Iesaki rakstu: 
Tautas partija (TP) 9. jūlijā gaidāmajā kongresā varētu izlemt nestartēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par iekšējām diskusijām šajā politiskajā spēkā. Ja tomēr tiktu izlemts vēlēšanās piedalīties, lai nepieļautu TP izšķīšanu, nav skaidrs, vai vēlēšanās, kuru galvenais lozungs būs cīņa pret oligarhiem, startēs partijas līderis, par oligarhu dēvētais, Andris Šķēle. Pietiek zināms, ka Šķēle šaurā lokā paudis gatavību atteikties no kandidēšanas ārkārtas vēlēšanās, ja tas nāktu par labu TP izredzēm.
TP Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka trešdien notikušajā paplašinātajā valdes sēdē ar reģionu līderu piedalīšanos ir izskanējuši dažādi viedokļi un arī pieļauta iespēja nestartēt 17. septembrī visdrīzāk gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās. „Pragmatiski politiķi negrib līst zem lielgabaliem,” atzina Zalāns.
Proti, pirms ārkārtas vēlēšanām gaidāmo priekšvēlēšanu kampaņu lielā mērā ietekmēšot aizejošā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums rosināt Saeimas atlaišanu un „cīņas pret oligarhiem” tēma, kur Šķēles vadītā TP būtu zem sitiena. „Šī nebūs vēlēšanu cīņa, kur TP varēs nākt ar savu dienaskārtību. TP var piedāvāt saprātīgu ekonomisko politiku, bet to neviens nedzirdēs, jo šīs vēlēšanas būs par to, kurš sabiedrības acīs izskatās taisnīgāks un godīgāks,” atzina Zalāns.
Jau pašlaik, kad kopš Zatlera rīkojuma Nr.2 nav pagājušas pat divas nedēļas, esot jūtams, ka sākusies priekšvēlēšanu kampaņa un valdības partijas tajā izmantos administratīvos resursus, kuri nav pieejami opozīcijai. „Vienīgais redzamais politiķis, kurš ir ieguvis no Zatlera lēmuma, ir Valdis Dombrovskis, kurš kā premjers vairs nerunā par valdības darbu, bet par oligarhiem. Rudenī Dombrovskis varēs pateikt, ka Zatlers atlaida Saeimu, tādēļ viņš nepaspēja realizēt savu valsts glābšanas plānu,” uzskata TP politiķis.
Zalāns atzina, ka lielāka degsme par startu vēlēšanās jūtama no reģioniem un no TP jauniešiem. Bažas, ka partija nestartējot vēlēšanās varētu izšķīst, ir viens no argumentiem, kurus izvērtēs pirms lēmuma pieņemšanas.
Lēmums tiks pieņemts 9. jūlijā gaidāmajā TP kongresā, bet jau līdz tam valdes deleģēta darba grupa saziņā ar reģionālajām nodaļām diskutēs „par” un „pret” argumentus. Darba grupas sastāvs tiks drīzumā apstiprināts, un visticamāk tā pamatā sastāvēs no TP valdes locekļiem. Zalāns uzskata: ja TP kongress nolems par startu ārkārtas vēlēšanās, tad uz tām partijai jāiet ar Šķēli priekšgalā. Jautājums par kopīgu startu ar Aināra Šlesera LPP/LC vai apvienību Par labu Latviju vispār neesot dienaskārtībā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
