Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rūtu Valteri es nepazīstu. Vienkārši tā ir sanācis – ne reizi neesmu sarokojies, ne reizi neesmu runājis, ne reizi neesmu viņai pat oficiālu vēstuli rakstījis. Esmu sēdējis pie viena galda dažādās sēdēs.

Iespējams, man būtu bijis patīkami, ja ministre Ingrīda Circene mūs iepazīstinātu, piemēram, šādi: „Iepazīsties Pēteri! Šī simpātiskā sieviete ir Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja!” - un mēs spiestu roku un sasmaidītos. Diemžēl Ingrīda nekad nav vēlējusies mūs iepazīstināt, un Rūta Valtere ir pilnīgi vienīgā slimnīcas vadītāja Latvijā, ar kuru man nav bijis tas gods iepazīties.

Es piezvanīju savam draugam uz Stradiņa slimnīcu, kurš ir, teiksim tā, ietekmīgs mācībspēks un populārs lektors, lai pajautātu, ko viņš man var pastāstīt – kas notiek Stradiņos? Izrādījās, ka arī viņš nepazīst Rūtu Valteri, arī viņam nekad ar savas slimnīcas valdes priekšsēdētāju nav iznācis iepazīties.

Toties viņš labi pazīst valdes locekli Evu Strīķi, ar ko varot jebkuru jautājumu pārrunāt. Eva Strīķe ir anestezioloģe, un viņu pazīstu arī es. Turklāt vienmēr esmu apskaudis viņas profesionālās prasmes, īpaši veicot narkozes kardioķirurģijā, ieskaitot sirds transplantācijas. Ar Evu es tiešām varētu parunāties pats, bet ne jau valdes loceklei jājautā – kas notiek Stradiņos?

Es vēl piezvanīju kādai nodaļas vadītājai Stradiņa slimnīcā, kura atzina, ka viņa Rūtu Valteri pazīst, tikai nekad ar valdes priekšsēdētāju nav runājusi.

Šis garais ievads bija tālab, ka Latvijas medicīnas krustpunktos kā allaž nostājas flagmanis, kā mums pieņemts saukt mīļoto slimnīcu Pilsoņu ielā. Paskatoties vien, kāda informācija šogad pausta par Stradiņiem, jāteic – tā ir mazāk pozitīva nekā citām Universitātes slimnīcām. Dažu labu reizi kāds pozitīvs vārds par unikālām kardioloģiskām un abdominālās ķirurģijas operācijām, šis tas pozitīvs par acu un nervu slimību (insultu) ārstēšanu, bet citādi – ugunsgrēks, nepamatoti paņemta samaksa no Zolitūdes cietušajiem, daži aizmukušie no uzņemšanas nodaļas ar atšķirīgu dzīvildzi pēc tam.

Otrs aspekts ievaddaļai ir fakts, ka daudzus gadus Latvijā bija divas valsts institūcijas, kuras tērēja, tērēja, bet gada beigās saņēma valsts piešprici, lai nebankrotētu. Tās bija Nacionālā opera un Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Pārējie teātri un pārējās slimnīcas uz šo procesu noraudzījās, teiksim, ar nelielu skaudību.

Šogad šī sistēma ir nedaudz mainījusies, opera nesaņem tik daudz kā Žagara laikos. Arī slimnīcā ieviesti trūcības noteikumi, ko vēl vairāk palielināja ministra Bārzdiņa izlīdzināšanas politika, Stradiņa slimnīcu zināmā mērā pielīdzinot un vienlaikus tuvinot lauku klīnikai. Apmaksa par manipulāciju, operāciju vai reanimācijas gultas dienu pašlaik ir tiktāl nepietiekama, ka katra slimnieka pavadītā diena slimnīcai rada negatīvu bilanci.

Pie katastrofālā finanšu un organizatoriskā stāvokļa Stradiņa slimnīcu vienpersoniski ir novedusi 2009. gada veselības ministre Baiba Rozentāle, kura savu personisko ambīciju dēļ iznīcināja Rīgas 1. slimnīcu, kas divsimt gadu bija darbojusies kā neatliekamās palīdzības slimnīca. Vienkārši un racionāli lielajā, ērtajā un funkcionālajā 1. slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika aprūpēti slimnieki, kas tika atvesti ar ātro palīdzību vai vērsās pēc palīdzības paši.

