Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešu kultūrā par leksisko švaukstiskumu uzskata pilnā mērā apzinātu, taču tajā pašā laikā bezjēdzīgu un ākstīgu svešvalodas lietošanu, kā arī neadekvātas terminoloģijas modīgu izmantošanu. Domājams, leksiskais švaukstiskums sākās tajā laika, kad vācu krustneši atļāva vietējo iedzīvotāju kādai daļai integrēties vācbaltu subetnosā. Kā zināms, pirmie šo privilēģiju patriotiski izmantoja baltu cilšu virsaiši. Viņi nekavējoties pārņēma vācu valodu un vācu sadzīves normas. Tas nevarēja notikt bez zināma švaukstiskuma.

Kad abi brāļi sarakstīja savu lielisko romānu, tajā sulīgi attēlojot brašo vīru vārdā Švauksts, latviešu vidē švaukstiskums jau bija stabila un iecienīta parādība. Tās enerģiskākie reprezentanti bija latviešu tautas dēli no jaunās vietējo hominīdu sugas „kārkluvācieši”. Viņi rindojās no pagastu ierēdņiem un skolmeistariem, pilsētas (kā tagad teiktu) ofisu planktona, mežsargiem, krogu rentniekiem, viensētu saimniekiem.  Švaukstiskums bija izplatīta kaite latviešu inteliģencē un viensētu saimnieku kārtā. Savā agrīnajā daiļradē šo kaiti dzēlīgi izsmēja Rainis. Piemēram, inteliģences izvirstība ārišķīgumā un tukšās frāzēs ir poētiski kariķēta viņa dramatiskajā darbā „Pusideālists”.

Švaukstiskums pieklusa aizvadītā gadsimta 20.- 30.gados. Pēc kara nebija viegla dzīve, un neatlika spēka dažādām glamūrīgām ākstībām. Turklāt tagad zemes saimnieki bija paši latvieši. Tāpēc atkrita vajadzība integrēties citā valdošajā etnosā, kas vienmēr sekmē relatīvi kroplu leksisko procesu un svešu sadzīvisko normu bezgaumīgu imitāciju.

Latvijā švaukstiskums atkal uzplauka pēc II Pasaules kara, – galvenokārt no 70.gadiem. Mainījās švaukstiskuma kulturoloģiskā bāze. Tagad nācās savā dzimtajā valodā iepludināt kroplus atvasinājumus no krievu valodas un krievu kultūrā pieņemtās tradīcijas. Latviešu padumjš ierēdnis skaidrā latviešu mēlē nesacīja „Ko jūs, Artur, vēlaties?”, bet sacīja „Ko jūs, Artur Vilisovič, vēlaties?”.

Latviešu padomju birokrātijā švaukstiskums pastāvēja, taču tas tika atklāti un sistemātiski nosodīts medijos. Tajā laikā regulāri publicēja latviešu valodnieku kritiskos rakstus, analizējot publiskajā telpā pieļautās valodas aplamības. Tolaik valsts vara ļoti stingri uzraudzīja valodas kultūru ne tikai presē, bet arī TV un radio. Tolaik sabiedrībā nepastāvēja uzskats, ka pati valsts vara literāri pareizi neprot ne runāt, ne rakstīt. Valsts varas dokumentos bija sastopama ideāli pareiza literārā valoda, bet nevis nesen uzcūkotajai preambulai līdzīgs cūkojums.

Padomju periodā cītīgākie latviešu švauksti bija humanitārā inteliģence. Savukārt no viņiem visvairāk ākstījās literatūras kritiķi un mākslas kritiķi. Tiesa, arī viņu švaukstiskumu nosodīja presē. Pret leksisko pseidointelektuālismu ļoti asus rakstus savā laikā publicēja, piemēram, Ingrīda Sokolova, Miervaldis Birze.

70.gadu un 80.gadu pirmās puses latviešu humanitārās inteliģences švaukstiskums izpaudās nevis vulgārajā „Vilisoviča” formā, bet gan daudz smalkākā formā. Proti, neadekvātas terminoloģijas modīgā izmantošanā.

Minētajos gadu desmitos viens pēc otra sekoja atsevišķu jēdzienu modes etapi. Bija „modelēšanas” un „modeļu” etaps. Tam sekoja „struktūras” etaps, „mīta” un „mītiskuma” etaps, „hronotopa” etaps, „paradigmas” etaps. Praktiski tas izpaudās tā, ka kritiķa aplūkotais materiāls (piem., romāns vai glezna) visos aspektos tika salaulāts ar attiecīgo modīgo jēdzienu. Piemēram, kritiķis varēja rakstīt, ka mākslinieks „daiļdarba modelī” ir „modelējis” dažādiem dzīves „modeļiem” līdzīgus mākslinieciskos „modeļus”. Savukārt citā etapā tas pats kritiķis varēja rakstīt, ka mākslinieks sava „daiļdarba struktūrā” ir „strukturējis” dažādām dzīves „struktūrām” līdzīgas mākslinieciskās „struktūras”.

