Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai
Klementijs Rancāns, jurists22.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
TAUTVALDĪBAS nodrošināšanai sabiedriskās organizācijas (SO) un atsevišķu tautas pārstāvju līdzdalība lēmumu pieņemšanā Saeimas komisijās, referendumi, 10 000 parakstu vākšana portālā “ManaBalss.lv ir papildu instrumenti. Piketi, mītiņi, streiki nav tautvaldības instrumenti, jo tie nerada nekādu pārstāvniecību, pārvaldē nepiedalās, bet tie ir tikai varas ietekmēšanas līdzekļi, kuri var dot vēlamu efektu vai var palikt bez ievērības.
Atkārtoju, ka visplašākā tautas līdzdalība pārstāvniecībai un varas izpausmei, tieša ietekmēšana ir VĒLĒŠANAS, kas ir viena no ietekmīgākajām TAUTVALDĪBAS tiesību izpausmes formām, principiem.
Tā ir vai vienīgā iespēja ČETROS GADOS IETEKMĒT Saeimas sastāvu, nomainīt deputātus un valdību vai sodīt, viņus neievēlot, ja tautas vēlēti pārstāvji slikti vai tautas ieskatā nepareizi, nolaidīgi strādā, pieņem tautai neatbilstošus likumus vai lēmumus. To nedrīkst neizmantot.
TIE, KAS AICINA NEPIEDALĪTIES ŠAJĀ PLAŠAJĀ TAUTVALDĪBAS IZPAUSMES FORMĀ - VĒLĒŠANĀS, UZSKATĀMI PAR VALSTS KAITNIEKIEM.
Vienaldzība un nepiedalīšanās vēlēšanās Latvijai nodara ļoti nopietnu kaitējumu. PIRMKĀRT, vēlēšanu likumā nav noteikts, cik vēlētāju vajag, lai uzskatītu tās par notikušām. Teorētiski pietiktu pa vienam vēlētājam (kopā 5) katrā VĒLĒŠANU apgabalā. Atnāks uz vēlēšanām tie, kuriem prātā atjaunot okupācijas kārtību. Ko tad? OTRKĀRT, vēlētājam būtu svarīgi, ja būtu likums, kas atļauj "GROZĀMOS SARAKSTUS" - ierakstīt savā listē sev vēlamos kandidātus no citām listēm. Bet... nav!
Tātad paliek TREŠAIS – masveida līdzdalība vēlēšanās - SVARĪGI, lai uz vēlēšanām atnāktu maksimāli daudz vēlētāju un nobalsotu par daudzām partijām, lai tās katra iegūtu vismaz 5% + balsu. Šis variants, nav šaubu, var ļoti “kaitēt” pozīcijas varas deputātu “veselībai”, viņiem var sajaukt savu koruptīvo vai interešu konflikta saglabāšanu vai darbināšanu, grupēšanās principu, un kā rādīt deputātu grupām rīkoties, kad balsojot tiek rādīts īkšķa virziens “uz augšu” vai “uz leju”! Bet ne par to stāsts.
Ko vēlētājiem dod plaša līdzdalība vēlēšanās? Vēlētāji nobalsotu par vairākām partijām, kuras pieteikušās vēlēšanās - nevis par 3-5, lai vairākums partiju pārvarētu 5% barjeru un atsevišķi vēlētāju skatījumā vēlamie deputātu kandidāti tiktu izraudzīti un ievēlēti no visiem sarakstiem vai no vairākuma partiju sarakstiem. Proti, vēlētāji savā izraudzītā listē ierakstītu deputātu kandidātus no citiem sarakstiem, un savā listē, sarakstā vēlētāji atzīmētu ar plusu sev vēlamos kandidātus, izsvītrotu nevēlamos, un katra partija, saraksts iegūtu balsis vēlētāju vēlamajiem kandidātiem, kādus izraudzītu vēlētāji ar svītrošanu un plusu likšanu un mainītu deputātu kandidātu vietu sarakstā pēc savas izvēles.
Tātad vēlētāju aktivitāte daudzmaz ATRISINĀTU "GROZĀMO SARAKSTU" jautājumu, un Saeimas sastāvs TUVĀK atbilstu vēlētāju gribai, jo vienmēr vēlētājs saka, ka katrā sarakstā ir labi kandidāti, bet vēlētājs nevar "savākt" tos kopā, jo jābalso tikai par vienu sarakstu. Un vēlētājs sūkstās un brīnās, kādēļ viņa skatījumā vēlamie deputātu kandidāti, partijas neapvienojas, kuriem pat līdzīgas programmas un līdzīgi solījumi.
Kādreiz es kādam deputātam teicu, ka tu gudrs deputāts, bet esi "nepareizā" partijā - kura ir opozīcijā un tavus padomus neņem par pilnu. Man arī ir šaubas vai, piemēram, Ringolds Balodis un vēl viens otrs deputātu kandidāts ir pareizā partijā, bet, ja vēlētāji izvēlētā listē ierakstītu arī Ringoldu, kurš tajā nebija ierakstīts, tātad notiktu atlase pēc “grozāmo sarakstu” principa.
VĒLĒTĀJI, IR NOPIETNS LAIKS SAISTĪBĀ AR KRIEVIJAS AGRESIJU UKRAINĀ, kas radīja arī ekonomisko krīzi Eiropā un pasaulē.
Nāk vēlēšanas! Saistībā ar vēlēšanu maratonu IZMANTOSIM IESPĒJU AKTĪVAI LĪDZDALĪBAI vēlēšanās, lai nodrošinātu masveidīgu līdzdalību savas pārstāvniecības veidošanai - TAUTVALDĪBAS NODROŠINĀŠANAI. Tas pierādīs, ka Latvijā ESAM VIENOTA TAUTA, ESAM PAR SAVU NEATKARĪGU VALSTI, nevis ticēsim teiktajam ka saistībā ar vienas kādas partijas ievēlēšanu tiks apvienota tauta vai, kā izsakās, - “jāapvieno Latvijas tauta”.
Zinot atsevišķu deputātu kandidātu izteikumus, ko nozīmē šāds izteikums, kas tā par apvienošanu, jāpajautā izteikuma autoram Aināram Šleseram, vai teiktais nav viņa aicinājums, viņa vēlme vilkt Latviju uz sadarbību ar agresorvalsti, uz NVS ietekmi Latvijā, pat ar Eiropas Savienības lomas mazināšanu, jo sevišķi ar izstāšanos no NATO? Saprotams, ka situācijā ja uz vēlēšanām atnāks maz vēlētāju un tie, kuri nobalsos tikai par nevēlamu partiju (nevēlamām partijām), kas tēmē uz agresora pusi ar solījumiem tautu apvienot, nepasakot, neatklājot, ko tas nozīmē.
Vēlētāji, atcerieties, ka "TAUTVALDĪBA" - tā ir MASVEIDA DALĪBA VĒLĒŠANĀS, savas pārstāvniecības sastāva kvalitātes veidošanas un Latvijas valsts suverenitātes nodrošināšanas process. Neatstāsim savu izvēli pašplūsmai!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
