Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nākotnes cilvēka koncepts latviešu kultūrā ir pazīstams. Par „Nākotnes cilvēka” izaugsmi un tāda nosaukuma romāna sacerēšanu kādreiz filosofēja Rainis. Romāns netika uzrakstīts. Arhīvā ir saglabājušās vienīgi refleksijas par nākotnes cilvēku. Raiņa ieskatā XIX gadsimta beigās sāka veidoties cilvēka jauns tips, kas nākotnē būs tautas dzīves noteicējs. Raiņa portretētais nākotnes cilvēks būs jaunas morāles un jaunas mākslas ieviesējs. Nākotnes cilvēka galvenās vērtības būs „Svētais, Ideālais, Lielais, Patiesais”. Aizraušanos ar nākotnes cilvēku dzejnieks pamatoja šādi: „Nākotnes cilvēks nav utopija, bet ievadījums utopijai, nākotnes valstij: rādīt, uz kurieni iet tagadējā attīstība, kā nākotnes cilvēks top, rodas”.

Arī mūsdienās var runāt par nākotnes cilvēka veidošanos. Un tas ir normāli. Nenormāli būtu, ja mūsu radikālajā demogrāfiskās pārejas laikmetā ar tā prātam neaptveramajām sekām pēc gadiem piecdesmit un varbūt pat vēl agrāk cilvēka veidolā nekas nemainītos. Tas nav iespējams. Katrā laikmetā ir specifisks dominējošais cilvēciskais tips ar savu valodu, morāli, uzskatiem, vērtību sistēmu, darbības, uzvedības un komunikācijas manierēm. Rainis par nākotnes cilvēku filosofēja tādā pārejas laikmetā, kad idealizēja cilvēku, cilvēkā saskatot vienīgi augstu garīgumu, augstu morālo un sociālo atbildību. Raiņa laikmetā „baltā” rase vēl nebija zaudējusi eksistenciālās ilūzijas un ticēja dzīves augšupejai. „Baltie” cilvēki ticēja savai nākotnei un enerģiski kala visutopiskākos perspektīvos plānus.

Turpretī tagad ir pilnīgi savādāk. Tagad arī veidojās jauns dominējošais cilvēciskais tips – XXI gadsimta nākotnes cilvēks. Taču tagad ir cita eksistenciālā atmosfēra un pilnīgi cits nākotnes redzējums. Utopiski skaisti perspektīvie plāni tagad nav modē, bet radikālās demogrāfiskās pārejas laikmeta dzemdēto nākotnes cilvēku dēvē par postcilvēku. Tas ir starptautiski akceptēts jēdziens.

Postcilvēku ģenēzes antropoloģiskā bāze ir jaunākās paaudzes. Tā tas ir arī Latvijā. Un atkal jāsaka, ka tas ir normāli un citādāk nemaz nevarēja būt. Mūsu jaunākās paaudzes ir uzaugušas un dzīves gudrības apguvušas audzināšanas, izglītības un ideoloģijas apstākļos, kad centrā ir postmodernisms un neoliberālisms. Bet pats galvenais – tagadnes iespēju baudīšanas kults bez jebkādiem centieniem mācīties no pagātnes un domāt par rītdienu. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pie mums ļoti intensīvi veidojas XXI gadsimta nākotnes cilvēks kā jauns dominējošais cilvēciskais tips. Pie tam ļoti labi ir redzams, ka latviešu audzināšana, izglītība un ideoloģija ir lieliska vaisla postcilvēku vaislošanai.

Jau tagad šī mūsu tautas jaunā dominējošā cilvēciskā tipa būtisks atribūts ir valoda. Valodas jomā jau ir milzīga plaisa starp cilvēku valodu un potenciālo postcilvēku valodu. Potenciālo postcilvēku valoda jau gandrīz vairs nav latviešu literārā valoda ar tās vārdu krājumu, pieturzīmju lietošanu, gramatiskajām un stilistiskajām formām. Tā ir jauna tipa valoda, kas, saprotams, atbilst jaunā dominējošā cilvēciskā tipa izglītībai, prāta spējām un ķermeņa augšdaļā izvietotajam „verbālajam aparātam”. Tā ir pēcpadomju jaunāko paaudžu valoda. Pēcpadomju vidējā paaudze mācību iestādēs skolo latviešu bērnus. Starp mūsu paaudzēm valodas ziņā ir konstatējama noteikta kontinuitāte – nepārtrauktība un pēctecība. Tiekamies ar stabilu valodas bāzi postcilvēku ģenēzei.

Potenciālie postcilvēki, izveidojuši pietiekami stabilu valodas bāzi, pašlaik vēlas uzbūvēt savai mentalitātei piemērotu postkultūras vidi. Tas ir loģiski. Vispirms ir vajadzīga valoda. Tikai pēc tam, kad ir uzkopta valoda, var domāt par pārējo postkultūras segmentu pieskaņošanu. Šajā ziņā potenciālie postcilvēki rīkojās tāpat kā cilvēki. Arī cilvēkiem vispirms ir vajadzīga valoda, un tikai pēc tam viņi var rūpēties par pārējiem eksistences komponentiem. Bez valodas nekas nevar notikt.

