Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviena no partijām nesteigsies nosaukt Valdi Zatleru kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem. Laiks kandidātu nosaukšanai ir līdz maija otrajai pusei, un no politiķu izteikumiem var spriest, ka līdz tam tiks meklēta iespēja vienoties par labāku kandidātu. Viena no tiem Valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunā ar Pietiek nesaka skaidru „nē”, atstājot durvis vaļā.

Sniegs kusīs, Valsts prezidenta vēlēšanas nāks aizvien tuvāk, un visticamāk uz sarunu Sudrabas darba kabinetā pieteiksies aizvien vairāk cilvēku, kuri vēlēsies uzzināt Sudrabas attieksmi pret Valsts prezidenta amatu, iespējams, piedāvājot viņai politisko atbalstu ceļā uz to vai izliekoties par ietekmīgākiem, nekā ir patiesībā, kas ir nereta parādība nozīmīgu balsojumu gaidās.

Fakts, ka nesen, viesojoties Valsts kontrolieres darba kabinetā, ticis redzēts kādreizējais Tautas partijas politiķis Gundars Bērziņš, kurš kaļot politiskus plānus, dažos viņa bijušajos domubiedros drīzāk bija raisījis versiju, ka tiek plānota kādas jaunas politiskās partijas veidošana. Kāds TP politiķis šai sakarā izteicās, ka Sudrabā vienīgajā šobrīd redz potenciālu un autoritāti šādu plānu īstenošanai, tomēr tādu cilvēku kā Gundars Bērziņš pieteikšanās par Sudrabas „vedējiem” tikai diskreditētu šādus plānus.

Apstiprinot, ka Bērziņš, ar kuru tagadējo Valsts kontrolieri saista savulaik kopīgs darbs Finanšu ministrijā, viņu tiešām apmeklējis, Sudraba jebkādu kopīgu politisko plānu kalšanu noliedz. Ekspolitiķis, kuram ir pieredze arī kā veselības ministram, vēlējies dalīties ar viedokli par Valsts kontroles neseno revīziju Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Ar pašu ekspolitiķi Pietiek neizdevās sazināties.

Lai kliedētu šaubas, Sudraba arī uzsver, ka viņu principiāli neinteresētu iesaistīšanās partiju politikā, vai tā būtu esoša vai jaundibināma partija. „Man tas viss nav pieņemami,” saka Sudraba, pieminot arī partiju praksi balsot saskaņā ar disciplīnu, bieži vien noraidot labus priekšlikumus tikai tādēļ, ka tie nākuši no konkurentiem . „Es nevarētu balsot „pret”, lai ieriebtu opozīcijai, tāpēc ka tā ir pieņemts. Mani interesē, kā ir labāk valstij,” uzsver Sudraba.

„Es esmu pieradusi vadīt individuāli, savukārt partijā aiz līdera stāv masa, kurā liela daļa noteikti būs iesaistījusies, lai iegūtu kādus labumus un būtu gatava pārmest kažoku,” skaidro Sudraba. Viņa arī uzskata, ka caur partijām un vēlēšanu „mašinēriju” ir apgrūtināta kompetentu un profesionālu cilvēku ienākšana politikā. Par to Sudraba pārliecinājusies pēdējā priekšvēlēšanu gadā, kad pie viņas, aicinot iesaistīties politikā, kā starpnieki nākuši talantīgi un profesionāli cilvēki, bet uz jautājumu, vai paši gatavi iet politikā, atbildējuši noliedzoši.

Ne tik konkrēta ir Sudrabas atbilde par interesi ieņemt Valsts prezidenta amatu. Valsts kontroliere uzsver, ka par politisko aizkulišu tirgiem neinteresējas un šādus plānus nekaļ. Sudraba vairās dot personisku vērtējumu augstāko valsts amatpersonu - tādu kā Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Valdis Dombrovskis - darbībai. Tomēr tieši kādā viņas izteikumā iespraukusies atziņa, ka prezidenta it kā ierobežotās pilnvaras ir iespējams izmantot plašāk, ja vien aktīvi darbojas, ir vēl viens netiešs apliecinājums, ka varētu nebūt taisnība tiem Sudrabas pazinējiem, kuri spriež, ka viņu drīzāk interesētu plašākām pilnvarām piepildītais premjera, nevis prezidenta amats.

Kāds ar politiskajām un diplomātiskajām aprindām saistīts avots nesen Pietiek apšaubīja, vai ar dzīvo mīmiku un ķermeņa valodu apveltītā Sudraba iederētos tajos etiķetes rāmjos, kādus nosprauž atrašanās prezidenta amatā.  Būtiskāks par šo viedokli, iespējams, ir fakts, ka Sudrabas īpašības Valsts prezidenta amata kontekstā tiek nopietni vētītas.

