Štokenbergs apstiprina saistību ar Latvijas Radio jautājumiem Pietiek, Kolāts to nespēj izskaidrot
L. Lapsa10.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vēlā pirmdienas nakts stundā sūtītā elektroniskā pasta vēstulē ir apliecinājis savu ciešo saistību ar virkni jautājumu par portāla Pietiek finansējumu un darbību, ko portālam pirms dažām dienām nosūtīja Latvijas Radio darbiniece Ginta Bartkeviča (Mūrniece). Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts atzīst, ka nespēj izskaidrot ministra uzstājīgo aicinājumu sniegt atbildes uz Latvijas Radio darbinieces uzdotiem jautājumiem, savukārt pati Mūrniece, kura šos jautājumus bija uzdevusi, pati uz jebkuriem jautājumiem atbildēt atsakās, kaut tos ir saņēmusi, - arī saņemšanas faktu apliecina Latvijas Radio ģenerāldirektors.
„Es ieteiktu sniegt precīzas atbildes uz Latvijas radio uzdotajiem jautājumiem par Lato Lapsas firmu finansēm,” – šādu ieteikumu Štokenbergs Pietiek sniedza kā atbildi uz elektroniskā pasta vēstuli, kurā ministram tika uzdoti jautājumi saistībā ar tiem 100 tūkstošiem, ko viņam it kā esot palikusi parādā nodokļu shēmās iejauktā SIA VN Zeme un ko viņš pat nemēģina atgūt.
Kā jau ziņots, Latvijas Radio darbiniece Bartkeviča bija uzdevusi virkni nekonkrētu un pretrunīgu jautājumu par portāla Pietiek ziedotājiem un finansēm, taču, kad Pietiek vēlējās precizēt, kādus tieši datus radio darbiniece vēlas saņemt, un publiskoja gan savu ziedotāju sarakstu, gan pilno saraksti ar Latvijas Radio darbinieci, žurnālistes interese par šiem datiem pēkšņi pagaisa.
Jau tad Pietiek izteica aizdomas, ka Bartkevičas aktivitātes varētu būt saistītas ar politisko pasūtījumu, - par to lika domāt gan žurnālistes neorientēšanās pašas uzdotajos jautājumos, gan nevēlēšanās precizēt vajadzīgo informāciju, gan arī pēkšņais intereses zudums par pieprasītajiem datiem, kad tos publiskoja pats Pietiek.
Tagad par politisko pasūtījumu liek domāt Štokenberga elektroniskā pasta vēstulē izteiktā ieinteresētība šajos pašos jautājumos, kuru nekādi nespēj izskaidrot Latvijas Radio ģenerāldirektors Kolāts. „Nekā,” – tik lakoniska bija Kolāta atbilde uz jautājumu, kā Latvijas Radio var skaidrot tieslietu ministra uzstājīgu žurnālistam izteiktu aicinājumu sniegt atbildes uz Latvijas Radio darbinieces uzdotiem jautājumiem.
Kolāts arī atzina, ka nevarot no savas pieredzes minēt vēl kādu gadījumu, kad augsta valsts amatpersona aicina žurnālistu atbildēt uz cita mediju uzņēmuma uzdotiem jautājumiem. No malas raugoties, Latvijas Radio ģenerāldirektors arī nespējot izskaidrot šādu situāciju. „Raugi, manā rīcībā nav pietiekami plaša materiāla par šo savādo notikumu,” piebilda Kolāts.
Latvijas Radio ģenerāldirektors noliedza gan to, ka viņa vadītais sabiedriskais medijs, interesējoties par portāla Pietiek darbību, veiktu Štokenberga vai ar viņu tieši vai netieši saistītu personu pasūtījumu, gan to, ka viņš vai kāds no Latvijas Radio darbiniekiem pēdējās nedēļās būtu saņēmis no tieslietu ministra vai ar viņu tieši vai netieši saistītām personām ieteikumus, rekomendācijas, ierosinājumus saistībā ar portālam Pietiek uzdodamiem jautājumiem.
Taču interesanti, ka uz šo pašu jautājumu nekādu atbildi sniegt nevēlējās vai nespēja tieši Latvijas Radio jautājumu uzdevēja – žurnāliste Bartkeviča, kura iepriekš, saņemot Pietiek aicinājumu precizēt viņas uzdotos jautājumus, bija paziņojusi, ka, „piesienoties sīkumiem, Jūs tomēr izvairāties atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, uz kuriem nevilcinoties varētu atbildēt ikviens medijs, kas strādā godīgi un kura finanses ir caurspīdīgas”.
