Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latviešu kultūrā par leksisko švaukstiskumu uzskata pilnā mērā apzinātu, taču tajā pašā laikā bezjēdzīgu un ākstīgu svešvalodas lietošanu, kā arī neadekvātas terminoloģijas modīgu izmantošanu. Domājams, leksiskais švaukstiskums sākās tajā laika, kad vācu krustneši atļāva vietējo iedzīvotāju kādai daļai integrēties vācbaltu subetnosā. Kā zināms, pirmie šo privilēģiju patriotiski izmantoja baltu cilšu virsaiši. Viņi nekavējoties pārņēma vācu valodu un vācu sadzīves normas. Tas nevarēja notikt bez zināma švaukstiskuma.

Kad abi brāļi sarakstīja savu lielisko romānu, tajā sulīgi attēlojot brašo vīru vārdā Švauksts, latviešu vidē švaukstiskums jau bija stabila un iecienīta parādība. Tās enerģiskākie reprezentanti bija latviešu tautas dēli no jaunās vietējo hominīdu sugas „kārkluvācieši”. Viņi rindojās no pagastu ierēdņiem un skolmeistariem, pilsētas (kā tagad teiktu) ofisu planktona, mežsargiem, krogu rentniekiem, viensētu saimniekiem.  Švaukstiskums bija izplatīta kaite latviešu inteliģencē un viensētu saimnieku kārtā. Savā agrīnajā daiļradē šo kaiti dzēlīgi izsmēja Rainis. Piemēram, inteliģences izvirstība ārišķīgumā un tukšās frāzēs ir poētiski kariķēta viņa dramatiskajā darbā „Pusideālists”.

Švaukstiskums pieklusa aizvadītā gadsimta 20.- 30.gados. Pēc kara nebija viegla dzīve, un neatlika spēka dažādām glamūrīgām ākstībām. Turklāt tagad zemes saimnieki bija paši latvieši. Tāpēc atkrita vajadzība integrēties citā valdošajā etnosā, kas vienmēr sekmē relatīvi kroplu leksisko procesu un svešu sadzīvisko normu bezgaumīgu imitāciju.

Latvijā švaukstiskums atkal uzplauka pēc II Pasaules kara, – galvenokārt no 70.gadiem. Mainījās švaukstiskuma kulturoloģiskā bāze. Tagad nācās savā dzimtajā valodā iepludināt kroplus atvasinājumus no krievu valodas un krievu kultūrā pieņemtās tradīcijas. Latviešu padumjš ierēdnis skaidrā latviešu mēlē nesacīja „Ko jūs, Artur, vēlaties?”, bet sacīja „Ko jūs, Artur Vilisovič, vēlaties?”.

Latviešu padomju birokrātijā švaukstiskums pastāvēja, taču tas tika atklāti un sistemātiski nosodīts medijos. Tajā laikā regulāri publicēja latviešu valodnieku kritiskos rakstus, analizējot publiskajā telpā pieļautās valodas aplamības. Tolaik valsts vara ļoti stingri uzraudzīja valodas kultūru ne tikai presē, bet arī TV un radio. Tolaik sabiedrībā nepastāvēja uzskats, ka pati valsts vara literāri pareizi neprot ne runāt, ne rakstīt. Valsts varas dokumentos bija sastopama ideāli pareiza literārā valoda, bet nevis nesen uzcūkotajai preambulai līdzīgs cūkojums.

Padomju periodā cītīgākie latviešu švauksti bija humanitārā inteliģence. Savukārt no viņiem visvairāk ākstījās literatūras kritiķi un mākslas kritiķi. Tiesa, arī viņu švaukstiskumu nosodīja presē. Pret leksisko pseidointelektuālismu ļoti asus rakstus savā laikā publicēja, piemēram, Ingrīda Sokolova, Miervaldis Birze.

70.gadu un 80.gadu pirmās puses latviešu humanitārās inteliģences švaukstiskums izpaudās nevis vulgārajā „Vilisoviča” formā, bet gan daudz smalkākā formā. Proti, neadekvātas terminoloģijas modīgā izmantošanā.

Minētajos gadu desmitos viens pēc otra sekoja atsevišķu jēdzienu modes etapi. Bija „modelēšanas” un „modeļu” etaps. Tam sekoja „struktūras” etaps, „mīta” un „mītiskuma” etaps, „hronotopa” etaps, „paradigmas” etaps. Praktiski tas izpaudās tā, ka kritiķa aplūkotais materiāls (piem., romāns vai glezna) visos aspektos tika salaulāts ar attiecīgo modīgo jēdzienu. Piemēram, kritiķis varēja rakstīt, ka mākslinieks „daiļdarba modelī” ir „modelējis” dažādiem dzīves „modeļiem” līdzīgus mākslinieciskos „modeļus”. Savukārt citā etapā tas pats kritiķis varēja rakstīt, ka mākslinieks sava „daiļdarba struktūrā” ir „strukturējis” dažādām dzīves „struktūrām” līdzīgas mākslinieciskās „struktūras”.

