Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neviena no partijām nesteigsies nosaukt Valdi Zatleru kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem. Laiks kandidātu nosaukšanai ir līdz maija otrajai pusei, un no politiķu izteikumiem var spriest, ka līdz tam tiks meklēta iespēja vienoties par labāku kandidātu. Viena no tiem Valsts kontroliere Inguna Sudraba sarunā ar Pietiek nesaka skaidru „nē”, atstājot durvis vaļā.

Sniegs kusīs, Valsts prezidenta vēlēšanas nāks aizvien tuvāk, un visticamāk uz sarunu Sudrabas darba kabinetā pieteiksies aizvien vairāk cilvēku, kuri vēlēsies uzzināt Sudrabas attieksmi pret Valsts prezidenta amatu, iespējams, piedāvājot viņai politisko atbalstu ceļā uz to vai izliekoties par ietekmīgākiem, nekā ir patiesībā, kas ir nereta parādība nozīmīgu balsojumu gaidās.

Fakts, ka nesen, viesojoties Valsts kontrolieres darba kabinetā, ticis redzēts kādreizējais Tautas partijas politiķis Gundars Bērziņš, kurš kaļot politiskus plānus, dažos viņa bijušajos domubiedros drīzāk bija raisījis versiju, ka tiek plānota kādas jaunas politiskās partijas veidošana. Kāds TP politiķis šai sakarā izteicās, ka Sudrabā vienīgajā šobrīd redz potenciālu un autoritāti šādu plānu īstenošanai, tomēr tādu cilvēku kā Gundars Bērziņš pieteikšanās par Sudrabas „vedējiem” tikai diskreditētu šādus plānus.

Apstiprinot, ka Bērziņš, ar kuru tagadējo Valsts kontrolieri saista savulaik kopīgs darbs Finanšu ministrijā, viņu tiešām apmeklējis, Sudraba jebkādu kopīgu politisko plānu kalšanu noliedz. Ekspolitiķis, kuram ir pieredze arī kā veselības ministram, vēlējies dalīties ar viedokli par Valsts kontroles neseno revīziju Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā. Ar pašu ekspolitiķi Pietiek neizdevās sazināties.

Lai kliedētu šaubas, Sudraba arī uzsver, ka viņu principiāli neinteresētu iesaistīšanās partiju politikā, vai tā būtu esoša vai jaundibināma partija. „Man tas viss nav pieņemami,” saka Sudraba, pieminot arī partiju praksi balsot saskaņā ar disciplīnu, bieži vien noraidot labus priekšlikumus tikai tādēļ, ka tie nākuši no konkurentiem . „Es nevarētu balsot „pret”, lai ieriebtu opozīcijai, tāpēc ka tā ir pieņemts. Mani interesē, kā ir labāk valstij,” uzsver Sudraba.

„Es esmu pieradusi vadīt individuāli, savukārt partijā aiz līdera stāv masa, kurā liela daļa noteikti būs iesaistījusies, lai iegūtu kādus labumus un būtu gatava pārmest kažoku,” skaidro Sudraba. Viņa arī uzskata, ka caur partijām un vēlēšanu „mašinēriju” ir apgrūtināta kompetentu un profesionālu cilvēku ienākšana politikā. Par to Sudraba pārliecinājusies pēdējā priekšvēlēšanu gadā, kad pie viņas, aicinot iesaistīties politikā, kā starpnieki nākuši talantīgi un profesionāli cilvēki, bet uz jautājumu, vai paši gatavi iet politikā, atbildējuši noliedzoši.

Ne tik konkrēta ir Sudrabas atbilde par interesi ieņemt Valsts prezidenta amatu. Valsts kontroliere uzsver, ka par politisko aizkulišu tirgiem neinteresējas un šādus plānus nekaļ. Sudraba vairās dot personisku vērtējumu augstāko valsts amatpersonu - tādu kā Valsts prezidents Valdis Zatlers un premjers Valdis Dombrovskis - darbībai. Tomēr tieši kādā viņas izteikumā iespraukusies atziņa, ka prezidenta it kā ierobežotās pilnvaras ir iespējams izmantot plašāk, ja vien aktīvi darbojas, ir vēl viens netiešs apliecinājums, ka varētu nebūt taisnība tiem Sudrabas pazinējiem, kuri spriež, ka viņu drīzāk interesētu plašākām pilnvarām piepildītais premjera, nevis prezidenta amats.

Kāds ar politiskajām un diplomātiskajām aprindām saistīts avots nesen Pietiek apšaubīja, vai ar dzīvo mīmiku un ķermeņa valodu apveltītā Sudraba iederētos tajos etiķetes rāmjos, kādus nosprauž atrašanās prezidenta amatā.  Būtiskāks par šo viedokli, iespējams, ir fakts, ka Sudrabas īpašības Valsts prezidenta amata kontekstā tiek nopietni vētītas.