Ņemot to vērā, Pietiek publisko Latvijas Radio darbiniecei uzdoto jautājumu sarakstu un viņai nosūtītos atgādinājumus:
1. Sveiki, Bartkevičas (Mūrnieces) kundze,
no tieslietu ministra Aigara Štokenberga esmu saņēmis elektroniskā pasta vēstuli, kurā ministrs liek saprast, ka ir cieši saistīts ar Jūsu izrādīto interesi par portālu pietiek.com un manu profesionālo darbību.
Savā elektroniskā pasta vēstulē ministrs arī uzstājīgi aicina mani sniegt izsmeļošas atbildes uz tieši Jūsu man un portālam pietiek.com uzdotajiem jautājumiem, kā arī uzdod pats savus jautājumus, kas ļoti cieši sasaucas ar minētajiem Jūsu jautājumiem, balstās uz tiem un tos papildina.
Līdz ar to vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem, kas nepieciešamas gatavotajai publikācijai par iespējamu politisko pasūtījumu Jums kā Latvijas Radio darbiniecei un Jūsu politisko angažētību:
1) kā Jūs varat skaidrot minētā tieslietu ministra uzstājīgu man izteiktu aicinājumu sniegt atbildes uz tieši Jūsu uzdotiem jautājumiem?
2) vai Jūs, interesējoties par portāla pietiek.com un manu profesionālo darbību, veicat minētā A. Štokenberga vai ar viņu tieši vai netieši saistītu personu pasūtījumu?
3) vai Jūs pēdējās nedēļās esat saņēmusi no minētā A. Štokenberga vai ar viņu tieši vai netieši saistītām personām ieteikumus, rekomendācijas, ierosinājumus saistībā ar portālam pietiek.com uzdodamiem jautājumiem?
4) vai Jūs zināt vēl kādu Latvijas Radio žurnālistu, par kura kādai trešajai personai uzdotiem jautājumiem un atbildēm uz tiem tik ļoti atklāti interesētos augsta valsts amatpersona? Kā Jūs skaidrojat, ka šādu tieslietu ministra interesi un aizstāvību ir izpelnījušies tieši Jūsu uzdotie jautājumi?
Atbildes vēlos saņemt šīs darba dienas laikā.
Lato Lapsa
2. Labdien, Bartkevičas (Mūrnieces) kundze,
vēlos saņemt Jūsu atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādi ir bijuši Jūsu 2011. gada ienākumi (bruto) Latvijas Radio? Kura amatpersona tos noteikusi šādā apmērā, kādi precīzi ir Jūsu darba pienākumi, saņemot šo atalgojumu?
2) vai esat parakstījusi darba pienākumu aprakstu? Ja jā, nosūtiet to man vai nodrošiniet man iespēju iepazīties ar to; ja nē - kāpēc ne?
3) vai esat iesniegusi personas ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā? Ja jā, kad un kā varu ar to iepazīties? Ja nē, - kādu iemeslu dēļ ne?
4) kādu iemeslu dēļ līgumu par laulāto mantisko attiecību šķirtību esat slēgusi 25 gadus pēc laulību apliecības izsniegšanas?
5) kā Jūs varat komentēt informāciju, ka tas darīts, lai nodrošinātu kāda nekustamā īpašuma domājamo daļu īpašnieku maiņu?
6) vai reizē ar līgumu par laulāto mantisko attiecību šķirtību esat veikusi kādus darījumus ar nekustamo īpašumu?
7) ja jā, ar kādu īpašumu, cik vērtīgu, kādu iemeslu dēļ?
Minētā informācija nepieciešama vairāku publikāciju sagatavošanai, tāpēc ceru, ka, sekojot saviem atklātības un caurspīdīguma principiem, pieprasīto informāciju sniegsiet atklāti, operatīvi un pilnā apmērā.
Lato Lapsa
3. Sveiki, Bartkevičas (Mūrnieces) kundze,
diemžēl neesmu saņēmis atbildes uz Jums uzdotajiem jautājumiem, kaut gan Jūs tos esat saņēmusi, - to man šodien sarakstē apliecināja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Atkārtoti aicinu Jūs sniegt uz tiem atbildes, tā gan ļaujot sniegt portāla Pietiek lasītājiem objektīvāku ainu par tēmām, kurām būs veltītas ar šiem jautājumiem saistītas publikācijas, gan arī gaisinot aizdomas, ko rada Jūsu līdzšinējā nevēlēšanās uz šiem jautājumiem atbildēt, - proti, ka Jūs savā "profesionālajā" darbā balstāties uz dubultmorāles principiem, liekulīgi nevēloties uz sevi attiecināt tādu pašu atklātību, kādu pieprasāt no citiem.
Ar cerību, ka saņemsieties un spēsiet sniegt godīgas un atklātas atbildes,
L. Lapsa
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
