Iesaki rakstu: 
Te viens kangars uz respektablu EK posteni taisās. Tāpēc neliela skice par šī kangara sataisītām nelietībām. Nekā personīga, bet šis nelietis ir nodarījis neatgriezenisku kaitējumu Latvijas valstij un tautai. Un tā ir Dombrovska personīgā atbildība.
Dombrovskis ar savu "veiksmes" stāstu padzina no Latvijas vairākus simtus tūkstošu iedzīvotāju. Tas bija ekonomisks un ģeogrāfisks genocīds.
Dombrovskis kā lišķīgs skolas puika pildīja Pasaules Bankas, SVF un Briseles kungu uzdevumus. Pensionāri tika uzmesti, pensiju sistēma pārrevidēta, pensionēšanās vecums paaugstināts, indeksācija niecīga, izdevumi medicīnas jomā maksimāli apgriezti, slimnīcās gultas vietas ir samazinātas, slimnīcas slēgtas, kompensējamo medikamentu loks ir sašaurināts.
Tagad redzam sekas tam visam, jo veselības aprūpe ir uz kraha sliekšņa, cilvēki Latvijā ir slimi, daudzi kļuvuši par invalīdiem, plosās HIV un AIDS. Izglītības sistēma ir reformēta, skolas slēgtas, bērni klaiņo un nemācās, lauki un mazāki miesti ir iznīdēti.
Ir izdarīts viss, lai iznīcinātu nacionālo ekonomiku, lai Latvijā palikušos iedzīvotājus padarītu par viegli iespaidojamu pūli, par mazaktīviem un inertiem indivīdiem, kam prātā vien plikas eksistences nodrošināšana. Drosmīgākie un jaunākie gados ir emigrējuši, Latvijas sabiedrība strauji noveco, demogrāfijas līkne ir lejupejoša, plosās depopulācija, mirstība ir augsta.
Latvijas valsts ekonomikas un tautas kapracis Dombrovskis, kas tagad saņem savu nodevīgā kangara algu Briselē, jāliek vienā rindā ar citiem latviešu tautas nodevējiem - tādiem kā Kirhenšteins! Viņš ir pelnījis saņemt sodu par nodarīto postu. Jo posta apmērs ir neizmērojams.
Dombrovskis kā gļēvs pakalpiņš glāba bankas, bet iedzīvotājus pameta zem ceļa ruļļa. Par Dombrovska veikto ekonomisko genocīdu pret Latvijas tautu, par viņa nežēlīgo eksperimentu, kuru neuzdrošinājās atkārtot neviena cita valsts, vajadzētu rakstīt vēstures grāmatās, liekot kā piemēru tam, kā viens nejēga, karjerists un amorāls pašlabuma meklētājs dažos gados iznīcina valsti un tautu.
Pārējā Eiropa ar šausmām noskatījās, kā ”sausiņš” Dombrovskis - tipisks Briseles komjaunietis, saukts arī par misteru Ignorē - postīja Latviju uz nebēdu.
Dombrovskis - Valsts autoceļu fonda iznīcināšana.
Dombrovskis - lata likvidācija kopā ar smagos noziegumos apsūdzēto Rimšēviču, Latvijas valsts fiskālās un monetārās neatkarības zaudēšana.
Dombrovskis - afēra ar banku “Citadele”, ceļojums uz Gruziju ar bankas "Citadele” pircēju pārstāvi.
Dombrovskis - latviskās versijas “veiksmes” stāsta grāmatas izdošana un tulkošana par Kuveitas naftas kompānijas naudu.
Dombrovskis - izveidotais krīzes pārvarēšanas mehānisms - tā sauktais „veiksmes” stāsts, kad negodīgi visas krīzes smaguma tika uzvelts uz Latvijas iedzīvotāju pleciem, tā glābjot bankas.
Dombrovskis - realizētā konsolidācijas politika, kā rezultātā tauta tika nolemta nabadzībai, neprasme attīstīt valsti un veidot tās attīstības vīziju ilgtermiņā.
Dombrovskis - viņa padomnieces juridiskajos jautājumos un ģimenes biznesa partneres Bukanes virzīšana ienesīgos amatos.
Dombrovskis - iejaukšanās KNAB iekšējās lietās, radot speciālu siltumnīcas režīmu “Vienotības” politisko uzstādījumu realizētājai - Annai Potapovai, sauktai arī par Jutu Strīķi.
Dombrovskis - gļēvulīgā formā veiktā demisija, kad šis, šņukstot kā bēbis, atkāpās no premjera amata.
Dombrovskis - viņam speciāli radītā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, kura tā arī neuzsāka darbu.
Dombrovskis - viņa liekulība, jo, lai gan sacījās uzņēmies atbildību par Zolitūdes traģēdiju, pats veikli aizlaidās uz Briseli, kur lekni barojas ar lielās siles labumiem.
Dombrovskis - viņa biroja bijušai vadītājai Olitai Augustovskai radītais ļoti ienesīgais postenis lidostas „Rīga” valdē.
Dombrovskis - meli pirms pašvaldību vēlēšanām par pensiju nesamazināšanu, faktiski ņirgāšanās par vecāko paaudzi, ciniski piemānot viņus.
Dombrovskis - 3a portfelītis, iespējamās mahinācijas ar “Hipotēku bankā” ņemto kredītu ģimenes uzņēmumam „Land Development”, nododot šī ģimenes kredīta saistības Rietumu bankas pārraudzībā un pārstrukturējot to atsevišķā paketē ar īpaši piemērotu atlaidi, kas tiek slēpta no sabiedrības.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
