Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publicējam Latvijas valsts augstāko amatpersonu uzrunas Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienā.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna

Godātie Latvijas ļaudis! Visi, kam ir svarīgi, kādā valstī dzīvojam un kādu to vēlamies redzēt nākotnē!Sirsnīgi sveicu Jūs Latvijas 94.gadadienā!
 

Laiks, kurā dzīvojam, ir pārmaiņu un izaicinājumu piepildīts. Mēs esam liecinieki tam, kā mainās pasaule, valstis un cilvēki. Pēdējie pieci gadi vien ir viesuši tādas izmaiņas attiecībās starp valstīm un valstu grupām, par ko vēl nesenā pagātnē būtu grūti pat iedomāties. Eiropas Savienība un eiro zona joprojām uzdod vairāk jautājumu nekā atbilžu. Stabilitātes meklējumos Eiropas vadītāji arvien atklātāk piesauc pārvaldības un lēmumu pieņemšanas centralizāciju. Darba un atbilstoša atalgojuma meklējumos uz citām valstīm ir devušies arī tie, kas vēl pirms gadiem desmit pat nepieļāva šādu domu. Mūsdienu terminoloģijā runājot, Eiropas darbaspēks kļūst mobils, bet kāda aina mūs visus sagaida vēl pēc desmit gadiem? Kāda būs mūsu Latvija, kādu to vēlamies redzēt?

 
Atļaujos apgalvot, ka šāda cilvēku pārvietošanās brīvība mazajām valstīm ir bīstams risinājums. Ja Vācija tuvāko gadu laikā kvalificēta darbaspēka ziņā ir gatava uzņemt pat trīs Latvijas, tad nav grūti stādīties priekšā, kādas var būt mobilitātes sekas pārskatāmā nākotnē. Var jau teikt, ka visi nekad neaizbrauks, bet šādai paļāvībai nav attaisnojuma. Tai, pirmkārt, nebūs attaisnojuma mūsu bērnu un mazbērnu priekšā, ja viņi dzīvos Latvijā ar dažām lielpilsētām un tukšiem lauku apvidiem. Otrkārt, dzīves un fizikas likumi saka, ka ikviens tukšums agrāk vai vēlāk top aizpildīts. Jautājums: kas to aizpildīs?
 
Atbildi nevar ietvert plānos un stratēģijās, jo pārmaiņas notiek straujāk nekā top versijas par nākotni. Tādēļ neliegšu kritikas vārdus nacionālās attīstības plānošanas procesam, jo šobrīd Latvijai vairāk kā jebkad ir nepieciešams rīcības plāns un rīcības cilvēki. Ja mēs paši gribam un varam, uzsveru - gribam un varam, lemt savas Tēvzemes nākotni, tad šobrīd ir pēdējais laiks būt vienotiem un izlēmīgiem, atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem, jo visas tautas, kas šajā zemē radušas sev mājas, tur cieņā un godā mūsu valodu, tradīcijas un simbolus, ir pierādījušas, ka prot strādāt kopā un izšķirīgos brīžos uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Tā tas bija 18.gada 18.novembrī, 90.gada 4.maijā, 91.gada 21.augustā un es ticu, ka tā būs vienmēr.
 
Vēl šķietami nesenā pagātnē - 2003. gada 20. septembrī, kad Latvijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, 67 procenti pilsoņu nobalsoja „par”, pasakot skaidru „jā” arī pārmaiņu procesiem, ko šis lēmums pavada. Nevar noliegt, ka šobrīd Eiropas Savienībai ir daudz jautājumu, kas tai jārisina neatliekami, bet mēs varam būt gandarīti par to, ka Latvijas attīstība nav neatrisināto jautājumu skaitā. Gluži pretēji: ar mūsu valsts izaugsmi tiek saistītas pamatotas cerības, mēs esam cerība turpmākai izaugsmei arī citiem, kas Latvijā saredz drošu sadarbības partneri, jo arī nebeidzami piesauktās krustceles, kuras Latvijai gan tieši, gan netieši piederas, ir mūsu priekšrocība un lielā iespēja.
 
Mēs neesam nomale, mēs esam centrs. Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm. Diemžēl, ekonomisko grūtību laikā šādu ceļu izvēlas ne viena vien Eiropas valsts, mēs to vienkārši nedrīkstam, ja vēlam Latvijai neatkarību un ilgu mūžu.
 
Nebūsim pieticīgi, bet būsim pacietīgi. Ar šādu domu novēlu dzīvot vienmēr un atcerēties, ka nākotni var veidot tikai pozitīvas idejas un labas apņemšanās, jo, meklējot un apkarojot ienaidniekus, mēs iznīcinām savu labo gribu, devalvējam savus cēlākos mērķus un galarezultātā vēršamies paši pret sevi. Šis ir brīdis, kad jāizšķiras, kādā Latvijā turpmāk dzīvosim: stiprā un pašapzinīgā vai viegli ievainojamā un nestabilā. Šis lēmums ir mūsu pašu rokās. To nepieņems Briselē. To pirmkārt savās domās pieņemsim mēs – ikviens no mums.
 
