Strīķe apstiprina interesi par Pietiek „Saskaņas centra” konkursu, nākas vērsties pie ģenerālprokurora
L. Lapsa11.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājusies Pietiek nesen publiskotā neoficiālā informācija par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju nezināmu iemeslu dēļ varētu būt nopietni ieinteresējis portāla izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem.
Pateicoties informācijai, kas tika saņemta 3. augustā Pietiek izsludinātā konkursa ietvaros, portāls tika pie vairākām interesantām publikācijām, - taču vienlaikus šī īpašas uzmanības pievēršana tieši šai politiskajai organizācijai izraisījusi arī KNAB interesi: biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.
Taču „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami ir tapis steigā – ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nav pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu.
Ņemot vērā šo faktu, kas, iespējams, liecina par kāda politiska vai cita veida pasūtījuma veikšanu (Pietiek jau nesen informēja, ka tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs publiski aicināja portāla pārstāvi Lato Lapsu atteikties no grāmatas rakstīšanas par Jutu Strīķi), kā arī Wikileaks publiskoto dokumentu radītās bažas, ka arī šādu informāciju Strīķe var iekļaut savos ziņojumos kādai ārvalstu vēstniecībai, KNAB ir nosūtīta atbilde, kurā Strīķei tiek aizrādīts uz trūkumiem viņas parakstītajā dokumentā.
Vienlaikus arī LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ir nosūtīts iesniegums, kurā norādīts uz iespējamo politisko vai cita veida pasūtījumu, kas varētu būt pamatā Strīķes „ielūgumam”, kā arī lūgts norādīt kādu tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu, kam varētu sniegt pieprasīto informāciju bez bažām, ka tā prettiesiski tiks nopludināta ārvalstu pilsoņiem vai iestādēm.
Kā ziņots, jau iepriekš Pietiek pārstāvis ir vērsies ar iesniegumu Drošības policijā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot sākt kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs un pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe, sniedzot ASV vēstniecībai Rīgā detalizētu informāciju par norisēm KNAB un atsevišķu izmeklēšanas procesu gaitu, nav izpauduši neizpaužamu informāciju, par ko paredzēta atbildība LR Krimināllikumā.
Pietiek šodien publicē pilnu Strīķei adresētās atbildes tekstu:
"Atbildot uz Jūsu Nr. 1/7307, kurā Jūs pieprasāt sniegt informāciju par portālā pietiek.com publicēto rakstu „Konkurss: atsūtiet mums ko interesantu par Saskaņas centru!”, daru zināmu, ka pretēji Jūsu parakstītajā dokumentā izteiktajam nepatiesajam apgalvojumam SIA Pietiek.lv nav saņēmusi Jūsu pieminēto dokumentu Nr. 1/6776. Ja Jūsu rīcībā ir kāds apliecinājums tam, ka SIA Pietiek.lv šādu dokumentu ir saņēmusi, dariet to zināmu.
Attiecībā uz Jūsu Nr. 1.7307 izteikto lūgumu daru zināmu, ka SIA Pietiek.lv nav Jūsu dokumentā minētā interneta portāla uzturētājs vai satura veidotājs.
Līdz ar to Jūsu izteiktais ielūgums ir nepamatots un rada aizdomas par Jūsu mēģinājumu ar Jūsu vadītās iestādes palīdzību izpildīt kārtējo Jums doto politisko pasūtījumu vai vēlmi sastādīt kārtējo ziņojumu kādai ārvalstu vēstniecībai.
Nosūtot šādu pieprasījumu un pirms tam pat nepapūloties noskaidrot, uz kādas personas vārda reģistrēts domēns pietiek.com, Jūs, Strīķes kundze, apkaunojat gan iestādi, kuru vadāt, gan arī savu atlikušo profesionālo prestižu.
Ja vēlaties noskaidrot, kas ir personas, kas veido portāla pietiek.com saturu, rekomendēju vērsties ar argumentētu iesniegumu atbildīgajās Islandes varas iestādēs. Brīdinu, ka dialogā ar šīs valsts atbildīgajām iestādēm ar Jūsu tradicionālo visatļautības sajūtu būs par maz un ar apliecību vicināšanu un "masku šovu" varētu būt nepietiekami.
Savukārt, ja vēlaties mēģināt nepieciešamo informāciju iegūt Jums ierastā veidā, daru Jums zināmu, ka Jums un Jums līdzīgo vajadzībām SIA Pietiek.lv juridiskajā adresē ir sagatavoti vairāki maisi makulatūras, kuru varat saņemt Jums ērtā laikā. Savukārt, ja ar to Jūsu politisko saimnieku intereses apmierināšanai nav pietiekami, vēl apmēram 20 maisus makulatūras varat saņemt manai mātei piederošajā vasarnīcā Saulkrastu lauku teritorijā.”
L. Lapsa,
SIA Pietiek.lv valdes loceklis
Rīgā, 2011. gada 9. septembrī.”
Savukārt Pietiek izsludinātais konkurss turpināsies vēl līdz pat Saeimas vēlēšanām, - tad arī tiks apkopoti tā rezultāti.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