„Perestroikas” gados modē nāca jēdziens „identitāte”. Pirmajos pēcpadomju gados nekas nenotika bez vārda „projekts”. Visai drīz visi sāka „diskursēt” un nekas nevarēja notikt bez „diskursa”. Bet pats galvenais – sākās anglicismu epikūrisma ēra un „eiro” epikūrisma ēra. Tas nebija negaidīti, jo vajadzēja pielabināties švaukstiskuma jaunajai kulturoloģiskajai bāzei. Un tas notika ar neviltotu entuziasmu. Anglicismu epikūrisma ēra un „eiro” epikūrisma ēra kļuva sava veida tvīkstoša atriebība „krievu okupantiem”.

Visinteresantākais ir tas, ka pēcpadomju gados leksiskais (kulturoloģiskais) švaukstiskums vairs nav latviešu humanitārās inteliģences prioritāte. Švaukstiskums ir kļuvis tautas darbības, uzvedības un komunikācijas atribūts. Saprotams, ne visas tautas atribūts, bet lielākās daļas – divu paaudžu - atribūts. Tās ir jaunākās paaudzes, kuras dzīves procesos ir visaktīvākās ģenerācijas. Tāpēc liekas, ka visa dzīve ir viens liels un varens švaukstiskums.

Tautas fanātiskā līdzdalība leksiskajā švaukstiskumā izpaužas divos virzienos. Pirmkārt, anglicismu un „eiro” ieviešanā. Pie mums visas sevi cienošas norises ir „eironorises” – „eiroremonts”, „eiropakalpojums”, „eiroapkalpošana”, „eiroizstāde”, „eiropasākums”, „eirošovs”, „eiroprojekts”, „eirodeputāts”, „eiroeksperts”, „eirolīmenis”, „eiroiekārta”, „eiroprodukts” „eiroalus”, „eirogaļa”, „eiroveikals”, „eiroaptieka”, ”eirodzīvoklis”, „eiromāja”, „eiromēbeles”, „eirotrauki”, „eiro tualetes papīrs”. Pieļauju, ka mums ir arī „eiroizkārnījumi”. Zinu, ka mums ir „eiropederasti”.

Otrkārt, tautas fanātiskā līdzdalība leksiskajā švaukstiskumā izpaužās tādējādi, ka tauta savas varas struktūrās jebkurās vēlēšanās deleģē tikai indivīdus ar leksisko švaukstiskumu. Tie ir indivīdi, kuri ir spējīgi vienīgi švaukstiski piesārņot varas struktūras (parlamentu, valdību, pašvaldības) un tās ražoto rakstveida produkciju (konstitūcijas labojumus, likumus, noteikumus, rīkojumus, pavēles). Viņi ar savu švaukstisko valodu piešvaukstina medijus (intervijās, debatēs, šovos, rakstos). Tāpēc pēcpadomju laikā sabiedrība ir stingri pārliecināta, valsts vara neprot ne literāri pareizi runāt, ne literāri pareizi rakstīt. Bet tas ir tautas nopelns. Nebūtu pareizi no šī goda atsacīties. Neapšaubāmi, kāds teiks, ka tas ir „okupācijas” nopelns, bet „eiro” un anglicismu invāzija latviešu valodā var novērst Putina armijas iebrukumu Latvijā. Latvieši tāpat kā pārējie „baltie” cilvēki kļūst arvien talantīgāki. No viņiem var sagaidīt „visšerpākos” domāšanas brīnumus.

Faktiski aina ir ļoti bēdīga. Pēcpadomju laikā švaukstiskums ir ieguvis oficiālu raksturu. Švaukstiskums ir kļuvusi leksiskā (kulturoloģiskā) vērtība. Medijos ļoti reti pret to kāds uzdrošinās vērsties. Nav redzams gals tautas švaukstiskajai stihijai. Gals būtu redzams, ja enerģiski iejauktos valdība. Taču pati valdība ir švaukstiskuma iniciējošais avots, kā tas īpaši ir sastopams neadekvātas terminoloģijas modīgajā izmantošanā. 70. - 80. gadu literatūras kritiķi un mākslas kritiķi varētu skaudīgi nolūkoties uz šodienas politisko „eliti”, jo tā pašlaik ir galvenā noteicēja modīgu jēdzienu neadekvātajā izmantošanā.