Pašlaik potenciālo postcilvēku postkultūras vides būvēšanā ir pienākusi kārta historiogrāfijai. Šā gada aizvadītajos mēnešos Rīgas medijos ir publicēti samērā daudzi teksti, liecinot par potenciālo postcilvēku historiogrāfijas vadīklas jeb, pierastāk sakot, vadības līdzekļa izstrādāšanu. Historiogrāfisko vadīklu formē pīrsingoti un tetovēti jaunieši ar modīgi ornamentētām frizūrām un bārdām. Viņi no cilvēkiem ir pārņēmuši vārdu „zinātnieks” un sevi piesaka kā zinātniekus. Arī tas ir loģiski. Laika gaitā var mainīties zinātnieka vizuālais stereotips. Tagad nākas pierast, ka Latvijā turpmāk būs pīrsingoti un tetovēti zinātnieki ar frizūrām un bārdām, kādas līdz šim, piemēram, Holivudas kinofilmās bija kretīnu un idiotu atveidotajiem tēliem.

Noteikti tūlīt ir jāpasvītro principiāli galvenais. Tā nav „uzvarētāju” historiogrāfija. Pirmajā brīdī gribas domāt, ka pēcpadomju jaunās paaudzes formē „uzvarētāju” historiogrāfiju, sniedzot rekomendācijas (vadīklas) vēstures zinātnei un piesakot savus vēsturiskos pētījumus. Bet tā tas nav. „Uzvarētāju” historiogrāfija pie mums uzdīga jau „perestroikas” laikā, izpildot tās arhitektu pasūtījumu nomelnot padomju valsts pagātni. Jau 80.gadu nogalē pie mums „uzvarētāju” historiogrāfiju fabricēja vecākās paaudzes akadēmisko aprindu servilie vēsturnieki un servilie vēstures publicisti – šteimaņi, vulfsoni, strodi, strengas u.c. Šodienas potenciālo postcilvēku historiogrāfisko kņadu nevar uzskatīt par „uzvarētāju” centieniem pārrakstīt mūsu vēsturi. Atkārtoju: lielā mērā mūsu vēsturi jau ir pārrakstījuši vecākās paaudzes profesionāļi un jaunākajām paaudzēm ar to ir jāsamierinās. Šodienas potenciālo postcilvēku historiogrāfiskā kņada noteikti ir kaut kas pilnīgi  cits. Faktiski tiekamies ar pilnīgi jaunu parādību.

Nesen publicētie teksti ir idejiski vienveidīgi. Visi autori vēlas pamatot vienu un to pašu viedokli. Viņi vēlas pamatot, ka nacisma/fašisma atdzimšana ir normāla izpausme un vēršanās pret nacisma/fašisma atdzimšanu ir kropla manipulācija un tendencioza politika. Viņi skaidro, ka pret nacisma/fašisma atdzimšanu un nacisma/fašisma propagandu valsts līmenī šodien protestē vienīgi Rietumu margināli komunisti un visiem labi zināmā agresora sponsorētie žurnālisti, politiķi, zinātnieki.

Nesen publicēto tekstu autoru ieskatā tas ir dabiski, ka sabiedrības kāda daļa vairs nevēlas atzīt nacisma/fašisma nosodījumu Nirnbergas tribunālā. Nacisma/fašisma starptautiskais nosodījums esot izdevīgs tikai vienai valstij, kura cīņu pret nacisma/fašisma atdzimšanu savtīgi izmanto savā ārpolitikā. Aplami esot teikt, ka šodien par nacismu/fašismu jūsmo vienīgi neonacisti, rusofobi, banderovieši un antisemīti. Šodien nacismam/fašismam ir plašāks piekritēju loks. Savukārt dažāda veida antifašistiskās organizācijas (piem., „Pasaule bez nacisma”) galvenokārt nodarbojās ar populismu un demagoģiski tēlo cīņu pret nacismu/fašismu. Turklāt dažās zemēs (arī Latvijā) antifašisti savu darbību sasaista ar „krievvalodīgo” aizstāvēšanu, kas nekādā ziņā nav pieņemams.

Lasot minētos vienveidīgos tekstus par nacisma/fašisma draudzīgo seju, protams, pirmais iespaids ir par dehumanizētas realitātes argumentāciju. Tekstu autori vēlas argumentēt, ka nacisms/fašisms nav nekas bīstams un nav pretrunā ar humanizāciju. Tātad nav pretrunā ar procesu, kurā cilvēku dzīve tiek padarīta piemērotāka, patīkamāka, pieejamāka un humānāka. Tekstu autori mūs mudina nebaidīties no nacisma/fašisma atdzimšanas. Viņi mūs pamāca neklausīties antifašistu demagoģiju par nacisma/fašisma restaurācijas draudiem. Viņi norāda, ka par nacisma/fašisma restaurācijas draudiem izsakās vienīgi mūsu tautas klasiskais ienaidnieks Austrumu pusē. Turpretī mūsu tagadējie ģeokrātiskie saimnieki nemaz nesaskata nacisma/fašisma atdzimšanu ne pie mums Latvijā, ne citur Eiropā. Nacisma/fašisma atdzimšanas kaislības speciāli uzkurina tikai viena mūžseni agresīva valsts.

