredzes kādu nebūt lielu uzņēmumu vai iestāžu vadīšanā.
Līdz šim R.Neimaņa profesionālā darbība ietvēra vien vidējā vai zemākā līmeņa vadītāja amatus, tai skaitā, maza uzņēmuma SIA Rons izpilddirektora amatu, SIA Rīgas nami īpašumu attīstības un būvniecības direktora amatu, un pašlaik ieņemamo Rīgas Stradiņa universitātes infrastruktūras departamenta direktora amatu. Nedaudz senākā vēsturē bijis arī bēdīgi slavenā veselības ministra A.Audera padomnieks.
Līdz šim R.Neimanis centies nedaudz darboties arī politikā, 2009.gadā kandidējot vēlēšanās no sabiedrības Cita politika saraksta, iesaistoties Jaunajā laikā, kā arī periodiski ziedojot nelielas summas dažādiem politiskajiem spēkiem. Nelielas ar vienu izņēmumu – 2011.gadā, kas apmēram sakrīt ar laiku, kad R.Neimanis strādāja Rīgas pašvaldības uzņēmumā SIA Rīgas nami, viņš ziedoja 4000 Ls Saskaņas centram, kas tobrīd bija pie varas Rīgā.
Iespējams, tieši R.Neimaņa demonstrētā lojalitāte, dāsni pateicoties "darba devējam" par iekārtošanu siltā amatā, bija par iemeslu, kādēļ Reformu partijas pārvaldītā VARAM savas kapitālsabiedrības Vides investīciju fonda vadībā, kas uzrauga daudzu desmitu miljonu latu budžeta līdzekļu izlietojumu, klusi iebīdīja tieši R.Neimani, kuram nav pietiekamas pieredzes nedz kapitālsabiedrību vadībā, nedz fondu administrēšanā un uzraudzībā, nedz arī vispār kāda saistība un izpratne vides aizsardzības jomā, kas ir šīs kapitālsabiedrības izveides galvenais mērķis."
Lursoft datu bāze vismaz pagaidām neuzrāda, ka SIA Vides investīciju fonds vadība būtu papildināta ar Neimani, - tajā joprojām oficiāli skaitās tikai valdes locekļi Askolds Kļaviņš un Aigars Lisovskis. Nekādu informāciju par vadības maiņu nesniedz arī Vides investīciju fonda un ministrijas interneta mājas lapas.
Saistībā ar šo informāciju Pietiek vērsās gan pie ministra Sprūdža, gan pie ministrijas administratīvās vadības ar vienādiem jautājumiem - vai uz šīs SIA valdes priekšsēdētāja posteni VARAM bija izsludinājusi konkursu; ja jā, kur un kad tas bija uzsludināts, ja nē, kāpēc ne; kura konkrēti amatpersona vai amatpersonas pieņēma lēmumu par Neimaņa iecelšanu šajā amatā; kāda bija argumentācija un pamatojums minētās personas iecelšanai šajā amatā; kādas ir R. Neimaņa kvalifikācijas, kas padarīja viņu atbilstošu šim amatam.
Taču ne Sprūdžs un viņa preses sekretāre Maija Pētermane, kas vēl tikai šopavasar par labu darbu no ministra saņēmusi 1200 latu naudas balvu, ne ministrijas vadība nevēlējās sniegt nekādas atbildes ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem.
Interesanti, ka ministrijas vadība izvēlējās neatbildēt uz uzdotajiem jautājumiem tieši laikā, kad tai saskaņā ar tiesas spriedumu ir nācies oficiāli atvainoties Pietiek pārstāvim par iepriekšēju informācijas nesniegšanu.
Ministrijas administrācijas vadītāja Gundara Kauliņa parakstītajā oficiālajā atvainošanās vēstulē arī apgalvots, ka "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir veikusi nepieciešamos iestādes iekšējās darbības pilnveidojumus, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos turpmāk un nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt atbildes un informāciju saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību".
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
