Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Tautas svētākās vērtības

Arturs Priedītis
28.02.2015.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai spriestu par tautas vērtībām, vispirms ir jāprecizē jēdziena „tauta” jēga un semantika – valodas vienības nozīmju kopums.

Jēdziens „tauta” ir divkosīgs jēdziens. Divkosīgs labā nozīmē, kaut gan jēdziena „tauta” īpašības var izmantot demagoģiski. Tātad – divkosīgi.

No vienas puses tauta ir abstrakts jēdziens. Tautu nevaram ne pakutināt, ne pasmaržot. Ar tautu nevaram sarunāties. Internetā tautu nevaram iekļaut draugu lokā. Tautai nevaram aizsūtīt E-pasta vēstuli. Toties tautu varam rupji norāt. Zinām, ka neviens mūs nenosodīs. Varbūt nosodīs atsevišķi tautas pārstāvji, kuri uzskata, ka drīkst runāt visas tautas vārdā.

Mūsu apziņā tauta figurē tādā pašā asociatīvajā ietērpā kā jēdzieni „draudzība”, „mīlestība”, „laime”, „valsts”, „nācija”, „vara”. Mēs gudri aptveram, ka jēdziens „tauta” un tik tikko savirknētie jēdzieni nepastāv reālā formātā un principā nav uztverami ne ar kādiem visjūtīgākajiem instrumentiem.

No otras puses tauta nav ideāli abstrakts jēdziens. Teorētiski mums ir iespējams simtprocentīgi visu latviešu tautu sapulcināt, teiksim, Rīgā Daugavas krastmalā un tādējādi iegūt reālu formātu. Tas, atkārtoju, teorētiski ir iespējams, ja latviešu tautā iekļaujam visus planētas iedzīvotājus, kuri sevi uzskata par latvieti. Viņus visus teorētiski varam apzināt, saskaitīt un uzaicināt uz latviešu valsts galvaspilsētu. Tā rezultātā Rīgā Daugavas krastmalā varam katru latvieti pakutināt un pasmaržot. Tomēr abstrakcija saglabāsies. Latviešu tautu kā vienu atsevišķu reālu fenomenu mēs vienalga neiegūsim. Tautas jēdziens joprojām saglabās abstrakto (vispārinošo) jēgu.

Tautas jēdziena semantika tāpat ir divkosīga. Jēdziens „tauta” funkcionē kā zinātnisks termins etnosa apzīmēšanai. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, jēdziens „tauta” funkcionē arī kā politisks termins valsts iedzīvotāju fiksācijai. Politikā jēdziens „tauta” mēdz būt sinonīms jēdzieniem „masa”, „pūlis”. LR Satversmē „Latvijas tauta” politiski apzīmē visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Politikā ar tautas jēdzienu var sameistarot visnekaunīgākos idejiskos traipus.

Tas, ko dēvējam par tautas vērtībām, nevar būt abstraktās tautas ražojums, bet gan tautas pārstāvju kādas grupas ražojums. Ja mēs sakām „tautas vērtības”, tad lietojam abstraktu leksiku.

Mūsdienās galvenie tautas vērtību ražotāji ir valsts institūcijas un politiskās partijas. Tās definē noteiktas tautas vērtības. Tajās var ietilpt visdažādākā tipa vērtības – politiskās vērtības, morālās vērtības, estētiskās vērtības, filosofiskās vērtības, profesionālās vērtības. Tautas vērtību piegādē eksistē zināma pakārtotība starp vērtībām un normām. Tas vienmēr ir obligāti jāatcerās.

Valsts institūcijas pieņem likumus un noteikumus. Tātad konkrēti nosaka juridiski tiesiskās normas, ko mēs drīkstam darīt un nedrīkstam darīt. Bet, lūk, lai nosacītu normas, vispirms ir vajadzīgas noteiktas vērtības. Likumu un noteikumu normas tautai nevar piegādāt bez vērtībām. Lai valsts institūcijas varētu sagatavot un pieņemt likumu un noteikumu normas, tām ir vajadzīgas vērtības.

Lieta ir tā, ka primārās ir vērtības, bet normas ir sekundārās. Normas vienmēr eksistē, balstoties uz noteiktām vērtībām. Valsts institūcijas, formulējot likumus un noteikumus (normas), vienmēr balstās uz primāro izejvielu - noteiktām vērtībām. Pie tam ir jāņem vērā, ka vērtības ir abstrakti priekšstati, bet normas ir konkrēti priekšstati. Teiksim, ģimene ir abstrakta vērtība. Balstoties uz šo abstrakto vērtību, valsts institūcijas formulē konkrētas normas ģimenes problemātikā. Piemēram, laulības līguma normas.

Jau dzirdu jautājumu, kur valsts institūcijas iegūst šīs vērtības? Atbildu: pieejami ir vairāki vērtību avoti.

