Tātad nākamie pieci gadi Stradiņa universitātē būs tādi paši – ar slēptām finanšu plūsmām, nolaidību un dīvainiem darījumiem?
Santa Purviņa, RSU profesore20.11.2022.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā man kā rektora kandidātei bija pārrunas ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Padomes locekļiem. Uz rektora amatu pretendēju es un esošais rektors.
Iepriekš bija iesniegta izvērstā stratēģija, kurā detalizēti izklāstīju RSU esošās problēmas, kas skar gan personālu, gan pārvaldību. Norādīju uz patieso situāciju augstskolu reitingos, norādīju uz galvenajiem iemesliem zemo rādītāju ziņā. Sniedzu veicamo darbību aprakstu, kā iziet no samilzušajām problēmām universitātē.
Padomei norādīju uz konkrētiem finanšu līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem (ar pierādījumiem), informēju, ka informāciju esmu iesniegusi atbildīgajām institūcijām, minēju par emocionālo vardarbību, kas tiek izvērsta pret kolēģiem, informēju par to, ka pastāv milzīga plaisa starp darbiniekiem un vadību, par zaudētajiem tiesas procesiem, kas parāda RSU kā institūciju ar zemiem godīguma un ētikas principiem. Parādīju plānu, kā rast līdzekļus bez masveida ārvalstu studentu piesaistes.
Bet tas viss palika bez uzmanības. Nevienam no Padomes locekļiem par šo neradās neviens papildu jautājums. Nē, viens bija - vai ir saņemtas atbildes no Finanšu izlūkošanas dienesta un KNAB. Vairāk nekas neinteresēja šajā ziņā.
Tomēr, tā kā šodien visi saņēmām ziņu, ka Padome vienbalsīgi virzījusi esošo rektoru Aigaru Pētersonu (attēlā), tad pilnīgi loģiski rodas jautājums, kāds vispār ir Padomes uzdevums? Visas šīs lietas ir notikušas pēdējos 15 gados, tātad arī šī rektora darbības laikā.
RSU saistība un kapitāla ieguldījumi kompānijās, kuras ir saistītas ar Krievijas miljonāriem Singapūrā un Kiprā, absolūti slēpta finanšu plūsma, kur patiesā labuma guvējs noteikti nav universitāte. Un tā ir milzīga nauda, valsts nauda. Maksātnespējas procesā šie universitātes ieguldījumi ir zaudēti, un tā ir apzināta nolaidība.
Informēju par gandrīz 100 000 eiro novirzīšanu konferencei, par kuru nav atrodama pilnīgi nekāda informācija. Par dubultalgām. Un vēl daudziem citiem neefektīviem finanšu darījumiem. Bet tas, šķiet, nevienam nav svarīgi.
Nolikumā kā viena no prasībām minēta nevainojama reputācija. Ko nozīmē - nevainojama? Viss iepriekš minētais nenorāda uz reputāciju? Augstskolā par šādiem procesiem un zaudējumiem atbildīgs ir rektors. Tātad nākamie 5 gadi būs tādi paši? Mums gan priekšā ir Satversmes balsojums. Pieklauvēsim katrs pie savas sirdsapziņas. Padomāsim ne tikai par sevi, bet arī kolēģiem, kuri Satversmes pārstāvjus vēlēja.
Es pretendēju viena iemesla dēļ - pastāstīt augstskolas darbiniekiem un studējošajiem par to, kas notiek RSU, par to, uz kurieni mēs ejam, parādīt faktus. Jo nav jau runa par ievēlēšanu un amatu (ne par velti 3 nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika mainīts vēlēšanu nolikums, ieskaitot uz atklātām vēlēšanām ar zināmu ievirzi, ka to panāca IZM ar savu Augstskolu likuma rediģēšanu; tomēr Augstskolu likums nenosaka rektora vēlēšanu veidu), bet par vēlmi kaut ko izmainīt, padarīt godīgāku, cilvēcīgāku.
Es tikai ļoti ceru, ka varbūt kādreiz nāks kāds, kurš būs spējīgs mainīt šīs nožēlojamās lietas, kur galveno lomu spēlē arogance un nauda. Uz pasaules taču ir daudz lielākas vērtības, kā šīs. Vienīgais, ko varu apsolīt no savas puses - es nepalikšu vienaldzīga pret notiekošo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
