Iesaki rakstu: 
Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriedusi Latvijas valstij samaksāt 20 tūkstošus eiro bijušajai žurnālistei, kuras mājās tā sauktās "Neo lietas" ietvaros iebruka un sarīkoja kratīšanu tā saukto tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji. Tātad taisnība uzvarējusi? Nekā tamlīdzīga.
Ja skatīties tikai uz šo gadījumu - jā, it kā viss beidzies labi. Tiesa, kurai nospļauties uz mūsu pašmāju "varas pīlāriem" un to interesēm, atzinusi, cik svarīgas arī Latvijā ir gan katra cilvēka neatņemamās tiesības un brīvības, gan sabiedrības intereses.
Uh, un vēl pamatīga nauda - 10 tūkstoši par kaitējumu, vēl 10 tūkstoši par tiesāšanās izdevumiem. Kā jau vakar interneta telpā varēja lasīt dažādu gudreļu komentāros, tīri labs bizness sanāktu - sak, atnāciet, pakratiet pie manis, man arī pārdesmit tūkstoši dzīvē labi noderētu.
Taču patiesībā šis gadījums ar visu tā šķietami jauko un iedvesmojošo iznākumu uzskatāmi parāda gan to, kādā policejiski bandītiskā valstī mēs joprojām dzīvojam, gan to, ka šī valsts ij nedomā kaut jel mazākajā mērā mainīties.
Pirmkārt - neviena Latvijas tiesa neuzskatīja, ka šajā iebrukumā kaut kas būtu pārkāpts. Neviens Latvijas tiesu varas pārstāvis pat neiepīkstējās - vismazāk jau sankciju devušais izmeklēšanas tiesnesis. Vēl vairāk - nav iepīkstējies arī neviens pie varas esošais tā saucamās tiesiskuma koalīcijas pārstāvis. Viņi visi - kurš vienkārši klusējot, kurš gardi smīnot - vienkārši noskatījās.
Kāpēc neiepīkstējās - izdomājiet paši. Vai nu tāpēc, ka jūtas komfortabli un labi tieši pašreizējā sistēmā, vai arī tāpēc, ka baidās iepīkstēties, saprotot draudošās sekas, vai varbūt tāpēc, ka lielāko daļu no viņiem šīs te policejiski bandītiskās sistēmas pārstāvji cieši tur pie kādas īpaši vārīgas vietas. Taču fakts - "tiesiskuma koalīcijas" Latvijas valdības algoti juristi sacerēja tai pašai cilvēktiesību tiesai izvērstu paskaidrojumu, kāpēc šai gadījumā viss ir bijis labi un pareizi.
Otrkārt - vajadzēja tikt līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, lai panāktu taisnību vienā konkrētā gadījumā. Latvijā tas nebija iespējams. Man mūžā ir bijušas dažas tiesu lietas tepat pa Latviju, un nevaru teikt, ka tas būtu lēti un vienkārši. Cik ir cilvēku, kas spēj atrast nepieciešamos kvalitatīvai savu interešu aizstāvībai ārpus Latvijas policejiski bandītiskās sistēmas? Un kam attiecīgi ir nolemti pārējie šīs valsts iedzīvotāji?
Treškārt - vai no šī gadījuma ir gaidāmas kādas sekas un secinājumi? Vai ir dzirdams kaut kas par no darba ar negodu atbrīvotiem kratītājiem un jo īpaši tiem, kas šo kratīšanu sankcionēja un iedvesmoja? Vai varbūt viņi Latvijas nodokļu maksātāju vietā samaksās šos 20 tūkstošus? Šķiet, atbildes uz šiem jautājumiem mēs visi labi zinām. Neviens ne par ko neatbildēs.
Ceturtkārt - vai izskatās, ka šī policejiski bandītiskā valstiskā sistēma varētu ņemt vērā cilvēktiesību tiesas atzinumus par sabiedrības interesēm un tamlīdzīgām tās paklusām par blēņām uzskatītām lietām? Arī te atbilde ir skaidra - kā mēs visi labi zinām, Neo lieta jau ir nodota godīgajai un caurcaurēm objektīvajai Latvijas tiesai. Tai pašai, kas svētīja žurnālistes kratīšanu un tajā neatrada nekādus pārkāpumus. Tālākais, šķiet, ir viegli prognozējams.