Ļoti svarīgs avots ir vispārcilvēciskās vērtības – aksioloģiskās maksimas ar tikumības zelta likumu priekšgalā: „Nedari otram to, ko pats nevēlies piedzīvot no citiem.” Vispārcilvēciskās vērtības atspoguļojās reliģiskajās mācībās un cilvēces dzīves pieredzē, kura savukārt ir apkopota visdažādākās ievirzes vēstures un citu zinātņu grāmatās, kā arī filosofijas grāmatās.

Mūsu valsts vēsturē aksioloģisko maksimu izmantošanā ļoti interesants un uzskatāms etaps ir Tautas padomes, Satversmes sapulces un pirmo Saeimu darbība XX gadsimta sākumā.

Valsts tika radīta tukšā vietā. Radot valsts konstitūciju, likumus un noteikumus, visu vajadzēja sākt no nulles. Taču faktiski tas nebija sākums no nulles. LR pirmie parlamentārieši balstījās uz vispārcilvēciskajām vērtībām un to iestrādājumu citu valstu likumdošanā. To viņi pārzināja no literatūras un personiskās dzīves pieredzes. Tā, piemēram, teicami izglītotais un erudītais Šveicē ilgi dzīvojušais deputāts Jānis Pliekšāns savās gudrajās runās vienmēr atsaucās uz vispārcilvēciskajām vērtībām un citu valstu pieeju. Viņam bija jurista augstākā izglītība.

Otrs svarīgs avots ir tautas kultūra. Pirms 18.novembra latviešu tautai nekad nebija savas valsts, taču bija sava kultūra. Latviešu kultūrā eksistēja noteiktas garīgās un materiālās vērtības. LR pirmo parlamentāriešu lielākā daļa piederēja latviešu tautai. Viņu gēnos bija latviešu tautas garīgās un materiālās vērtības. Teiksim, viņi lieliski zināja, kā latviešu tauta izturas pret godīgumu, taisnīgumu, patiesību, ģimeni, bērniem, vecākiem, ticību, izglītību, darbu, māju, naudu, bagātību, varu, savējiem, svešajiem. Viņi lieliski zināja, kam latvieši piešķir vērtību un kam latvieši nepiešķir vērtību.

Satversmes sapulces deputāti izstrādāja agrāro reformu likumu, lai atņemtu zemi vācu baroniem un zemi īpašumā nodotu latviešiem. Ļoti zīmīgi, ka šī likuma apspriešanā galvenā tēma bija latviešu agrārās vērtības. Konkrēti - latviešu zemnieku mentalitātē sakāpināti jūtīgā attieksme pret zemi kā vienu no lielākajām materiālajām (var pat teikt – arī garīgajām) vērtībām. Par latviešu sakāpināti jūtīgo attieksmi pret zemi saviļņojoši tēlots mūsu daiļliteratūrā.

Protams, smieklīgi ir glorificēt un etniski absolutizēt šo latviešu vērtību. Jebkuras citas tautas zemniekam zeme tāpat ir milzīga vērtība. Dažkārt pat lielāka vērtība nekā sieva un sievasmāte. Taču mūsu pirmajiem parlamentāriešiem tas nebija svarīgi. Viņiem svarīgi bija respektēt latviešu attieksmi pret zemi. Tātad svarīgi bija respektēt latviešu vērtības, lai izstrādātu latviešiem piemērotas normas agrārajā problemātikā.

Trešais avots ir valsts politiskais segments – valsts iekšpolitika, valsts ārpolitika, valsts ideoloģija. Šajā segmentā visu nosaka valsts politiskā platforma un tās akceptētā politiskā iekārta.

Pēc 18. Novembra Tautas padome vispirms izstrādāja politisko platformu. Tajā nosacīja politisko iekārtu. Respektīvi, to, ka LR jāveido kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Vēlāk Satversmes sapulces deputāti Satversmes 1. un 2. pantā politisko iekārtu precizēja: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Valsts politiskajā segmentā ietilpst noteiktas vērtības, kurām eventuāli jākļūst par tautas vērtībām. Parasti tādas eventuālās vērtības (galvenokārt politiskās vērtības) jau tiek fiksētas konstitūcijā. Arī Satversmē (saskaņā ar 1. un 2. pantu) par tautas politiskajām vērtībām kļūst 1) valstiskā neatkarība, 2) valstiskais demokrātiskums, 3) republikāniskā valsts pārvaldes forma un 4) tautas suverēnā vara valstī.

