Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Steidzoties ātrāk valdībā saņemt apstiprinājumu finansējumam Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanas "sabiedriskajai" komisijai, tās priekšsēdētājs Jānis Kažociņš pat ignorējis Ministru kabineta rīkojuma nosacījumus, ar kuru šī komisija tika izveidota, - to apliecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija.

Valdības rīkojumā par "sabiedriskās" komisijas izveidošanu, sastāvu, uzdevumiem un finansējumu skaidri noteikts, ka pirms argumentēta finansējuma pieprasījuma iesniegšanas Valsts kancelejā Kažociņam bija jāsaņem saskaņojums Finanšu ministrijā un Tieslietu ministrijā.

Finanšu ministrijā šis dokuments patiešām ticis saņemts. "Saskaņā ar rīkojumā noteikto FM 12.decembrī ir saņemts komisijas darbībai nepieciešamā finansējuma pieprasījums. Tā kā FM rīcībā nav detalizētas informācijas par komisijas pienākumiem un uzdevumiem, pieprasījums tika izskatīts, vadoties pēc vispārējas pieejas papildu finansējuma pieprasīšanā, un FM norādījusi, ka neiebilst tā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," apliecina Finanšu ministrija.

Toties Ministru kabineta rīkojuma nosacījumu, kas prasīja arī Tieslietu ministrijas saskaņojumu, Kažociņš, kā izriet no ministrijas skaidrojuma, steigā pēc naudas ir vienkārši ignorējis.

"Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem Tieslietu ministrijai un tieslietu ministra preses sekretārei, informējam, ka Tieslietu ministrijā nav saņemts Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kažociņa finansējuma pieprasījums komisijas darbības nodrošināšanai," - to pirmdienas vakarā Pietiek apliecināja Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrijas ignorēšana izskaidrojama ar Kažociņa tiešām iespaidīgo steigu - lai gan oficiāli līdz šim apgalvots, ka pirmām kārtām komisijas locekļi esot devušies uz Zolitūdes traģēdijas vietu, patiesībā jau dienu pēc komisijas izveides tās vadība bijusi klāt Valsts kancelejā uz pārrunām par savām vajadzībām.

"Finansējuma pieprasījums – norādot pasākumus (bez norādes naudas izteiksmē), kas nepieciešami komisijas darbības nodrošināšanai, kā arī komisijas locekļu un ekspertu atalgojums  (norādot naudas izteiksmē) tika iesniegts un pārrunāts trešdien, 11.decembrī.

Tikšanās laikā komisija informēja par savu sagatavoto vajadzību apkopojumu, kas tika pārrunāts tikšanās reizē un Valsts kanceleja fiksēja visas tikšanās laikā mutiski un rakstiski izteiktās vajadzības," skaidro Valsts kanceleja.

Tiesa, pagaidām Pietiek nav saņēmis no Valsts kancelejas pašu galveno - Kažociņa pieprasījumu tieši tādā formā, kādā tas (ja vien Kažociņš vispār ir pildījis Ministru kabineta rīkojumu) iesniegts Valsts kancelejā.

Kā jau ziņots, ziņu aģentūra LETA pirmdien plaši tiražēja Kažociņa apgalvojumu, ka komisijas "tāmi izstrādājusi Valsts kanceleja ciešā sadarbībā ar komisijas locekļiem". Arī komisijas locekle Inese Voika, nevēloties atbildēt uz Pietiek jautājumiem, sociālajā tīklā Twitter apgalvoja gan to, ka finanšu tāmi iesniegusi Valsts kanceleja, gan to, ka "tāme nekur vēl nav iesniegta".

Taču šie Kažociņa un Voikas izteikumi bija pilnīgā pretrunā ar Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidošanu un tās uzdevumiem, uz kuru pati Voika vairākkārt atsaukusies.

Šajā rīkojumā attiecībā uz komisijas finansējumu skaidri un precīzi norādīts: "Lai nodrošinātu komisijas darbību, komisijas priekšsēdētājs var iesniegt ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju saskaņotu argumentētu finansējuma pieprasījumu Valsts kancelejā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā."

