Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas. Tiek runāts par cilvēces sistēmisko krīzi, zinātniski tehnoloģiskās paradigmas maiņu un pāreju no vienpolārās pasaules uz daudzpolāro pasauli.

Retāk uzmanību pievērš valodai. Katra tendence faktiski pieprasa savu valodu. Respektīvi, katras tendences interpretācijai nākas pieskaņot īpašu vārdu krājumu. Jaunas parādības pieprasa jaunu valodu. Tā ir vispārzināma patiesība.

Manuprāt, pirmajai tendencei vispiemērotākā ir medicīnā lietotā valoda. Pirmā tendence fiksē cilvēku stāvokli. Var bez bailēm precizēt – fiksē cilvēku garīgās veselības stāvokli. To visvilinošāk ir apskatīt medicīnā lietotos vārdos.

Taisnīguma sairšana un trūdēšana, kas ļoti satrauc Latvijas godīgos iedzīvotājus, noteikti ir vienota ar pirmo galveno mūsdienu tendenci – cilvēces sistēmisko krīzi. Saprotams, šī tendence ir formulēta maigi, saudzīgi, korekti, vērtējoši neitrāli, kā tas piestāv zinātnei. Patiesībā runa ir par ļoti drūmām izpausmēm Homo sapiens ikdienā. Nākas skaudri bēdāties par prāta autoritātes zudumu, iracionālisma dominēšanu, morāli tikumisko pagrimumu. Morāles vērtības un normas radikāli pārkārtojās pilnīgi nepieņemamā virzienā. Tas traumējoši atsaucās uz taisnīgumu. Taisnīgums ir viena no vislielākajām cilvēciskajām vērtībām, ar ko cilvēki viskrasāk atšķiras no pārējām dzīvajām būtnēm. Zaudējot taisnīgumu, atgriežamies tupēt koku zaros.

Var droši apgalvot, ka Latvijas godīgie iedzīvotāji sāpīgi uztver taisnīguma sairšanu un trūdēšanu. Tas godīgiem cilvēkiem sagādā milzīgu vilšanos un bezcerīgi melnas nākotnes redzējumu. Tas, kas pie mums pēcpadomju periodā ir noticis ar taisnīgumu, ir vistipiskākais sairšanas un trūdēšanas process. Tāpēc šo procesu gribas apzīmēt latīniskajā variantā – tabess (lat. tabes). Ar šo svešvārdu medicīnā identificē hronisku nervu slimību. Bet tas ir tas pats, kas notiek pie mums. Taisnīguma sairšana un trūdēšana (tabess) ir hroniska psihiskā nelaime.

Taisnīgums ir morāli tiesiskās un sociāli politiskās apziņas kategorija. Taisnīgums ir nacionālās politikas garīgais pamats. No taisnīguma ir atkarīga nacionālās valsts pastāvēšana. Ja valstī nav taisnīguma, tad valstij nav nekādas cerības nodzīvot ilgu mūžu. Viens no mūsu taisnīguma tabesa cēloņiem ir bezdievīgais fakts, ka mums atkal nav sava nacionālā valsts. Tāpēc taisnīguma tabess graujoši ietekmē visdažādāko sabiedrisko procesu dinamiku, graujoši atsaucās uz sabiedrības stabilitāti, graujoši veicina sociālo spriedzi un konfliktus, perspektīvā garantējot sociālo katastrofu.

Godīgi atzīstot, latviešu civilizētība varēja būt smuidrāka. Pārāk lielai daļai nemaz negribas dzīvot savā nacionāli suverēnā valstī, kas ir tautas civilizētības brieduma pazīme. Šai daļai ir vienalga, vai mums ir neatkarīga valsts jeb mums nav neatkarīga valsts. Šajā daļā ietilpst jaunāko paaudžu vairākums un dažāda profila „elites” ar politisko „eliti” priekšgalā. Īpaši nav jāpaskaidro, ka no tautas civilizētības ir atkarīgs attiecīgajā tautā ievērotais taisnīgums. Tas izglītotā vidē ir pats par sevi saprotams. Savukārt taisnīguma pretmets netaisnīgums vēsturiski pamatoti asociējās ar mežonību un necivilizētību.

