Starp Valsts kontrolei sijātajiem pretendentiem gan auditorfirmas "Deloitte", gan "Revertas" amatpersonas
PIETIEK19.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pieļaujot, ka apstākļos, kad attiecības starp koalīcijas partneriem nav vieglas, var neizdoties panākt sev vēlamā kandidāta apstiprināšanu valsts kontroliera amatā, premjera partija visticamāk vēlējusies sagatavot iespēju ietekmes pārbīdēm Valsts kontroles padomē – šādi politikas kuluāros tiek skaidrota koalīcijā nobremzētā Vienotības iniciatīva par grozījumiem Valsts kontroles likumā, mainot tās padomes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību.
Tā kā viena no Valsts kontroles reformas idejām bijusi atteikties no pašlaik likumā noteiktā trīs gadu ierobežojuma padomes locekļu kandidātu darbībai kādā politiskā partijā, uzpeldējis Jaunā laika 2004. gadā valsts kontrolieres amatam virzītās Gunas Kalniņas-Priedes vārds. Pirms astoņiem gadiem tobrīd Valsts kontroles padomes locekle Kalniņa-Priede, iegūstot 29 balsis, tikai ceturtajā vēlēšanu kārtā zaudēja Ingunai Sudrabai, kura tika ievēlēta par valsts kontrolieri.
Kalniņa-Priede no darba Valsts kontrolē aizgāja 2006. gada pavasarī. Pašlaik viņa vada revīzijas departamentu a/s Reverta un saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju 2009. gadā no Jaunā laika saraksta kandidējusi Cēsu novada domes vēlēšanās. Kā vēl viens Vienotības atsijāto kandidātu sarakstā minētais premjera ārštata padomnieks un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins Pietiek iepriekš noliedza piedāvājumu kandidēt uz amatu Valsts kontrolē.
Lai nepieļautu iestādes politizāciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzīt personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ieņēmušas ministra amatu vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas vēlētos amatos partijās. Aizvadītajā pirmdienā koalīcijas sadarbības padomes sēdē negaidīti prezentēta ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kuru centrālā ideja - arī sešu iestādes padomes locekļu kandidatūras, par kuru apstiprināšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzītu deputāti, nevis Valsts kontroles vadītājs kā līdz šim. Valsts kontrolieri jeb padomes priekšsēdētāju tad ievēlētu padomes locekļi no sava vidus. Līdz ar to šādi likuma grozījumi ietekmes pārdali Valsts kontroles vadībā ļautu veikt "pa sētas durvīm" tuvākā gada laikā. Vienlaikus izskanējusi arī ideja atteikties no ierobežojuma, ka Valsts kontroles vēlēto amatu pretendenti pēdējos trīs gadus nedrīkst būt aktīvi darbojušies partijās.
Pat, ja pēkšņi uzpeldējusī ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā netiks nobremzēta, tā visticamāk neietekmētu Sudrabas pēcteča ievēlēšanu amatā, bet var būtiski ietekmēt šīs iestādes vadību drīzā nākotnē. Jau maijā Saeimai būs amatos jāapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divām padomes loceklēm – 2009. gada maijā apstiprinātajām Elitai Krūmiņai un Dacei Nullei. Pēc tam nākamās tuvākās otrā termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijā, bet līdz 2015. gadam amatā ievēlēti Aivars Ērglis, Lelde Dreimane un Marita Salgrāve. Tomēr, ja grozījumi likumā tiktu veikti, var pacelties jautājums par visas Valsts kontroles padomes pārvēlēšanu saskaņā ar jauno kārtību vēl pirms amata termiņu beigām.
Ideju koalīcijā aizstāvējusi premjera partija Vienotība, bet tā saskārusies ar koalīcijas partneru piesardzību un aizdomām par vēlmi politizēt Valsts kontroli. Formālais likuma grozījumu pamatojums - tie tuvinātu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kā to iecerējuši Satversmes tēvi, jo esot neatbilstība starp pašreizējo amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību un pamatlikumā noteikto. Publiskai apspriešanai šī iecere līdz šim nav piedāvāta.
Vēl iepriekš, novembra otrajā pusē Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Premjera partijas piedāvātā vienošanās par kritērijiem valsts kontroliera amata kandidātiem tomēr nav panākta, jo, kā Pietiek neoficiāli norādījuši Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.
Premjera Valda Dombrovska ārštata padomnieks finanšu jautājumos un vienlaikus auditorfirmas Deloitte Latvia valdes loceklis Igors Rodins, kura vārds šajā kontekstā piesaukts politikas kuluāros, Pietiek noliedza, ka būtu uzrunāts kandidēt valsts kontroliera amatam. "Neviens man ne oficiāli, ne neoficiāli nav piedāvājis kandidēt valsts kontroliera amatam. No jums pirmoreiz to dzirdu. Atbildēt, vai piekristu kandidēt, ja man piedāvātu, būtu līdzīgi kā atbildēt, vai es rīt lidotu uz Mēnesi, ja man būtu tāda iespēja. Ja kritērijs ir auditora pieredze, tad es neesmu labs kandidāts, jo 15 gadus neesmu nodarbojies ar auditu," Pietiek apgalvoja Rodins.
Pēc spēkā esošās prakses kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza deputāti, kas nozīmē, ka izvēle ir politiska, bet attiecībā uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatūrām ir cita izvirzīšanas kārtība – par viņiem Saeima balso pēc valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozīts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakāpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pēdējiem tiktu attiecināta tā pati izvirzīšanas kārtība kā uz līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju – viņu vārdus Saeimas Prezidijā iesniegtu deputāti.
Ja var ticēt formālajam iemeslam, piedāvājums radies pārlasot Satversmi un secinot, ka esošā Valsts kontroles amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi. Proti, Satversmes 88. pantā, kas runā par valsts kontrolieru iecelšanas kārtību, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamēr praksē šī kārtība tiek attiecināta tikai uz vienu valsts kontrolieri. Tāpat šādas izmaiņas vairāk atbldīšot Satversmē un Valsts kontroles likumā nostiprinātajai idejai par to kā koleģiālu iestādi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runā par neatkarīgu koleģiālu iestādi. Lai gan publiski iestādi pārstāv valsts kontrolieris, praksē lēmumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomē, kuras lēmumus paraksta valsts kontrolieris.
Valsts kontroles padomē bez valsts kontroliera, kurš automātiski pēc likuma ir arī padomes priekšsēdētājs, ir vēl seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatā apstiprina uz četriem gadiem. Katra no šīm amatpersonām amatā var tikt apstiprināta uz atkārtotu četru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