Konstitūcijās parasti tiek eventuāli ierakstītas noteiktas politiskās vērtības, cerot uz tautas atbalstu. Praktiski tā vienmēr un visur ir nevajadzīga formalitāte. Aplami ir uzskatīt, ka cilvēki neatbalstīs attiecīgās vērtības. Uz planētas gandrīz visu tautu svēta vērtība ir sava valsts (valstiskums) un savas valsts neatkarība (suverenitāte). Tautas izglītotākai daļai liela vērtība mēdz būt arī demokrātiskums un republikāniskā valsts pārvaldes forma. Šīs vērtības prasa zināmu erudīciju. Piemēram, Rietumeiropas tautu izglītoti pārstāvji lepojās, ka viņu valstī valda demokrātija, pie varas vairs nav karalis, karaliskā dinastija ir padzīta un nodibināta republika.

Pikanta situācija ir sakarā ar tautas suverēno varu valstī. Satversmē ir teikts „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Pikanta situācija ir tāpēc, ka vara pieder Latvijas tautai. Tātad abstraktam jēdzienam. Tātad konkrēti nevienam. Faktiski tā ir skaista demagoģiskā deklarācija bez konkrēta izpildītāja un konkrētas atbildības.

Nenoliedzami, skaistā deklarācija nav latviešu inovācija. Tā ir izplatīta daudzās zemēs. Satversmes autori to pārņēma no eiropiešu konstitūcijām. Cita lieta, kas dzīvē notiek praktiski un par ko dzīvē pārvēršas skaistā deklarācija. Un praktiski viss ir atkarīgs no pašas tautas. Proti, no tā, cik lielā mērā pati tauta ir atsacījusies no savas varas valstī. Ja valstī nav pilsoniskā sabiedrība, bet tās vietā čubinās jēla un politiski inerta ļaužu masa, tad valstī vienmēr atradīsies spēks, kas to izmantos savā labā.

LR Satversme ir saņēmusi latviešu tautas maksimālu atbalstu. Droši var teikt, ka pēc 18.novembra ļoti, ļoti daudzu latviešu sirdī svētākās politiskās vērtības ir sava valsts un savas valsts neatkarība (valstiskums + suverenitāte).

Mums ir bijuši „tautas nodevēji”. Pirmā slavenākā „tautas nodevēja” Andrieva Niedras memuāri liecina, ka viņam Latvijas neatkarīgā valsts bija ne mazāk svēta politiskā vērtība kā viņa niknākajam oponentam Kārlim Ulmanim. Ar otru slavenāko „tautas nodevēju” Alfrēdu Rubiku ir bijis gods vairākkārt tikties un vaļsirdīgi „aci pret aci” pārrunāt tautu un valstu likteņus. Arī viņam, Gorbačova vietniekam, Latvijas valsts un neatkarība ir sirdij vissvētākās politiskās vērtības. Esmu par to pilnīgi pārliecināts.

Kā jau minēju, valsts institūcijas var izvirzīt ne tikai tautas politiskās vērtības, bet arī tautas morālās vērtības, estētiskās vērtības, filosofiskās vērtības, profesionālās vērtības. Valsts izstrādātajos likumos un noteikumos par eventuālām vērtībām kļūst attiecīgo normu ieviešanas mērķis. Tajā ir iemūžināts noteikts sociālais ideāls, kas kļūst par aksioloģisko maksimu valsts sabiedrībai.

Piemēram, LR Izglītības likumā ir teikts: „Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli." Tādējādi Latvijas Republikā par noteiktu tautas morālo/filosofisko/profesionālo vērtību kļūst „patstāvīga un attīstīta personība”. Šī „patstāvīgā un attīstītā personība”, saprotams, ir abstrakts priekšstats tāpat kā jebkura cita vērtība. Izglītības likumā ir paredzētas konkrētas normas, lai šo abstrakto priekšstatu pārvērstu praktiskā priekšstatā.

Valsts iedzīvotājiem adresētas vērtības var formulēt arī politiskās partijas savās programmās un speciālos ideoloģiskajos projektos. Piemēram, mūsu dārgās vienotās vienotības speciāls ideoloģiskais projekts bija Satversmes piecūkošana ar kroplo preambulu.

Lieta ir ļoti nopietna. Bez pārspīlējuma var teikt, ka pēcpadomju gados latviešiem ir atņemtas viņu svētākās politiskās vērtības: valstiskums + suverenitāte. Mums tagad nav ne sava valsts, ne savas valsts suverenitāte.

Oficiāli ir pasludināts, ka tā bija pašu latviešu griba atsacīties no savas neatkarīgās suverēnās valsts, referendumā balsojot par iestāšanos ES. Tādējādi secinājums automātiski ir ļoti glaimojošs: latvieši ir tauta, kurai valstiskums un suverenitāte nav tautas politiskās vērtības. Preambulas švaukstiskajā leksikā izsakoties, oficiāli sanāk, ka latviešiem vairs nav „negrozāmā valstsgriba” un latviešiem vairs neinteresē „ neatņemamās pašnoteikšanās tiesības”.

