Sudrabu kā jaunveidojamas partijas līderi gribot redzēt „Daugavas racēji”
PIETIEK18.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu kā potenciālu jaunveidojamas politiskas partijas līderi neformālās sarunās piesauc personas, kas saistītas ar tā saukto „Daugavas racēju” projektu jeb biedrību Jaunais zīda ceļš. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Sudrabu kā jaunas, ar „Daugavas racēju” iniciatīvu veidotas partijas līderi uzrunājušas ar biedrību saistītas personas, viņu vidū arī vairāki miljonāri.
Ar Sudrabu kā jaunas partijas vadītāju tiek saistītas cerības gan par kandidēšanu nākamgad paredzētajās pašvaldību vēlēšanās, gan arī dalību 12.Saeimas vēlēšanās.
Tā sauktie „Daugavas racēji” jau ilgstoši runā par kuģošanas ceļa izveidi, kas savienotu upju ceļu no Baltijas līdz Melnajai un Kaspijas jūrām pa Daugavas, Zapadnajas Dvinas, Dņepras un Volgas upēm. „Daugavas racēju” projektā ietilpst arī divu jaunu hidroelektrostaciju (HES) būve uz Daugavas - Daugavpils un Jēkabpils HES būvēšana. Jūnija nogalē „Daugavas racēju” retorikai par jaunu HES būvi uz Daugavas pievienojās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Biedrības Jaunais zīda ceļš jeb „Daugavas racēju” intereses tiek saistītas ar ekspolitiķi, bijušo Tautas partijas „vecbiedru”, Sudrabai labi zināmo Gundaru Bērziņu, miljonāriem Edgaru Šīnu, valsts glābtās Parex bankas bijušā līdzīpašnieka Valērija Kargina sievastēvu Vladimiru Barinovu, bijušo naftas produktu tranzīta firmas Man-Tess īpašnieku Jūliju Krūmiņu, bijušajiem ar ekspremjera Andra Šķēles ietekmi saistītajiem „uzņēmējiem” Ivaru Strautiņu un Ati Sausnīti. Viens no biedrības redzamākajiem līderiem pašreiz ir auditorfirmas BDO bijušais (līdz 2009. gada pavasarim) valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš.
Sudraba uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka potenciālajam startam politikā viņu uzrunājušas personas, kas saistītas ar biedrību Jaunais zīda ceļš, aicinot kļūt par potenciāli jaunveidojamas partijas līderi, atbildēja: „Pirmo reizi dzirdu.” Tiesa, Pietiek rīcībā esošā neoficiāla informācija vedina secināt, ka Sudraba tomēr tikusies ar personām, kas saistītas ar „Daugavas racējiem”, un pārspriedusi savu potenciālo startu politikā, kā jaunas partijas līdere.
Sudrabas pilnvaru termiņš Valsts kontrolieres amatā beidzas šā gada decembrī. Otrdien LNT raidījumā 900 sekundes viņa izteicās, ka gada beigās sāks nopietni domāt par savu turpmāko darbību un neizslēdz iespēju arī iesaistīties politikā, jo vēlas „uz pozitīvo pusi izmainīt apkārtējo vidi un valsti, kurā dzīvojam”.
Par Sudrabu un viņas iespējamo kandidēšanu vēlēšanas un iesaistīšanos kādā no politiskajām partijām runāts jau ilgstoši. Sudraba par Valsts kontroles (VK) vadītāju kļuva ar Saeimas balsojumu 2004.gada decembrī, laikā kad valdību vadīja TP premjers Aigars Kalvītis.
Pirms kļūšanas par VK vadītāju Sudraba ilgstoši bija FM valsts sekretāra vietniece. Pirms darba VK pāris gadus viņa bija arī viena no Parex bankas viceprezidentēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
