Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa. Jāj un jāj, un neapstājas... “ Šie Aspazijas vārdi tik ļoti raksturo Latvijas politikā notiekošo. Vēl pavisam svaigā atmiņā ir pašaizliedzīgā “airBaltic” glābšana (kurai briest turpinājums), kad visa sabiedrības uzmanība tika mērķtiecīgi novirzīta uz politiķu donkihotisko cīņu ar “Sukhoi” lidmašīnām, lai tādējādi nebūtu sabiedrībai jāstāsta par citām šī darījuma specifiskām un nozīmīgām detaļām un nebūtu jāparāda, cik pamatots un kam īsti ir izdevīgs šis valdības iecerētais darījums.Līdzīgi tagad notiek ar gāzes tirgus liberalizāciju. 

Pasaka par varonīgo cīņu

Sabiedrībai gāzes tirgus liberalizācija tiek skaļi pasniegta kā Ekonomikas ministrijas (EM) varonīga cīņa ar vareno gāzes monopolu par Latvijas patērētāja interesēm. (Savdabīgi, bet laikam otra puse šo cīņu nemaz nav lāgā pat ievērojusi, jo “pa lielam” to viss apmierina, izņemot avantūriskos mēģinājumus savdabīgā veidā “pasteidzināt” vai patiesībā samudžināt tālāku tirgus liberalizāciju, kad žanra dēļ no otras puses tiek atbildēts ar tāda paša stila skaļiem un emocionāliem pretargumentiem, piesaucot neprātu un janvāra salu.)

Līdzīgi kā “airBaltic” sāgā ar “Sukhoi” lidmašīnām arī Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas veidošanas procesā ar skaļiem paziņojumiem par patiesībā nebūtiskām vai vispār neesošām lietām sabiedrības uzmanība tiek novirzīta no būtiskiem liberalizācijas aspektiem – kā EM piedāvātais “liberalizācijas modelis” darbosies un cik tas izmaksās ilgtermiņā?

Piemēram, kādēļ EM virza tik sarežģītu “liberalizācijas modeli” – kādēļ ir nepieciešams viena monopolista vietā veidot divus jaunus? Turklāt piedāvājot vienu no šiem monopolistiem atstāt vēl saistītu ar gāzes tirdzniecību?

Šāds risinājums padara liberalizācijas modeli daudz sarežģītāku – līdz ar to dārgāku un ilgāk īstenojamu, nekā, ja tas tiktu īstenots atbilstoši ES “gāzes direktīvā” (direktīva 2009/73 EK) noteiktajam principam, proti: lai liberalizētu gāzes tirgu, svarīgi ir atdalīt dabīgo monopolu – infrastruktūru no jomām, kur ir iespējama konkurence, t.i., tirdzniecības, lai visi tirgotāji varētu konkurēt par Latvijas patērētāju, izmantojot tam esošo Latvijas gāzes infrastruktūru uz vienlīdzīgiem, nediskriminējošiem nosacījumiem.

Ja EM patiesi vēlētos īstenot ātrāku un sekmīgu gāzes tirgus liberalizāciju Latvijas patērētāju interesēs, tad tā tiktu īstenota atbilstoši “gāzes direktīvas” 29.pantam – AS “Latvijas gāze” (LG) sadalīšanu veic, vienkārši nodalot tirdzniecību no infrastruktūras. Tas būtu krietni ātrāk un, kas svarīgi Latvijas patērētājam, – arī lētāk izdarāms un uzturams, jo tādējādi nevajadzētu veidot un uzturēt divus jaunus infrastruktūras uzņēmumus, nebūtu jāveic nozīmīgas aktīvu pārdales, nebūtu jāveido jaunas vadības, uzskaites un uzturēšanas sistēmas, jāsalāgo to savstarpējā darbība. Arī sertificēšanas un licencēšanas process būtu daudz ātrāks un vienkāršāks – galvenais būtu pārliecināties par nepieciešamo neatkarības prasību izpildi, jo uzņēmuma esošā infrastruktūras funkcionalitāte tiktu saglabāta.

Turklāt šāds modelis dotu iespēju citiem gāzes tirgotājiem vieglāk aizsniegt Latvijas patērētāju un efektīvāk konkurēt Latvijas tirgū, jo būtu jāvienojas tikai ar vienu, nevis diviem monopolistiem.

EM tā arī nav spējusi jēdzīgi pamatot, kādēļ tā piedāvā šādu savdabīgu, Latvijas patērētājam neērtu un dārgu LG sadalīšanu. EM paustais arguments, ka “pārvade ir jānodala no sadales, jo tās savā starpā konkurē”, liek pamatoti bažīties par tās kompetenci, jo tik pat labi varētu apgalvot, ka automobilim motors konkurē ar riteņiem, lai gan patiesībā tās ir savstarpēji papildinošas sistēmas.

Savukārt monopolistam lielos vilcienos ir vienalga, kādus, un cik sarežģītus vingrinājumus tam liek izpildīt EM, jo visu to apmaksās Latvijas patērētājs, kā saka – “ Izpildīsim jebkuru kaprīzi par jūsu naudu!” .