Un šis, protams, nav vienīgais gadījums, kas demonstrē to, cik nekaunīga un pašapzinīga šī policejiski bandītiskā sistēma ir visos līmeņos, cik "sakārtots" tai šķiet viss un vienmēr.
Ņemsim kaut vai stāstu ar portālā pietiek.com "nopludinātajām" "Latvenergo" amatpersonu sarunām, kas sabiedrībai uzskatāmi parādīja gan to, kā patiesībā šajā valstī tiek kārtotas lietas, gan arī to, cik nespējīgs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savākt īstus, derīgus pierādījumus, neķeroties pie falsifikācijām, safabricēšanas un citām iemīļotām metodēm.
Un tagad padomājiet līdzi - lieta ir par nopludināšanu konkrētā portālā, bet lietas tā saucamie "izmeklētāji" neuzskata par nepieciešamu kaut formāli pajautāt portāla redakcijai un konkrēto publikāciju autorei - nu, ko, šitas te "reģiska" Balakleiskis jums to visu nopludināja vai kā?
Lietai, kā jau tas šīs valsts sistēmā pieņemts, ir arī "uzraugošais" prokurors. Arī tam šķiet pilnīgi normāli - ja reiz mums pašiem viss skaidrs, iesim nu niekoties ar kaut kādām muļķīgām formalitātēm. Un šī te tiesiskumu uzraugošā prokuratūra, pilsonim Kalnmeieram pat neiežagojoties, uzrāda apsūdzību un aiztriec lietu uz tiesu.
Savukārt tiesā prokurors jau atkal bez kādām sirdsapziņas vai profesionālajām problēmām nolasa apsūdzības rakstu, kur faktiski skaidri atzīts - nē, mēs nezinām, kā šī nopludināšana īsti notika, un mūs tas patiesībā arī nemaz neinteresē. Policejiski bandītiskajai sistēmai vajag grēkāzi - un reku viņš ir, mēs jau to zinām.
Konkrētajā gadījumā gan sagadījās muļķīga aizķeršanās - lai nu kāds būtu lietu izskatījušais Centra rajona tiesas tiesnesis, patstāvības trūkumu viņam nevar pārmest, un viņš, kā var spriest no atklātībā nonākušajām ziņām, arī stingri atbilstoši veselajam saprātam norādīja - klausieties, bet jūs taču nemaz neesat pierādījuši (un pat ne mēģinājuši pierādīt), ka tieši šis te Balakleiskis to visu ir nopludinājis konkrētajam portālam.
Labi, un ko - arī šī lieta tāpat kā žurnālistes kratīšanas gadījums ir beigusies laimīgi? Da nu nekā tamlīdzīga - nekas vēl nav galā, un, protams, neviens lietā iesaistītais izmeklētājs un prokurors nav saukti pie atbildības ne par nolaidību, ne par kaut ko citu. Un kā gan citādāk, ja reiz viņi ir uzcītīgi pildījuši savu lomu policejiski bandītiskajā valstiskajā sistēmā, pret kuru ir tik grūti noturēties pretī pat cilvēkiem ar vārdu, spējām, resursiem un gatavību cīnīties par savām tiesībām.
Vēl vairāk - šie un citi pēdējo gadu krietni daudzie gadījumi, kad publiski ir atklājusies valstisko drošībnieku un "tiesībsargātāju" nejēdzīgā, nekaunīgā vai pat atklāti noziedzīgā rīcība (ko, protams, policejiski bandītiskā sistēma izliekas nemanām), faktiski nevis iegrožo šos indivīdus un liek tiem kaut nedaudz piesargāties, bet tieši pretēji - uzskatāmi tiem demonstrē, ka tik ilgi, kamēr viņi darbojas šīs sistēmas akceptētos ietvaros, nekas viņiem nedraud.
Iekšējā balss saka, ka jau tuvākajā laikā mēs par mūsu tiesisko valsti ne tādus brīnumus vien vēl uzzināsim.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