Katru dienu sastopoties ar netaisnīguma ārprātu, gribas pēc iespējas ātrāk sagaidīt sociālo katastrofu – apvērsumu, revolūciju, karu. Vēsture liecina, ka pēc sociālās katastrofas radikāli izmainās taisnīguma prakse. Sociālā katastrofa ir ļoti efektīvs profilaktiskais līdzeklis taisnīguma restaurēšanā un taisnīguma kritēriju izvēlē.

Taisnīguma kritēriji ir atkarīgi no ekonomiskajiem, šķiriskajiem, nacionālajiem, demogrāfiskajiem, garīgās kultūras, politiskajiem apstākļiem. Sociālās katastrofas rezultātā šie apstākļi būtiski mainās un tādējādi mainās arī priekšstati par taisnīgumu. Jebkurā gadījumā sociālā katastrofa sniedz zināmu optimistisku cerību piedzīvot pozitīvas izmaiņas. Pie mums taisnīguma tabess noteikti jau ir sasniedzis tādu pakāpi, kuras profilaksei vairs neder Rietumos izslavētie demokrātiskie līdzekļi. Naivi ir cerēt kaut ko panākt ar „atklātām vēstulēm”, kritiskām publikācijām, aicinājumiem organizēt „jaunu tautas intereses aizstāvošu politisku partiju”.

Taču mūsu dzīves pieredze tagad māca nepaļauties uz sociālajām katastrofām. Tagad zinām, ka tās var atnest nesalīdzināmi lielāku garīgo diskomfortu nekā tāds bija dzīvē pirms sociālās katastrofas.

Nesalīdzināmi lielāku garīgo diskomfortu atnesa sociālā katastrofa „perestroika”. Par to, piemēram, internetā var lasīt šādu objektīvu vērtējumu: „Sociālā taisnīguma trūkums mūsu sabiedrībā dominējis kopš neatkarības atgūšanas. Ja padomju laikos vēl varēja runāt par zināmu taisnīgumu sabiedrībā (kas gan vairāk bija tāds, ka visiem nekā nav – nevis, ka visiem kaut kas ir), tad līdz ar mežonīgā kapitālisma uzvaru pār sociālismu par tādām lietām kā taisnīgumu un sabiedrisko labumu esam vairījušies runāt, domāt un darboties. Pirmsākumos izslāpums pēc amerikānisma – un vēlāk jau lielo privatizētāju un jaunbagātnieku kontroles rezultātā sociālais taisnīgums nespēja pie mums nostiprināties, kaut pieprasījums pēc tā ar katru gadu sabiedrībā palielinājās. Šobrīd ir brīdis, kad taisnīgumu meklējam citās zemēs – un nav svarīgi, vai tiešām tas tur tiek atrasts. Sliktākais ir tas, ka tiek atmestas cerības šo taisnīgumu sasniegt šeit uz vietas Latvijā, un tā ir valsts viena no būtiskākajām problēmām."

„Perestroika” bija jauna tipa sociālā katastrofa. Ar tādu fantasmagorisko sociālo katastrofu cilvēce sastapās pirmo reizi. Tā bija prātam grūti aptverama sociālā manipulācija, kuras galvenais mērķis balstījās uz fantastisku nelietību. „Perestroikas” galvenajā mērķī bija apzināti ieprogrammēta fantastiska sociālā netaisnība. „Perestroika” ar savu „prihvatizāciju” un „atvērtību” apzināti ieviesa šausmīgu garīgo destrukciju un degradāciju, kļūstot milzīgas netaisnības dzemdētāja.