EM piedāvātais modelis esošajam monopolistam ir pat izdevīgs, jo nepiedāvā uzreiz atdalīt visu monopolu pilnībā no tirdzniecības.

Šāds savdabīgs LG sadalīšanas modelis nav izdevīgs risinājums Latvijas patērētājam, taču tas ir izdevīgs “jaunajam investoram”, kuram EM tādējādi rada iespēju iegādāties tikai LG “filejas daļu” – Inčukalna krātuvi un maģistrālos cauruļvadus, atbrīvojot to no nepieciešamības iegādāties sadales sistēmu, kurai nepieciešamas nozīmīgas uzturēšanas izmaksas un rūpes, bez kurām droša gāzes apgāde Latvijas patērētajam nav iespējama.

Pasaka par Inčukalnu

Lai liberalizācija būtu sekmīga un tiktu īstenota, neradot zaudējumus valstij un sabiedrībai, ir svarīgi, lai “liberalizācijas modelim” būtu adekvāts juridiskais pamatojums. Diemžēl ar to ir pavisam savādi. EM apgalvo, ka tās piedāvātajam “liberalizācijas modelim” juridisko pamatojumu ir gatavojuši “ļoti kompetenti juristi”, taču ne atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības komisijai (kurai ir jāizskata šis modelis), ne Saeimas juridiskajam birojam EM tā arī nav iesniegusi un ļāvusi iepazīties ar šo “ļoti kompetento juristu” pamatojumu, neskatoties uz tai pamatoti norādītām acīmredzamām juridiskām pretrunām ar spēkā esošajām likumu normām un tiesas spriedumiem, tai skaitā par ļoti būtiskiem aspektiem. Piemēram, saistībā ar Inčukalna gāzes krātuves pazemes dzīļu piederību.

Svarīgi ir saprast: lai nodrošinātu sekmīgu gāzes tirgus darbību, nav būtiski, kam pieder pazemes dzīles, jo neatkarīgi no piederības ir iespējams nodrošināt to izmantošanu atbilstoši gāzes sistēmas un sabiedrības vajadzībām (kā to uzskatāmi parāda pat esošā situācija) - vienkārši katrā no gadījumiem būs jāīsteno tam atbilstošs risinājums, tāpēc būtiski ir skaidri un adekvāti apzināties, kāda ir esošā situācija, un paredzēt likumā atbilstošu regulējumu. Taču EM nez kāpēc rīkojas tieši pretēji – tā maldinoši cenšas interpretēt spēkā esošās likuma normas (pretēji pat tiesas spriedumos teiktajam) un reālo situāciju, lai likumprojektā tiktu ietvertas normas, kuras paredz valstij neizpildāmas saistības pret jauno “investoru”. Kādēļ valstij ir jāizrāda kādam tāda labvēlība?

Pasaka par drošību

Ļoti gribētos, lai tādas pašas rūpes EM izrādītu par gāzes apgādes drošumu, taču pretēji publiski skaļi apgalvotajam EM piedāvā īstenot “tirgus modeli”, kas ir ne tikai sarežģīts un dārgs, bet šis risinājums nenodrošina Latvijas patērētajam vajadzīgo gāzes apgādes drošumu, jo par to likumprojektā vispār nav padomāts! EM, kas ir šī likumprojekta virzītājs, ne tikai nav spējusi jēdzīgi izskaidrot, kā tad īsti tiks nodrošināts nepieciešamais piegāžu drošums Latvijas patērētājiem un kā nediskriminējoši tiks sadalītas ar drošumu saistītās izmaksas, īstenojot Ekonomikas ministrijas piedāvāto dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeli, pat vēl vairāk - kad Saeimas komisijas sēdē uz šo valsts enerģētiskajai drošībai nozīmīgo risku norādīja ne tikai deputāti (koalīcijas deputāti, kuri bija iesnieguši atbilstošus priekšlikumus), bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un sistēmas operators, EM pauda atkārtotu uzstājīgi noraidošu attieksmi attiecībā uz šādiem likumprojekta grozījumiem, kas radītu reālu mehānismu nepieciešamā dabasgāzes piegāžu drošuma nodrošināšanai un ar to saistīto izmaksu taisnīgai pārdalei. Kā arguments tam tika minēts, ka “Gazprom” esot apsolījis Ekonomikas ministrei nodrošināt gāzes piegādes.

Ir grūti noticēt, ka EM tik neadekvāti attiecas pret iespējamajiem apgādes drošuma riskiem. Drīzāk EM rīcība liek domāt, ka šāda situācija tiek apzināti veidota, lai, radot tiesisku neskaidrību un riskus, Latvijas gāzes tirgu padarītu mazāk pievilcīgu investoriem, tādejādi mazinot (vai pat izslēdzot) iespējamo konkurenci attiecībā uz LG aktīvu iegādi, kuri saskaņā ar EM virzīto likumprojektu ir jāpārdod ļoti īsos termiņos. Turklāt, ja ņem vērā, ka EM piedāvā nozīmīgi ierobežot iespējamo pretendentu loku, tas viss rezultātā būtiski samazina darījuma summu, par kādu to būs iespējams paveikt un kādam “investoram” iegūt EM sarūpēto LG “fileju”.