P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (KUS) allaž strādājusi kā sekundārās un terciārās palīdzības slimnīca, kas uzņēma un ārstēja slimniekus, kuru ārstēšanai resursu nepietika citās Latvijas medicīnas iestādēs. P.Stradiņa slimnīca bija radīta un tās infrastruktūra veidota, lai šeit veiktu nieru transplantāciju, plaušu operācijas, sirds operācijas, ārstētu reimatismu, astmu, glaukomu, vēzi. P.Stradiņa slimnīca gadiem bija risinājusi diferenciāldiagnostiskas problēmas, nevis aprūpējusi ambulatoriskus pacientus vai, vēl vairāk, sociālus pacientus.

Slimnīca visu laiku aizrijas ar akūtiem slimniekiem. Stradiņa slimnīcā ir šaura uzņemšanas nodaļa, nevis plaša funkcionāla neatliekamās palīdzības nodaļa kā Austrumu slimnīcā. Pašlaik slimnieki, kas nonāk Stradiņa KUS uzņemšanas nodaļā, tiek ātri nosūtīti uz nodaļām (piemēram, slimnieks ar sirds slimību uz akūtās ķirurģijas nodaļu, bet slimnieks ar strutojošām vātīm – plaušu slimību nodaļu), kur atrodas ilgāku laiku, kamēr tiek pārvests uz profila nodaļu un no turienes izrakstīts. Slimnīcas ārsti pavada daudz laika, konsultējot sava profila slimniekus citu nodaļu gaiteņos. Loģistikas haosa dēļ neadekvāti daudz līdzekļu tiek tērēts dažādiem izmeklējumiem, bieži - atkārtotiem vai vai nepamatotiem.

Pati būtiskākā problēma ir pilnīga sistēmas nesakārtotība Rīgas pilsētā. Ja visos lauku rajonos izcili strādā sociālās gultas, kas uzņem pacientus īslaicīgai stacionārai aprūpei, lai precizētu diagnozi, nostabilizētu vai koriģētu ārstēšanu, tad Stradiņa slimnīcas rīcībā ir tikai divdesmit sociālās gultas Jūras medicīnas centrā. Jebkura hroniska, sociāla pacienta aprūpe Stradiņa slimnīcā vienmēr būs ievērojami dārgāka nekā Tukuma, Iecavas vai Siguldas slimnīcā.

Šādā visai sarežģītā situācijā slimnīcā uzsākta jaunā korpusa celtniecība, turklāt šī celtniecība ir visai atrauta no 21. gadsimta medicīnas, kā arī no loģikas. Nevēlos komentēt skābekļa balonu epizodi, kas radīja ugunsgrēku ar sprādzieniem kardioloģijas korpusā, bet visai droši varu apgalvot – laiks līdz jaunās slimnīcas atvēršanai būs vētrains.

Un vēl kāds aspekts, kas nudien nav mazsvarīgs. Stradiņa slimnīca ir nozīmīgākā studentu apmācības klīniskā bāze kā Rīgas Stradiņa universitātes, tā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studentiem. Šobrīd Latvijā studēt medicīnu ierodas simtiem ārvalstu studentu, galvenokārt no Rietumeiropas, bet viņu entuziasms izsīkst trešajā ceturtajā mācību gadā, kad viņi klīnisko priekšmetu apmācībai labāk izvēlas citas universitātes, kuru īpašumā, nevis draudzīgās attiecībās ir klīnikas. Pieprasot universitātes slimnīcām tikai peļņu vai vismaz fiskālu disciplīnu, viss darbs tiek pakārtots naudas plūsmai. Slimnieka ar atbilstošu diagnozi slimnīcā vienkārši nav, un studentam nav, ko mācīties. Finansiālu apstākļu dēļ Latvijā gandrīz vai nenotiek plānveida operācijas, līdz ar to studentiem šīs zinības iet secen.

Tad nu skaļāk un skaļāk atskan balsis, ka Stradiņa slimnīca pievienojama Rīgas Stradiņa universitātei ar tās nozīmīgo menedžmenta kapacitāti, akadēmisko darbības veidu. Domāju, ka RSU gauži labi atrisinātu virkni sasāpējušu organizatorisku, medicīnisku, klīnisku problēmu. Iespējams, ka kopējā sistēmā gauži labi iederētos arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Protams, šāds scenārijs neliekas pārāk aizraujošs Latvijas universitātes Medicīnas fakultātei, kura ir trešā lielākā fakultāte Latvijas universitātē, kurā tāpat mācas daudz ārvalstu studentu, kuras studenti dod darbu bioloģijas, filoloģijas, fizikas, ķīmijas u.c. fakultāšu docētājiem.

Šajā vietā ne mazsvarīgs apsvērums ir Universitātes lēmums jauno Medicīnas fakultāti celt Torņakalnā, visai tuvu pie Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas. Ja Stradiņa universitāte „apēstu” Stradiņa slimnīcu un Bērnu slimnīcu, visai loģiski liktos Austrumu slimnīcu pārvērst par Latvijas Universitātes mācību bāzi un Austrumu slimnīcai pievienot arī bērnu Gaiļezeru, kas padara milzīgu aprūpes darba apjomu sekundārajā līmenī.