Bet tas vēl nav viss, no kā mums tagad ir jābaidās. Pēc „perestroikas” tika radīta vēl viena jauna tipa sociālā katastrofa – „krāsainā revolūcija”. Tai jau ir starptautiska empīriskā bāze, un nekur „krāsainās revolūcijas” nav nostiprinājušas taisnīgumu. Gluži pretēji – tikai devalvējušas taisnīgumu.

Pats uz savas ādas izjūtot un medijos nepārtraukti lasot par taisnīguma trūkumu, tā vien liekas, ka taisnīguma neatzīšana un noraidīšana tiek izšļākta ar eksaltētu (slimīgi jūsmīgu) entuziasmu. Taisnīguma nihilisms ir sabiedrības prāvas daļas dzīves galvenā jēga. Tā vien liekas, ka daudziem latviešiem sagādā baudu netaisnīga rīcība pret līdzcilvēkiem. Pie tam taisnīguma neatzīšana un noraidīšana ir kļuvusi profesionālās iniciatīvas spoža prezentācija. Tāpēc nav jābrīnās, ka pie mums ir netaisnības ekscess. Proti, netaisnības galējība un pārmērība. Kāda reti aprobežota tipa mošķīgo lozungu „Taisnīgums, līdzdalība un uzticība ir VIENOTĪBAS Trīsvienība” uztveram kā cinisku ņirgāšanos.

Tā, piemēram, ne bez entuziasma un ne bez profesionālās iniciatīvas tagad ir juridiski nostiprināta tāda mežonīga bezprātība kā aizmuguriskā tiesāšana. Tagad jau ir sasniegta tāda mežonības meistarkvalitāte, ka cilvēks nemaz nezina par viņa tiesāšanas gatavošanu. Bet visamizantākais - cilvēkam nepaziņo pat tiesas spriedumu.

Patiesībā mūsu juristiem, taisnīguma nihilisma ņirgām, cilvēks nemaz neinteresē. Staļinam mītiski piedēvē vārdus „Nav cilvēka, nav problēmas”. Mūsu juristiem cilvēks nemaz nav vajadzīgs. Mūsu juristiem vajadzīga ir vienīgi cilvēka manta (nauda, māja, mašīna), lai to aizmuguriski atņemtu, ja kāds to ir apmaksājis izdarīt. Mūsu juristi var droši teikt „Galvenais nav cilvēks, bet viņa manta”.

Neapšaubāmi, mežonības izcilākais meistarstiķis ir „prihvatizācija”. Mūsu mežonības izcils meistarstiķis ir arī netaisnīgā attieksme pret pensionāriem. Par to pirms neilga laika zinošs profesors teica: „Viss sākās 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Budžeta glābšanai Dombrovska valdība no sociālās apdrošināšanas fonda paņēma pensiju uzkrājumus 800 miljonu latu apmērā. Vienkārši konfiscēja, nevienam neprasot, bez jebkādiem likumīgiem lēmumiem. Saeimas lēmuma nebija. Tātad valdība darīja, ko gribēja, bez likumiska pamata. Pēc tam trīs gadus piemēroja negatīvu koeficientu pensiju aprēķināšanā, arī bez jebkāda tiesiska pamata. Likums nosaka, ka Ministru kabinets var regulēt koeficientu tikai inflācijas robežās. Citiem vārdiem, koeficienti var tikai pieaugt, bet ne samazināties. Desmitiem tūkstošu cilvēku faktiski zaudēja pensijas 50-150 eiro mēnesī. Tas nevarētu notikt nevienā citā pasaules valstī. Patiesībā to varētu saukt par gadsimta laupīšanu. Neviena amatpersona netika sodīta.”