Novēlēsim mūsu mīļajai Latvijai patriotiskus pilsoņus, gudrus un atbildīgus tautas priekšstāvjus un stabilu vietu Baltijas un Eiropas nākotnē!
 
Dievs, svētī Latviju!

 

Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzruna

Cienījamie tautieši, mūsu valsts patrioti Latvijā un citur pasaulē!

1918. gada 18. novembrī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves kāpa 40 valstsvīri, kurus vienoja vīzija par neatkarīgu Latvijas valsti un apņemšanās to īstenot. Bija sperts pirmais solis – nodibināta Latvijas Republika.

Šogad 11. novembrī Daugavmalā pulcējās vairāk cilvēku kā parasti, lai pieminētu Brīvības cīņas un tos, kas par Latvijas neatkarību bija gatavi atdot dzīvību. Vairāk kā parasti šogad sarkanbaltsarkanās lentītes pie savu mēteļu atlokiem bija piesprauduši jaunieši, sirmgalvji, vecāki un bērni. Tas bija skaists ievads 18. novembrim, Latvijas dzimšanas dienas svētkiem. Tumšajā un pelēkajā Latvijas rudenī ir laiks, kad savās sirdīs nesto mīlestību un ticību Latvijai mēs gribam padarīt redzamu.

Godātā Latvijas tauta! Mūsu priekšteči ir ieguldījuši savus sapņus, idejas un sūru ikdienas darbu, lai mums varētu būt sava valsts. Mēs veidojam valsti šodien, cerot un ticot, ka mācēsim to nodot saviem bērniem – labklājīgu, skaistu, radošu un iedvesmojošu.

Es vēlos šodien pateikties visiem Latvijas cilvēkiem gan par pacietību un sapratni ar kādu tika pārdzīvots grūtais krīzes laiks, gan par apņēmību, ar kādu Latvijas cilvēki šobrīd iesaistās valsts izaugsmē. Es aicinu atcerēties, ka mūs, Latvijas tautu, kopā saista neredzamas, taču ciešas piederības saites. Priecāsimies par saviem un cita panākumiem, palīdzēsim viens otram grūtos brīžos. Būsim kopā! Strādāsim, lai mūsu Latvija taptu lepna, skaista un labklājīga! Jānis Čakste, viens no Latvijas dibinātājiem un mūsu pirmais prezidents, savulaik teica, ka Latvija ir pārāk maza, lai no tās nogurtu. Es novēlu mums visiem nenogurstošu darbu savā, savas tautas un savas valsts labā!

Sveicu Jūs Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienā!

Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas apsveikums Latvijas ļaudīm

Mēs šajās novembra dienās svinam 94.gadskārtu neatkarīgai Latvijas valstij. Izsapņota, nodibināta, dziļi sirdīs nosargāta, atgūta un brīva – tā ir mūsu Latvija.

Mācītājs Juris Rubenis uz jautājumu par to, kā ikviens no mums var palīdzēt savai valstij, ir atbildējis ļoti viedi: „Atbilde vienlaikus ir vienkārša un sarežģīta. Ikviens var uzdāvināt savai valstij vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku, gudrāku cilvēku. Cilvēku, kāds varbūt varētu kļūt arī katrs no mums.”

Patiešām, ne vienmēr ir jāmeklē varoņi vai jāveic varoņdarbi. Mēs katrs ar savu ikdienas darbu, ar patriotismu un Latvijas mērķu stādīšanu augstāk par saviem personīgajiem mērķiem sniedzam ieguldījumu spēcīgas Latvijas valsts attīstībā. Tādēļ 18.novembra gaisotnē vēlos uzsvērt, ka brīva un plaukstoša Latvijas valsts ir ikkatra individuāls un visu mūsu kopīgs nopelns.

Mīlestība pret savu valsti, augsti mērķi, godaprāts un sava darba darīšana pēc labākās sirdsapziņas ir galvenais, ko mēs katrs varam dāvināt savai valstij. Es aicinu ikkatru Latvijas patriotu turēt dziļi sirdī ieslēgtu 18.novembra piederības un kopības sajūtu. Latvija ir ikviens no mums - gan šeit Latvijā, gan svešumā dzīvojošais. Mūsu valsts nākotne ir atkarīga no tā, cik spēcīgi mēs katrs būsim iesakņojušies savā zemē un apzināsimies savu pienākumu un atbildību. Mūsu spēkos ir pāraugt katram pašam sevi, atrast sirdī ceļu uz savu tautu un valsti un pašiem uz savām rokām pacelt Latviju.

Sirsnīgi sveicu Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienā!

Red. piez. Visu uzrunu tekstos saglabāta oriģinālā rakstība un interpunkcija.

Novērtē šo rakstu:

2
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...