„Perestroikas” gados modē nāca jēdziens „identitāte”. Pirmajos pēcpadomju gados nekas nenotika bez vārda „projekts”. Visai drīz visi sāka „diskursēt” un nekas nevarēja notikt bez „diskursa”. Bet pats galvenais – sākās anglicismu epikūrisma ēra un „eiro” epikūrisma ēra. Tas nebija negaidīti, jo vajadzēja pielabināties švaukstiskuma jaunajai kulturoloģiskajai bāzei. Un tas notika ar neviltotu entuziasmu. Anglicismu epikūrisma ēra un „eiro” epikūrisma ēra kļuva sava veida tvīkstoša atriebība „krievu okupantiem”.

Visinteresantākais ir tas, ka pēcpadomju gados leksiskais (kulturoloģiskais) švaukstiskums vairs nav latviešu humanitārās inteliģences prioritāte. Švaukstiskums ir kļuvis tautas darbības, uzvedības un komunikācijas atribūts. Saprotams, ne visas tautas atribūts, bet lielākās daļas – divu paaudžu - atribūts. Tās ir jaunākās paaudzes, kuras dzīves procesos ir visaktīvākās ģenerācijas. Tāpēc liekas, ka visa dzīve ir viens liels un varens švaukstiskums.

Tautas fanātiskā līdzdalība leksiskajā švaukstiskumā izpaužas divos virzienos. Pirmkārt, anglicismu un „eiro” ieviešanā. Pie mums visas sevi cienošas norises ir „eironorises” – „eiroremonts”, „eiropakalpojums”, „eiroapkalpošana”, „eiroizstāde”, „eiropasākums”, „eirošovs”, „eiroprojekts”, „eirodeputāts”, „eiroeksperts”, „eirolīmenis”, „eiroiekārta”, „eiroprodukts” „eiroalus”, „eirogaļa”, „eiroveikals”, „eiroaptieka”, ”eirodzīvoklis”, „eiromāja”, „eiromēbeles”, „eirotrauki”, „eiro tualetes papīrs”. Pieļauju, ka mums ir arī „eiroizkārnījumi”. Zinu, ka mums ir „eiropederasti”.

Otrkārt, tautas fanātiskā līdzdalība leksiskajā švaukstiskumā izpaužās tādējādi, ka tauta savas varas struktūrās jebkurās vēlēšanās deleģē tikai indivīdus ar leksisko švaukstiskumu. Tie ir indivīdi, kuri ir spējīgi vienīgi švaukstiski piesārņot varas struktūras (parlamentu, valdību, pašvaldības) un tās ražoto rakstveida produkciju (konstitūcijas labojumus, likumus, noteikumus, rīkojumus, pavēles). Viņi ar savu švaukstisko valodu piešvaukstina medijus (intervijās, debatēs, šovos, rakstos). Tāpēc pēcpadomju laikā sabiedrība ir stingri pārliecināta, valsts vara neprot ne literāri pareizi runāt, ne literāri pareizi rakstīt. Bet tas ir tautas nopelns. Nebūtu pareizi no šī goda atsacīties. Neapšaubāmi, kāds teiks, ka tas ir „okupācijas” nopelns, bet „eiro” un anglicismu invāzija latviešu valodā var novērst Putina armijas iebrukumu Latvijā. Latvieši tāpat kā pārējie „baltie” cilvēki kļūst arvien talantīgāki. No viņiem var sagaidīt „visšerpākos” domāšanas brīnumus.

Faktiski aina ir ļoti bēdīga. Pēcpadomju laikā švaukstiskums ir ieguvis oficiālu raksturu. Švaukstiskums ir kļuvusi leksiskā (kulturoloģiskā) vērtība. Medijos ļoti reti pret to kāds uzdrošinās vērsties. Nav redzams gals tautas švaukstiskajai stihijai. Gals būtu redzams, ja enerģiski iejauktos valdība. Taču pati valdība ir švaukstiskuma iniciējošais avots, kā tas īpaši ir sastopams neadekvātas terminoloģijas modīgajā izmantošanā. 70. - 80. gadu literatūras kritiķi un mākslas kritiķi varētu skaudīgi nolūkoties uz šodienas politisko „eliti”, jo tā pašlaik ir galvenā noteicēja modīgu jēdzienu neadekvātajā izmantošanā.

