Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesībsargs ir saņēmis daudzu personu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) rektora rīkojumu [1] par studiju procesa turpmāko organizēšanu Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos. Tas nosaka studējošo un darbinieku kategorijas, kas drošā veidā varēs piedalīties studiju procesā, tostarp ārstniecības iestādēs, no šī gada 30. augusta. Iesniegumos pausts sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu.

Balstoties uz RSU skaidrojumu, tiesībsargs sniedz šādu informāciju:

RSU ir valsts dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno augstākās izglītības un zinātnes funkciju, un kuras īstenošanā  būtisku īpatsvaru veido arī valsts pasūtījums. Tā laikā RSU slēdz līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Veselības ministriju (VM) par noteikta skaita speciālistu sagatavošanu un zinātnisko darbību.

Būtiskāko īpatsvaru RSU studiju darba apjomā veido medicīnas un veselības aprūpes jomas. Tajās tiek gatavoti jaunie speciālisti reglamentētajās profesijās un specialitātēs. Visas sabiedrības interesēs ir panākt, lai šādi speciālisti tiek sagatavoti kvalitatīvi un pilnvērtīgi. No Satversmes kā viens no valsts pienākumiem izriet rūpes par veselības aizsardzību. Šī aizsardzība paredz arī noteiktas kvalitātes prasības jauno speciālistu sagatavošanā.

Medicīnas un veselības aprūpes studiju procesa būtiska, integrēta un neatņemama sastāvdaļa ir praktiskās mācības reālos klīniskās vides apstākļos ārstniecības iestādēs jeb mācības “pie pacienta gultas”. Tādējādi arī valsts interesēs ir nepieļaut riskus par augstākās izglītības studiju procesu pārlieku un nekontrolētu novirzīšanos no akreditācijas ietvaros noteiktajiem satura, apjoma un izpildes noteikumiem.

Praktisko mācību īstenošanā RSU ar ārstniecības iestādēm slēdz līgumus, un jau šobrīd ir saņemti skaidri norādījumi, ka atsevišķas slimnīcas kā iestādes ar visaugstāko Covid-19 izplatības risku, aizsargājot pacientu vitālās intereses, jo īpaši augstas riska grupas personas, kurām Covid -19 inficēšanās var būt saistīta ar smagiem veselības traucējumiem un pat nāvi, atteiks turpmāk pieņemt studējošos, par kuriem nav pierādījumu, kā par Covid-19 infekcijas drošām personām. Tiesiskais ietvars šādam ierobežojumam ir noteikts Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Infekcijdrošas vides radīšana ir svarīga ne tikai darbinieku, studējošo un sabiedrības interesēs, bet pat izšķiroša vairāku studiju programmu turpmākajā realizācijā vispār. Proti, kā minēts, veselības aprūpes jomas studiju būtiska un neatņemama studiju procesa sastāvdaļa ir praktiskais darbs ārstniecības iestādēs. Ārstniecības iestādes nav ieinteresētas pakļaut riskam savu personālu un pacientus.

Lai nākošajā akadēmiskajā gadā RSU studiju procesā ieviestu un nodrošinātu Covid-19 infekcijdrošu vidi, tika izdots minētais RSU rektora rīkojums. Turklāt, tā kā klātienē, īstenojot darbu RSU ēkās un telpās, pilnībā nav novēršama gan veselības aprūpes studiju jomu, gan sociālo zinātņu studiju jomu studējošo un akadēmiskā personāla saskarsme (t.sk. koplietošanas telpās, bibliotēkā, ēdnīcā, dienesta viesnīcā utt.), tad infekcijdrošu vidi nepieciešams ieviest arī attiecībā uz sociālo zinātņu jomu studējošajiem.

Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, vai testēšana, tad RSU izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu. Covid-19 pandēmijas un tās izraisīto ierobežojumu ietekmē RSU jau nepilnu pusotru gadu ir bijusi spiesta faktiski pilnībā samazināt studijas klātienē, tātad – arī praktiskās mācības, šajā laikā pieliekot bezprecedenta pūles studiju realizācijas pārveidošanai tādējādi, lai nepārtrauktu studiju procesu pavisam un to turpinātu, uz laiku atliekot praktiskās mācības. Vienlaikus šobrīd praktisko mācību atlikšanas laika rezerves ir teju pilnībā izsmeltas.

Jāuzsver, ka RSU nav noteikusi vakcināciju pret Covid-19 kā obligātu, bet gan noteikusi minētās izvēles iespējas. Turklāt, vērtējot Ministru kabineta noteikumus “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, šīs izvēles ir pielīdzināmas sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai, kas šajā epidemioloģiski nestabilajā situācijā kalpo kā līdzeklis sabiedrības atgriešanai normālos dzīves apstākļos.

Neapšaubot katra indivīda tiesības izlemt par vai pret vakcinēšanos, kur katrs lēmums ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē, RSU ir noteicis vairākus studiju turpināšanas vai uzsākšanas kritērijus. No cilvēktiesību viedokļa raugoties, šādi noteiktiem ierobežojumiem ir jābūt, pirmkārt, ar leģitīmu mērķi, kas konkrētajā gadījumā ir sabiedrības veselības drošības apsvērumi, otrkārt, iespējām ir jābūt vairākām, ko arī paredz rektora rīkojums.

Tiesībsargs pievienojas RSU paustajam, ka, respektējot katra indivīda subjektīvās tiesības veikt brīvas izvēles, ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, proti, valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, neapdomīgi izvēloties tādus risinājumus, kuri pieļauj vai pat sekmē nekvalitatīvu speciālistu iekļaušanos medicīnas un veselības aprūpes jomās.

Tai pat laikā RSU un studējošos saista noslēgti studiju līgumi, kas nozīmē, ka RSU ir arī civiltiesiskas saistības un atbildība pret studējošajiem par to, ka RSU nodrošinās viņiem studiju programmas apguvi pilnībā. Ņemot vērā šādus apstākļus, tiesībsarga ieskatā personām, kuras nav izlēmušas par labu vakcinācijai, nav pārslimojušas vai kuras nevēlas veikt testus, ir iespēja ar augstskolu vienoties par akadēmiskā gada piešķiršanu, lai, stabilizējoties vispārējai  epidemioloģiskai situācijai valstī kopumā, iespējami arī nevakcinētās personas varētu turpināt studijas.

Papildus tam RSU piebilst, ka vairums studējošo izprot objektīvo situāciju un vēlas studiju procesa turpināšanu infekcijdrošos apstākļos, kas viņiem nozīmētu drošību gan veselībai, gan studiju procesa kvalitātei, kas, organizējot attālināto mācību procesu īpaši medicīnas nozarē studējošajiem, praktiski nav iespējama.

[1]https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/studijas/grozijumi_rikoj_par_studiju_procesa_turpmako_organizesanu_covid_19_apstaklos19052021-rev.pdf

Novērtē šo rakstu:

28
53

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...