Kāds cits zinošs komentētājs profesora teikto sūri papildināja: „Manuprāt pirms - 2008.g. jau nepareizi aprēķināja pensijas apmērus, ņemot par pamatu nezin kāpēc 1993.-1996.g. atalgojumu - kad valstī viss sāka brukt, uzņēmumiem trūka finanses, lai slēgtu līgumus par dažādiem darbiem, rezultatā daudzi darbinieki zaudēja darbu vai saņēma visniecīgāko atlīdzību (kaut arī pirms šiem gadiem pelnīja daudz vairāk). Pēc šiem gadiem darbinieka atalgojums atkal uzlabojās, tāpēc nav saprotams vai pareizi aprēķināts vidējais atalgojums. Vēl naudas reformas ļoti ietekmēja - pasliktināja esošo un nākošo pensionāru dzīves apstākļus. Nav skaidrs, kāpēc cilvēks ar ievērojamu darba stāžu, augstu izglītību un pārsvarā strādājot vadošos amatos saņem nesaprotami mazu pensiju.”

Ļoti kutelīga dzīves kritika ir kādas slavenas aktrises vārdos „Es esmu tik veca, ka atceros godīgus cilvēkus”. Domājams, līdzīga kritika būtu šodienas vecākās paaudzes vārdos „Mēs esam tik veci, ka atceramies taisnīguma laikus”.

Tomēr pašlaik ne tik svarīgi ir atcerēties „vecos laikus”. Daudz svarīgāk ir mēģināt uztaustīt taisnīguma tabesa cēloņus. Informācija par cēloņiem var būt spirdzinoša godīgiem cilvēkiem, jo viņus negaida vieglas dienas. Tāda informācija var viņiem palīdzēt ne tik sāpīgi uztver taisnīguma sairšanu un trūdēšanu, kas noteikti turpināsies ar vēl lielāku sparu. Cilvēks sāpīgo vieglāk izdzīvo, ja zina tā cēloņus. Turpretī taisnīguma nihilisma brūtgāniem ir vajadzīga cita informācija. Viņus var mēģināt glābt tā informācija, kuru īstās valstīs tradicionāli nodrošina audzināšana, izglītība un ideoloģija.

Jebkuram cilvēciskajam solim ir divi pirmavoti – gēni un kultūra. Jebkuras cilvēciskās izpausmes sākumu nākas noskaidrot no senčiem mantotajos gēnos un dzīves vidē. Arī taisnīguma izpratne nav iespējama bez bioloģiskā materiāla un kultūras materiāla analītiskās līdzdalības.

Runājot par bioloģisko materiālu, svarīgi ir vairāki momenti.

Tagad simtprocentīgi ir zināms, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Šim atzinumam var būt svarīga ietekme arhaizācijas izskaidrošanā. Nav noslēpums, ka cilvēces sistēmiskās krīzes elements ir arī arhaizācija – cilvēku atgriešanās kaut kādā pirmatnējā mežonībā. Taisnīguma tabess ir tipiska arhaizācija. Cilvēki nevarēja redzēt, kā pērtiķis kļuva cilvēks. Toties tagad cilvēki var redzēt, kā cilvēks kļūst pērtiķis. Atliek tikai internetā atvērt „Delfus”, lai pārliecinātos par mežonības plandošo uzplaukumu, sākot ar primātu fasādes noformējumu un beidzot ar primātu minismadzeņu iztvaikojumiem.

 Zinātne ir eksperimentāli noskaidrojusi, ka pērtiķis var būt pacietīgs, bet nevar būt taisnīgs. Tikai cilvēks var būt taisnīgs. Taču arī cilvēkā bija noteikta taisnīguma evolūcija. Vispirms cilvēks tāpat kā pērtiķis bija pacietīgs. Taisnīgums radās vēlāk cilvēka evolūcijas ritējumā.

Vācu, japāņu, zviedru, amerikāņu zinātnieki ir konstatējuši taisnīguma gēnu. Taisnīguma gēns ir katram cilvēkam, taču nav visiem cilvēkiem vienādā mērā attīstīts. Tāpēc tagad tiek debatēts par ģenētisko sociālismu. Respektīvi, jāuzlabo ir cilvēku gēni, bet nevis cilvēku dzīves vide, kā to iesaka marksisti.

Gēni nosaka mūsu fiziskās un psihiskās īpašības. Gēni nosaka mūsu raksturu un garīgās noslieksmes. Gēni nosaka mūsu individuālās prioritātes. Gēni nosaka amorālās un asociālās noslieksmes.

