Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērtības ir cilvēka dzīves nepieciešamība. Bez vērtībām nedzīvo neviens cilvēks. Katram cilvēkam ir savas dzīves vērtības. Taču vērtības pieder tām dzīves nepieciešamībām, par kurām parasti neviens īpaši nedomā. Ne vienmēr cilvēka paškritisko pārdomu un emocionālo pārdzīvojumu tēma ir viņa dzīves vērtības. Ne visiem cilvēkiem piemīt noslieksme nodoties refleksijām par savām vērtībām. Tas nav trūkums un par to nav jākaunas. Galvenais, lai būtu vērtības; vismaz dažas vērtības.

Vēl retāk ir sastopama cilvēka individuālo dzīves vērtību publiskā prezentācija. Vērtības pieder cilvēka intīmajai sfērai. Taktisks un korekts cilvēks parasti publiski neplātās par savu iekšējo pasauli un personisko dzīvi. Tās satura atklāšana visbiežāk nav iespējama bez savstarpējās uzticības, tuvības, draudzīguma, sirsnības. Cilvēks par savām vērtībām stāsta tikai vistuvākajiem līdzcilvēkiem.

Nav grēks atkārtot: vērtības ir cilvēka dzīves nepieciešamība. Bet vērtības ir arī attiecīgā cilvēka garīgās būtības spogulis. Cilvēka vērtības ļoti spilgti atsedz viņa garīgo būtību. Ļoti grūti ir pateikt, kas cilvēka raksturojumā var konkurēt ar vērtībām. Domājams, vērtības visdziļāk un visprecīzāk atklāj indivīda reālās dzīves izpratni un filosofisko izpratni par cilvēciskās esamības jēgu. Vērtības paskaidro, kādu lomu attiecīgais cilvēks sev definējis līdzcilvēku kolektīvā – ģimenē, tautā, valstī.

Ar vērtībām tāpat kā ar jebkuru idejisko veidojumu var manipulēt – veikli sagrozīt, viltīgi formulēt, tendenciozi izskaidrot. Kolektīvo vērtību struktūrā vienmēr ietilpst noteikta manipulācija. Kolektīvās vērtības ir ideoloģijas produkts, bet ideoloģija bez manipulācijas neeksistē.

Arī individuālās vērtības var būt ideoloģijas produkts, cilvēkam apzināti veicot konkrētu ideoloģisko darbību, kuras laikā viņš sabiedrībai sevi pasniedz noteiktā gaismā. Tādējādi var teikt, ka arī individuālo vērtību struktūrā var ietilpt noteikta manipulācija. Bet manipulācijas var būt visdažādākās. Tajā skaitā tāda manipulācija, kas pilnā mērā ir uzskatāma par individuālo vērtību un tautas vērtību šarlatānisku mistrojumu – apzinātu krāpšanos un blēdību, visu materiālu samīcot vienā putrā. 

Faktiski „piāra”, „publicitātes”, „atpazīstamības”, „publisko personu” greizo spoguļu laikmetā krāpšanās ir ļoti izplatīta parādība. Mūsdienu greizo spoguļu laikmetā cilvēku vērtē nevis atbilstoši viņa prāta spējām, morālajai stājai, erudīcijai, profesionālajai kompetencei un profesionālajiem sasniegumiem, bet gan atbilstoši publikācijām par viņu medijos. Un nav svarīgi, vai publikācijas ir žurnālistu iniciatīva jeb apmaksāts pasūtījums medijiem.

Latvijas Republika ir dāmu republika. Pie mums visur valda sievietes. Sievietes valda parlamentā, ministru kabinetā, ministrijās, valsts iestādēs, pašvaldībās. Sievietes valda bankās, visdažādākā profila departamentos, augstskolu fakultātēs, katedrās un studiju programmās. Sievietes valda politiskajās partijās un „smadzeņu centros”. Sievietes valda medijos. Viena intrigu tamborētāja tagad vēlas kļūt par Valsts prezidenti. Pati uzprasās, uz ko ir spējīgs vienīgi parapsihiskas psihes īpašnieks. Tātad varbūt arī Valsts prezidents mums atkal būs sieviete.

