Stājas spēkā mans lieliskais likums ar pietiekamiem horizontālās politikas instrumentiem

»

uz so mulkibu rekina levits var kopa ar visu savu kanceleju loti brangi zagt naudu.

Atbildēt

»

Nedriksteja unibanku pardot zviedriem un iet briseles ultimatu pavada,bet solit pa purnu sorosit ltv operatoram nav nekas slikts.vismaz Berzins to pilknabi saraudinaja,bet loti zel ,ka neiesedinaja cietuma.

Atbildēt

man pie kājas ko te levita diršļaižas raksta , žids paliek žids , purnā rakstīts , kā zīmogs pasē un latvju tautai viņš ir kā ēde kājā !

Atbildēt

»

bija latviete.Vāciete māte ir Pabrikam.Un sieva arī.Manuprāt,ja cilvēks ir dzīvojis Vācija,tas nenozīmē,ka viņš pēc tautības ir vācietis.Kas tā par jauno modi visus,kas dzīvo ,piemēram,Latvijā dēvēt par latviešiem?To Vaira ieviesa.Vācijā ir un bija daudz latviešu,arī vācbaltiešu,kuri runāja latviski.Māte Levitam,starp citu,bija izteikta brīvās Latvijas patriote,kra radio "Brīvā Eiropa"stāstīja par Lpsr režīmu un rusifikācijas politiku un daudz ko citu,kas notiek Lpsr.Pati dzirdēju.Kopā ar tēvu klausījāmies.Es vēl tēvam teicu,ka dāmai žīdisks uzvārds.Tēvs teica,ka droši vien vīrs žīds.Kundze publcēja arī dzejoļus un rakstiņus latviešu presē Vācijā.Gandrīz visiem viņas septiņiem bērniem izteikti latviski vārdi,izņemot meitu Esteri.Kur nu vēl latviskāku sievieti par L.māti...Arī tēvs runāja latviski,tāpat,kā mēs visi un vēl vairākās svešvalodās.

Atbildēt

»

Kurš no vecākiem ir latvietis? Ebrejs tēvs vai vāciete māte?

Atbildēt

vainot poļus, ka ir 3 č a un vēl lērums tādu utu....ka neapvainojas poļi

Atbildēt

»

Latvijas sabiedrībai tiek stāstītas humānas pasakas par tikšanās patiesiem iemesliem.

Livonijas Ordeņa vairs nav. Krievi un cionistu sērga, ievazāta Latvijā, dara savu posta darbu.

Lētticīgā tautu sajauktā vietējā Latvijas tauta norūpējusies par zupas katlu un izklaidēm.

Latviešu kultūras degradācijas posms.

Atbildēt

»

nemīt ne naids, ne bailes.

Alga ik nedēļas nogalē par vergošanu, pilna sile un pornogrāfija vai mikropisums.. Miers pāri visam.

Traktor eģet dir dir dir
Mi za mir mi za mir

Atbildēt

»

Neticami,bet brīva cilvēka dvēselē nemīt ne naids ne bailes,toties ir nepieņemami meli un perversijas,viss kas ir necilvēcisks.
Saulveži varam būt tikai paši,bet pagaidām esam vergi.

Atbildēt

»

Livonijas krusta karu posmi
Livonijas krusta kariem kā vēstures procesa iedalījumam konkrētos posmos ir nosacīts raksturs. Atsevišķie notikumi, kas tikai retrospektīvi sniedz iespēju novērtēt to vēsturisko svarīgumu pēc radītajām sekām, ir vienīgie pieturas punkti, lai varētu veidot mūsdienās izprotamu kopainu par šiem kariem. Pirmais posms sākās ar Rīgas bīskapa Alberta (vācu Albrecht von Buxthoeven, latīņu Adalbertus Canonicus Rigensis) organizēto un pāvesta kūrijā Romā sankcionēto militāro ekspedīciju 1200. gada vasarā. Šī ekspedīcija tika virzīta pret Daugavas lejteces līviem, kad bīskaps savā diecēzē atgriezās grāfa Konrāda (Konrāds no Meiendorpas; vācu Conrad von Meyendorff, latīņu Conradus de Meyendorpe) un kāda ministeriāļa pavadībā kopā ar “daudziem krustnešiem”. Leģitimitāti šī spēka piemērošanai pret “barbariem”, kuri apdraud kristīgo baznīcu, piešķīra 05.10.1199. pāvesta Inocenta III (latīņu Innocentius III; īstajā vārdā Lotario Konti, grāfs Senji, itāļu Lotario de' Conti di Segni) aicinājums Saksijas un Vestfālenes kristiešiem. Ap 1205. gadu krustnešu spēks tika virzīts pret Gaujas līviem. 1207. gadā tika pakļautas arī Daugavas līvu apdzīvotās teritorijas, tādējādi paplašinot Rīgas bīskapijas varas telpu un uzsākot tās sadali. 1206. gadā Valdemārs II devās savā pirmajā krusta karagājienā pret Sāmsalas igauņiem, bet cieta neveiksmi. Šajā laikā aizsākās krustnešu ofensīva pret Tālavas un Jersikas letu (letgaļu), kā arī sēļu zemēm, šīs teritorijas 1208. gadā un 1209. gadā pakļaujot Rīgas baznīcai, ar ko noslēdzās pirmais Livonijas krusta karu posms.

