Staķa padomnieks atved Staķi uz savas sievas rīkotu pasākumu: vai „Rimi” rīcība Latvijā atbilst Zviedrijas labākajiem standartiem?
Pietiek lasītājs08.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir skaidrs, ka pirmos 10 vai 15 gadus pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas šeit tikko ienākušo Rietumu investoru attieksme bija visai divdomīga – no vienas puses svaigs, neapgūts un potenciāli labi pelnošs tirgus, no otras – juridiski un praktiski nesakārtota pusmežonīga postpadomju ekonomiskā, politiskā un juridiskā telpa. Šeit varēja daudz ko atļauties, jo nekādas pretestības jau nebija – tikai svaigu dzīvē pirmās lielās naudas smaku sajutuši politiķi un viņu apkalpojošais personāls.
Nu ir 2020. gads, tūliņ būs 2021. Jau 16 gadus Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, mēs esam pilnvērtīgi un uzticami NATO partneri, esam pārvarējuši daudzas krīzes un galu galā daudzmaz saveduši kārtībā gan likumus, gan reālo ekonomisko vidi un paradumus. Diemžēl laiku pa laiku notiek recidīvi – investoriem dažkārt aizvien no jauna šķiet, ka viņi šeit var izvesties kaut kā citādi, atšķirīgi, nekā pašu mājās!
Šī gada 27. oktobrī zviedru mazumtirdzniecības koncerna ICA AB meitasuzņēmums Baltijas valstīs RIMI Baltic ar lielu pompu atklāja jaunu vērienīgu loģistikas centru, no kura turpmāk plāno produktu piegādes gan Latvijas, gan daļēji arī Lietuvas un Igaunijas tirgum un kurā plāno nodarbināt ap 700 cilvēku!
Tā kā jaunais centrs tika atklāts Rīgā, Deglava ielā, diezgan saprotami, ka svinīgajā pasākumā līdzas RIMI vadībai, Zviedrijas vēstniecei un citām prominencēm piedalījās arī jaunais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Nu skaidrs, Rīgai 700 jaunas darba vietas u.t.t.
Diemžēl, kā jau nereti gadās, salda medus mucā nejauši ielīst karote darvas… un viss solīdais pasaules standartiem atbilstošais pasākums sabojāts! Izrādās, ka ballīti organizējis neviens cits kā Rīgas mēra “politiskā padomnieka” Ginta Knoka (attēlā) sievai Eglei Klekerei – Krekelei piederošā sabiedrisko attiecību firma Deep White! Saprotams, par šāda vēriena pasākumu no RIMI saņemot nesliktu žūksni!
Varētu jau sacīt – kad gan tur liels, tāds “parasts” interešu konfliktiņš vien sanācis? Taču būtu svarīgi ņemt vērā fonu – no vienas puses tāda valsts kā Zviedrija un liels tās uzņēmums, kas tik ļoti lepojas ar saviem politiskajiem un ētiskajiem standartiem. No otras – jaunā sirdsšķīstā Rīgas domes vadība ar cilvēku, “ar kuru var iet izlūkos” priekšgalā. Un pa vidu – nekas cits kā sīkas kārtējā “politiskā padomnieka” rebītes, kuras jau nu vajadzēja pamanīt gan RIMI Baltic vadībai, gan Rīgas mēram!
Vai tad tiešām nebija iespējams pasākuma organizēšanai izvēlēties kādu citu no vairākiem desmitiem Latvijas aģentūru; tādu, pār kuru nekristu interešu konflikta ēna? Ir grūti iedomāties, ka šādu elementāru kļūdu pieļautu tādi lieli Zviedrijas kapitāla uzņēmumi kā SEB, Swedbank vai IKEA.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
