Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības uzmanības priekšplānā jau kuro nedēļu esot jūklim ar domes deputātiem, vadību un frakcijām, klusi virzās uz priekšu īsteni svarīgs dokuments — Rīgas teritoriālās attīstības plāns līdz 2030. gadam. Ja sabiedrība neiesaistīsies, tam ir visas iespējas kļūt par domes kārtējo “nanosasniegumu”.

Šis Rīgas teritorijas attīstības plāns (RTAP) līdz 2030. gadam ir vairāk nekā svarīgs dokuments, jo tas noteiks galvaspilsētas dzīvi un mikrorajonu faktisko attīstību, būvniecības procesus, daudzu veidu uzņēmējdarbības izvietojumu, dzīvojamo un ražošanas ēku celtniecību utt., būtībā — Rīgas nākotni visai nākamajai desmitgadei.

Vairāki aptaujātie mikrorajonu un apkaimju biedrību aktīvisti atzīmē, ka šī fundamentālā plānošanas dokumenta apspriešana līdz šim ir parādījusi, ka tam derētu kārtīga pārstrādāšana, jo pat “ķeksīša” stila sabiedriskajās apspriešanās izskanējuši tādi jautājumi, kurus jaunais plāns nerisinās.

Piemēram, arhitekts O. Ozols apspriešanas sapulci nodēvēja par “kārtējo formālo sanākšanu”, nevis pasākumu, kurā plānotāji tiešām ko vēlētos uzzināt no iedzīvotājiem un apspriest, lai plānos iekļautu reālus ierosinājumus, kas nākuši no reāliem rīdziniekiem.

Atgādināšu, ka iepriekšējo gadu Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos, tā kā rīdzinieki tiem pastiprināti nesekoja līdzi, pēkšņi izrādījās iekļauts “kapu tramvajs” un visi pašreizējie Barona, Čaka utt. ielu nebeidzamie remonti un citi tamlīdzīgi brīnumi.

Vai mums ir garantija, ka RTAP 2030 nav paslēptas nākamās “nano” un "otkatu" štellītes? Vai nu ārkārtas, vai kārtējās pašvaldību vēlēšanās beidzot vēlētāji padzīs shēmotājus no varas, taču viņi būs paspējuši plānošanas dokumentos atstāt savas “dzeguzes olas” uz vēl nākamajiem desmit gadiem!

Rīgas domes vadības spice, grimstot korupcijas skandālos, patlaban sabiedrībai nepamanīti “dzen” caur domi it kā “tehnisku" dokumentu, kas patiesībā ir fundamentāls plānošanas pamatdokuments. Jo mēs visi zinām, ka no plānojuma un teritorijas statusa zemes cena konkrētajā vietā var būtiski pieaugt — pat vairākkārtīgi. Vai mēs varam labticīgi uzticēties plāniem, kuru izstrādes procesu vadīja cilvēks, kurš ir aizdomās turamais kriminālprocesā?

Piemēram, Maksims Tolstojs vadīja ne tikai Rīgas domes Attīstības komiteju, bet bija arī Rīgas tūrisma attīstības biroja valdē. Šo te “konsultantu” izpratne par pilsētas attīstību līdz šim drīzāk izskatījusies pēc shēmošanas attīstības, turklāt ar Latvijā līdz šim neredzētu bezkaunību. Rīgas attīstības plāna pieņemšanu tāpēc iedzīvotāji nedrīkst atstāt savā vaļā.

Taču plāna saturam ir jāpievēršas ne tikai Rīgas domes līdzšinējās valdošās koalīcijas apšaubāmās reputācijas dēļ. Plānam pašam par sevi redzami trūkumi, piemēram, šis plāns acīmredzami nav salīdzināts ar Mārupes un citu apkārtējo pašvaldību attīstības plāniem. Sevišķi to var redzēt tirdzniecības centra “Spice” apkārtnē, kur Mārupes pusē Ulmaņa gatvei tiek būvēti jauni biroju centri, kas radīs vēl lielākas transporta problēmas.