Otrais posms
Otrais posms aizsākās ap 1211. gadu, kad Livonijā ieradās krusta karotāji, kurus pavadīja Ziemeļvācijas grāfi un vairāki – Padebornas, Raceburgas un Verdenas – bīskapi. 1212. gada vasarā sākušies nemieri Gaujas Siguldas līvu, Idumejas un Autīnas letu teritorijās, kuras Rīgas bīskaps nodeva Zobenbrāļu ordeņa valdījumā, tika apspiesti. Šis posms noslēdzās ap 1217./1218. gadu, atjaunojot līvu un letu vienošanos par pakļaušanos un viņu zemju atkārtotu dalīšanu.

Trešais posms
Trešais posms zīmīgs ar to, ka 1219. gadā Valdemārs II uzsāka krusta karu pret Ziemeļigaunijas pamatiedzīvotājiem. Viņam izdevās ieņemt rēveliešu nocietinājumu Lindanisi, kas kļuva par atbalsta punktu dāņu militārajai ekspansijai Austrumbaltijā. 1223. gadā dāņi uzsāka karagājienu pret sāmsaliešiem. Gandrīz ciešot sakāvi, dāņu karaļa spēkus glāba palīgā nākušie bīskapa Alberta aicinātie krusta karotāji. Sāmsalas pamatiedzīvotājus tomēr pakļaut neizdevās. 1224. gadā, apvienojot Livonijas baznīcai uzticamos tirgotājus, vasaļus, Rīgas pilsoņus un krusta karotājus, tika salauzta Sakalas un Igaunijas pamatiedzīvotāju pretestība, atsākta kristīgā misija, atjaunota politiskā ietekme šajās zemēs un to saikne ar Rīgas bīskapiju. Tikai 1226. gada vasarā atsākās krusta karotāju ekspedīcijas gatavošana, ievērojot Livonijas baznīcas intereses Sāmsalā, kas 1227. gada ziemā noslēdzās ar sāmsaliešu pakļaušanu un atkārtotu kristīšanu.

Ceturtais posms
Ceturtajam posmam raksturīga ģeopolitisko un misijas interešu virziena maiņa ap 1229./1230. gadu, kad notika pirmā Rīgas baznīcas organizētā militārā ekspedīcija pret kuršiem Kurzemes ziemeļaustrumos. Šī Livonijas krusta kara perioda laikā 1251. gadā beidza pastāvēt Zemgales bīskapija, kas tika izveidota 1226. gadā, tās teritoriju iekļaujot Rīgas bīskapijā. Līdz tam Livonijas baznīca ilgstoši cieta neveiksmes, jo zemgaļu pozīcija pretstatā kristietībai bija pragmatiska – kristīšanās (1219; 1224) mijās ar konvertītu atkrišanu no Romas katoļticības (1220; 1226). Tāpēc būtisks pagrieziena punkts bija 1236. gada kauja pie Saules, kurā pret lietuviešiem (žemaišiem?) krita lielākā daļa Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku. Zemgaļu dalība šajā kaujā, ņemot vērā rakstīto avotu pretrunīgos izteikumus, ir hipotētiska. Lai stabilizētu Rīgas bīskapijas pozīcijas zemgaļu apdzīvotajos apgabalos, bija nepieciešama pāvesta un Romas kūrijas ietekmes pastiprināšana Livonijas politiskajās norisēs. Tāpēc 1237.–1245. gadā stratēģiski Livonijas iekšpolitikas jautājumi atkārtoti tika uzticēti pāvesta legātam Vilhelmam no Modenas (latīņu Guillielmum Mutinensis episcopus, vācu Wilhelm von Modena, arī Wilhelm von Sabina), kura iesākto reformu rezultātā notika gan Zemgales (1254) un Sēlijas zemju dalīšana (1256), gan Sāmsalas (atkārtoti 1242; 1251; 1258) un Kurzemes bīskapiju (1245; 1253) teritoriju pārdale starp atbildīgajiem bīskapiem, viņu domkapituliem un Vācu ordeni, kā arī Ziemeļigaunijas (1238) nodošana Valdemāram II. Precīzi tika noteiktas pušu tiesiskās kompetences šo teritoriju pārvaldāmajās daļās un jaunkristīto statusa aizsardzība. Apstākļi, kas 1260. gada vasarā noveda pie Vācu ordeņa Livonijas atzara bruņinieku un krusta karotāju apvienoto spēku sadursmes pie Durbes ar žemaišiem, tiem, iespējams, sabiedrojoties ar kuršiem, tuvāk nav zināmi; kauja beidzās ar kristiešu armijas smagu sakāvi. Šis posms noslēdzās ap 1265. gadu.