Eiropā ir daudz pilsētu, kurās ir vairākas medicīnas fakultātes, taču pat 5 miljonu pilsētās nav izdevies izveidot divus identiskus komplektus, kuros varētu apmācīt medicīnas studentus visās jomās. Psihiatriju tik un tā nāktos abām augstskolām mācīt psihiatrijas klīnikā, bērnu slimības – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā utt.

Situācija Latvijas medicīnā ir nobriedusi – mums ir vajadzīgas reālas Universitātes klīnikas, kur viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir jauno speciālistu apmācība, bet to paveikt ir visai sarežģīti. Tik un tā pie vieniem un tiem pašiem slimniekiem nāk divas mācībspēku un studentu komandas, tik un tā tām parasti viedokļi atšķiras, tik un tā to starpā pastāv zināma sacensība, neviļus pacientos uzturot intrigu, ka kaut kas tiek slēpts.

Šis garais stāsts atspoguļo fonu tai ziņai, ka Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājas Rūtas Valteres kabinetā iegājuši KNAB izmeklētāji un tur it kā atraduši rupju naudas piesavināšanās gadījumu. Es tiešām neesmu Rūtas Valteres fans, bet drīzāk gan viņas iespējamo talantu noliedzējs.

Pārāk daudz KNAB uzlidojumiem neticu. Ļoti labi atceros, ka lielākie sasniegumi KNAB cīņai pret medicīnas iestādēm ir atbrīvoti lielu klīniku vadītāji, kur vienam dēls bija strādājis par sanitāru operāciju zālē un asistējis tēvam operācijās, bet tēvs bija parakstījis algu dokumentu visam slimnīcas kolektīvam, tostarp savam dēlam. Otrs slimnīcas direktors bija uzticējis savam dēlam bulciņu cepšanu un virtuves vadīšanu atvaļinājuma laikā. Tiesa, ar Rīgas domi un dažādām valsts firmām saistītās šmuces kaut kā nemēdz būt tik skaļas. Savukārt dažām personām, kuras ir iecienītas kā mediju lutekļi vai, iespējams, uzbrūkošās žurnālistikas  informatori, interešu konfliktus KNABs gadiem ilgi izliekas nemanām tā, ka tie pat sāk ar to lielīties.  

Tiesa, bija arī Bērnu slimnīcas celtniecības gadījums, kad KNABam pietuvinātie mediji paziņoja, ka dažiem ļaundariem izņemti finanšu līdzekļi dažādās valūtās vairāk nekā 700 tūkstoši latu apmērā, - vēlāk gan izrādījās, ka tie izņemti pārsvarā vērtspapīros, proti, kādam no aizdomās turētajiem bijis kaut kāds vekselis  brangā vērtībā. Bija arī kāds augsts ierēdnis, kurš it kā kaut ko piesavinājies no valsts kompensējamo zāļu naudas, bija kāds ārsts, kurš bija prasījis kukuli, bija kāds slimnīcas vadītājs, kuram it kā bija dots kaut kāds kukulis. Ar laiku gan minētie notikumi pieklust un iestrēgst kaut kur KNAbā vai tiesvedības gaiteņos, bet sabiedrības apziņā paliek kaut kas tāds – vai nu viņš tur nozaga vai viņam kaut ko nozaga, bet tur kaut kāda zagšana bija.

Vairs neticu stāstiņiem, ka liela uzņēmuma valdes priekšsēdētāja būtu radiniecei pārskaitījusi naudu un saņēmusi to skaidrā atpakaļ. Stradiņa slimnīcas gada apgrozījums ir 57 miljoni latu, bet valdes priekšsēdētājas amats ir visai dāsni atalgots. Man kaut kā prātā nāk gada sākums, kad Streļčenoks apkaroja korupciju medicīnā ar svešā valstī sabiedriskas organizācijas ražotiem videoklipiem, kuros tika rādīts ārsts kukuļņēmējs.

Jaroslava Streļčenoka vadītais KNABs rīkojas ar Staļina metodēm. Tiek veidots stereotips, ka medicīnas darbinieks ir kukuļņēmējs vai vismaz nelietis. Tiesa, lielai daļai mazāk izglītotu cilvēku Streļčenoka klips deva pavisam citu vēsti – ārstiem jādod kukulis pat tad, ja viņš to neprasa.