  Visjaunākajā laikā politiskās „elites” mutē populārs jēdziens ir „ģeopolitika”. Pie mums viss notiek saskaņā ar „ģeopolitisko gribu”, „ģeopolitisko situāciju”, „ģeopolitisko stāvokli”, „ģeopolitiskajām izmaiņām”. Ja kaut kas mūsu darbībā ir apstājies, tad vainīga ir „ģeopolitiskā situācija”. Viss, kas tiek plānots, tiek plānots, lai izmainītu „ģeopolitisko situāciju”.

Nav brīnums, ka par „ģeopolitisko situāciju” blādās arī inteliģences pielīdēji, lai izpatiktu valdošajai kliķei. Piemēram, lai novērstu „ģeopolitisko situāciju”, kāds izglītības prātvēders pieprasa nekavējoties „padziļināt vērtībizglītības dimensiju”. Tātad nevis pašu izglītību, tās saturu un satura kvalitāti, bet tikai tās „dimensiju” (izmērus – garumu, platumu, augstumu).

Leksiskais švaukstiskums, protams, vienmēr ir organiski sadziedājies ar kognitīvo disonansi – prāta mazspēju vai prāta aptumsumu. Tādā aspektā ir jāvērtē „politiķu” un viņu pielīdēju modīgā ākstīšanās ar ģeopolitikas jēdzienu. Šodienas LR šļupstēt par „ģeopolitisko stāvokli” ir ne tikai izcili neadekvāti, bet arī izcili smieklīgi. Pirmkārt un galvenokārt par savu ģeopolitiku var reāli domāt un reāli tātad arī izteikties suverēna valsts. Ģeopolitiskās ambīcijas piestāv tikai tām zemēm, kurām ir ģeopolitiskie resursi un ģeopolitiskās perspektīvas. Ja ar ģeopolitikas jēdzienu ākstās mākslīgi uzstutētas konfederācijas elements (turklāt viens no vissīkākajiem un visnevērtīgākajiem elementiem), tad tas var izraisīt vienīgi smieklus un norādi uz kognitīvo disonansi.

Švaukstiskuma dinamika liecina, ka „ģeopolitikas” ēru nomainīs „hibrīdkara” ēra. Par hibrīdkaru pie mums nedaudz diskursēja jau agrāk. Taču nupat par Latvijā jūtamajiem „hibrīdkara elementiem” izteicās kundze no varas spices. Katrā ziņā viņa apjēdz, par ko runā. Viņas leksiskā izvēle noteikti ir signāls hibrīdkara jēdziena modes skates atklāšanai. Saprotams, neviens nevēlēsies atpalikt. Tāpēc steidzīgi tiks papildināts vārdu krājums parlamenta deputātu, ministriju ierēdņu, žurnālistu, oficiālo politologu, servilo pseidozinātnieku mutēs.

Par nožēlu vai laimi pēcpadomju Latvijā švaukstiskums nav tikai latviešu atribūts. Švaukstiskums ir Latvijas tautas atribūts, jo to praktizē ne tikai latviešu etnosa pārstāvji, bet arī citu etnosu pārstāvji. Anglicismu un „eiro” mānija ir etniski universāla mānija.

Cittautiešu švaukstiskums var dažādi izpausties. Sacīsim, ebreji kā parasti joprojām visos tekstos atsaucās tikai uz savējiem. Padomju laikā atsaucās uz savējo publikācijām krievu valodā. Pēcpadomju laikā atsaucās tikai uz savējo publikācijām angļu valodā. Ebreji tātad apmīļo politiskās un ģeokrātiskās varas valodu.

Man ir aizdomas, ka no mūsu cittautiešiem vislielāko švaukstiskumu demonstrē krievu diasporas „eirointeliģenti”. Var pat teikt, ka viņi ir apdzinuši latviešus. Tā, piemēram, interneta vietnes „imhoclub.lv” švaukstiskums robežojās ar tādu ākstības pakāpi, ko gribas dēvēt par superšvaukstiskumu. Vietnes nosaukums ir frāzes „In My Humble Opinion” (IMHO, pēc manām domām) abreviatūra. Vietnē dominē anglicismi. Tekstu autorus konsekventi sauc par „spīkeriem”. Tekstus sauc par „spīčiem”. Kluba biedriem ir jānorāda savs „mails”. Komentāros ne reti katra teikuma beigās ir piekabināts „IMHO”. Iepazīstoties ar vietnes publikācijām,  pirmajā brīdī šķita, ka tas viss ir parodija; proti, švaukstiskuma parodija. Taču tā nav! Viss ir domāts nopietni. Turklāt kluba biedri nemaz nereaģē, kad tiek aicināti autoru saukt par autoru, bet nevis „spīkeru”. Tā vien liekas, ka mums Latvijas krievu inteliģence tagad ir jādēvē par „eirorašeniem”.

Novērtē šo rakstu:

86
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...