Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa vienā no aizgājušā gada pēdējām dienām, 28. decembrī apķīlājusi četru bijušo AS Ventspils nafta padomes locekļu mantu un finanšu līdzekļus kopumā 1 miljona latu apmērā. Visi četri līdz 2010. gada janvārim Ventspils naftā pārstāvējuši tās lielākā akcionāra starptautiskā koncerna Vitol intereses.
Arests četru "Vitol menedžeru" mantai un finanšu līdzekļiem uzlikts kā prasības nodrošinājums otra lielākā AS Ventspils nafta (VN) akcionāra AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) prasības lietā pret 14 VN amatpersonām, no kurām tiek lūgts piedzīt 90 miljonu ASV dolāru jeb 44,01 miljona latu zaudējumus. Strīds ir par VN meitaskompānijas Ventspils naftas termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu. Prasītie 44 miljoni latu ir publiski izskanējusī VNT kapitāldaļu pārdošanas darījuma summa.
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kas ir Pietiek rīcībā, arests uzlikts četru ar koncernu Vitol saistītu juristu un grāmatvežu mantai. Tiesas noteiktie aizliegumi skar četrus bijušos VN padomes locekļus Polu Malholandu, Džefriju Marcu, Ešliju Nīliju un Denisu Krema. Visi četri VN padomē darbojušies laikā no 2006. gada 26. oktobra līdz 2010. gada 21. janvārim, rāda Lursoft datubāze.
Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi VN akcionāra AS LNT lūgumu par prasības nodrošinājumu un apķīlājusi Lielbritānijas pilsoņa, Vitol Group juridiskā konsultanta Pola Malholanda kustamo mantu un skaidras naudas līdzekļus, kā arī naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām kopumā par 550 000 latu. Tāds pats lēmums tikai par mazākām summām pieņemts attiecībā uz ASV pilsoni, Vitol Group pārstāvi komerciālos jautājumos Džefriju Marcu, Lielbritānijas pilsoni, Vitol Group grāmatvedi Ešliju Nīliju un ASV un Lielbritānijas pilsoni, koncerna pārstāvi komerciālos jautājumos Denisu Krema. Pēdējiem trim Rīgas apgabaltiesa uzlikusi arestu mantai un finanšu līdzekļiem 150 000 latu apmērā katram. Ierobežojumi attiecas uz līdzekļiem un darbībām ar tiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Kā redzams no tiesas lēmuma, tas pieņemts, vadoties no apsvēruma, ka Marca, Malholanda, Krema un Nīlija pastāvīgās dzīvesvietas atrodas ārpus Latvijas, kur atrodas arī lielākā daļa šo atbildētāju finanšu resursu un citu aktīvu, par ko prasītāja rīcībā nav pilnīgas informācijas. Tāpēc sprieduma izpilde pret šiem atbildētājiem tiks realizēta ārpus Latvijas, kas varētu radīt grūtības, ņemot vērā, ka spriedumu atzīšanas un izpildes process citas valsts teritorijā ir laikietilpīgs un komplicēts juridisks process, kura laikā šie atbildētāji var veikt darbības viņiem piederošās mantas atsavināšanai, nobēdzināšanai vai slēpšanai.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa jau divreiz bija noraidījusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tostarp arī pēc tam, kad Augstākā tiesa bija lēmusi citādi. Civiltiesiskais strīds starp VN akcionāriem par 44 miljonu latu piedziņu sākās vēl laikā, kad prasības pieteicējs AS LNT atradās tā dēvēto Lemberga oponentu kontrolē. Šobrīd šo tranzītuzņēmumu kontrolē Šveices advokāta Rūdolfa Meroni nometne, kam Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu arestētās kapitāldaļas.
Prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu tiesā iesniegta pret vairākām bijušajām AS VN amatpersonām. Runa ir par bijušajiem VN valdes locekļiem Ilvu Purēnu, Olgu Pētersoni, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, kā arī padomes locekļiem Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Ansi Sormuli, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru, kā arī Euromin Holdings (Cyprus) Limited [Vitol].
Prasības nodrošināšanas nepieciešamība pamatota ar to, ka tiesā celtā civilprasība satur mantiskas pretenzijas un var būt apgrūtināta tiesas sprieduma izpilde, ņemot vērā citu atbildētāju mantisko stāvokli. Piemēram, atbildētājiem Laiviņam-Laiveniekam, Vaivadam un Sormulim ir aizdomās turēto personu statuss kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem iespējama mantas konfiskācija. Pret atbildētāju Gaiļa un Pētersones mantu 402 600 latu apmērā jau vērsti prasības nodrošināšanas līdzekļi cita civilprocesa ietvaros. Par atbildētājiem Āķa, Tīrmaņa un Purēnas mantas stāvokli ziņu publiskajos reģistros nav, arī publiskotajā Latvijas miljonāru sarakstā viņu vārdu nav, kas liecina - viņu rīcībā oficiāli varētu nebūt naudas līdzekļu, kas apmierinātu celto prasību.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