Bez ievērības nedrīkst atstāt aforismu „Cilvēka noslieksmes nosaka viņa gēni, bet cilvēka rīcību nosaka viņš pats”. Šajā aforismā atspoguļojās liela gudrība. Gēni var cilvēku ietekmēt, taču lēmumu par savu rīcību cilvēks pieņem pats. Savas ģenētiski nosacītās noslieksmes cilvēks var koriģēt, vadīt, pilnveidot, retušēt, aizmirst. Šajos procesos cilvēkam ir kolosāli varens palīgs. Tā ir kultūra, kura var palīdzēt cilvēkam tikt galā ar savām ģenētiski nosacītajām noslieksmēm. Turklāt ļaudis jau no senseniem laikiem ir savu dzīvi iekārtojuši tādā veidā, ka kultūras pienākums ir palīdzēt cilvēkam pārvarēt viņa ģenētiski determinētās nelabās (senāk teica – apgrēcīgās) noslieksmes. Tādai palīdzībai ir radīti speciāli sociālie institūti – audzināšana, izglītība un ideoloģija.

Aizvadītajos nepilnos 30 gados latviešu kultūrai tika uzpotēta taisnīguma liberālā koncepcija. Principā tā nav slikta koncepcija. Šajā koncepcijā primārais ir vienlīdzība, kas nodrošina taisnīgumu. Piemēram, likumā priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Likums pats par sevi ir vienaldzīgs fenomens un pret visiem izturas vienādi. Likuma vienaldzīgā uzvedība garantē vienlīdzību. Tātad arī taisnīgumu. Ja likums pret kādu izturētos ar karstām simpātijām, tad vienlīdzība likuma priekšā būtu diskreditēta un ieviestos netaisnība.

Bet diemžēl taisnīguma liberālā koncepcija ir formāla konstrukcija. Tas tāpēc, ka taisnīguma liberālā koncepcija spēj nodrošināt tikai formālu vienlīdzību. Dzīvē viss ir savādāk. Reālajā pasaulē visiem cilvēkiem nav vienlīdzīgi dzīves apstākļi. Ja visiem cilvēkiem būtu vienlīdzīgi dzīves apstākļi, tad taisnīguma liberālā koncepcija būtu ideāla koncepcija. Taču, atkārtojam, reālajā pasaulē visiem cilvēkiem nav vienlīdzīgi dzīves apstākļi. Tāpēc taisnīguma liberālā koncepcija spēj nostādīt vienīgi formālā vienlīdzībā nevienlīdzīgos apstākļos dzīvojošos cilvēkus. Praktiski šī pieeja ir ļoti tālu no taisnīguma nodrošināšanas un cilvēkos stimulē fatālas (nenovēršamas) netaisnības izjūtu.

Taisnīguma tabesa cēlonis ir minētās koncepcijas formālā būtība. Vēl var piebilst, ka formālisms pats par sevi vienmēr sevī ietver zināmu netaisnību. Tā sākās ar attiecīgo parādību formāli bezdvēselisko nivelēšanu. LR tas, piemēram, izpaužas mūsu supergodīgajā nodokļu politikā. „Prihvatizācijas” reptiļi maksā tikpat lielus nodokļus kā viņu strādnieki. Skaidrs, ka miljonāru dzīves apstākļi (ienākumi) nav vienlīdzīgi ar strādnieku dzīves apstākļiem (valsts deklarēto minimālo algu).