Ja nekādu pavērsienu līdz tam nebūs, Sudrabas otrais četru gadu termiņš Valsts kontrolieres amatā beigsies 2012. gada decembrī. Viņa vēl neesot domājusi, ko vēlētos darīt pēc tam. Sudrabu pavisam noteikti neinteresējot vēstnieka amats, kas būtu loģiska iespēja tāda ranga amatpersonai, ja vien tā nevēlas iesaistīties politikā vai uzsākt privāto biznesu. „Es esmu rīcības cilvēks, man vajag darbību, rezultātu,”  saka Sudraba. Vēstnieka amats šādus izaicinājumus nenodrošinātu.

Visbiežāk kā iespējamie Sudrabas virzītāji premjera vai prezidenta amatam tiek piesaukts Saskaņas centrs (SC). Izņemot faktu, ka Sudraba pēc aiziešanas no Finanšu ministrijas pusotru gadu no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada decembrim strādāja par viceprezidentes vietnieci Parex bankā, ar kuras ietekmi savulaik saistīts SC, citu kaut teorētisku saikni tam grūti rast. SC līderis Jānis Urbanovičs sarunās ar žurnālistiem ir koķetējis par tēmu „Sudraba – SC kandidāte”, tomēr kā uzsver Sudraba, neviens SC pietuvināts cilvēks ar viņu par kandidēšanu vai politisko karjeru nekad nav runājis.

Pati Sudraba šo SC publisko koķetēriju skaidro ar centieniem iegūt sev politiskus bonusus uz viņas autoritātes rēķina, savukārt tos, kuri biedē ar Sudrabu kā SC kandidāti, iespējams, vadot vēlme degradēt viņu kā autoritāti, izmantojot sabiedrības sašķeltības kārti. „Tas ir nožēlojami, ņemot vēra, cik maza sabiedrība mēs esam,” uzsver Sudraba.

Ilgus gadus no 1994. līdz 203. gadam bijusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, Sudraba bija spiesta pamest ministriju pēc asām nesaskaņām premjera Einara Repšes (JL) laikā, kad to vadīja Jaunā laika ministrs, tagadējais premjers Valdis Dombrovskis. Viņai neesot bijis pieņemami, ka politiskās amatpersonas budžeta problēmās vaino ierēdņus. Emocionālā aiziešana uz visiem laikiem atstājusi iespaidu, ka starp Sudrabu un JL (tagad arī ar Vienotību) ir ja ne ienaids, tad pretrunas. „Aizejot no Finanšu ministrijas, es to visu noliku malā,” sarunā ar Pietiek saka Sudraba. To var uztvert arī kā vēstījumu Vienotības līderiem, ka Sudraba pret šo politisko spēku neskatītos ar aizspriedumiem. Pēdējā laika sarunās ar atsevišķiem ietekmīgiem Vienotības politiķiem, nolasāms, ka viņos ir bažas par Sudrabas revanšismu.

 Vēl ir bažas, ka Sudraba varētu saglabāt lojalitāti tiem, kuri viņai kādreiz ļāvuši izvirzīties. Kad 2004. gada decembrī Saeima Sudrabu ievēlēja par Valsts kontrolieri uz pirmo četru gadu termiņu, viņu šim amatam izvirzīja Tautas partija un parlamentā ieveda Gundars Bērziņš (TP), kura vadībā Finanšu ministrijā arī kādu laiku bija strādājusi Sudraba. Tieši viņš bija atcerējies par Sudrabu, piezvanījis un uzrunājis Valsts kontrolieres amatam. Tagad Sudraba uz jautājumu, cik pamatots ir viedoklis par viņu kā noteiktam cilvēku lokam padevīgi lojālu, uzsver, ka kā Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece mēdza vīzēt toreizējā ministra Bērziņa rīkojumus arī ar atzīmi „nepiekrītu”.

Toreiz JL Saeimā balsoja par citu kandidātu un zaudēja, Sudrabu slēgtajā balsojumā ievēlēja ar TP un visticamāk arī ZZS, LPP/LC un, iespējams, daļas PCTVL balsu. Jaunajā laikā ietekmīgais  Edgars Jaunups tobrīd par Sudrabu izteicās ļoti skarbi kā par „atjaunotās brīvvalsts pirmo gadu nomenklatūras pārstāvi” un pauda aizdomas, ka Tautas partija vēlas nodrošināt „partijai uzticīgo, veco pārbaudīto kadru atgriešanos”. Nākamie gadi paradoksāli parādīja, ka Sudrabas aktīvā darbība Valsts kontrolē, revīzijās atklājot nelietderīgus tēriņus un, iespējamas, pretlikumīgas shēmas, vairāk saskanēja ar pašu kritizētāju – Jaunā laika uzstādītajiem mērķiem un vērtībām.

Novērtē šo rakstu:

30
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...