Tas ir labi, ka mums ir dāmu republika. Ne pa jokam slavenais satīriķis rezumēja: „Sieviete – cilvēka draugs!”. Manuprāt, Mūrnieces jaunkundze noteikti ir cilvēka draugs.

Pats par sevi saprotams, ka par valdīšanu sapņo Latvijas katra dāma. Mūsu dāmas ir ielāgojušas, lai tiktu pie valdīšanas nekas īpašs nav vajadzīgs. Vienīgi nepieciešama ir „atpazīstamība” un „publiskās personas” iesauka. Vārdu sakot, nepieciešams ir enerģisks „piārs”, sabiedrībai nepārtraukti atgādinot par savu neaizstājamo klātbūtni.

Par laimi „piārs” ir tāda patīkama vizma, ko apsviedīga sieviete pati saviem spēkiem var noorganizēt. Jāraksta pašai par sevi un viss. Jāraksta par to, kas ļaudīm ies pie sirds. Jāraksta par to,  par ko kautrējās rakstīt citi. Piemēram, jāraksta par savām nacionāli cēlajām un valstiski patriotiskajām vērtībām. Ļaudis tam noteikti pievērsīs uzmanību. Ļaudis vienmēr pievērš uzmanību kaut kam ciniskam, nekaunīgam, pārdrošam, netaktiskam, nekorektam, nesmalkjūtīgam, nepiedienīgam, amorālam, iracionālam, pretīgam, nevēlamam, atbaidošam.

Un vēl kas. Ļaudis pievērš uzmanību arī tiem gadījumiem, kad kāds noliedz kaut ko cinisku, nekaunīgu, pārdrošu, netaktisku, nekorektu, nesmalkjūtīgu, nepiedienīgu, amorālu, iracionālu, pretīgu, nevēlamu, atbaidošu. Arī šo ļaužu īpašību var ērti izmantot savā labā.

Tā tas burts burtā nesen notika Latvijā. Kāda nadzīga dāma uzrakstīja rakstu par savām nacionāli cēlajām un valstiski patriotiskajām vērtībām, bet otra dāma nekavējoties uzrakstīja rakstu par dāmas vērtību nevērtību, pie reizes pati gribot negribot atklājot savu vērtību vēl drausmīgāku nevērtību.

Tas ir ļoti uzskatāms sižets. Tajā atspoguļojās līmenis, līdz kādam ir nobrucis sabiedrības noteikts slānis attieksmē pret cilvēciski tik svētu parādību kā individuālās vērtības un tautas vērtības. Pie tam tas ir sabiedrības slānis, kuram vajadzētu sniegt priekšzīmi pārējiem ne tikai savu individuālo vērtību izvēlē, bet arī attieksmē pret cilvēka garīgumu un intimitāti. Sižeta personāžs ir saistīts ar tādiem amatiem kā ministrs, parlamenta deputāts, universitātes pasniedzējs. Tā teikt, augstāk vairs nav kur kāpt. Teorētiski tā ir sabiedrības cilvēciskā kapitāla virsotne, uz kuru visi lūkojās kā uz morālā cēluma etalonu – mērauklu un paraugu salīdzināšanai.

Uzvārdus nav vērts minēt. Tas neko nedos, jo abu dāmu vietā tikpat labi var būt citas dāmas ar saviem uzvārdiem. Abām dāmām izvēlēsimies latviešu kultūrā vienu no visslavenākajiem vārdiem – Baiba. Pirmo dāmu mīlīgi dēvēsim Baibiņa/1 (B/1), bet otro dāmu (to, kura kritizēja) tikpat mīlīgi dēvēsim Baibiņa/2 (B/2). Latviešu kultūras vēsturē sastopamo čalojumu ap vārdu „Baiba” neatgādināsim. Sabiedrības prāva daļa atceras kaislības ap filmas „Pūt, vējiņi!” tēlu vārdā Baiba.

