Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu šajā lietā.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē bija Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma.

Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti sākotnēji bija lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods.

Turklāt tiesa bija lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Nu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30. aprīlī ir nolēmusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām tiesībām) izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā:

"2015. gada 30. aprīli

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere ar sekretāri L.Bērziņu, tulci J.Bičkovsku, piedaloties S.Buividam, S.Buivida aizstāvim V.Braginskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret Sergeju Buividu

konstatēja

2015.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk -VP RRP RTI KPN) inspektore O.Pušnicka sastādīja administratīvā - pārkāpuma protokolu Nr.PC 155581 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2015.gada 10.martā pīkst. 11.45 Rīgā, Burtnieku ielā 37 VP RRP RTI dienesta telpās 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu, par ko liecina VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva dienesta ziņojums, VP RRP RTI KPN vecākās inspektores l.Bučeles dienesta ziņojums un VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

S.Buivids lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija ieradies policijas iecirknī, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Viņam līdzi bija arī videokamera ar akumulatoru. Šīs mantas nav aizliegtas apritē. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādu likumu viņš bija pārkāpis. Lietā nav ziņas, kādus dienesta pienākumus policijas darbinieki pildīja, kurus viņš traucēja pildīt. Policijas iecirknī bija ieradies saskaņā ar lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, uz reģistrāciju. Nevienā ziņojumā nav norādīts, kā ir kavējis darbu un tajos nav norādīts, ka viņam tika izteikta likumīga prasība. Lietas materiālos nav norādīta saikne, kā videoieraksta veikšana traucēja darbu. Uzskata, ka protokolā ir informācija nevis par viņa likumpārkāpumu, bet par policijas darbinieku fobiju, kas izpaužas kā bailes no filmēšanas ar kameru. Lietā nav policijas darbinieces D.Trankales ziņojuma, kurā viņa norādītu, ka būtu lūgusi pamest dienesta kabinetu, līdz ar ko S.Galilejeva ziņojumā norādītais neatbilst patiesībai. Nevienā no lietā esošajiem dokumentiem nav pierādījumu, ka filmēšana ar videokameru bija veikta, jo degošas lampiņas un sarkanus punktus, liecinieki neapliecina. Tāpat nav nofiksēts, ka mirgojošas lampiņas liecinātu par filmēšanu. Arī videokameras apskate nav apstiprinājusi filmēšanas veikšanu. Kas ir jātulko viņam par labu. S.Galilejeva ziņojumā ir norādīts, ka filmēšanas veikšanai nepieciešams saskaņojums, bet nav norādīts likums, kas to nosaka. Arī S.Galilejeva ziņojumā norādītajā spriedumā par viņa tēva saukšanu pie atbildības, ir pieņemts nolēmums lietvedību izbeigt. Uzskata, ka viņa aizturēšana un ievietošana īslaicīgās aizturēšanas kamerā bija nelikumīga. Uzskata, ka lietā nav pierādījumu viņa vainīgumam inkriminētajā pārkāpumā un lūdz izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Lūdz atgriezt izņemto videokameru ar akumulatoru. Lūdz atzīt par nepieļaujamiem pierādījumiem dokumentus, kas atrodas lietas lapā Nr.l 1.-13., 15. Uzskata, ka policijas darbinieku ziņojumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo policijas darbinieki netika brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma normām, par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

S.Buivida aizstāvis debates lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo policijas darbinieki, lūdzot S.Buividu pārtraukt viņa darbības, nav norādījuši kādas likumdevēja prasības viņš ir pārkāpis. Uzskata, ka paši policijas darbinieki neorientējas likumos un ir pieraduši nesodāmi rīkoties. S.Buivids nav izdarījis likumpārkāpumu, nav likuma, kas liegtu izmantot videokameru konflikta situācijās ar amatpersonām, veicot filmēšanu, lai iegūtu objektīvus pierādījumus.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodas sekojoši dokumenti un rakstveida pierādījumi:

Protokols;

VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 10.martā pildīja dienesta pienākumus un atradās darba vietā Rīgā, Burtnieku ielā 37, 411.kabinetā, kabineta durvis atradās atvērtā stāvoklī. Ap pīkst. 11.45 gaitenī izdzirdēja, ka VP RRP RTI KPN inspektore D.Trankale vairākas reizes izteica lūgumus netraucēt strādāt un atstāt dienesta telpas. Izejot gaitenī pamanīja vīrieti, kuru atpazina kā S.Buividu, jo personai ir piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, kā arī iepriekš bija kontaktējies ar šo personu, pēc viņa pieprasījuma sniedzot viņam informāciju par drošības līdzekli. Izejot gaitenī ieraudzīja, ka Sergejs Buivids atrodas pie D.Trankales kabineta atvērtajām durvīm, ar labajā rokā esošo videokameru veic filmēšanu un ignorē inspektores lūgumus atstāt dienesta kabinetu un netraucēt darba pienākumu veikšanu. Pienākot pie S.Buivida jautāja, kas ir noticis, uz ko S.Buvids paskaidroja, ka vēlās saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. Aicināja S.Buividu doties uz viņa dienesta kabinetu, kur piedāvāja apsēsties un jautāja, kāda informācija viņam ir nepieciešama un kā var viņam palīdzēt. Ienākot viņa dienesta kabinetā D.Buivids rokās turēja videokameru, kuru, apsēžoties, novietojis uz viņa dienesta galda, pēc kā sāka uzdot jautājumus. Uzklausot S.Buivida jautājumus noskaidroja, ka visi šie jautājumi ir iekļauti S.Buivida iesniegumā no 2015.gada 9.marta, tāpēc paskaidroja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņam tiks sniegta rakstiskā atbilde likumā noteiktajā kārtībā. Videokamera, kas tika novietota uz viņa dienesta galdā, atradās ieraksta režīmā, par ko liecināja sarkanais punkts uz kameras displeja. S.Buividam lūdza pārtraukt filmēšanu, bet saņēma noraidošo atbildi. S.Buividam atkārtoti lūdza pārtraukt video filmēšanu, uz ko S.Buivids attiecies to darīt, jautājot ko viņš ir pārkāpis. S.Buividam tika izskaidrots, ka video filmēšanas veikšanai ir nepieciešama saskaņošana. S.Buividam izskaidroja, ka viņš atkārto identisku pārkāpumu, kuru bija pieļāvis jau iepriekš, kad bija veikta filmēšana Latgales iecirkni un par ko viņa tēvs ir saukts pie atbildības. S.Buividam izklāstīja Latgales rajona tiesas spriedumu no 2013.gada 17.jūnija lietā Nr.P129162412, kur tika piemērots naudas sods, kā arī to, ka minētās lietvedības iztiesāšanas laikā tiesa atzinusi, ka policijas darbinieka prasība pārtraukt filmēšanu ir likumīga. S.Buivids turpināja ignorēt viņa prasību pārtraukt filmēšanu, pēc kā S.Buividam izskaidroja pārkāpuma būtību un sekas, brīdinot, ka nepakļaušanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 175.panta, kā arī to, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts. S.Buivids turpināja ignorēt viņa izteikto prasību par filmēšanas pārtraukšanu, tāpēc atkārtoti izteica prasību pārtraukt filmēšanu un nepakļaušanās sekas.

