Iesaki rakstu: 
Dombrovskis ir pelēcība, Dombrovskis ir tūļa, Dombrovskis ir grāmatvedis, Dombrovskim nav vīzijas, ar Dombrovski nebūs nekāda izrāviena, Dombrovskis nevelk, nav aktuāls un atbilstošs, - vai esat pamanījuši šo jauno dziesmiņu, ko dažādi aizkulišu politspēlmaņi pēdējā laikā dudina aizvien skaļāk un skaļāk? Noteikti jau esat.
Dudinātājiem, protams, taisnība – Dombrovskim harizmas un vīzijas ir apmēram tikpat daudz cik Šķēlem godīguma, Lembergam pieticīguma vai Repšem paškritiskuma. Mūsu rekordpremjers ir tik pelēcīgs, ka pat grēciņi ar ģimenes pusbankrotējušo nekustamo īpašumu biznesu un sievas biznesa partneres bīdīšanu, kas citu politiķi aši vien būtu aizsūtījuši ilgstošā piespiedu atvaļinājumā, viņa izpildījumā ir šķituši gluži vienkārši garlaicīgi.
Jā, tā tas ir - bet kurš tad nu to nezināja? Nez kāpēc tad nu vajadzēja gaidīt visus šos gadus, lai nu šo faktu pēkšņi pamanītu un ar to nāktu klajā kā satriecošu jaunumu...
Par to, kāpēc šis meldiņš sācis skanēt tieši tagad, viss gan it kā būtu pietiekami skaidrs: lai cik zemu mēs vērtētu Zatlera reformu partijas veikumu (vai kā nu to sauc), vismaz vienu tās pārstāvji valdošajā koalīcijā ir izdarījuši – tīši vai nejauši, taču ieriebuši pietiekami lielam skaitam Vienotības un ZZS megabarotāju, no kuriem virspusē peldošie tagad manāmi jaunajā Repšes-Jaunupa-Titava biedrībā.
Protams, kurš nu būs mierā ar tādu „nodevību”, ka iepriekš Auguļa un Kampara rebēs miera mikas nosvērtībā noraudzījies Dombrovskis nu tieši tikpat vienaldzīgi noskatās, kā visu pa savam apzināti vai neapzināti pārtaisa Ronis un Pavļuts. Un dziesmiņa sāk skanēt aizvien skaļāk – Dombrovskis nevelk, Dombrovskis nevelk...
Tiktāl – par pietiekami skaidrajiem, patiesībā jau vienkārši brēcoši skaidrajiem motīviem, kas vieno šādus meldiņus balstošo, visādi citādi raibo Mierkalnu, Vaitaišu, Berķu un Lembergu kompāniju. Taču daudz būtiskāk un arī interesantāk ir paraudzīties – kur ir tās lieliskās spilgtās un vīzijas pa labi, pa kreisi nērsošās kandidatūras, kuras kā gulbji pavasara vietā uz saviem spārniem atnestu tik vajadzīgo valstisko izrāvienu.
Pats esmu ne mazums nejaucību rakstījis un teicis par Dombrovski un arī pašlaik domāju tāpat, taču – ir viena lieta, ko pašreizējam premjeram nevar pārmest. Viņam tiešām nav ne gribas, ne vīzijas, ne krampja, bet viņš vismaz ir kompetents savā postenī. Nez vai kādam ir šaubas, ka Dombrovskis puslīdz saprot, kas un kā notiek gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. Un, ja salīdzina ar to publiku, kurai acīmredzami nagi niez uz šo vai jebkuru citu kaut cik būtisku valstisku krēslu, tad...
Pirms burtiski pāris dienām, piemēram, viens tāds izbijis premjera amata kandidāts Viesturs Tamužs laikrakstā Diena dalījās savās zināšanās un analīzē par jomu, kuru viņam kā Latvijas Riska asociācijas dibinātājam un pašpasludinātam riska investoram it kā vajadzētu pārzināt, - proti, par investīcijām.
Reizē ar gana pelēcīgiem štampiem un tradicionālu latvisku īdēšanu Tamuža kungs nāca klajā arī ar dažām spilgtām un principiālām tēzēm – tostarp par „neaktuālā Dombrovska” valdības knakstīšanos ap Arābu Emirātu naudas maisiem, kuru saturs latvju zemei, visticamākais, nenākšot par labu.
Kāpēc? Tāpēc, ka, investīciju speciālista Tamužaprāt, „naudas tur patiešām ir ļoti daudz. Bet tā ir ar zināmu zīmodziņu. Ja mēs to ar visu tās islama auru akceptējam šeit, tad mēs tā īpatnēji sevi iezīmējam pasaules kartē, kā viņu draugi šeit”...
Būtu tikai normāli, ja šādi savu ģeopolitisko skatījumu paustu tante Ņura. Kāpēc gan tantei Ņurai būtu jāzina, ka, piemēram, viens pats Emirātu Abu Dhabi Investment Authority visā pasaulē, visdažādākajās valstīs un nozarēs investējis savus 300-900 miljardus dolāru (publiskie dati būtiski atšķiras).
Tantei Ņurai arī nav jāzina, ka vienā pašā ASV Citigroup minētais Abu Dabi kantoris investējis septiņus miljardus dolāru – un neviens aprobežots jefiņš kaut kā nebrēkā un nebrēkā, un nebrēkā par amerikāņu megabankas „zīmodziņu” vai, teiksim, „islamiski arābisko smaciņu”.
Tantei Ņurai tas, protams, nav jāzina – toties ar dziļām domām un izteiktiesvēlmi, bet ne zināšanām pārpilnais Tamuža kungs, raugi, ir ne tikai izbijis premjera amata kandidāts (kurš, kā izriet no intervijas, arī tagad pat ļoti labprāt...), bet arī – patiešām, patiešām, tas nav nekāds joks - pie Valsts prezidenta izveidotās augsta līmeņa grupas investīciju piesaistē dalībnieks.
Un šādi te augsta līmeņa investīciju speciālisti prezidenta Bērziņa paspārnē tātad sēž un spriež atbilstoši tam zināšanu līmenim, ko tik krāšņi demonstrējis Tamuža kungs – ui, nē, šito naudu mums nevajag, to arī labāk neņemsim, bet šitā būs labā, jo vakar Centrāltirgū, kāpostus pērkot, dzirdēju, ka tur tā un tā...
Ar vārdu sakot, nav, protams, tas Dombrovskis nekāds politradības kronis, taču mums tā kā jau būtu bijis pietiekami aprobežotu ļaužu, kuri augstu valsts amatu uzskatījuši par īsto vietu, lai attiecīgajā jomā apgūtu kaut jel kādas zināšanas, - visu šo Slakteru, Kristovsku, Kamparu un Co.
Un, ja vienīgā iespējamā izvēle ir – kāda tālu skanoša, bet tukša tamužveidīga muca vai pelēcīgais tūļa Dombrovskis -, valstij un mums visiem būs krietni labāk, ja neaktuālais Dombrovskis vēl kādu laiciņu paliks tur, kur ir.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