Dotais sižets ir tipisks. Tās personas, kuras amata krēslā kādu laiku ir pasēdējušas nepelnīti (pateicoties savai nekaunībai un „publicitātei”), spiestas nepārtraukti taisīt troksni, jo cita jau nekā nav. Vienīgi ir tikai troksnis. Nav nekādi reāli darbi un reāli darba panākumi. Tas attiecas arī uz abām Baibiņām. Īpaši uz B/1, kura jau ir pasēdējusi visos trijos minētajos krēslos. Viņa, iespējams, grib pasēdēt vēl kādā augstā krēslā. Latvijā ir ļoti viegli kļūt par Valsts prezidentu, parlamenta vadītāju.

Dotais sižets ir tipisks vēl vienā ziņā. Tajā atklājās, cik zemu „publiskā persona” var nolaisties, lai izpatiktu ļaužu masām. „Publiskā persona” cilvēciski intīmo sarunu par vērtībām nekaunas pārvērst savtīgā ideoloģiskajā manipulācijā. Runājot par vērtībām, „publiskā persona” neteiks, ka visaugstāk vērtē ģimeni, vecākus, bērnus, darbu. Tik mīkstsirdīgi drīkst murrāt „vienkāršais pilsonis”. Žirgti žibulējošai „publiskai personai” ģimene, vecāki, bērni, darbs nav vērtības, kuras būtu vērts pieminēt. Žirgti žibulējošai „publiskai personai” ir metafiziski smalkākas un nacionāli nozīmīgākas vērtības. Tas nekas, ka praktiski ir vienīgi kaut kādi pseidonacionālistiski surogātlozungi un prastas politiskās publicistikas šķebīgi štampi.

B/1, kura nesen publicēja rakstu par vērtībām, ir kvēlās liesmās rūdīta šarmanta politiskā tūriste. Pēcpadomju gados viņa ir apceļojusi gandrīz visas politiskās partijas, kuras prata kaut kur tikt pie varas. Teiksim, mūsu brašos antiglobālistus viņa nav apceļojusi, jo viņiem nav izredzes tikt pie varas un no viņiem nevar dabūt pasēdēt kādā valdības krēslā. Pašlaik B/1 ir ieperinājusies naciķu simpātiskajā barā.

Baibiņas/1 rakstā ir uzblīdis prātam grūti aptverams tautas vērtību un individuālo vērtību mistrojums. Rakstā sanāk, ka B/1 individuālās vērtības ir identiskas latviešu tautas vērtībām. Pie tam latviešu tautas vērtības ir formulētas mūsu naciķu labākajās retoriskajās tradīcijās.

B/1 rakstā jau pirmie teikumi ir aizdomīgi: „Skaidra, ārkārtīgi cildena vērtību sistēma gadu simtiem ir dzīvojusi latviešu tautas apziņā un rīcībā. Skaisti un izcili tā ir noformulēta mūsu tautas garamantās, baznīcas dziesmu grāmatās un katehismos, mūsu literatūras klasikā. Uz šo vērtību pamata ir tikusi dibināta Latvijas valsts."

Kā redzam, nav nosaukta neviena konkrēta vērtība. Minēti vienīgi tautas vērtību avoti. Turklāt nepareizi. Elementāri izglītots cilvēks zina, ka  „baznīcas dziesmu grāmatas un katehismus” sastādīja vācieši. Reliģiskajā literatūrā nekādi nevarēja atspoguļoties latviešu vērtības. Elementāri izglītots cilvēks tāpat zina, cik grandioza loma latviešu tautas mentalitātē vienmēr ir bijusi kristiānisma vērtībām. Vācbalti ne velti žēlojās, ka viņiem nav izdevies izskaust pagānismu vietējā etnosā. To neapzināti apliecina arī pati Baibiņa/1. Atsaukšanās uz pagānisma caurvītajām „tautas garamantām” un katehismu ir spilgta kognitīvās disonanses izpausme. Raksta autore par katru cenu tiecas auditoriju pārliecināt, ka viņai ir dārgs gan latviešu pagānisms, gan kristietība.