Pie mums taisnīguma liberālā koncepcija nomainīja taisnīguma komunistisko koncepciju, kuras ieviešana bija sociālistiskās iekārtas mērķis. Arī šī koncepcija ir tālu no ideālas pieejas. Atšķirība ir tā, ka taisnīguma komunistiskajā koncepcijā teorētiskais risinājums ir skaists. Rupji sakot, koncepcija ir skaista, taču gaisu jauc pats cilvēks ar saviem neskaistajiem instinktiem, nesavaldīgo raksturu, neaudzinātību, necivilizētību, alkatību, skaudību, hedonismu, egoismu. Taisnīguma komunistiskajā koncepcijā tiek piedāvāts princips „No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzības”. Taisnīgums it kā būtu nodrošināts. Cilvēks strādā saskaņā ar savām spējām un par darbu saņem saskaņā ar savām vajadzībām. Bet tas ir sasniedzams vienīgi tad, ja visi rīkojās vienādi. Cilvēki ir dažādi. Iespējams, taisnīguma komunistiskā koncepcija triumfēs klonu un varbūt arī simprocentīgajā postcilvēku nākotnē. 

Komunisma cēlāji grandiozus resursus koncentrēja cilvēku audzināšanai, izglītībai un ideoloģijai. Par gēnu lomu PSRS vispār nedrīkstēja iepīkstēties. Tika nemitīgi atkārtots, ka sociālistiskais/komunistiskais taisnīgums ir atkarīgs vienīgi no kultūras.

Tādu uzstādījumu faktiski nedrīkst vīzdegunīgi noniecināt. Lai tiktu galā ar cilvēka neskaistajiem instinktiem, nesavaldīgo raksturu, neaudzinātību, necivilizētību, alkatību, skaudību, hedonismu, egoismu, bez mērķtiecīgas audzināšanas, izglītības un ideoloģijas neiztikt.

LR taisnīguma tabesa visdziļākais cēlonis katrā ziņā ir „panākumi” audzināšanā un izglītībā. Ideoloģiju neuzdrošinos pieminēt, jo mūsu superstulbā valdošā kliķe neatzīst ideoloģiju. Tāpēc lieku mieru ideoloģijai. „Panākumi” jau lieliski ir redzami audzināšanā un izglītībā. Ar to pilnīgi pietiek. Internetā ir lasāms, piemēram, šāds glaims: „Gadiem ilgi klanīdamies naudas un varas priekšā, gadiem ilgi godinot glancēto žurnālu elkus, nevis reālus sasniegumus,  gadiem ilgi pieļaujot un pat kultivējot netaisnīgumu mūsu valstī, esam nonākuši tur,  kur esam.  Mēs pieļāvām situāciju,  kurā tie visnegodīgākie un bezkaunīgākie kļuva tie visveiksmīgākie.  Mēs pieļāvām situāciju, kurā tādi jēdzieni kā morāle, vērtības un solidaritāte tika trivializēti vai pat pilnībā ignorēti,  kur šie jēdzieni tika pasludināti par mazsvarīgiem,  tika uztverti kā tāds viegls putukrējums uz kūkas pamatmasas,  līdz brīdim, kad attapāmies,  ka nekādas pamatmasas, kuru noklāt ar krējuma garnējumu, vairs nav,  ka ekonomika ir sagrauta.  Negribējām saprast,  ka labklājībai un tautsaimniecības plaukšanai ir vistiešākais sakars ar to vidi, kurā tā attīstās.  Nespējām vai negribējām saredzēt, cik duļķaini ir ūdeņi, kuros peldam,un nenojautām, cik smagi pēc laika kļūs mūsu elpošanas un kustību traucējumi."

Tas tika drosmīgi pateikts 2009.gadā. Tagad ir 2015.gads, un mums ir vēl daudz vairāk, ar ko lielīties cilvēces sistēmiskās krīzes reibonī.  

Novērtē šo rakstu:

78
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vara un izvēle

FotoPamazām atklājas, ka tautai 4.maija Latvijā ar varu nav gandrīz nekāda sakara. Ar to varu, kas izvēlas vadību un pieņem galvenos saimnieciskos lēmumus. Tomēr atbildību par sastrādāto prasa tieši no mums.
Lasīt visu...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

Garkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā...

Foto

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

Drīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami...

Foto

Fotogrāfe un divas mammas

Sociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja...

Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...