Šuplinska klusē par viņas it kā piesaistītajiem „neatkarīgajiem juristiem” un viņu „vienbalsīgo viedokli”
PIETIEK16.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kas otrdien televīzijā paziņoja, ka viņas “konsultācijām” par Augstskolu likuma pārkāpumu esamību Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās piesaistītie “neatkarīgie juristi” esot „vienā balsī” norādījuši uz tajās notikušiem pārkāpumiem, klusē ne tikai par to, kas tad ir šie juristi, bet arī par to, kur tie radušies un ar kādu likumīgu pamatojumu piesaistīti. Pietiek šodien publicē jautājumus, uz kuriem ministre nav vēlējusies atbildēt un kuri viņai jau nosūtīti oficiāla informācijas pieprasījuma formā.
Informācijas pieprasījums Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei Ilgai Šuplinskai
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai galvenais valsts pārvaldes princips ir, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Normatīvo aktu pārkāpumu konstatēšanas process ir administratīvais process.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta pirmā daļa paredz, ka augstāka amatpersona var pārņemt iestādes vai amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē.
Lieta par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencē. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta piektā daļa paredz, ka šādu pilnvaru pārņemšanas tiesību nav, ja administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem institūcija izdod administratīvu aktu vai lemj par faktisku rīcību vai lēmumu pieņem koleģiāla institūcija, kuras locekļi savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgi un nav pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei attiecībā uz savu lēmumu, un institūcijas lēmumu pieņem saskaņā ar likumā vai Ministru kabineta noteikumos paredzētu procedūru, kurā tiek piemēroti tiesas procesam raksturīgi pierādīšanas principi.
Gan Latvijas Universitātes satversmes sapulce, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests abas ir šādas koleģiālas institūcijas, kuru pilnvaras administratīvajā procesā Jums nebija tiesību pārņemt un nebija tiesību pārņemt lietu savā kompetencē.
Saistībā ar šiem faktiem sniedziet šādu informāciju, kas nepieciešama neatliekamai sabiedrības informēšanai un tiesību aizsardzībai:
1) Vai Jūs esat pārņēmusi vai mēģinājusi pārņemt Izglītības kvalitātes valsts dienesta lietu par Augstskolu likuma normu ievērošanas pārbaudi Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās savā kompetencē? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ?
2) Vai Jūs esat mutvārdos vai rakstveidā pieprasījusi Izglītības kvalitātes valsts dienestam vai Latvijas Universitātes amatpersonām dokumentus vai ziņas par šo pārbaudi pirms pārbaudes ziņojuma iesniegšanas ministrijai? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ?
3) Vai Jūs esat dokumentus vai ziņas par šo Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu pārbaudi nodevusi trešajām personām, kas nav Izglītības kvalitātes valsts dienesta valsts civildienesta ierēdņi? Jā jā, kad un kādu iemeslu dēļ? Ko tieši un kam tieši Jūs esat nodevusi?
4) Tāpat sniedziet šādu informāciju par katru no Jūsu pieminētajiem un Jūsu it kā izmantotajiem “neatkarīgajiem juristiem”:
- vārds, uzvārds un kvalifikācija;
- katra tiesiskās attiecības ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, valsts civildienestu kopumā vai Jūsu pārstāvēto partiju;
5) Kādas ziņas un dokumentus un ar kādu mērķi esat nodevusi personām, kas ir ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta?
6) Sniedziet arī Jūsu viedokli par to, vai Jūsu rīcībā ir vai nav saskatāmas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta pārkāpumu pazīmes.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