Mākslīgi (nezinīšiem) ir piekārts teikums „Uz šo vērtību pamata ir tikusi dibināta Latvijas valsts." Nekādi nav ticams, ka angļu un franču politiķi ņēma vērā kaut kādas abstraktas latviskās vērtības, izlemjot jautājumu par LR dibināšanu pēc I Pasaules kara. Gluži pretēji. Angļu un franču politiķi zināja, ka latviešu tautai nevar būt tāda kolektīvā vērtība kā valstiskums. Iemesls nav jāpaskaidro. Bet kas attiecās uz „tautas garamantu” pārzināšanu, tad objektīvā aina atklājās jau padomju laikā, piemēram, kaislībās ap Baibas tēlu minētājā filmā. Tika veikta socioloģiskā aptauja un atklājās, ka latvieši nemaz nezina savas tautasdziesmas. Dzirdējuši tikai skolā nolasītos pantus.

B/1 tā arī konkrēti nenosauc nevienu no „mūsu gadsimtiem lolotām vērtībām”. Tas ir saprotams. Tas ir riskanti. Jāuzņemas atbildība. Var iekulties nepatikšanās, jo mums nav skaidra priekšstata par tautas kolektīvajām vērtībām. Tas tāpēc, ka mums nav tautu saprātīgi orientējoša ideoloģija. Mūsu valdošā kliķe visu laiku ir bijusi aizņemta ar mantas un naudas sadalīšanu, zagšanu, pielīšanu amerikāņiem. Valdošā kliķe nav spējīga izstrādāt sociāli veselīgu ideoloģiju un tajā skaitā tautas kolektīvo vērtību sistēmu. Savukārt mūsu mēnessērdzīgā un servilā inteliģence apmēram 30 gadus (no „perestroikas” laika) ir meklējusi tikai latvisko identitāti, pati neaptverot, kam tajā jāietilpst.

Raksta noslēgumā B/1 vērtību orientācijā tomēr parādās zināma konkrētība: „Mīlestība, ticība un kauns - ja mēs nosargāsim šīs trīs lietas (turklāt visas trīs kopā!), tad varbūt nosargāsim arī Latviju”. Neviens neuzdrošinātos iebilst, ja „mīlestība, ticība un kauns” būtu formulētas kā individuālās vērtības. Bet tā tas nav. Baibiņa/1 minētās trīs vērtības pasniedz kā latviešu tautas kolektīvās vērtības. Turklāt tādas kolektīvās vērtības, bez kurām nav iespējama LR nākotne. Tāpēc pats par sevi sagaidāms, ka iegaudosies karsta polemika.

Nekavējoties polemiku iegaudoja Baibiņa/2. Taču viņas tekstā arī nav konkrētības. Viņa turpina Baibiņas/1 aizsākto gaisīgo daiļrunību par „fundamentālām, neapšaubāmām, absolūtām vērtībām”, nefiksējot nevienu konkrētu vērtību.

Baibiņa/2 saka: „[..] kundze kā trīs būtiskas vērtības min mīlestību, ticību un kaunu. Man ļoti žēl, ka šajā klasiskajā vērtību uzskaitījumā ir ar kaunu ir nomainīta cerība. Pamatota cerība, ka jaunieši ar mūsu palīdzību ir un būs spējīgi atrast stabilas (bet ne absolūtas un fundamentālas) vērtības un ka, mainoties sabiedrībai, katram no mums atkal un atkal no jauna izdosies atrast un formulēt vērtības, kas ļauj cilvēcīgi sadzīvot”.

Baibiņas/2 domu gaita nav saprotama. Citētajos teikumos saprotu tikai to, ka B/1 nevajadzēja „cerību” aizstāt ar „kaunu”. Citāta pēdējo teikumu, piedodiet, nesaprotu.

