Iesaki rakstu: 
Jau otro gadu SIA Veselības centrs 11 nelikumīgi ieņem pašvaldībai piederošu ēku Rīgas klusajā centrā, Mednieku ielā 7, un līdz pagājušā gada rudenim uzņēmuma īpašniece un valdes locekle bija jaunās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas māsa Daina Lustika. Intervijā viņa sniedz savu skaidrojumu - kāpēc vajag interesēties nevis par viņas uzņēmumu, bet gan par citiem.
- Veselības centram 11, kam jūs līdz pagājušā gada rudenim bijāt valdes locekle, savulaik bija īres līgums par telpu nomu Mednieku ielā 7. Bet līgums beidzās jau 2011.gadā.
- Jā.
- Tad, kad jūs bijāt direktore šajā centrā, līgums tā arī netika pagarināts. Kāpēc?
- Tas jau ir ar daudzām medicīnas iestādēm šobrīd. Painteresējieties, kas ar visām medicīnas iestādēm notiek un Rīgas namiem. To jūs varat paprasīt Rīgas namiem. Tur viņi ievēro Ministru kabineta noteikumus, kas paredz - [vienu īres līgumu] ne ilgāk par 12 gadiem. Bet šobrīd varat griezties ne tikai pie manis, kas jums nezin kāpēc ļoti interesē, jo ir tik daudz medicīnas iestāžu, kur ir Rīgas nami, un noskaidrojiet, tas būtu tiešām varbūt Pietiek. Noskaidrojiet, kas ir citām medicīnas iestādēm ar Rīgas namiem.
- Bet konkrēti jūsu uzņēmums šajā ēkā jau otro gadu turpina atrasties, neskatoties uz to, ka jums nav īres līguma. Tas nozīmē – nelikumīgi.
- Bet visās medicīnas iestādēs šobrīd nav Rīgas namu līgumu. Visiem nav Rīgas namu līgumu. Tad viņi kaut kādus pagaidu, bet principā nav. Ne jums jāspiež uz to, ka mēs esam nelikumīgi, bet uz to, kas notiek ar Rīgas namiem un medicīnas iestādēm Rīgā un rīdzinieku medicīnas aprūpi. Uz to jums jāspiež, nevis uz to, ka mēs nelegāli, bet tiešām painteresējieties par visām medicīnas iestādēm, kam ir Rīgas namu līgumi, būtu bijis jābūt.
- Pēc jūsu domām, tas ir normāli, ka jūsu medicīnas iestāde faktiski darbojas nelikumīgi?
- Tas vispār nav normāli. Tad es gribētu to jautājumu pacelt par rīdzinieku medicīnas aprūpi un par stabilitāti, par pamatu, par ambulatoro aprūpi rīdziniekiem. Tas tiešām ir svarīgs jautājums. Un visām medicīnas aprūpes iestādēm, kam ir Rīgas namu līgums vajadzīgs. Ir jau tur kaut kādi Valsts nekustamie īpašumi varbūt kādam vai varbūt privatizēts, bet pārsvarā ir Rīgas namu līgums medicīnas iestādēm, to jūs varat paši painteresēties.
- Kāpēc jūs divus gadus nemeklējat citas telpas, kur jūs atrastos likumīgi? Vai arī kāpēc jūs nemeklējat kādu risinājumu ar Rīgas namiem?
- Tāpēc, ka mums ir ļoti daudz ieguldījumu gadu gadiem, medicīnas aprūpes vietas ir gadu gadiem tur bijušas, un mēs esam gan kapitālieguldījumus veikuši, gan fasādi [remontējuši], gan iekārtojuši medicīnas kabinetus, kur ir nepieciešamas ginekologiem, ķirurgiem atsevišķas telpas. Ir ļoti daudz ieguldījumu. Un tā pēkšņi grib izmest ārā. No divām iestādēm jau ir izmetuši mediķus.
- Nemaz tik pēkšņi nav - jūs taču neviens nav izmetis jau kopš 2011.gada.
- Nu, bet arī daudzām citām. Mums vienkārši pirmajiem beidzās, pēc tam beidzās pārējām medicīnas iestādēm, un tad mēs nevaram atrast kopējo risinājumu valstiskā līmenī, kādā veidā Rīgas dome garantēs medicīnisko aprūpi rīdziniekiem.
- Bet ko jūs konkrēti esat darījuši, lai noslēgtu līgumu vai risinātu šo situāciju?
- Visiem tāds ir stāvoklis. Pārējām medicīnas iestādēm ar Rīgas namiem tāds pats stāvoklis.
- Bet ko jūs konkrēti esat darījuši, lai noslēgtu ar viņiem līgumu?