Piektais posms
Piektais posms ir tikai nosacīti pieskaitāms Livonijas krusta karu laikam. Ap 13. gs. 60. gadu vidu, kad esot atsākusies sporādiska zemgaļu militārā pretošanās, tika mobilizēti skaitliski lieli, ja ticama būtu "Vecākās Livonijas atskaņu hronikas" (Älteste Livländische Reimchronik, 1290–1298) informācija, Livonijas Vācu ordeņa spēki. Šīs bruņinieku krustnešu apvienotās militārās ekspedīcijas pret zemgaļu, kā arī kuršu nocietinātām apdzīvotām vietām (Dobeli, Mežotni, Tērveti, Kuldīgu) noslēdzās 1272. gadā ar to atkārtotu pakļaušanu. Pēc Vecākās atskaņu hronikas vēstījuma un nedaudziem dokumentārajiem avotiem zināms, ka 1279. gada pavasarī notikusī kauja pie Aizkraukles, kurā Vācu ordenis cieta sakāvi, bija ilgstoši briedušu nesaskaņu sekas starp šīs garīgi militārās korporācijas eliti un kristīto zemgaļu vadoni Nameisi. Šim posmam raksturīgs, ka arvien biežāk Vācu ordeņa brāļi sevi dēvēja par krustnešiem (pilgerîme), kuru ekspedīcijas pret Livonijas “pagāniem” ir svētais karš. Šādi veidotam publiskam paštēlam vajadzēja iedvesmot gan ordeņa zemēs Livonijā un Prūsijā kalpojošos brāļus, gan vēl potenciāli rekrutējamos ārpusē – Svētās Romas Impērijas zemēs. Par revanšu pēc Aizkraukles kaujas uzskatāmas Vācu ordeņa ekspedīcijas, kuras atbalstīja ne tikai kurši un esti, bet arī Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu vasaļi, sākot ar 1280./1281. gadu līdz 1287. gadam, tās virzot pret Tērveti, Dobeli un citiem zemgaļu centriem. Rakte, Dobele un Sidrabene esot bijušas pēdējās nocietinātās vietas, kuras zemgaļi 1290. gadā zaudējuši Vācu ordenim. Šai sakāvei, pēc Vecākās atskaņu hronikas attēlojuma, sekojusi zemgaļu aiziešana uz Lietuvu. Avotu materiāls atklāj šim posmam pēc Livonijas krusta kariem raksturīgu parādību: pēc 1264./1266. gada, kā liecina dokumentētā pāvestu Urbāna IV (latīņu Urbanus IV; īstajā vārdā Žaks Pantaleons, franču Jacques Pantaléon) un Klementa IV (latīņu Clemens IV; īstajā vārdā Gvido Fuko, franču Gui Foucois, arī Foulques vai Foucault) griba par grēkatlaižu piešķiršanu “svētceļniekiem”, Romas kūrijas un pāvestu atbalsts krusta karu kustībai Livonijas virzienā vairs netika nodrošināts. Taču interese par Livoniju nebija apsīkusi, nemazinājās arī krustnešu plūsma, galvenokārt no Lībekas ostas. Vēstures avoti liecina, ka krusta karotāju klātbūtne Livonijā, it sevišķi Rīgā, bija līdz pat 13. gs. 90. gadu nogalei.

Krusta karu darbība topošajā Livonijas telpā nodrošināja to teritoriālo bāzi, uz kuras varēja veidoties bīskapijas un garīgo zemes kungu vara. Šis process, lai gan ne tik daudz kā kristīgā misija, tieši un neatgriezeniski mainīja pirms tam pastāvējušo sociālo vidi un sabiedrības organizācijas formas: to vietā veidojās jaunas, Rietumu kultūrā sakņotas sociālo un politisko attiecību struktūras un modeļi, piemēram, lēņa attiecības. Krusta kari mobilizēja dažādas profesionālās, sociālās un etniskās grupas no atšķirīgiem Eiropas reģioniem migrācijai Livonijas virzienā. Šādi radītās saskarsmes rezultātā ar vietējām nekristiešu sabiedrībām tika veicināti ekonomiskās apmaiņas un zināšanu pārneses procesi, kas ļāva topošajai Livonijas sabiedrībai kopš 13. gs. 2. puses iekļauties Rietumu kultūras telpā. Nenoliedzami ir tas, ka arī Livonijā svētā kara ideāliem bija ļoti liela nozīme kolektīvo (dzimtu, brālību u. c.) identitāšu veidošanās procesos.

Atbildēt

»

1547. gada 16. janvārī. 0
Ieteikt




Viesturs Sprūde
0:00, 16. janvāris 2017
Kronē pirmo Krievijas caru

Pirms 470 gadiem Maskavas Kremlī pareizticīgo metropolīts Makarijs par Krievijas caru kronēja 16 gadus veco Ivanu IV, vēlāk vēsturē pazīstamu kā Ivanu Bargo vai latviešu versijā – Jāni Briesmīgo. Tā bija pirmā reize, kad tika kronēts Krievijas cars, jo līdz tam runāja par Maskavas lielkņaziem. Līdz ar Ivanu IV aizsākās Krievijas lielvalstiskās ambīcijas. Uzstādīdams valdīšanas rekordu Krievijas patvaldības vēsturē – 50 gadi un 105 dienas –, šis cars ar nežēlīgiem karagājieniem dubultoja Maskavas lielkņazistes izmērus. Sākotnēji viņa skats vērsās uz austrumiem, iekarojot Kazaņas, Astrahaņas apkaimi, Baškīriju, Rietumsibīriju, Donas upes reģionu. Bet 1558. gadā Ivans IV uzsāka arī Livonijas karu, kas gan nebija Krievijai veiksmīgs, taču sagrāva Livonijas valsti un atnesa milzīgu postu mūsdienu Baltijas teritorijai. Cars savā darbībā lielā mērā iedvesmojās no Krievijas pareizticīgās baznīcas idejām par varas un reliģijas vienotību un tā, ka Krievijai lemts būt par “Trešo Romu”. Darbības sākumā viņu vēl varēja uzskatīt par valdnieku reformatoru, bet valdīšanas nogalē psihiski nestabilais Ivans Bargais iedvesa laikabiedros šausmas ar savu tirāniskumu un nežēlību. Ne velti pēc viņa nāves Krievijā sākās tā sauktie juku laiki.