Pirmais iespaids ir pamatots. Taču tas nav principiāli galvenais. Tekstu dziļākā jēga ir cita. Tekstu autoriem faktiski nacisma/fašisma būtība nemaz neinteresē. Viņiem neinteresē nacisma/fašisma historiogrāfija. Viņu darbošanos nevada alkas iegūt jaunas zināšanas par vēsturi un, teiksim, arhīvu studijās papildināt un precizēt jau esošo informāciju par XX gadsimta vēsturi. Viņu tekstos vēsture figurē tikai tik lielā mērā, cik lielā mērā tas ir vajadzīgs tagadnei. Galvenais nav pagātne, bet gan tagadne. Tekstos principiāli galvenais ir tagadnes pamatošana. Un, lūk, tādējādi tiekamies ar pilnīgi jaunu parādību – potenciālie postcilvēki pamato tagadnes vērtību un savu vērtīgo lomu zem Saules.

Patiesībā tas nozīmē, ka tiek pamatots intelektuālais, morālais, sociālais, ekonomiskais, politiskais haoss un destrukcija. Tekstu autori vēlas pamatot degradācijas, debilitātes, vērtību nihilisma, uzskatu plurālisma, noziegumu brīvības, ģeokrātiskās varas normālo raksturu. Teksti adresēti sabiedrībai ar domu mudināt ļaudis atzīt pastāvošo dzīves nevērtīgo kārtību un bezjēdzību. Visiem cilvēkiem pie mums tagad ir jāzina, ka no potenciālajiem postcilvēkiem nevajag vairīties, jo potenciālie postcilvēki ir noteikta vēsturiskā antropoloģiskā vērtība un potenciālo postcilvēku aprūpētā sabiedrības tagadne ir normāla dzīves realitāte. Šajā realitātē ietilpst arī nacisms/fašisms, un tas nav nekas slikts. Slikts tas ir tikai tiem, kuri vēlas atkal mums uzkundzēties un kuriem nepatīk mūsu garīgais līmenis. Tāpēc mums ir jāaizstāv savs garīgais līmenis un savās mājās pēc iespējas ātrāk jāiznīdē antifašisms. Mums ir jākontrolē sava masu informācijas telpa, lai antifašismu neievazātu no ārzemēm.

Plašākā kontekstā minētie teksti attiecas uz kapitālisma mutāciju. Aizvadītajos dažos gadu desmitos kapitālistiskā realitāte ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Kapitālisms nemitīgi pārstrādā savus sistēmiskos kodus. Tas notiek ļoti enerģiski un izmantojot vēl nesen pilnīgi nepieņemamus līdzekļus. Piemēram, nacismu/fašismu. Pašlaik nav īsti saprotams, vai vispār dzīvojam kapitālistiskajā iekārtā. Kapitālisms ir sapratis, ka var pārvaldīt cilvēku smadzenes un dzīves praktiskās norises ar medijiem, patērēšanas mākslīgo stimulēšanu, neoliberālisma un postmodernisma konceptiem, vadāmā haosa tehnoloģijām. Mūsdienu kapitālisms nebaidās izmantot perversijas un homoseksuālisma propagandu. Kapitālisma mutācijas elements ir arī nacisms/fašisms.

Pats par sevi ir saprotams, ka jebkura mutācija nevar notikt bez tās subjekta – būtnes, kura veic attiecīgo darbību un kurai piemīt attiecīgās īpašības. Pats par sevi ir saprotams arī tas, ka kapitālisma mutācijas subjekts ir radikālās demogrāfiskās pārejas dzemdētais potenciālais postcilvēks - XXI gadsimta nākotnes cilvēks kā jauns dominējošais cilvēciskais tips. Tāds tips ir raženi savaislots arī pie mums. Mums ir tipoloģiski vienveidīgi štancēti jaunieši, kurus pilnā mērā drīkstam uzskatīt par tautas tagadnes galvenajiem varoņiem. Pie mums viņu ieņemtās dzīves pozīcijas neviens neapdraud. Viņi nenoliedzami būs latviešu tautas nākotne.

Noslēgumā jāsaka, ka minētajos tekstos nav sastopama nacisma/fašisma teorija. Tas ir viegli izskaidrojams. Nacisma/fašisma teorija ir intelektuāli smalks fenomens. Tā veidošanā piedalījās itāļu, vācu izcilākie intelektuālie spēki. Mūsu potenciālo postcilvēku intelektuālā bagāža, domājams, nav piemērota nacisma/fašisma teorētiskajai izsmalcinātībai. Mūsu potenciālo postcilvēku prāta spējas ir piemērotas tikai kaimiņu valsts un antifašistu prastai noriešanai, šajā jomā sasniedzot katastrofāli drausmīgu pakāpi – nacisma/fašisma atdzimšanas slavināšanu.

Novērtē šo rakstu:

53
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...