Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izsniedzot bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, nekāds kaitējums valstij nav nodarīts, - ar šādu atzinumu pēc deviņus mēnešus ilgas pārbaudes nācis klajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo dokumentu, no kura izriet - KNAB priekšnieks nav saskatījis nekādu interešu konfliktu savā rīcībā, lemjot par bezmaksas ielūgumiem, lai gan to saņēmēju vidū bija ne tikai tādas personas ar nopelniem kultūras jomā kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bet arī... pats Streļčenoks.

Par iesnieguma izskatīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - KNAB) 2013.gada 11.aprīlī ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt amatpersonu rīcību un iespējamo interešu konfliktu, organizējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (turpmāk - Svētki).

Izvērtējot Jūsu iesniegumos minēto, ka:

šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.

Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Savukārt minētās iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei" un „Saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju publiskoto skaidrojumu Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskatīja un apstiprināja ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus.

Šajos sarakstos, kuri publiskoti Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir minēta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs valsts amatpersonas ir arī šīs padomes sastāvā (izņemot D. Melbārdi). Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas, balsojot par saraksta apstiprināšanu (padomes locekļi) vai to galīgi apstiprinot (D. Melbārde), ir akceptējušas ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katrai no šīm amatpersonām.

Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina",

konstatēts.

Dziesmu un deju svētku padome, (turpmāk - Padome) ir saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu izveidota institūcija Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis) pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, Padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums".

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, bet 11.panta sestā daļa nosaka, šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā. Lēmums par Padomes izveidošanu ir Ministru kabineta lēmums, un uz to nav attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums" 2.punktu un 26.punktu padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Saskaņā ar Padomes nolikuma 32.punktu Padomes locekļi par darbu Padomē nesaņem atalgojumu.

Padomes uzdevumi saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 5.punktu ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Tādējādi Padomes locekļiem piedalīties dziesmu svētkos un pārraudzīt to norisi uzliek amata pienākumi kā Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem.

Izvērtējot Padomes locekļu iespējamo interešu konfliktu, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Padomes locekļa amats neatbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantā minētajiem valsts amatpersonas amatiem.

Ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, Svētku rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, (turpmāk - Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Padomes sēdēs, lai saņemtu Padomes viedokli.

2012.gada 19.decembra Padomes sēdē tika izskatīta Svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā tika definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas, kā arī biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padomes sēdē tika atbalstīts Centra sagatavotais ielūdzamo personu grupu saraksts uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņemts zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Kā jau iepriekš minēts, Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, lēmumu par ielūdzamajām personām uz Svētku norisēm pieņēma Centrs kā Svētku rīkotājs. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz Svētku norisēm organizēja, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu*izsniegšanas noteikumi", kas apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību". Saskaņā ar minēto noteikumu 1.3.punktu ielūgums ir Svētku pasākuma ieejas karte bez nominālvērtības, bet 4.1.punkts noteica, ka ielūgumu apjoms nedrīkst pārsniegt 12% no kopējā Svētku norišu skatītāju skaita.

Minētais lēmums paredzēja ielūgumus valsts augstākajām amatpersonām un ārvalstu delegācijām, goda viesiem par īpašiem nopelniem kultūrā, valsts amatpersonām, kuru dalība ir būtiska svētkos, Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem un Svētku rikotāju sadarbības partneriem, un tas paredzēja konkrētu ielūgumus valsts amatpersonām, kas Svētku norises laikā ieņems attiecīgo amatu, nevis ielūgumus konkrētām personālijām.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Svētku pasākuma ieejas karte (ielūgums) ir bez nominālvērtības un nav pārdodams brīvā tirdzniecībā, konkrētais uzaicinātais viesis varēja tikai apmeklēt vai neapmeklēt Svētkus, nevis nodot ielūgumu citai personai, nav pamata secināt, ka Padomes locekļi būtu tieši pieņēmuši lēmumu savās interesēs un būtu atradušies interešu konflikta situācijā.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, Svētku mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju, nevis komercdarbība ar mērķi gūt maksimālu peļņu no biļešu pārdošanas.

Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka, ka no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, ari svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā. Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots, kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, jaundarbu iepirkšanai, autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai, repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai, valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, un dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām«-pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Centrs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un biļetes uz Svētkiem tirgo saskaņā ar 2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.114 „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis" apstiprināto cenrādi, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu.

Izvērtējot uzaicināto viesu sarakstu, KNAB ieskatā, iespēja apmeklēt šādus svētkus būtu nepieciešama personām, kas ir saistītas ar svētku organizēšanu, un kuru pienākumos ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Ievērojot to, ka Kultūras ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, KNAB lūdza Kultūras ministriju izvērtēt, vai Centra apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumos „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi" izsniedzamo ielūgumu apjoms un personu loks, kas pretendē uz svētku ielūgumiem, atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.

Ievērojot minēto, KNAB nav pamata uzskatīt, ka Centrs un Padome ar savu rīcību būtu nodarījusi materiālu kaitējumu valstij.

KNAB priekšnieks J. Streļčenoks

Novērtē šo rakstu:

31
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...