Atbildēt

»

Margarita!

Atbildēt

Vai ta levitam to preambulu nenogrieza?

Atbildēt

»

nogādāja Brazilijas džungļos. Ilgi dzīvoja komfortā. Meli par galvaskausiem Kremļa arhīvos. Un paši galvaskausi neīztie. Sen tas atklāts.

Atbildēt

»

To labi redz Ansterdamas lidostā. Kad lidmašīnas vairs neredz magnētusko ziemeļpolu , kur tas bija senāk un nolaižas ar 15 grādu slīpumu borizontālē.

Mazo ļaužu tukšmuldēšana. Nekā mistiska. Visi gaida jaunus laikus un notikumus. Tie jau ir te. Dabas zīmes to nerāda. Izkauj, jā, irdenis ar šprici. Maltas Ordenis, kur viesojās viltvārdis pue Svētā krēsla un Vatikāns uzsauc lezbēm vīna kausus.

Visi kaut ko gaida un noskatās. Bailes zaudēt komfortu. Arī to prasto un vienkāršo. Stallī labi un silti. Barība ciešama. Tas nokauj garu. Brīvības garu.

Gars, ideoloģija, stratēģija un uzdevums.

Nekas nav tik pastāvīgi kā “pagaidām”. Hibrīdkarš. Potē armijas. Vispirms jālikvidē vecie un vājie - pensionāri parazīti, tad armija, tā vaislīga.

Daudz lieko. Par daudz.

Atbildēt

»

Un pēc tam cietumnieku ar lielu pompu aizkomandēja uz ES štabu un tā nu vīrs nopelnīja lielāku pensiju nekā Maskava gribētu un varētu.Tā nu mums ir vēl viens slavens okupetās un neatkarīgās Latvijas valstsvīrs.Hitlers veltīgi noindējās,varēja kļūt par Vācijas kancleru,bet nebija viņam lemts zināt par Latvijas brīnumiem.

Atbildēt

Pēc šitā izlasīšanas, nu nē, es laikam uz pastāvīgu dzīvi Latvijā vairs neatgriezīšos!

Kaut kādi vēsturiskie latvieši, tagadējās kultūrtelpas kopā ar vēsturiskajām mazākumtautībām?! Vai tiešām ar šādu muļķību peripētijām vēl nodarbojas 2021.gadā, pie pilnīgi citām problēmām pāri galvai?!

Atbildēt

https://www.brivibasplatforma.lv/laikmeta-griezos-ko-vesta-saule-un-vilki/
GAISMAS CEĻŠ LATVIJĀ TEV VARĒTU INTERESĒT
Laikmeta griežos – ko vēsta Saule un vilki?
23. jūnijs, 2021 Aivis Vasiļevskis

Šogad viesojoties pie Latgales šamaņiem, kuri mēra Saules ceļu pa debesu jumu, viņi zināja teikt dīvainais lietas. Ka Saule vairs nelec tur, kur tai jābūt no rītiem un īpaši uzbūvētās Saules vērotavas rāda pavisam ko citu, kā simtiem gadu līdz šim.
Līdz ar to Saulstāvji šogad varēja būt patiesībā jau ap 15.datumu, bet ierastais Saules ceļš ir nobīdījies par padsimt grādiem. Un ja tas tā ir, tad tas ir grandiozu notikumu priekšvēstnesis. Tā ir vesela laikmeta maiņa, ja vien mēs spējam aptvert, kas īsti šobrīd notiek.

Bet vēl uz mājām sākuši nākt vilki, par to raksta arī lielajos medijos. Noplosīti vairāki suņi pat māju pagalmos un kāds teļš. No grāmatām par senvēsturi zināms, kā vecie ļaudis esot stāstījuši to, ka tas uz lieliem kariem vai pirms kāda mēra. Tad vilki tā darot. Aizvien spēcīgāk pārņem sajūta, ka drīz kaut kas nāks vaļā

Gara acīm vērojot, ka tieši tāpat reiz pirms gadsimtiem varbūt bija tāpat – bažīgie Krīvi vēroja zīmes un juta to, ka drīz nāks lielas pārmaiņas un vecā, tūkstošgadīgā dzīve vairs nebūs tāda, kā agrāk, ka viss svētais tiks izpostīts un Tēvu zemi pārņems sveša vara.

Tā arī joprojām ir šeit – tikai šoreiz tā nāk ne vien ar apziņas indi vai svešu ticību – tagad tai ir arī fiziskā inde. Un arī Kangars ir tepat – tas tikko satikās ar kārtējo svešzemju ordeņa sūtni fon Leyenu, kas slavē sasniegumus jauniešu maitāšanā, ko viņi dēvē par ‘digitalizāciju’ un ‘zaļo atveseļošanu’ un Kangaram atved zelta maisus, lai tas to izdarītu. Bet tas jau ir izdarījis pašu galveno.