Arī otrdienas valdības sēdei sagatavotā Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts, ka atbilstoši rīkojumam tieši Kažociņš iesniedzis Valsts kancelejā finansējuma pieprasījumu.

"Lai nodrošinātu komisijas darbību komisijas priekšsēdētājs iesniedza Valsts kancelejā pieprasījumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 205 482 euro apmērā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē," teikts ziņojumā, kas pieejams Ministru kabineta interneta mājas lapā.

Ņemot vērā, ka pat no Valsts kancelejas sniegtajām izriet, ka tā nav pilnībā iepazinusies ar Ministru kabineta rīkojumu par komisijas izveidi, Pietiek šo rīkojumu šodien publicē pilnībā:

"Ministru kabineta rīkojums Nr.612

Rīgā 2013.gada 11.decembrī (prot. Nr.66 94.§)

Par sabiedrisko komisiju 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai

1. Lai nodrošinātu vispusīgu 2013.gada 21.novembra Zolitūdes traģēdijas (tirdzniecības centrā Priedaines ielā 20, Rīgā) apstākļu izvērtēšanu, atbalstīt priekšlikumu izveidot sabiedrisko komisiju (turpmāk - komisija) šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs

Jānis Kažociņš - bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors

Komisijas locekļi:

Baiba Rubesa - pārvaldības speciāliste

Ināra Šteinerte - Goda tiesnese, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese

Inese Voika - biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" padomes priekšsēdētāja

2. Noteikt, ka komisija darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim.

3. Noteikt komisijai šādus uzdevumus:

3.1. izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju;

3.2. reizi trijos mēnešos iesniegt Ministru prezidentam ziņojumu par komisijas darba rezultātiem. Noslēdzot komisijas darbību, iesniegt gala ziņojumu Ministru prezidentam izskatīšanai Ministru kabinetā. Gala ziņojumā ietvert šā rīkojuma 3.1.apakšpunktā minēto apstākļu izvērtējumu, kā arī priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai;

3.3. sniegt Ministru prezidentam priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai virzītu tos izskatīšanai Ministru kabinetā;

3.4. nodot procesa virzītājam komisijas darbības rezultātā iegūto informāciju, ja tā ir nozīmīga Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai;

3.5. nodrošināt sabiedrības sniegtās informācijas apstrādi un izvērtēšanu;

3.6. regulāri sniegt sabiedrībai informāciju par komisijas darbu un nodrošināt komisijas darba caurskatāmību.

4. Komisijai ir tiesības:

4.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī uzaicināt minēto iestāžu pārstāvjus uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai;

4.2. lūgt fiziskām un juridiskām personām, ievērojot brīvprātības principu, sniegt komisijas darbībai nepieciešamo informāciju, kā arī uzaicināt fiziskās personas un juridisko personu pārstāvjus uz komisijas sēdēm informācijas sniegšanai;

4.3. piesaistīt komisijas darbam ekspertus.

5. Komisija savā darbībā ievēro Kriminālprocesa 396.panta pirmajā daļā ietverto regulējumu par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu aizsardzību.

6. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz divu komisijas locekļu ierosinājuma.

7. Komisijas sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa norīkotais komisijas loceklis.

8. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās vismaz puse no tās sastāva.

9. Komisija lēmumus pieņem balsojot. Komisijas lēmums tiek pieņemts, ja par to nobalso vismaz puse no klātesošajiem komisijas locekļiem.

10. Komisijas sēdes tiek protokolētas. Komisijas sēdes protokolē Valsts kancelejas amatpersona. Komisijas sēdes protokolētājam nav balsstiesību. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs.

11. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisijas priekšsēdētājs var pasludināt komisijas sēdi par atklātu.

12. Lai nodrošinātu komisijas darbību, komisijas priekšsēdētājs var iesniegt ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju saskaņotu argumentētu finansējuma pieprasījumu Valsts kancelejā, lai virzītu to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumu izpildītājs Daniels Pavļuts."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...