Šuplinskas palīdze: uzrādiet žurnālista apliecību, tad varbūt kādreiz atbildēsim par ministrijas un ministres darbību
PIETIEK23.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja neuzrādīsiet žurnālista apliecību, mēs uz jūsu jautājumiem neatbildēsim, - šāda satura atbildi piektdien uz saņemtajiem jautājumiem nosūtīja izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas palīdze. Lai gan likums iestādei šādas tiesības neparedz, apliecība ministrijai tika uzrādīta, - taču arī pēc tam ne Šuplinska, ne ministrijas preses pārstāvji nav atbildējuši ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem saistībā ar ministrijas un ministres pēdējā laika darbību. Pietiek šodien publicē ministrijai oficiāli nosūtītu informācijas pieprasījumu saistībā ar tās rīcību.
„Šā gada jūlijā es kā žurnālists un Latvijas Žurnālistu savienības biedrs mediju publikācijas sagatavošanai sabiedrības informēšanas nolūkos nosūtīju vairākus jautājumus uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus Jūsu iestādes atbildīgie darbinieki ignorēja.
Žurnālista jautājumus es nosūtīju arī uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā ministrijas vadītājas – pašreizējās ministres I. Šuplinskas elektroniskā pasta adrese.
Ne uz vienu no šiem jautājumiem es prasīto informāciju/atbildi nesaņēmu. Visus šos jautājumus minētā valsts amatpersona ignorēja.
Papildus tam esmu saņēmis divas elektroniskā pasta vēstules no kādas Daces Austras Balodes, kas uzdodas par „ministres palīdzi”.
Vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”
Otrā vēstulē minētā persona tikpat kroplā pareizrakstības formā apgalvo, ka „gadījumā, ja Jūs vēlaties vākt informāciju kā žurnālists, tad, lūdzam, ievērot likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24.panta otro daļu un uzrādīt Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru. Pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”.
Saistībā ar šiem faktiem vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kuri tieši (vārds, uzvārds, amats) Jūsu iestādes darbinieki saņēma manus žurnālista jautājumus, ko nosūtīju uz elektroniskā pasta adresi [email protected], kas Jūsu iestādes interneta mājas lapā minēta kā adrese mediju/žurnālistu saziņai?
2) kādu iemeslu dēļ šie darbinieki operatīvi nesniedza atbildes uz šiem jautājumiem?
3) vai lēmumu nesniegt atbildes šie darbinieki pieņēma paši vai pēc kādu augstākstāvošu iestādes darbinieku norādes? Miniet šos darbiniekus (vārds, uzvārds, amats).
4) nosūtiet man katra no šiem darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst atbilžu sniegšana uz mediju jautājumiem, bet kuri man šādas atbildes nesniedza, amata aparakstu.
5) ņemot vērā kroplo pareizrakstību, ko demonstrē minētās D.A.Balodes elektroniskā pasta vēstules un kas diskreditē Izglītības un zinātnes ministriju, nosūtiet man informāciju par viņas iegūtās izglītības atbilstību ieņemamajam amatam un par personām, kas pārbaudījušas viņas atbilstību šim amatam un spējas sniegt rakstiskas atbildes ministrijas/ministres vārdā un kas pieņēmušas lēmumu par viņas pieņemšanu darbā.
6) saistībā ar to, ka vienā no šīm vēstulēm minētā persona kroplā pareizrakstībā norāda: „Atbilstoši ministrijas dokumentu aprites kārtībai, esam tos reģistrējuši un sniegsim atbildi iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.”, nosūtiet man lietvedības dokumentu – iekšējo normatīvu, kas apraksta kārtību, kādā Jūsu iestāde sniedz atbildes/informāciju uz mediju/žurnālistu jautājumiem.
7) saistībā ar to, ka minētā persona pieprasījusi man uzrādīt „Žurnālistu savienības biedra vai masu informācijas līdzekļa darbinieka apliecību vai to izsniegtu pilnvaru” un norādījusi, ka „pretējā gadījumā, ministrijai nav tiesiska pamata izsniegt Jums kā žurnālistam pieprasīto informāciju, jo, sūtot informācijas pieprasījumu no elektroniskā pasta, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, nav iespējams veikt personas identifikāciju”, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu tiesisko pamatojumu minētā persona man ir pieprasījusi uzrādīt šādu dokumentu, ņemot vērā, ka šīs personas minētais likums šādas apliecības uzrādīšanu neparedz.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