Reiz visā zemē pilskalnu galotnēs dega svētās ugunis, kamēr ļaudis gāja kopā ar dziesmām un dejām – tas bija laiks, kad tautas gars vēl bija stiprs, pat zem svešās varas un tai nekad nesanāca izpostīt šos sakrālos rituālus līdz galam – lai cik cēla božņicas uz svētvietām un pārbīdīja datumus, ļaudis tik un tā turpināja smelties senču gara spēku no sev zināmām vietām un caur kopīgo dziedāšanu un Ritiem.

Bet tagad ir noticis tas, ko nespēja izdarīt neviena svešā vara 1000 gadus – tagad kopā nākšana un tautas gara avots ir izsīcis. Un tas ir daudz briesmīgāk, kā daudzi spēj to aptvert, kas mums ir šis tautas spēka avots – bet kangari to zina un tāpēc pašu zemē top aizliegts pats svētākais, dziesmu un deju svētki, Saulstāvju pasākumi un viss tas, kas vēl spēja dot kādu dzīvības pilienu tautas nomocītajam garam. Viņi to sauc par ‘epidemioloģisko situāciju”, bet mēs to saucam par ordeņa meliem un viltu, kā skaldīt un valdīt un nomaitāt tautas nākotni jau saknēs. Toreiz tas bija vienas reliģijas uguns un zobens, tagad tas ir citas reliģijas uzpurnis un šprice.

Jā, vietām vēl šīs liesmiņas saglabājas, vēl ir veco laiku ļaudis un zinošie, kuri gan jau iznesīs savās sirdīs šīs patiesās zināšanu uguns liesmiņas arī zem šī Melnā Bruņinieka sloga un nodos tās turpmākām paaudzēm. Tomēr šobrīd mēs atrodamies pašā pekles dibenā – savā zemē atkal nākas justies kā tiem božņicu vajātajiem krīviem un zintniekiem, kuri tālajos mežos un purvos centās uzturēt svēto uguni un saglabāt ticību patiesajiem šīs zeme gaismas dieviem. Atliek vien cerēt, ka svešzemju mošķu inde reiz taču taps no tautas acīm izskalota.

Kaut kāds laikmets šobrīd ir noslēdzies un nekas vairs nav tā, kā bija vēl nesen. Vairs jau nav, kur atgriezties un tas nemaz tā nav paredzēts. Bet tikai no mums tagad ir atkarīgs, vai jaunais laikmets atkal nesīs verdzības gadsimtus, vai tomēr šī ir Atmoda un pelavu atsijāšana. Priecīgus visiem Līgo svētkus!

Atbildēt

»

,saulvežu laiki līdz ar to , tad nu jābūt citai kārtībai , nevis O.1984... Izmaiņas būs globālas un daudziem šiškiem būs jāatceras, ko nozīmē atbildība par padarīto .

Atbildēt

»

Tikai lūdzu bez ieročiem!Lēnām pār tiltu,mīļie tautieši!

Atbildēt

»

ka man ir pašai sava galva.Jūs labāk pastāstiet,kurš tad būs tas jūsu Saulvedis,kad Levits vairs nebūs amatā!Kurš šobrīd rīkotos un runātu pilnīgi citādi,kā to dara Levits?Vai tiešām Lembergs?Uz to gan neceriet!tur nekas nevar iznākt.

Atbildēt

»

Kāpēc neseko E. Levita piemēram? Nodevēja!

Atbildēt

»

No otras izbēga, jo juta, ka kļūst emocionāli neadekvāts. Un te ir rezultāts - murgi par gasimtiem, nāciju.. viss parauts gaisā! Ar burtiem grib nostiprināt melus. Žīda daba. Mēģina iestāstīt, mēģina ietirgot savu vērtību ar vārdiem “prezidenta darbā” bez darba. Tukša salmu kulšana.

Redz, kur noved tas, ka LR Satversmē nav ierakstītas tautas pašnoteikšanās tiesības ar ieročiem rokās sacelties pret valsts un tautas iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem - pasaules baņķieru algotņiem - Levitu, Kariņu, Bordānu ..

Atbildēt

»

Neesmu vakcinējusies un nekādā gadījumā netaisos to darīt.Un citiem arī neiesaku,bet,lai katrs dara,kā grib.Drīzāk kaut kā upuri ir tie,kas te izgāž žulti pilnīgā bezjēgā.

Atbildēt

»

Grūti Jums nepiekrist! Jo latviešiem jau ir apnicis kaunēties un sarkt par saviem aprobežotajiem prezidentu izstrādājumiem. Sākot jau no Bērziņa, kas izblēdījis sev lielāko Latvijā pensiju, ietaisījis bastardiņu medmāsai un atļaujas solīt pa purnu LTV operatoriem.

Atbildēt

»

ja tēlosi upuri, tevi noteikti apēdīs.

Atbildēt

»

vajag izdot likumu, ka Rīgā un Latvijā nedrīkst trūkt medus un ledus.