S.Buivids atteicās izpildīt prasību, tāpēc piezvanīja Operatīvās vadības grupas dežurantam V.Taraškevičam un palūdza atsūtīt uz viņa dienesta kabinetu Operatīvās vadības grupas dežuranta palīgu, kā ari dežurējošo inspektoru. Pēc neilga laikā viņa dienesta kabinetā ienāca VP RRP RTI KPN inspektore O.Pušnicka un Operatīvās vadības grupas jaunākais inspektors E.Bucenieks. Abu darbinieku klātbūtnē atkārtoti pieprasīja pārtraukt filmēšanu, kā arī atkārtoti izskaidroja pārkāpuma būtību un nepakļaušanas sekas. S.Buivids atteicās pildīt prasību, pēc kā, pīkst. 11.55 S.Buividam izskaidroja, ka viņš tiek aizturēts un lūdza viņu sekot uz dežūrdaļas telpām. S.Buivids atbildēja, ka nekur neiešot, kā ari pieprasīja, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sastādīti uz vietas. S.Buividam izskaidroja, ka administratīvās aizturēšanas protokols tiks sastādīts dežūrdaļas telpās, kur atrodas arī aizturēšanai nepieciešama dokumentācija un grāmatas, kā arī izskaidroja, ka nepakļaušanās gadījumā, attiecībā pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks. Pēc minētā brīdinājuma S.Buivids piecēlās un kopā ar viņu, O.Pušnicku un E.Bucenieku devās uz dežūrdaļas telpām. Dežūrdaļā S.Buividam atkārtoti izskaidroja aizturēšanas pamatu, kā arī to, ka tiks noformēti nepieciešami dokumenti, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņš tiks atbrīvots. S.Buividam tika izskaidrots, ka dežūrdaļas telpās tiek veikta videonovērošana, kā arī S.Buividam tika izsniegtas administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas tiesības un pienākumi;

VP RRP RTI KPN vecākās inspektores I.Bučeles ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI uzskaitē kā persona, kurai ar 2014.gada 17.oktobra VP RRP Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lēmumu KP Nr. 12040012713 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 231 .panta otrās daļas, piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā S.Buivids ieradās VP RRP RTI uz reģistrāciju. KPN inspektore D.Trankale izgāja no kabineta ar reģistrācijas žurnālu, bet pēc laika kabinetā ar videokameru ieradās S.Buivids. D.Trankale vairākas reizes lūdza S.Buividam izslēgt kameru un netraucēt pildīt dienesta pienākumus, uz ko viņš nereaģēja līdz brīdim, kamēr nepienāca KPN priekšnieks S.Galilejevs un neuzaicināja viņu savā dienesta kabinetā;

VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI KPN uzskaitē kā persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzība, kriminālprocesa Nr. 12040012713 ietvaros, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā VP RRP RTI, viņas darba kabinetā Nr.406 uz reģistrāciju ieradās S.Buivids, kurš rokās turēja videokameru, kura nepārprotami bija ieslēgta, jo bija redzams, ka kamerā mirgoja sarkana lampiņas gaisma. Kamera bija vērta uz darba kabinetu un amatpersonām, kuras tur atradās. Ņemot vērā, ka darba kabinetā atradās dokumenti, tad viņa paņēma reģistrācijas žurnālu un izgāja gaitenī. S.Buivids uzdeva jautājumus, kas nesaistīti ar drošības līdzekļa izpildi. Ar minēto kameru viņš veica straujas darbības viņas virzienā, kuras apdraudēja viņas veselību. S.Buvidam tika vairākkārtēji lūgts izslēgt videokameru un pārstāt filmēšanu, jo minētā filmēšana viņai traucēja tiešo darba pienākumu pildīšanu. S.Buivids ignorēja viņas prasības un savas darbības nepārtrauca. S.Buivids turpināja filmēt līdz brīdim kamēr viņa iegāja kabinetā. Pēc tā viņš burtiski ielauzās kabinetā un turpināja filmēt, bet viņa atkārtoti viņam pateica, lai pārtrauc filmēšanu un, ka viņa darbības traucē viņas tiešajiem darba pienākumiem. Viņš viņas prasību ignorēja, līdz brīdim, kad viņu uz savu kabinetu uzaicināja atnākt VP RRP RTI priekšnieks S.Galilejevs;

VP RRP RTI KPN Operatīvās vadības grupas jaunākā inspektora E.Bucenieka ziņojums, kurā norādīts, ka 10.03.2015.g VP RRP RTI Operatīvās vadības grupas telpās tika nogādāts S.Buivids administratīvā protokola sastādīšanai. Tika nolemts personu ievietot pagaidu turēšanas telpā, par ko tika veikts ieraksts „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā". Personas mantas tika aprakstītas „Izņemto personīgo mantu sarakstā" uz S.Buivida vārda. Persona iepazinās ar minēto sarakstu, taču atteicās parakstīties „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" par glabāšanā nodotajām minētajām mantām. Pēc atbrīvošanas persona atteicās parakstīties par mantu saņemšanu „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" kā arī „Administratīvās aizturēšanas protokolā", par ko minētajos dokumentos tika veikts ieraksts. Persona uzvedās bravūrīgi, žestikulēja ar rokām, runāja paaugstinātā balss tonī, atteicās sadarboties un nepārtraukti pārtrauca darbu ar replikām. Persona neievēroja vispārpieņemtās uzvedības normas un izrādīja klaju necieņu pret policijas darbinieku darbu;

izdrukas no Informācijas centra;