- Nu, viņi mums raksta daudzkārt un atkārtoti vēstules par to, kas notiek Ministru kabineta līmenī, un nekas nenotiek.
- Kāds tam sakars ar Ministru kabineta līmeni?
- Tāpēc, ka viņi nezina, kā garantēt pašvaldības funkcijas un uz kādiem noteikumiem. Meklē likuma grozījumus vai variantu, kādā veidā dot līgumus medicīnas iestādēm. Tas ir procesā. Jūs varat Rīgas namos paskatīties vēstules, cik viņi daudz sūta, ka viņi vēl domā. Ar Veselības ministriju, ar Finanšu ministriju, ar Reģionālo [Vides aizsardzības un reģionālās attīstības] ministriju. Iespējams, ka mainīs kaut kādus likumus. Tas ir tādā stāvoklī. To Rīgas nami visu laiku sūta.
- Bet kāpēc ministrijas tiek iejauktas, tās taču jūsu divpusējās attiecības…
- Tās nav mūsu divpusējās. Tas ir visām medicīnas iestādēm, jo to vienkārši jautājiet Rīgas namiem, kāpēc viņi grib mainīt nomas noteikumus visām medicīnas iestādēm.
- Tātad viņi grib mainīt nomas noteikumus?
- Jā.
- Un jūs tam nepiekrītat?
- Tas nav tikai ar manu iestādi, tas ir ar visām medicīnas iestādēm, kur šobrīd tiek meklēti varianti vai pat grozījumi likumdošanā. Tas ir tāds periods, kad ārsti ir stresā.
- Jā, bet ko jūs, jūsu uzņēmums ir darījis, lai novērstu šo nelikumīgo situāciju?
- Bet tas ir arī visām iestādēm. Mēs visi kopīgi ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju meklējam risinājumu. Ne jau es viena pati. Mēs visi kopā esam rakstījuši visādas vēstules. Es neesmu viena pati. Mēs esam Veselības aprūpes darba devēju asociācija, kopā sarakstāmies ar Rīgas namiem.
- Ja es pareizi saprotu, Veselības centrs 11 ir iesniedzis tiesiskās aizsardzības plānu.
- Jā. Nespējam tikt galā ar parādiem, jo nav īres līguma un nevaram normāli funkcionēt biznesā.
- Kādā ziņā īres līguma neesamība ietekmē jūsu ienākumus un spēju maksāt?
- Nu tāda situācija, es jums netaisos pa telefonu visu stāstīt. Mums ir apakšnomnieki, ir bijuši, bet tagad ir problēmas ar īres līgumu, un mēs nevaram vieni paši uzturēt šo māju.
- Tātad, neskatoties uz to, ka jums nav īres līguma, jums bija apakšnomnieki...
- Mums bija, bet tagad ir tukšas telpas sakarā ar visu to.
- Es tomēr nesaprotu, kādēļ jūs divos gados neesat nodrošinājuši normālu situācijas regulējumu.
- Es jums teicu, ka mēs visi kopā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju meklējam risinājumus un sarakstāmies ar Rīgas namiem jau ilgstoši. Bet tas ir arī citas medicīnas iestādes.
- Un kāpēc Rīgas nami tā rīkojas?
- Tas tad ir jāprasa Rīgas domei. Kādi plāni, kam ir vajadzīgas tās centra mājas, kādi projekti, to es nevaru pateikt.
- Jūs domājat, ka tur ir Rīgas domes ieinteresētība namos un tāpēc viņi negrib līgumus pagarināt?
- Es negribu savas subjektīvās domas. Es jau saprotu, ar ko nodarbojas žurnālisti. Es tā nevaru pateikt, bet tā ir Rīgas medicīnas iestāžu kopējā lieta un problēma.
- Bet pēc likuma, ja medicīnas iestādei nav līgumu par telpu nomu ar ēkas īpašnieku, tā nevar pretendēt uz valsts finansējumu un līgumu ar Nacionālo veselības dienestu. Jums ir līgums?
- Pašreiz nav. Jūs zvanāt tādā brīdī, kad notiek pārrunas ar visām instancēm. Šobrīd ir janvāris, visiem notiek pārrunas gan ar Nacionālo veselības dienestu, gan Rīgas namiem.
- Bet ir bažas par to, ka cilvēki nevarēs saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus, ņemot vērā, ka Veselības centram 11 nav nomas līguma.
- Nu, bet par to visu mēs taču vienosimies ar Rīgas namiem, gan Nacionālo veselības dienestu.
- Divus gadus neesat vienojušies, ēkā esat nelikumīgi, bet jums ir pārliecība, ka vienosieties?
- Es domāju, ka jā, jo tā ir visu mediķu problēma, ne tikai mana.
Foto no twitter.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
