Iesaki rakstu: 
Cigaretēs smēķētāji tērē vidēji 20 % no saviem ienākumiem, līdz ar to summas, ko iegūst monopolisti, ir, maigi izsakoties, nozīmīgas, turklāt šo kompāniju biznesu aizsargā un sponsorē visa ES, tajā skaitā Latvija.
Ja rodas šaubas par informācijas patiesumu, pamēģiniet to pārbaudīt, viegli nebūs, jo pamatkompānija "British American Tobacco" var atļauties nepublicēt savu nosaukumu uz paciņas, šīs kompānijas ieskatā pietiek ar to, ka vienīgais konkurents norāda savu nosaukumu, kā arī informācija par to, kā tiek sadalīts tirgus tabakas industrijā ES, ir faktiski nepieejama internetā, bet vienkārši konstatējama, izvērtējot to, kādi ir ražotāji piedāvājumā mazumtirdzniecības vietās (kaut vai izlasot informāciju uz paciņas).
Ir legālas iespējas no Krievijas ievest alkoholu vai degvielu, samaksājot akcīzes nodokli, bet kāpēc nav legālu iespēju ievest cigaretes? Kāpēc nevar ieviest iespēju nomaksāt akcīzes nodokli, lai ir iespēja ievest cigaretes legāli? Ja nekļūdos, pašlaik akcīzes cena nepārsniedz 30 centus par vienu paciņu cigarešu, bet nav iespēju tās ievest, jo likums neparedz iespēju, nomaksājot nodokli, tās ievest, bet paredz vienīgi sodu.
Rodas jautājums - kāpēc likums liedz ievest tieši cigaretes, bet ļauj ievest visas citas akcīzes preces, nomaksājot nodokli?
Atbilde ir vienkārša, - Eiropas savienībā 90% cigarešu izplatītāji ir tikai divas korporācijas - "Philip Morris" un "British American Tobacco", šis kompānijas nekonkurē, bet savstarpēji sadarbojas, - to pierāda kaut vai tas, ka tikai uz tās paciņas, kuru ražo "Philip Morris”, jūs atradīsiet likumam atbilstošu norādi par to kas konkrēto paciņu ir saražojis. Bet, ja to ražo gigants "Britisch American Tobacco", labākajā gadījumā tur būs norādīta ražotāja valsts, nevis šīs kompānijas nosaukums, jo visiem tāpat skaidrs, ka ražo tikai divas kompānijas, un tā paciņa, uz kuras nav norādīts ražotājs, ir tā paciņa, kuru ražo pamatgigants "British American Tobacco", kas var atļauties pārkāpt jebkuru likumu, nemaz nerunājot par patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kas nosaka pienākumu norādīt ražotāju. Pie kam šī mātes kompānija nav Eiropas savienības kompānija un var šeit nemaksāt ienākuma nodokli.
Kas no tā izriet? Mēs visi maksājam par šo kompāniju monopola aizsardzību, neļaujot nevienam no ārienes apdraudēt šo monstru biznesu, par valsts līdzekļiem tiek sargātas robežas, ķerti kontrabandisti, uzstādītas iekārtas un cietumā turēti cilvēki, kas ir apdraudējuši šo monopolistu biznesu. Ar to vēl nepietiek, nav noslēpums, ka par tabakas audzēšanu zemniekiem tāpat kā biešu vai kviešu audzētājiem tiek maksātas Eiropas subsīdijas (tātad no mūsu kabatas) par plantāciju platībām, tas laikam ar "cēlu mērķi"- lai šiem "nabaga" diviem savstarpēji "konkurējošiem" monopolistiem mazinātu izdevumus par izejvielām.
Šajā sakarā lietderīgi norādīt to, ka Krievijā ir sīva konkurence starp ražotājiem un, pat neskatoties uz to, ka tur neviens nodokļu maksātājs nesponsorē tabakas audzētājus ar subsīdijām, cena cigaretēm pat tajā gadījumā, ja tiek iekasēts nodoklis, ir divtik zemāka nekā Eiropas Savienībā, kur šīs divas kompānijas sponsorējam mēs visi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