Ja nekādu pavērsienu līdz tam nebūs, Sudrabas otrais četru gadu termiņš Valsts kontrolieres amatā beigsies 2012. gada decembrī. Viņa vēl neesot domājusi, ko vēlētos darīt pēc tam. Sudrabu pavisam noteikti neinteresējot vēstnieka amats, kas būtu loģiska iespēja tāda ranga amatpersonai, ja vien tā nevēlas iesaistīties politikā vai uzsākt privāto biznesu. „Es esmu rīcības cilvēks, man vajag darbību, rezultātu,”  saka Sudraba. Vēstnieka amats šādus izaicinājumus nenodrošinātu.

Visbiežāk kā iespējamie Sudrabas virzītāji premjera vai prezidenta amatam tiek piesaukts Saskaņas centrs (SC). Izņemot faktu, ka Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada decembrim strādāja par viceprezidentes vietnieci Parex bankā, ar kuras ietekmi savulaik saistīts SC, citu kaut teorētisku saikni tam grūti rast. SC līderis Jānis Urbanovičs sarunās ar žurnālistiem ir koķetējis par tēmu „Sudraba – SC kandidāte”, tomēr kā uzsver Sudraba, neviens SC pietuvināts cilvēks ar viņu par kandidēšanu vai politisko karjeru nekad nav runājis.

Pati Sudraba šo SC publisko koķetēriju skaidro ar centieniem iegūt sev politiskus bonusus uz viņas autoritātes rēķina, savukārt tos, kuri biedē ar Sudrabu kā SC kandidāti, iespējams, vadot vēlme degradēt viņu kā autoritāti, izmantojot sabiedrības sašķeltības kārti. „Tas ir nožēlojami, ņemot vēra, cik maza sabiedrība mēs esam,” uzsver Sudraba.

Ilgus gadus no 1994. līdz 203. gadam bijusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Sudraba bija spiesta pamest ministriju pēc asām nesaskaņām premjera Einara Repšes (JL) laikā, kad to vadīja Jaunā laika ministrs, tagadējais premjers Valdis Dombrovskis. Viņai neesot bijis pieņemami, ka politiskās amatpersonas budžeta problēmās vaino ierēdņus. Emocionālā aiziešana uz visiem laikiem atstājusi iespaidu, ka starp Sudrabu un JL (tagad arī ar Vienotību) ir ja ne ienaids, tad pretrunas. „Aizejot no Finanšu ministrijas, es to visu noliku malā,” sarunā ar Pietiek saka Sudraba. To var uztvert arī kā vēstījumu Vienotības līderiem, ka Sudraba pret šo politisko spēku neskatītos ar aizspriedumiem. Pēdējā laika sarunās ar atsevišķiem ietekmīgiem Vienotības politiķiem, nolasāms, ka viņos ir bažas par Sudrabas revanšismu.

 Vēl ir bažas, ka Sudraba varētu saglabāt lojalitāti tiem, kuri viņai kādreiz ļāvuši izvirzīties. Kad 2004. gada decembrī Saeima Sudrabu ievēlēja par Valsts kontrolieri uz pirmo četru gadu termiņu, viņu šim amatam izvirzīja Tautas partija un parlamentā ieveda Gundars Bērziņš (TP), kura vadībā Finanšu ministrijā arī kādu laiku bija strādājusi Sudraba. Tieši viņš bija atcerējies par Sudrabu, piezvanījis un uzrunājis Valsts kontrolieres amatam. Tagad Sudraba uz jautājumu, cik pamatots ir viedoklis par viņu kā noteiktam cilvēku lokam padevīgi lojālu, uzsver, ka kā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece mēdza vīzēt toreizējā ministra Bērziņa rīkojumus arī ar atzīmi „nepiekrītu”.

Toreiz JL Saeimā balsoja par citu kandidātu un zaudēja, Sudrabu slēgtajā balsojumā ievēlēja ar TP un visticamāk arī ZZS, LPP/LC un, iespējams, daļas PCTVL balsu. Jaunajā laikā ietekmīgais  Edgars Jaunups tobrīd par Sudrabu izteicās ļoti skarbi kā par „atjaunotās brīvvalsts pirmo gadu nomenklatūras pārstāvi” un pauda aizdomas, ka Tautas partija vēlas nodrošināt „partijai uzticīgo, veco pārbaudīto kadru atgriešanos”. Nākamie gadi paradoksāli parādīja, ka Sudrabas aktīvā darbība Valsts kontrolē, revīzijās atklājot nelietderīgus tēriņus un, iespējamas, pretlikumīgas shēmas, vairāk saskanēja ar pašu kritizētāju – Jaunā laika uzstādītajiem mērķiem un vērtībām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...