Rīdziniekiem arī sāk interesēt, kādā veidā Pierīgas iedzīvotāji, tajā skaitā, piemēram, jūrmalnieki, piedalīsies Rīgas ielu uzturēšanā, kuras visi intensīvi lieto, braucot no “guļamrajoniem” uz darbavietām Rīgā. Vai par galvaspilsētas infrastruktūru turpinās maksāt tikai rīdzinieki? Vai Rīgas nodokļu maksātājiem jābūt diskriminētiem un jāmaksā arī par Baltezera “biezajiem”? Pašreizējais plāns uz šiem jautājumiem atbildes nesniedz.

Nav nekādas pazīmes, ka Rīgā beidzot būtu sākuši domāt par visai arhaiskās Rīgas transporta sistēmas pārplānošanu. Nemaz nerunājot par juceklīgo sabiedriskā transporta iekārtojumu (labākais piemērs — trīs gadus intensīvi plānoja nevis tramvaju uz Purvciemu un Dreiliņiem, kur dzīvo vismaz 50 tūkstoši, bet uz... kapiem), nav redzams, ka pilsētas vadība plānotu nākotnes Rīgai atbilstošu automašīnu, elektromobiļu, velosipēdu, e-skūteru, sabiedriskā transporta, gājēju proporciju pilsētas ielās. Ar tagad plānotām ielām mums būs jādzīvo vai jāmokās ilgus gadus. Lielākais Satiksmes departamenta sasniegums — sapratuši beidzot, ka nevajag vienā vasarā remontēt trīs paralēlas maģistrālās ielas vienlaicīgi.

Vienlaikus zināms, ka notiek darbs pie vēl viena ļoti svarīga dokumenta visas valsts līmenī. Tas ir Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam. Neatkarīgi no plānā ieliktajiem mērķiem galvenais jautājums ir — no kurienes tiks ņemti līdzekļi? Tas attiecas arī uz Rīgas kā nozīmīgākā Latvijas ekonomikas vilcējspēka attīstību. Vai nauda attīstībai tiks ņemta tikai no nodokļiem? Protams, nē: visi cer uz Eiropas naudu.

Taču arī ES daudzgadu budžets tieši šobrīd atrodas izstrādes stadijā, un mēs vēl nezinām, vai un kādas vispār būs prioritātes ES līmenī! Arī citur Latvijā izstrādā savus teritoriālās attīstības plānus. Vai tad nebūtu saprātīgāk ar valdības vai Saeimas lēmumu nolemt: “Izstrādāt šos plānus tikai pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, patlaban nolemt uz 2 gadiem pagarināt veco plānu lietošanu”?

Visi zinām, ka mūsu iedzīvotāju uzticēšanām dažādiem valsts un pašvaldību plāniem ir relatīvi zema. Lai uzticēšanos vēl vairāk nepazeminātu, RTAP 2030 (un arī visi citi līdzīgi plānošanas dokumenti citās pašvaldībās) būtu jāapstiprina tikai tad, kad ir skaidrība par teritoriālo reformu Latvijā. Sevišķi ņemot vērā nepieciešamību salāgot Rīgas un Pierīgas attīstību. Piemēram: ja pieņemsim Rīgas attīstības plānus tagad, bet pēc tam būs izmaiņas Pierīgas pašvaldībās, kādām apvienojoties vai mainoties robežām, vai tas būs ilgtspējīgs lēmums?

No RTAP 2030 jāizkasa ārā ne tikai “kapu tramvajam” līdzvērtīgas idejas (aktīvistiem jāiet visam cauri ar palielināmo stiklu!), bet arī jāveic plāna vispusīga analīze, iesaistot dažādu jomu speciālistus. Tas ļaus pilnveidot plānu atbilstoši rītdienas Rīgai. Tikai pēc tam to vajadzētu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē.

Novērtē šo rakstu:

34
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...