Pēc tam jā ūt likumam, ka katram Latvijas iedzīvotājam valsts nodrošina par brīvu ziepes un striķi un eitanāzajas izdevumus.

Kad samazināsies iedzīvotāju skaits pēc ko idindēšanas - likumu, ka valstij katrs jānodrošina ar 1000 € kabatas naudu.

Atbildēt

»

Levita, Kariņa, Viņķeles un AstraZenesa upuris.

Atbildēt

visiem naidpilnajiem prezidenta ienīdējiem!Vai nav grūti dzīvot ar tādu naidu un nicinājumu sirdīs?Neviens no iepriekšējiem prezidentiem nav tik zvērīgi nīsts.Laikam jau tie visi bija vismaz galvas tiesu pārāki.Nu,labi!Daļa arī Vairu nevarēja ieredzēt,bet ne jau ar tik zooloģisku naidu.Pilnīgi baisi kļūst.Liekas,ka lielāka briesmoņa un šausmoņa,necilvēka Latvijas prezidenta krēslā nekad-visā Latvijas vēsturē nav bijis...Turieties,cienījamie tautieši!Ja latviešu tauta pārdzīvoja divus pasaules karus,divas okupācijas 53 ar pusi gadu garumā,tad jums,mīļie,jāsaņemas un vēl pāris gadiņu jāpaciešas,kad nāks Saulvedis un atrisinās visas jūsu problēmas.Lūdziet Dievu!

Atbildēt

Ja jau Egilam tā likumu sacerēšana tik labi padodas, tad nav ko apstāties pusceļā. Nākamais, jāuzraksta un jāpieņem likums kas nosaka, ka visiem latviešiem ir jādzīvo pārpilnībā, jābūt gudriem, veseliem, tīrīgiem un laimīgiem. Lai tikai kāds mankurts vai kremļa trollis pamēģina celt iebildumus un apšaubīt to, ka latvieši var un ir pelnījuši tādi būt.

Atbildēt

Kurā gadā Levits ir dzimis, ka 1974.gada pblikācijās ir rakstīts, ka Egils Levits dzimis 1953.gadā http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang fr#panel:pa|issue:233584|article:DIVL382|query:Egils%20Levits%201953%20

Atbildēt

»

tāda pavēle nav vēl bijusi. pagaidām.

Atbildēt

»

krĀmen, jedritvaikociņarārā.

Atbildēt

»

Sit jau pa purnu,nevis pa pasi.

Atbildēt

»

lai vins uzrada savu izraelas vizu ar ko uz visiem laikiem izbrauca no Latvijas! taja laika bija tada anekdote,vai jus lidz 16 gadu vecumam nebijat ebrejs ?

Atbildēt

Priecājamies, ka mums ir prezidents kurš lepojas ar saviem esejas ražojumiem. Kas ir viņa radošās mokas salīdzinājumā ar vienkāršo ļaužu problēmām - vaitad tādas ir?

Atbildēt

»

Neskūts viņš ir tikai vienīgajā bildē,kuru tev jau pāris gadu rāda,bet pasē viņam nav jāskatās,jo tajā jau no viņa 16 gadu vecuma stāv rakstīts-latvietis.Tik daudz jau nu vajadzētu zināt,ka okupācijas gados,ja vecāki bija dažādu tautību,to varēja izvēlēties vai nu viena,vai otra vecāka tautību.Kā var būt tik stulbs,rakari?Jeb tu speciāli tēlo muļķi?

Atbildēt

»

Latviešu literatūrā žīdi teica: "Mēs tautietes".

Atbildēt

vis labāk man patīk ,kad šis neskūtais prezidenta negadījums saka MĒS LATVIEŠI , tur no smiekliem var nokrist , laikam nav skatījies pasē savu tautību !!!

Atbildēt

»

Komentārs bija domāts CILVĒKIEM.

Atbildēt

muļķis,kurš izturas,kā muļķis ,runā ,kā muļķis ,izskatās ,kā muļķis un pārējo muļķu barā var izcelties tikai ar vēl lielāku muļķību M.Zālīte

Atbildēt

Levits aizmirsa vēl pieminēt eiropas vērtības, t.i. citādi domājošos pediņus un lesbes. Bez šīm vērtībām Latvijas tautai nolemta iznīcība.

Atbildēt

»

Brīnišķīgs līdz vietai, kur 700 000 kolonistu un militāro okupantu ir faktiski attaisnoti, bet nosodīsim pārdesmit mankurtus.
Beidzoties okupācijas pirmajam periodam 90tajos ar lielu pompu iesēdināja vienu Rubiku, bet pārējie sevi apkarināja ar ordeņiem. Pēc "brīnišķīgā" komentāra scenārija iznākums būtu līdzīgs un kremlis savu būs panācis, lai turpinātu savu "ruskij mir" pārkrievošanas un iznīcības karagājienu.
Komentāra lielākā daļa protams ir patiesība kam pievienojos.

Atbildēt

»

Valdmanis visu labi redzēja.

Atbildēt

»

Ko tu lieto?Ja salietojies esi,neraksti!

Atbildēt

»

Brīnišķīgs komentārs.To vajadzētu nosūtīt personīgi Levitam un Rinkēvičam.