Polemika turpinājās. Kvēlās liesmās rūdītā šarmantā politiskā tūriste Baibiņa/1 ātri sagatavoja atbildi Baibiņas/2 rakstam. Bija taču radusies lieliska perspektīva „autopiāram”.

B/1 tūlīt pasaka galveno gan par sevi, gan par oponenti: „Vispirms manai oponentei, kā izrādās, nav īsti skaidrs, "ko nozīmē [..] kundzes minētās fundamentālās, neapšaubāmās, absolūtās vērtības". Nekad neesmu slēpusi, ka man šīs fundamentālās, neapšaubāmās, absolūtās vērtības ir desmit Mozus baušļi, Kristus mīlestības evaņģēlijs un dainu ētika. Kas ir [..] kundzes fundamentālās vērtības, tas lasītājam paliek noslēpums”.

Beidzot radusies ir zināma skaidrība par Baibiņas/1 individuālajām vērtībām. Uzzinām, ka dāmai ir ne tikai tāda individuālā vērtība kā šaušalīgs naids pret kaimiņu valsti, bet arī tādas individuālās vērtības kā „desmit Mozus baušļi, Kristus mīlestības evaņģēlijs un dainu ētika”.

Viss būtu labi, ja nebūtu manipulācijas smaka. Nebūtu grūti paciest pagānisma un kristietības kārtējo kokteili. Tomēr nav paciešama nekompetentas, šarlatāniskas, sentimentāli manierīgas samākslotības smaka. Viss būtu labi, ja šī smaka neraksturotu teksta autori.

Adekvāti ir vārdi „desmit Mozus baušļi”. Pārējie vārdi atkal ir priekš nezinīšiem un sirdsšķīstiem mietpilsoņiem. Tā drīzāk ir poza nekā intīma atklāsme. Un šī poza, lūk, ir griezīgs apliecinājums tam, līdz kādam līmenim ir nobrukusi sabiedrības kāda slāņa attieksme pret cilvēciski tik svētu parādību kā individuālās vērtības un tautas vērtības.

Mākslīgais leksiskais virknējums „Kristus mīlestības evaņģēlijs” skan skaisti. To lasot, kāds nobirdinās salda saviļņojuma asaras. To pašu var piedzīvot vārdi „dainu ētika”, kaut gan šis atvasinājums ir visneadekvātākais B/1 vērtību kolekcijā. Ētika ir filosofiskā disciplīna. Ētika pamatoti asociējās ar zinātni. Ētika „uzvedās” kā zinātne, kaut gan formāli netiek uzskatīta par zinātni. Vārdi „dainu ētika” skan aizgrābjoši. Taču izglītots cilvēks tā nedrīkst teikt.

No abām Baibiņām sociāli visbīstamākā ir B/2. Pirmā Baibiņa ar savu naciķu glamūru faktiski ir noiets etaps. Visi zina, ka jau sen naciķu tukšā muca neskan tālu. Naciķu tukšā muca nevar skanēt tālu, jo naciķi ne ar ko nav labāki par pārējiem mūsu valdošajā kliķē. Naciķu elektorāts ir niecīgs. Pragmātiskās jaunās paaudzes nesilda demagoģiskās norādes uz tautas garamantām, katehismu, baznīcas dziesmu grāmatām, baušļiem. Skaidrai galvai ir acīmredzama Baibiņas/1 traktātu samākslotība, nekonkrētība, krasi atšķirīgu fenomenu odiozā satuvināšana. Skaidra galva tūlīt redz, kas tas ir par cilvēku un ko viņš vēlas panākt. Ātri atšifrējamā B/1 sabiedrību nespēj nopietni ietekmēt.

Cita lieta Baibiņa/2. Par viņas individuālajām vērtībām rakstā neko neuzzinām. Toties uzzinām par viņas idejisko tendētību. Ja B/1 ir tendēta uz vulgāri sentimentālu un mitoloģizētu etnisko arhaiku, demagoģisku argumentēšanu ar pagānisma un kristiānisma elementiem, tad B/2 ir tendēta uz neoliberālisma un postmodernisma sludināšanu. Viņa ir saindējusies ar plurālisma indi un slavē šīs indes fanus mūsu izglītībā. Viņa priecājās, ka mūsu bērnus indē ar plurālisma indi jau no pirmās klases.