  Visjaunākajā laikā politiskās „elites” mutē populārs jēdziens ir „ģeopolitika”. Pie mums viss notiek saskaņā ar „ģeopolitisko gribu”, „ģeopolitisko situāciju”, „ģeopolitisko stāvokli”, „ģeopolitiskajām izmaiņām”. Ja kaut kas mūsu darbībā ir apstājies, tad vainīga ir „ģeopolitiskā situācija”. Viss, kas tiek plānots, tiek plānots, lai izmainītu „ģeopolitisko situāciju”.

Nav brīnums, ka par „ģeopolitisko situāciju” blādās arī inteliģences pielīdēji, lai izpatiktu valdošajai kliķei. Piemēram, lai novērstu „ģeopolitisko situāciju”, kāds izglītības prātvēders pieprasa nekavējoties „padziļināt vērtībizglītības dimensiju”. Tātad nevis pašu izglītību, tās saturu un satura kvalitāti, bet tikai tās „dimensiju” (izmērus – garumu, platumu, augstumu).

Leksiskais švaukstiskums, protams, vienmēr ir organiski sadziedājies ar kognitīvo disonansi – prāta mazspēju vai prāta aptumsumu. Tādā aspektā ir jāvērtē „politiķu” un viņu pielīdēju modīgā ākstīšanās ar ģeopolitikas jēdzienu. Šodienas LR šļupstēt par „ģeopolitisko stāvokli” ir ne tikai izcili neadekvāti, bet arī izcili smieklīgi. Pirmkārt un galvenokārt par savu ģeopolitiku var reāli domāt un reāli tātad arī izteikties suverēna valsts. Ģeopolitiskās ambīcijas piestāv tikai tām zemēm, kurām ir ģeopolitiskie resursi un ģeopolitiskās perspektīvas. Ja ar ģeopolitikas jēdzienu ākstās mākslīgi uzstutētas konfederācijas elements (turklāt viens no vissīkākajiem un visnevērtīgākajiem elementiem), tad tas var izraisīt vienīgi smieklus un norādi uz kognitīvo disonansi.

Švaukstiskuma dinamika liecina, ka „ģeopolitikas” ēru nomainīs „hibrīdkara” ēra. Par hibrīdkaru pie mums nedaudz diskursēja jau agrāk. Taču nupat par Latvijā jūtamajiem „hibrīdkara elementiem” izteicās kundze no varas spices. Katrā ziņā viņa apjēdz, par ko runā. Viņas leksiskā izvēle noteikti ir signāls hibrīdkara jēdziena modes skates atklāšanai. Saprotams, neviens nevēlēsies atpalikt. Tāpēc steidzīgi tiks papildināts vārdu krājums parlamenta deputātu, ministriju ierēdņu, žurnālistu, oficiālo politologu, servilo pseidozinātnieku mutēs.

Par nožēlu vai laimi pēcpadomju Latvijā švaukstiskums nav tikai latviešu atribūts. Švaukstiskums ir Latvijas tautas atribūts, jo to praktizē ne tikai latviešu etnosa pārstāvji, bet arī citu etnosu pārstāvji. Anglicismu un „eiro” mānija ir etniski universāla mānija.

Cittautiešu švaukstiskums var dažādi izpausties. Sacīsim, ebreji kā parasti joprojām visos tekstos atsaucās tikai uz savējiem. Padomju laikā atsaucās uz savējo publikācijām krievu valodā. Pēcpadomju laikā atsaucās tikai uz savējo publikācijām angļu valodā. Ebreji tātad apmīļo politiskās un ģeokrātiskās varas valodu.

Man ir aizdomas, ka no mūsu cittautiešiem vislielāko švaukstiskumu demonstrē krievu diasporas „eirointeliģenti”. Var pat teikt, ka viņi ir apdzinuši latviešus. Tā, piemēram, interneta vietnes „imhoclub.lv” švaukstiskums robežojās ar tādu ākstības pakāpi, ko gribas dēvēt par superšvaukstiskumu. Vietnes nosaukums ir frāzes „In My Humble Opinion” (IMHO, pēc manām domām) abreviatūra. Vietnē dominē anglicismi. Tekstu autorus konsekventi sauc par „spīkeriem”. Tekstus sauc par „spīčiem”. Kluba biedriem ir jānorāda savs „mails”. Komentāros ne reti katra teikuma beigās ir piekabināts „IMHO”. Iepazīstoties ar vietnes publikācijām,  pirmajā brīdī šķita, ka tas viss ir parodija; proti, švaukstiskuma parodija. Taču tā nav! Viss ir domāts nopietni. Turklāt kluba biedri nemaz nereaģē, kad tiek aicināti autoru saukt par autoru, bet nevis „spīkeru”. Tā vien liekas, ka mums Latvijas krievu inteliģence tagad ir jādēvē par „eirorašeniem”.

Novērtē šo rakstu:

86
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...