Iesaki rakstu: 
No pusgadu ilgušā letarģiskā miega visā, kas saistīts ar suņu slimību un Tukuma Straumes bēdīgi slaveno suņu pārtiku Dogo, ar nepadarīta darba sajūtu un tukšu maku modies arī zinātniskā institūta BIOR direktors Aivars Bērziņš.
Nav ziņu, ka zinātniskā institūta BIOR direktora A. Bērziņa juridiskā atbildība būtu mainījusies, kopš tika uzsākts slimo suņu – Dogo ēdāju pētījums. Tāpēc ar interesi lasu visu slikto, ko direktors raksta par sevi un paša vadīto iestādi, kurā visiem megaesophagus slimajiem suņiem taisīja analīzes: http://new.llkc.lv/lv/nozares/citi/sunu-baribas-vada-saslimsanas-celonus-var-atrast-zinatniska-izpete-nevis-publiska
Šķiet, pat sēņu lasīšana Īrijā varētu būt vieglāka par to, ko Bior direktoram nācies izciest: stulba profesore, melīgi BIOR darbinieki, nejēgas LLU mācībspēki un, protams, atslēgta komunikācija ar ārpasauli, kas varēja viņam dot iespēju šīs šausmas pārtraukt.
Jautājums - kāpēc tieši tagad, kad pagājusi puse gada, kopš pētījums pārtraukts un visiem samaksāts par darbu, BIOR direktors pamana, ka pētījums ir nekam nederīgs, un sāk raudulīgi gausties, ka nav lāga ar kvalitāti un secinājumiem?
Pētnieki, ar kuriem BIOR noslēdza uzņēmuma līgumus, kopīgi ar Zemkopības un BIOR speciālistiem izstrādāja un saskaņoja pētījuma plānu vēl tālajā 2015.gadā, darba gaitā viņam sūtīja ziņojumus, informēja par pētījuma gaitu, iesniedza atskaites, bet BIOR veica analīzes.
A. Bērziņs pieņēma arī gala ziņojumu un parakstīja rīkojumu, lai BIOR grāmatvedis izmaksā pētījuma veicējiem atalgojumu par kvalitatīvi paveiktu darbu. Varbūt padiskutēsim par ierēdņa atbildību, ja šis viss ir bijis nepareizi?
Kā uzskata A.Bērziņš, retorika lai paliek muļķiem, bet mums ir tiesības prasīt A.Bērziņa atbildi - ko šobrīd dara (vai tiešām dara?) BIOR, PVD un ZM, lai pārtrauktu suņu saslimšanu un nāves?
Vērojot noskaņu un bezdarbību, tautai drīz gaidāmi kopotie raksti arī ar citu Zemkopības ministrijas ierēdņu apcerēm par to, ko ministrija vēl nedarīs, kamēr suņi mirs, ēdot viena brenda barību.
Pēc laika varbūt arī Veselības ministrija varētu iesaistīties ar līdzīgām apcerēm par cilvēkiem, kas neizskaidrojami slimo un mirst, ēdot kādu vienu Latvijā ražotu produktu...
Tas tad laikam būs tas Pasaules Veselības organizācijas virzītais koncepts One Health - One Medicine par vienoto veselību visām dzīvajām būtnēm Latvijas ierēdņu izpildījumā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