Atbildēt

»

VVF, K. Kariņa, E. Levita, viltvārža, un tamlīdzīgu sadarbībā ar veco Rietumu svešzemju okupantiem, ar cionisma ideoloģiju latviešu valodā sadarbojoties pret latviešu valsts un tautas interesēm savās merkantilajās interesēs.

Intereses izpaužas materiālā ieinteresētībā. Savukārt tautas pašnoteikšanās tiesības nav intereses, bet ir cilvēciskas, cilvēktiesību vērtības.

Lieliski šo mankurtismu atklāj bijušais 6. Saeimas deputāts Gundars Valdmanis savā grāmatā “Starp dzirnakmeņiem”. Grāmatā atklāti fragmenti no cionistu rokasgrāmatas “Gudro stratēģija un taktika” 6. Saeimai.

G. Valdmaņa grāmata atklāj cionisma ielaušanos caur komunistu atbalstu Latvijas teritorijā pēc 1991. gada, padomju kolaborantiem sadarbojoties ar veco Rietumu latviešu kolaborantiem - Levitu, Kariņu, VVF u.c.
Komunisma ideoloģija tiek nomainīta uz agresīvu liberāldemokrātijas cionisma ideoloģiju. Tās pilna realizācija redzama mūsdienu Latvijā, LV cionistu ievazātās kovidafēras laikā atsakoties pat no cilvēktiesību ievērošanas ar 13/03/2020, par ko klusē cionistu angažētie mediji caur Sorosa fondu un valsts cenzūras struktūrām mūsdienās. Mediji realizē cionistu politiskos šovus - TV 24 Preses klubs, LTV Panorāma un citi.

Atbildēt

Kāda jēga no tukšiem vārdiem no miljonara,komisāra dēlēna,nelatvieša mutes,ja latviešiem ir liegta ieeja pat pie pašvaldībām,kuras ir vajadzīgas vienu reizi gadā maksājot nodokļus,bet tagad arī šāda iespēja ir liegta.Par vēlešanam vispār nekādas vietējas informācijas.Dzīve okupacijas perioda mājās,dzīves līmeni pat nevar salīdzināt ar okupācijas periodu.Pensionāru - invalīdu nicināšana atnemot invalīda atbalstu,darba invalīdu tieša iznicināsana liedzot arodslimību ārstēsanu un atbalstu.Pārlasīju uzrakstīto un mati atkal sacēlās stāvus,taču tas nekad neatstās kādu iespaidu uz šādu tipu ar dolāriem nocietinātajām dvēselēm.

Atbildēt

»

tagad esiet tik laipns un aprakstiet rietumu virziena kolaborantus! ;)

Atbildēt

»

Mankurtisms – laba augsne kolaboracionismam
2017. gada 10. augusts | Raksti
J. Liekmanis



Bieži sev esmu uzdevis jautājumu, kāpēc Latvijā tik izplatīts vienmēr ir bijis un ir kolaboracionisms un mankurtisms. Paskaidrošu, ko šie jēdzieni manā izpratnē nozīmē. Kolaboracionisms ir dzimtenes nodevēju sadarbība ar okupantiem, ar okupācijas režīmu. Mankurts savukārt ir vergs, kuram varmācīgi atņemta atmiņa, kurš neatceras savu pagātni, savu tautu un kurš tāpat kā kangars apzināti kaitē savas tautas interesēm. Tātad abi šie jēdzieni ir stipri identiski.

Latvija, sevišķi kopš padomju laikiem, kļuvusi par “daudznacionālu valsti”. Lielā mērā tas ir, pateicoties mūsu lielajam kaimiņam, imperiālistiski un agresīvi noskaņotajai Krievijai. Krievija vienmēr ir centusies iekarot, pakļaut un rusificēt apkārtējās mazās valstis, arī Latviju, iepludinot tajās savus daudznāciju iedzīvotājus… neskatoties uz to, ka tā nekad nav pratusi savest pati savu valsti kārtībā. Atcerēsimies kaut vai logu ciršanu uz Eiropu Ivana Bargā vai Pētera I, vai padomju laikā. Krievija vienmēr un jo sevišķi padomju laikā savu mērķu realizēšanā centusies izmantot mankurtizētos latviešu kolaboracionistus. Tikai, salīdzinot ar Čingiza Aitmatova formulēto mankurta jēdzienu, daudzi latvieši pie šī negoda ir nonākuši ne tikai piespiedu brīvprātīgā ceļā (Stokholmas sindroms), bet arī padomju režīma ideoliģiskās apstrādes, tātad maldu ceļā vai labprātīgi.

Okupējot un anektējot Latviju 1940. gadā, Krievija (PSRS) centās latviešu tautu pārkrievot, nogalinot, apcietinot, deportējot latviešus un atklātā vai slēptā veidā to vietā iesūtot cittautiešus vai pārkrievotus Krievijas latviešus. Šie pārkrievotie latvieši un viņu pēcnācēji joprojām te ir, viņus dēvē par latviešiem, bet tie uzticīgi kalpo Krievijas, nevis Latvijas interesēm.

Latvijā palikušie latvieši, jau sākot no bērnudārza, tika ideoloģiski apstrādāti un veidoti par mankurtiem/kolaboracionistiem. Savu roku pielika arī VDK. Vienlaicīgi tā tika veidota jauna cilvēku kopība – padomju tauta. Šīs politikas sekas mēs jūtam vēl šodien.