Acīmredzot praktiski vēl nav tik traki. Latviešu tauta vēl nav pilnā mērā degradējusi līdz tādam līmenim, lai atsacītos no katram etnosam vislielākajiem politiskajiem svētumiem. Pie mums pat vēl ir cilvēki, kuri ir sašutuši par Satversmes 2.panta ignorēšanu. Viņi dedzīgi atgādina, ka „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Pie mums pat valdošās kliķes padullo naciķu aizgaldā ir kadri, kuri publiski rukšķ par zaudēto Latviju. Nenoliedzami, tajā pašā laikā mums ir arī totāli zombēts un draudīgi biezs gados jaunu cilvēku slānis, kuram galvenās politiskās vērtības ir „Eiropa”, „Rietumi”, „NATO”, „ASV”, „ES”. Mums nav īstas elites, mums nav īstas inteliģences.

Preambulas ideoloģisko projektu var uzskatīt kā mēģinājumu kompensēt tautai atņemtās svētākās politiskās vērtības, kuras iekaltas Satversmes 1.un 2.pantā. Preambula var būt valdošās kliķes manipulatīvs mēģinājums nodiktēt svaigas tautas politiskās vērtības, lai mobilizētu Latvijas tautu jaunām „darba uzvarām”.

Taču nav ticams, ka valdošā kliķe kaut ko vēlējās tautai kompensēt un nodiktēt. Tas būtu viltīgi gudrs gājiens. Bet tāds gājiens mūsu dāmu klubiņam intelektuāli nav pa spēkam.

Preambulas ideoloģiskais projekts pilnā mērā izgāzās un sabiedriskajā apziņā izplēnēja kā murgu vīzija. Citādāk tas nevarēja būt laikā, kad valdošā „elite” nespēj strādāt ar galvu, negrib objektīvi izmantot vēstures faktus, neprot gramatiski un stilistiski pareizi rakstīt, nauda un karjera ir vienīgās vērtības, kuru dēļ ir gatava uz jebkuru nacionālo nodevību un nelietību. Tajā skaitā ir gatava piecūkot konstitūciju, lai saglabātu savu varu un tauta atkal par viņiem nobalsotu vēlēšanās.

Preambulas virtuoza kroplība ir norāde par „latvisko dzīvesziņu” kā cilvēka vērtību. Tādējādi ir izkrākta tipiski nacistiska loģika: latviskums kā cilvēka vērtība, etniskā piederība kā cilvēka vērtība.

Neticu, ka tas ir izkrākts apzināti. Tas ir izkrākts stulbuma un neizglītotības rezultātā tāpat kā visas pārējās preambulas kroplības vēsturē, terminoloģijā, stilistikā. Preambulas virtuozi latviešus kā etnosu apzināti nepretstatīja pārējiem Latvijas etnosiem un pārējiem etnosiem uz Zemes. Preambulas virtuozus negribētos uzskatīt par nacistiem. Drīzāk viņi ir godam nopelnījuši provokatoru godu, iedzenot naidīgu naglu Latvijas polietniskās tautas vērtību kolekcijā.

Novērtē šo rakstu:

60
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Darba anihilizācija

FotoSaprotams, nekas negaidīts nav noticis. Tas, kas ir noticis, principā bija sagaidāms. Tiekamies ar prognozējamu jauninājumu. Labi ir zināms, ka stulbeņu un neliešu darbībā ir iespējami visdažādākie jauninājumi. Saskarsmē ar stulbeņu un neliešu darbību vienmēr ir jābūt gatavam tikties ar visdažādākā veida stulbībām un nelietībām. Stulbeņiem un neliešiem piemīt stulbuma un nelietību neierobežotas oriģinalitātes potenciāls. Drīkst paslavēt – ģeniāls potenciāls!
Lasīt visu...

3

Neiejauciet bērnus, „Latvijas valsts mežu” barotie pakalpiņi

FotoPēc bērnu piedzimšanas cilvēki kļūst emocionālāki attiecībā uz bērniem. Nesen kļuvu par tēvu jau trešajai meitai, tāpēc par sevi to zinu droši. Un emociju spektrs ir visplašākais - no aizkustinājuma asaru valdīšanas par tādiem niekiem kā dziesma "Save Your Kisses for Me" līdz neizmērojamam niknumam, klausoties radio par to, kā izturas pret bērniem dažos bērnu namos. Varbūt tieši tāpēc šķebinoši bija lasīt Māra Liopas jaunāko garadarbu portālā "Delfi", kur minētais kungs savas organizācijas īstenoto pret dabas aizsardzību vērsto politiku attaisno ar bērnu interešu aizstāvību.
Lasīt visu...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

Biedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra...

Foto

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

Vairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot...

Foto

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

Šajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas...

Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...