Pasaka par “zelta zivtiņu”

Latvijas problēmu atrisinājums atkal būs kārtējais “finanšu investors”. EM izstrādātais likumprojekts paredz ļoti specifisku izņēmumu, proti, nostiprināt finanšu institūcijām iespējas īstenot kontroli pār pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru un vienlaikus iespēju kontrolēt tām elektroenerģijas vai gāzes ražošanu vai tirdzniecību – pretēji ES tiesību normām un praksei, uz kuru atsaucas EM. Šāds noteikums faktiski rada nevienlīdzīgu situāciju attiecībā uz citiem iespējamiem investoriem.

Turklāt EM bez jebkāda loģiska pamatojuma ar likumu piedāvā nozīmīgi sašaurināt iespējamo pretendentu loku, liedzot iespējas piesaistīt stratēģisko investoru (piemēram, jebkādu ASV enerģētikas kompāniju) Latvijai stratēģiski svarīgai infrastruktūras pārvaldīšanai, kas būtu svarīgi Latvijas patērētājam un Baltijas tirgum kopumā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatāciju un attīstību, un atbilstošu valsts enerģētiskās drošības nodrošināšanu.

To nu diez vai būs spējīgs īstenot “finanšu investors”, sevišķi ņemot vērā, ka pēc Vācijas akcionāra aiziešanas tas paliks tandēmā ar Krievijas akcionāru. EM tā arī nav varējusi paskaidrot, kādēļ tieši “finanšu investors” būs spējīgs un ieinteresēts īstenot adekvātu Inčukalna infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, veicot tajā ilgtermiņa investīcijas, nevis ļausies kārdinājumam “optimizēt” savu ieņēmumu/izdevumu plūsmu, uz nebēdu “nodrāžot” pašlaik rūpīgi un pārdomāti modernizēto infrastruktūru (lielā mērā pateicoties vācu akcionāru stratēģiskajam redzējumam), lai maksimizētu savus ienākumus (kas ir galvenais “finanšu investora” darbības mērķis), bet, kad pienāks laiks izstrēbt savārīto – mēs varēsim maksāt vēlreiz par to visu.

Tāpēc, ja tik tiešām kādam rūp sistēmas drošums un efektivitāte ilgtermiņā – daudz svarīgāk būtu piesaistīt nevis finanšu, bet gan stratēģisko investoru. EM likumprojekts gan nez kāpēc ir mērķtiecīgi veidots tā, lai to nepieļautu.

Pasaka par “pūķi baisuli” un laimīgām beigām

Ir jau ierasts, ka valstij būtiski lēmumi Saeimā tiek pieņemti, balstoties nevis uz racionāliem, pamatotiem argumentiem, bet gan saskaņā ar koalīcijas padomes lēmumu - arī šoreiz tāds ir jau pieņemts. Tāpēc jebkādi mēģinājumi Saeimā diskutēt par gāzes tirgus liberalizāciju pēc būtības (vēl jo vairāk – uzrādot EM piedāvātā priekšlikuma neatbilstības) tiek interpretēti kā mēģinājumi aizkavēt gāzes tirgus liberalizāciju.

Diemžēl ir jāatzīst, ka tieši EM rīcība, piedāvājot visnotaļ īpatnēju “liberalizācijas modeli” un nespējot to pamatot, bet paužot klaji nekompetentus un maldinošus argumentus, ir galvenais iemesls, kāpēc rodas “sarežģījumi” un liberalizācijas process aizkavējas.

Nenoliedzami, pēc iespējas ātrāk ir jāpabeidz Latvijas gāzes tirgus liberalizācija - ņemot vērā, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijai būs pietiekamas tehniskās iespējas gāzes piegāžu diversifikācijai un nebūs vairs nekādu juridisku šķēršļu nodrošināt arī Latvijas patērētājam iespēju izmantot liberalizēta gāzes tirgus iespējas.

Diemžēl līdzšinējā EM rīcība nekādi nevar tikt vērtēta kā kompetenta un situācijai atbilstoša – EM ne tikai nav spējusi sagatavot savlaicīgu tirgus liberalizācijas priekšlikumu, pēc būtības tā arī nav spējusi piedāvāt reālu modeli Latvijas gāzes tirgum.

Notiekošais ap Enerģētikas likuma grozījumiem rada pamatotas bažas par to, cik kompetenti un vai vispār atbilstoši Latvijas patērētāju interesēm pašlaik tiek īstenots gāzes tirgus liberalizācijas process - vai tas tiek īstenots, rūpējoties par Latvijas patērētāja interesēm un valsts enerģētisko drošību, vai, piesedzoties ar to un nepieciešamību veikt gāzes tirgus liberalizāciju, patiesībā tiek lobētas atsevišķas biznesa intereses, kuru īstenošana var apdraudēt sekmīga un efektīva gāzes tirgus darbību, jo sevišķi ilgtermiņā. Un kārtējo reizi likt mums visiem apmaksāt šo kādam sacerēto pasaciņu.

“Jāj un jāj un neapstājas…”

Novērtē šo rakstu:

64
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...