Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Stāsts par mums

Māris Stinkulis
06.06.2011.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā nu gadījās, ka sliktajos padomju laikos dziesmas dziedāt un runāt savā valodā varējām ar atļaujām un saskaņošanām caur galvenās un vienīgās partijas ideologu kabinetu kompartijas centrālkomitejā. Bet gribējās pašiem. Gribējās dziedāt un runāt to valodu, kuru tēvi un mammas, vectēvi un vecmammas mācīja kopš bērnības ģimenē. Bijām dzirdējuši par demokrātiju, par to, ka var būt arī citas partijas. Bijām dzirdējuši, ka sabiedrība pati izvirza tautas pārstāvjus no citām partijām, apvienojas dažādās domubiedru grupās un caur to veido domubiedru viedokļu pārstāvniecību sabiedrībā.

Tā pamazām izveidojās sabiedriskā doma, ka visu to, ko bijām dzirdējuši par demokrātiju, varam atrast pašu vēsturē - laikā, kad tika izveidota Latvijas valsts. Sabiedrībā sākās diskusijas par Latvijas valsts izveides jautājumiem 1918.gadā, par to cēloņiem 1905.gada notikumu kontekstā. Vecie ļaudis atcerējās, ka bijuši tāli labklājības laiki - Ulmaņlaiki. Par to jau visur tika runāts ģimenēs, bet katrā ģimenē savādāk. Vieni teica, ka ulmaņlaikos nacionālā buržuāzija apspieda proletariāta šķiru, otri paklusām sačukstējās un stāstīja, ka viņu ģimenes radinieki bijuši lielos amatos un labi dzīvojuši, varējuši braukt, kur grib, un runāt, ko vēlas, bez saskaņošanas ar vienīgās partijas ideologu kabinetu kompartijas centrālkomitejā. Tik daudz kas bija noklusēts un aizliegts, ka gribējās vienreiz izrunāties. Izstāstīt citiem savu noklusēto sāpi.

Un tā arī notika - sākās lielais runāšanas laiks. Cilvēki stāstīja un runāja, rakstīja un dziedāja uz katra stūra tā, ka galvenās un vienīgās ideologu kabineta kompartijas centrālkomiteja pati nespēja vairs izsniegt saskaņojumus un atļaujas. Lielais runāšanas laiks izgāja no kontroles žņaugiem, un mēs sapratām, ka var arī citādāk. Runājām par visu. Par vecajiem labajiem laikiem, par Latvijas slavu un sasniegumiem, par Tobāgo kolonijām un eksporta sviestu, par latviešu strēlniekiem un Lāčplēsi, par Staburagu un Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, par VEF un RAF... aizrunājāmies pat par to, ka varētu saviem spēkiem pārvaldīt šo teritoriju. Paši bez  galvenās un vienīgās ideologu kabineta kompartijas centrālkomitejas palīdzības.

Sacīts, darīts. Bet arī to vajadzēja izrunāt un pārrunāt atbilstoši demokrātijas principiem - tā, lai visiem savējiem būtu vienlīdzīgas tiesības uz brīvību. Kas varēja par tādām lielām un nopietnām lietām kā savas valsts pārvaldīšana runāt, ja ne pašu pārstāvji no galvenā un vienīgā ideologu kabineta kompartijas centrālkomitejas? Tā nu sākās "galvenās un vienīgās" sadalīšana pēc demokrātijas principiem domubiedru grupās, un tad arī varēja runāt zem jauniem lozungiem jaunā kvalitātē. Kur gan tika ņemti jaunie lozungi un jaunās partijas? Nu, protams, ka mūsu pašu izrunātajā un pārrunātajā vēsturē no "labajiem ulmaņlaikiem".

Kā nu gadījās, kā ne, bet kaut kas tajā brīdī pazuda. Pazuda sabiedrībā iedzīvinātie piec- un desmitgades attīstības plāni, pazuda cilvēciskums par kopības sajūtu pavasara sestdienas grābekļu talkās, pazuda "gaišās nākotnes" celtniecības motivācija. Tā vietā stājās privātnieciska saimniekošana bez finanšu līdzekļiem, un nu tautai pašai bija jāsāk domāt, kā darīt. Pazuda vienīgā un galvenā ideologu kabineta kompartija. Mēs kļuvām paši par saimniekiem bez savām saimniecībām. Nācās atgūt tiesas ceļā senču īpašumus, sākās mežonīga kapitāla veidošana uz kolektīvā kapitāla pārdales bāzes. Daudzi nebija gatavi sākt domāt citādāk, tāpēc nolaida rokas un ķērās pie vecajiem lozungiem par vienīgā un galvenā ideologu kabineta saglabāšanu. Daudzi bija ar mieru darīt jebko, ko mācīja citi un tas vēlāk izrādījās tikai un vienīgi citu interesēs. Daudzi steidza mācīties jauno domāšanu, kas noliedza visu veco.

Un tajā lielajā haosā, pārdalot mantu, zemi, īpašumus, pienākumus un tiesības... pazuda tautas mērķis. Daudzās partijas un biedrības centās izaugt par galvenajiem un vienīgajiem ideologu kabineta patiesības zinātājiem. Daudzie darbi pārvērtās karuseļu atrakcijās, un banānu kravas tika kaisītas pār rupjmaizi ēdušajiem strādniekiem. Dziedot sirdi plosošas dziesmas, ārzemju tautieši centās pieskaitīties pie latviešu tautas kultūras nesējiem, bet miesnieki tirgos skaldīja nezināmas izcelsmes kautķermeņus. Komisijas veikalos varēja iemainīt pret lietotu "piecgades plānu izpildes" medaļu tādu pašu lietotu "saulainu" oriģinālu Japānā ražotu divkasešu magnetofonu. Rīgas tirgū varēja nopirkt pašu velnu, kuru atšķaidot sanāca pieci mazi lietojami velnēni, kurus dancināt pa galdu, sēžot jaunā, oriģinālā džinsu kostīmā ar oriģinālām 100% botām kājās....

Tauta cēla labklājību, nezinot mērķi un to, kur nonāk "viņu"  valdības dīvaini aprēķinātie nodokļi. Māksla kliedza no katra stūra: "Mēs esam nu kungi mūsu dzimtajā zemē!", bet krodzinieki iereibušajiem studentiem turpināja pildīt atšķaidītu pašmāju brūvēto alu. Labklājības celšanas virpulī mēs iepazinām tankštelles un lielveikalus un padarījām tos par kultūras un atpūtas centriem, kuros pavadīt brīvdienas. Mēs ieguvām daudz jaunu svētku, kurus piekopjot aizmirsām vecos. Mēs mācījāmies un nedomājām par to, ko mācāmies, jo vajadzēja taču kaut ko mācīties.

Stāsts par mums? Varbūt arī ne. Varbūt tas ir stāsts par tiem, kādi negribam būt, bet tomēr esam kļuvuši. Varbūt mēs nemaz neesam kļuvuši citādāki, bet mūs ir pieradinājuši domāt, ka viss ir savādāk un mēs joprojām ceļam labklājību zem galveno un vienīgo lozungu izkārtnēm? Un varbūt nemaz nevajag domāt, bet vienkārši pārslēgt TV kanālu, lai noskatītos kārtējo sabiedrības izklaides šovu "Stāsts par mums".

Novērtē šo rakstu:

6
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...