Plurālisms ir Rietumu ideologu ļoti tālredzīga rīcība, jo spēj pilnā mērā sagraut ne tikai cilvēka idejisko patstāvību, bet cilvēka garīgās esamības balstus vispār. Droši var teikt, ka plurālisma slavināšana ir viena no vislielākajām viltībām neoliberālisma un postmodernisma propagandā. Šīs viltības sekas ir drausmīgas. Panākts ir tas, ka plurālisma jēdziens tiek pielietots ļoti plašā amplitūdā. To lieto, runājot par pasaules uzskatu, reliģisko, politisko, dzīves veidu daudzveidību. Lieto arī tāpēc, lai cilvēkus pieradinātu pie vērtību daudzveidības, kas ir viens solis no bezdibeņa – vērtību nihilisma.

B/2 skaidro: „Manuprāt, izglītībai gan praktiski, gan teorētiski ir jāsniedz ieskats vērtību teoriju un pieeju daudzveidībā. Tieši šādu skatījumu saredzu šobrīd Latvijā apstiprinātajā izglītības saturā: piemēram, 1.-3. klases mācību priekšmeta standarts ētikā paredz, ka skolēni "mācās kritiski domāt un lietot kritērijus vērtību izvēlei", pamatskolas standartā sociālajās zinībās minēts, ka skolēns "prot ar toleranci izturēties pret atšķirīgām vērtībām", bet vidusskolas filozofijas standarts nosaka, ka šajā mācību priekšmetā skolēnam rada iespēju "apzināties vērtību nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, diskutēt par vērtību daudzveidību"”.

Plurālisms ir ļoti tuvs radinieks citai indei - aksioloģiskajam relatīvismam (aksioloģija ir filosofiska mācība par vērtībām). Tāpēc totāli saindētā B/2 tipiski izsakās: „Vērtības ir jāmeklē, un katram no mums visa dzīve ir vairāk vai mazāk intensīvs vērtību meklēšanas, apgūšanas un īstenošanas process. Skolotājam noteikti ir jābūt lieliskam paraugam, padomdevējam un līdzgaitniekam šajā ceļā, tomēr vienlaikus skolotājs nedrīkst kļūt par moralizējošu absolūtas patiesības sludinātāju. Diez vai mēs gribam, lai mūsu bērnos tiek ieaudzināta bezierunu piekrišana varas pozīcijās esošam viedoklim par to, kas ir un kas nav vērtīgs! Tas pārāk atgādina visai nesenu vēsturisko pieredzi, kurā vērtību izglītība tika izmantota kā instruments manipulācijām un smadzeņu skalošanai."

Saindēšanās sekas ir B/2 drausmīgie vārdi, ka „skolotājs nedrīkst kļūt par moralizējošu absolūtas patiesības sludinātāju”. Labi ir zināms, ka plurālisma jēdzienam neoliberālisma un postmodernisma ideoloģijā faktiski ir tikai viens uzdevums – cilvēkos sagraut ticību patiesībai. Minētajā ideoloģijā jautājums par plurālismu viltīgi maskētā veidā (zemtekstā) ir savīts ar jautājumu par patiesību, cenšoties cilvēkus atradināt no patiesības un tā vietā cilvēkiem iezombēt atziņu, ka nav visiem viena patiesība, bet katram indivīdam  var būt sava patiesība par ikvienu lietu un parādību. Turklāt vispriecīgākais - patiesība nemaz nepastāv! Bet, ja nepastāv patiesība, tad nepastāv arī morāle un morāles vērtības. Tādā gadījumā mēs katrs varam uzvesties saskaņā ar savu morālo kodeksu un mums nav vajadzīgas vērtības.

Novērtē šo rakstu:

39
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...