Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divarpus nedēļas un septiņas Pietiek publikācijas bija nepieciešamas, lai bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma nolemtu viņai par 20 eiro uz Latvijas valsts rēķina "uzdāvināto" gruzīnu mākslinieces gleznu atdot atpakaļ Valsts kancelejai, - par šo nodomu viņa šodien paziņoja Rīga TV24 raidījumam Ikdienas nejēdzību apskats. Līdz ar to būs izdevies valstij atgūt gleznu, kuras tirgus vērtība bija vismaz vairāki simti, ja ne tūkstoši eiro.

Vēl pirms dažām dienām ekspremjeres preses pārstāve Aiva Rozenberga apliecināja, ka nekādus sirdsapziņas pārmetumus šai sakarā Straujuma nejūtot, savukārt Valsts kanceleja oficiāli informēja, ka "Laimdota Straujuma dāvanas ir izpirkusi (27.janvāra iesniegums ar lūgumu ieturēt no darba algas 470 EUR), un tās ir viņas īpašumā”.

Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas bija uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai bija dotas tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 20 eiro.

Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērās tāpēc, ka par šādu summu gleznu novērtēja oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija un tās pieaicinātā eksperte - Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Arī citas Straujumas dāvanas  komisija bija nocenojusi fantastiski lēti: piemēram, zīda šalle bija novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro (ar to, cik patiesībā maksā Meisenes porcelāns, iespējams iepazīties, piemēram, šeit). 

Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl bija diskutabla, citādi bija ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to radās pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" nodarīti vismaz simtos, ja ne tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.

No Mākslas muzeja direktores Pietiek sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija eksperte tad arī noteikusi gleznas "prihvatizācijas" vērtību. Lāce Pietiek arī bez mulsuma atzina, ka neesot pat mēģinājusi noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis. "Protams, ka nē. Protams, ka nē," skanēja Mākslas muzeja direktores atbilde uz jautājumu, vai viņa ir apskatījusies kādos katalogos vai internetā, cik maksā šīs mākslinieces darbi.

No Mākslas muzeja direktores kā Valsts kancelejas oficiāli pieaicinātas ekspertes teiktā izrietēja - viņa neuzskatot, ka būtu kaut jel kā atbildīga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrētas gleznas un citu dāvanu cena. "Kā tad mēs varam valstij nodarīt zaudējumus? Kā jums šķiet? Nekāds papīrs par materiālo atbildību nav jāparaksta, neviens nav materiāli atbildīgs, jo tad neviens neies un neko nevērtēs," Pietiek paziņoja Lāce.

Taču, kā izrādās, atbildības neuzņemšanās Lācei nav traucējusi saņemt atalgojumu par "eksperta darbu". "Ar pieaicinātajiem ekspertiem tiek slēgts uzņēmuma līgums. Tas ir novērtējums par ekspertu laiku un atsaucību iesaistīties komisijā. Pieaicinātie eksperti saņem 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par dalību novērtēšanas komisijā," skaidro Valsts kanceleja.

Turklāt šie nav vienīgie Lāces veiktie "eksperta" pakalpojumi. Kā rāda viņas amatpersonas deklarācijas, piemēram, 2014. gadā viņa eksperta pienākumus veikusi gan Kultūras ministrijai, gan Valsts kancelejai, gan Saeimai, gan Rīgas Laikmetīgās mākslas muzeja satura veidošanai un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondam, par šiem pakalpojumiem saņemot arī samaksu.

Valsts kanceleja arī skaidro, ka, "piekrītot iesaistīties komisijā, komisijas loceklis uzņemas atbildību īstenot Ministru kabineta noteikumos pausto - komisijai jānosaka dāvanu vērtība tās novērtēšanas brīdī atbilstoši Latvijas tirgus cenām, kā arī jāizvērtē, vai dāvanām varētu būt mākslas vai kultūrvēsturiska vērtība. Pieaicinātie eksperti ar savu parakstu apliecina, ka piedalījušies dāvanu izvērtēšanas komisijā un rīkojušies atbilstoši minētajiem noteikumiem". Taču, kā pēcāk izrādījās, Valsts kanceleja ar ekspertiem bija noslēgusi uzņēmuma līgumus, kuros nekāda atbildība tiem nebija noteikta.

Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.

Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.

Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim", Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.

Valsts kanceleja gan skaidro, ka "Valsts kanceleja dalībai komisijā uzrunā kvalificētākos un pieredzes bagātākos ekspertus savā jomā - visbiežāk tie ir Latvijas mākslas muzeju un muzeju krājumu vadošie cilvēki, kuri ikdienā nodarbojas ar visdažādāko mākslas darbu vērtēšanu".

Pēc šī gadījuma Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Pietiek atzina: „Attiecībā uz nākamo dāvanu vērtēšanu - pārskatīsim līdzšinējo kārtību un izvērtēsim nepieciešamību veikt tajā izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tā maksimāli atbilst aktuālajai situācijai šajā jomā, tostarp ievērojot šai problemātikai pievērsto sabiedrības uzmanību un publiskās diskusijas rezultātā izteiktos priekšlikumus.”

Kā zināms, Pietiek bija nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu, - pašlaik šai sakarā ir sākta resoriskā pārbaude.

Foto no tomskalnitis.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...