Kolaboracionisma ziņā es neredzu lielu atšķirību starp Krievijas un Latvijas latviešiem. Vienīgi Krievijas latvieši atklātāk kalpo krievu un Krievijas interesēm. Un tad nu der ieklausīties V.I.Ļeņina teiktajā, ka pārkrievojušies nekrievi ir lielāki ģeržimordas par pašiem krieviem vai pārkrievojušies cittautieši vienmēr pārsāla īsti krievisko noskaņojumu. Par to mēs esam pārliecinājušies gan LPSR gan tagad LR laikos.

Kas visvairāk iestājas par krievu un pret latviešu interesēm? Latvijā dzīvojoši nelojāli žīdi (piedošanu, pārkrievojušies ebreji) – giļmani, cilēviči, lindermani, girsi, ždanokas… un, protams, arī pārkrievojušies latvieši – piemēram, Elksniņš, Ameriks ar visu savu GKR & Co. Dievs ar ebrejiem, bet man nav saprotams, kā latvietis var kļūt par savas tautas ienaidnieku, kaut arī būtu nācis no Krievijas?

Kāpēc ir tik liela atšķirība starp Krievijas un Rietumu latviešiem? Kāpēc Rietumu latvieši centās saglabāt savu latvietību, bet Krievijas ne? Kaut gan, loģiski spriežot, vajadzēja būt otrādi, jo pirmo dzīve savās mītnes zemēs bija krietni labāka nekā otro. Vai nu Krievija prata labāk iedarboties uz cilvēku prātiem sev vēlamā virzienā, vai arī katrā no minētajām debesu pusēm nonāca atšķirīgi orientēti indivīdi.

Protams, arī starp Rietumu latviešiem atradās (bieži vien maskētā veidā) latviešu interešu nodevēji, kā G.Meijerovics, V.Vīķe-Freiberga, N.Muižnieks. Taču arī vietējo latviešu vidū ir plaši izplatīts kolaboracionisms. Manuprāt, kamēr Latvijā nav likvidētas okupācijas sekas, te pastāv okupācijas pazīmes. Tāpēc latvieši, kas atbalsta šīs okupācijas sekas un tātad de facto noliedz padomju okupācijas faktu, ir uzskatāmi par kolaboracionistiem. Un tādu ir papilnam – praktiski visās Latvijas partijās – un tieši tie nosaka šodienas Latvijas politiku (naturalizāciju, t.s. sabiedrības integrāciju, iztapību vietējiem nelatviešiem, iztapību Austrumiem un Rietumiem).

Visu kolaboracionistu viedokli savā laikā izteica A.Čepānis, paužot, ka Krievijai nevajagot uztraukties par 1996. gada 22. augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju, jo tas esot tikai iekšējās lietošanas dokuments. Un par tādu tas patiešām arī ir padarīts. Žēl, ka pretstatā likumiem un lēmumiem, kas aizsargā krievu (krievvalodīgo?!) minoritāti, likumi, kas aizsargā šo valsti vai latviešu tautu, bieži vien no pašu pieņēmēju puses tiek ignorēti. Diemžēl nekas neliecina, ka tuvākajā laikā mūsu mazajā valstiņā būtu sagaidāmas kādas pozitīvas pārmaiņas. Negribētu te vēlreiz izvērst jautājumu par latviešu nacionālo pašapziņu vai patriotismu.

Krievvalodīgo attieksme pret Latvijas pamattautu un šo valsti liecina, ka nepateicība ir pasaules alga. Latvieši pret krieviem un citiem krievvalodīgajiem, neskatoties uz to, ko okupanti mums ir nodarījuši, ir izturējušies ar pārlielu toleranci. Kaut gan valstī vajadzēja veikt DD, tā vietā latviešu varneši realizēja pretēju procesu – okupantu/kolonistu legalizāciju ar pakāpenisku varas nodošanu viņu rokās (NI politiku).

Valstī tika atstāta pat militāra piektā kolonna (ne)pensionēto krievu militāristu un čekistu personās. Ar to vēl mūsu bāleliņiem nepietika – vajadzēja piešķirt (pielīdzināt) minoritātes statusu, noteikt pasaules praksē nebijušu nepilsoņa jēdzienu. Lai atražotu okupācijas sekas un saglabātu Latvijā krievisko noskaņojumu, tika saglabātas krievu skolas un bērnudārzi. Tika radīti okupantiem/kolonistiem labvēlīgi kolaboracionistiski likumi, kā Pilsonības likums. Arī Valsts valodas likums kalpo tiem pašiem mērķiem, jo faktiski, pēc gara, netiek ievērots. Varasvīriem bīstamāki šķiet Latvijas patrioti, nevis tās ienaidnieki (salīdziniet 16. marta ierobežojumus ar 9. maija neierobežojumiem!).

Visbīstamākā okupācijas seku sastāvdaļa ir nevis šeit palikušie okupanti/kolonisti, bet mankurtizētie latviešu kolaboracionisti – pateicoties viņiem Latvijas valsts un latviešu tauta tiek bīdīta pa skuju taku.

Imanta joprojām apburts dus zem Zilā kalna un gaida, kad to kāds modinās.

Atbildēt