Iesaki rakstu: 
Tikšanās ar Aivaru Lembergu agrā šīs pirmdienas rītā nav patīkamākais temats, par ko vēlētos runāt tieslietu ministra statusā jau iejuties Aigars Štokenbergs (Vienotība). Sākumā šādu sarunu vispār noliedzis, bet konfrontēts ar ventspilnieku apliecinājumu, ka tā ir gan notikusi, Štokenbergs otrdien vienkārši apcirtās un aizgāja.
Neoficiāli, tostarp no Štokenberga kolēģiem Vienotībā šī tikšanās uztverta ar aizdomām, ka tādējādi ticis gludināts politiķa ceļš uz tieslietu ministra amatu, par ko Lembergs iebilda vēl pirmdienas rītā LNT 900 sekundēs.
Ventspils mēra labā roka Guntis Blumbergs, kurš Pietiek apstiprināja, ka ir noorganizējis Štokenberga un Lemberga tikšanos, starp abiem runāto neatklāj, vien sakot, ka tā bijusi „saruna par dzīvi”. Viņš noliedz, ka starp nākamo tieslietu ministru un Ventspils mēru būtu panākta kāda vienošanās attiecībā, piemēram, uz Uzņēmumu reģistra darbībām.
Tikmēr Štokenbergs mēģināja apgalvot, ka ar Lembergu pārmijis tikai pa vārdam: „Es teicu „labdien”, un viņš man atbildēja „labdien”.” Konfrontēts ar citu avotu teikto, ka saruna ar Lembergu tomēr bijusi, Štokenbergs apcirtās un aizgāja.
Štokenberga versijā viņš uz ZZS telpām Saeimā esot devies, lai tiktos ar zaļo zemnieku frakcijas vadītāju Augustu Brigmani un noskaidrotu, kas gaidāms no vakarā paredzētās ZZS valdes sēdes. Brigmanis Pietiek apstiprināja, ka ar Štokenbergu tiešām runājis par valdības deklarācijas tieslietu sadaļu, bet Lemberga klāt sarunā nav bijis. Jautāts, vai Štokenbergs ar Lembergu pēc tam neapspriedās atsevišķi viņa kabinetā, Brigmanis atteica: „Varbūt arī runāja, es tur savu degunu nebāžu.”
Neoficiāla informācija liecina, ka Lemberga iebildumi pret Štokenbergu tieslietu ministra amatā balstījušies aizdomās, ka viņš respektēs tā dēvēto Lemberga oponentu intereses. „Ir zināmas bažas, kas saistītas ar oligarhu ietekmi,” vēl pirmdienas rītā LNT 900 sekundēs par tieslietu ministra kandidātu sacīja Lembergs.
Tieslietu ministrija (TM) Lembergam tradicionāli ir svarīga tās pārraudzībā esošā Uzņēmumu reģistra dēļ, kas ilgstoši bija būtiska ietekmes svira Ventspils uzņēmumu karos. Lai arī kopš pavasara „Ventspils karš” pierimis un starp pusēm „lielā” Ventspils darījumā vārdā noslēgts pamiers, TM un tās pārraudzībā esošās institūcijas, to vidū UR, ir būtiskas sviras, ar kurām ietekmēt lēmumus. Turklāt pie tieslietu ministra var sūdzēties par UR valsts galvenā notāra pieņemtajiem lēmumiem.
Tā piemēram, pašlaik ar UR apstiprinājumu noteikts aizliegums a/s Latvijas kuģniecība (LK) akcionāru sapulces norisei un lēmumu pieņemšanai par izmaiņām uzņēmuma padomē, valdē. LK ir viens no pēdējiem Lemberga ietekmes bastioniem un tā sauktajiem „legālajiem” naudas avotiem.
Štokenbergs uz Pietiek jautājumiem par Lemberga lomu ministru amatu izvēlē pēc būtības neatbildēja. „Šo valdību sastāda Dombrovskis, nevis Lembergs. Jeb es kaut ko nesaprotu?” saērcināti atmeta Štokenbergs.
Lai arī Štokenbergs kategoriski noliedzis jebkādu savu saistību ar Lemberga interesēm, tieši laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs (ekspremjera Aigara Kalvīša valdība), 2006.gada oktobrī tika īstenota Ventspils mēram toreiz ērtā a/s Ventspils naftas (VN) atlikušo valstij piederošo akciju pārdošana. Par 34% VN akciju pircēju toreiz Rīgas Fondu biržas rīkotā izsolē kļuva starptautiskais koncerns Vitol, kurš tika saukts par Lemberga sarunātu investoru.
VN privatizācijā 2006.gada rudenī vēlējās piedalīties arī ar Lemberga oponentiem tolaik saistītais investors, austriešu miljardieris Martins Šlafs.
Štokenbergs noliedzis, ka VN akciju izsolē tika īstenota Lemberga interesēs. Tiesa, jau neilgi pēc šīs izsoles bija skaidrs, ka VN pārvaldībā Vitol sadarbojās ar Lembergam lojālajiem spēkiem.
Pašlaik Vitol un Lemberga attiecībās ir saasinājušās, un īpaši tas attiecas uz VN holdingā ietilpstošās LK pārvaldību. Vitol kā lielākajam VN akcionāram jau kopš pavasara neizdodas sasaukt LK akcionāru sapulci, lai lemtu par izmaiņām LK padomē (vairākums ir Lembergam lojāliem pārstāvjiem) un LK gada pārskata apstiprināšanu.
Tieslietu ministra krēsls ir arī nozīmīgs, jo tieši TM sagatavo un sniedz atzinumus par lielāko daļu valdības lēmumu, kā arī sniedz atzinumus par strīdīgiem vai pārsūdzētiem tās pakļautībā esošo iestāžu lēmumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