Stereotips ir nežēlīgs, īpaši tādēļ, ka zinām – 80% medicīnas darbinieku ir sievietes. Attieksme pret sievietēm Latvijā patiesībā ir visai diskriminējoša – profesijas, kurās strādā visvairāk sieviešu ir medicīna (ārstes galvenokārt ir sievietes, bet māsas, vecmātes, feldšeres, farmaceites un māsu palīgi teju 99% ir sievietes,) un izglītība, turklāt tās ir vienīgās, kurās nekāda algu pieauguma nav un tuvākajā nākotnē nav redzams.

Pretstatā izglītībai medicīna vēl papildus izceļas ar tā saucamo normālo pagarināto darba laiku, kura Ārstniecības likumā paslēptais regulējums ļauj izvairīties no Darba likumā noteikto virsstundu apmaksas par katru virs normālā darba laika nostrādāto stundu, tādejādi joprojām ietaupot valsts budžeta līdzekļus uz veselības aprūpē strādājošo personāla izmaksu – lasi, entuziasma, godaprāta, emocionālās izdegšanas un galu galā mūža - rēķina.

Valsts, atbalstot visus citus sektorus, izņemot veselību un izglītību, viennozīmīgi demonstrē, cik sieviešu atalgojums mums ir nesvarīgs.

Un tad pie valsts kases parādās sargsuns KNABa formā, kurš norej medicīnu, lai šie tik neiedomājas kaut ko vairāk prasīt, jo redziet– viņi ir korumpanti. Vēl vairāk– KNABs paziņo, ka par visu ir samaksāts. Un pacients tad pat nesaprot pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, ko viņam prasa, jo KNAB taču teicis – par visu ir samaksāts.

Esmu pārliecināts, ka notikumi ap Stradiņa slimnīcu nav nejauši. Streļčenokam līdzīgs puisis, kas melnā maskā ieskrien slimnīcā un iešauj griestos, ir viegli vizualizējams tēls, kas rada vispārēju negāciju. Valteres sāga ir iekritusi precīzi tajā brīdī, kad Saeimas gaiteņos savu ceļu sāk Ingrīdas Circenes izlolotais „Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Tā ir iniciatīva, kas varētu veidot taisnīgāku sistēmu veselības aprūpei pieejamo līdzekļu nodrošināšanā un izlietošanā, kā arī varētu radīt pamatotu un hierarhiski sakārtotu normatīvo aktu sistēmu veselības aprūpes finansēšanas jomā.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, liela daļa politiķu nebūt netraucas atbalstīt piedāvājumu noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

Šie divi aspekti – jauna sakārtota finansēšanas sistēma un reālas universitātes klīniskās slimnīcas kā ārstniecības un apmācības iestādes - ir iesākts un līdz galam nepaveikts Ingrīdas Circenes darbs. Un šķiet, ka kādam gauži negribas viņu vairs redzēt ministra krēslā nākamajā gadā, realizējot savas ieceres un nostiprinot sabiedrības veselību. Streļčenoka izvēlētais kratīšanas brīdis Stradiņa slimnīcā rada aizdomas, ka patiesais skandāla mērķis ir uzbrukt profesionālajai veselības ministrei.  

Domāju, ka šodien Rūtu Valteri atstādinās uz izmeklēšanas laiku, varbūt viņai izdosies pierādīt, ka nav vainīga, un varbūt pat saglabāt amatu. Iespējams, ka KNAB radītā jezga ap Rūtu Valteri veicinās turpmāku birokratizācijas sacensību ārstniecības iestādēs, nejēdzīgi pagarinot jebkura lēmuma pieņemšanas ceļus un laiku, aprakstot jebkuru dokumentu ar iespējami vairāk amatpersonu parakstiem, kā arī iespējami tālu atgrūžot atbildību, lai guldītu to uz kolektīvo bezatbildību un iniciatīvas izdedzināšanu.

Ārsts aizvien aktīvāk interesējas par iespēju strādāt par ārstu kaut kur citviet, taču ne vadošajās klīnikās. Pacients pretstatā sludinātajam, ka viņš it kā atrodoties visu uzmanības centrā, sāk no šīs jezgas justies tik lielas uzmanības centrā nonākusi niecība, ka sev pieejamo finanšu resursu ietvaros meklē kāda viņam draudzīga ārsta palīdzību, taču vislabāk iespējami tālu no uzmanības centra. Savukārt medijos izskanējušie uzbrukumi ministrei liecina, ka kauja par varu notiek ne tikai valdības vadītāja, bet arī ministru līmenī, turklāt kādam ir ļoti svarīgi radīt nestabilitāti veselības aprūpē, ieceļot kādu politisku, absolūti neprofesionālu  veselības ministru.

Novērtē šo rakstu:

40
49

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...