Administratīvās aizturēšanas protokola Nr.219 kopija, no kuras redzams, ka S.Buividam izņemta videokamera „Canon" LEGRIA HFM36, akumulators Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.Kl 4-0102693".

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, secinu, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdalīšanu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības personai bija likumīgas un pamatotas.

Kā atzīst Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju" 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Attiecībā uz konkrēto lietu minētais nozīmē to, ka nepieciešams noskaidrot, vai J.K. bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuru viņam pieprasīja pārtraukt.

Administratīvo lietu departaments pēc būtības par pareizu atzīst Administratīvās apgabaltiesas izteikto viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības". Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības {skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006).

Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA- 157/2007).

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā S.Buivida darbībās Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica S.Buividam likumīgu rīkojumu vai prasību un, ka S.Buivids ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļoties administratīvā pārkāpuma protokolā.

Protokols S.Buividam sastādīts par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā policijas iestādes dienesta telpu 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu. Līdz ar ko lietā ir vērtējams, vai policijas darbinieku prasība S.Buividam pārtraukt filmēšanu dienesta telpās, bija likumīga, tas ir, konstatēt kādus normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus, iestādes vadītāja rīkojumus un tamlīdzīgi, S.Buivids bija pārkāpis, veicot Protokolā norādīto filmēšanu.

Tiesas sēdē S.Buivids neatzina, ka būtu pārkāpis jebkādas likuma prasības, veicot filmēšanu, kā ari norādīja uz to, ka ne Protokolā, ne citos lietas materiālos nav ziņu, kurās būtu norādīts, kādas normatīvo aktu prasības viņš būtu pārkāpis, veicot filmēšanu.

Vērtējot Protokolu, secinu, ka tajā nav norādīts neviens normatīvais akts, iekšējās kārības noteikumi, iestādes vadītāju rīkojumi, un tamlīdzīgi, kurus policijas amatpersonas ieskatā, kura sastādīja Protokolu, S.Buvids bija pārkāpis, veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī un kādēļ amatpersonas ieskatā, šāda S.Buivida rīcība bija nelikumīga. Šādas ziņas nav atrodamas nevienā citā dokumentā, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lietā nav arī nekādu ziņu, ka policijas iestādē būtu izvietotas kādas zīmes vai brīdinājumi, kas norādītu uz to, ka policijas iestādes apmeklētājiem ir aizliegta filmēšana policijas iestādes telpās.

Vērtējot minēto, uzskatu, ka no Protokola nav konstatējams, kādēļ S.Buivida darbības, kas izpaudās kā filmēšana ar videokameru, būtu uzskatāmas par nelikumīgām, kāda normatīvā akta, iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības, iestādes vadītāju rīkojumus un tamlīdzīgi, veicot šādas darbības, viņš bija pārkāpis.

Tiesnese piekrīt S.Buivida tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums norādīt uz to, kādu normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, neizpildot policijas darbinieku prasības pārtraukt filmēšanu, kādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par nelikumīgām un iestādes pienākums ir pierādīt, ka policijas darbinieka prasība bija likumīga. Uzskatu, ka tiesneša kompetencē ietilpst vērtēt Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tajā norādītās ziņas, kādas normatīvo aktu prasības vai citu S.Buividam saistošu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, atsakoties izpildīt policijas darbinieka prasību pārtraukt filmēšanu.

Uzskatu, ka tiesnesim izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamais administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Vienlaicīgi, uzskatu, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti Protokolā, konkrētajā gadījumā, kādas normatīvo aktu prasības vai kādu citu noteikumu, kas S.Buividam būtu saistoši, viņš bija pārkāpis, veicot filmēšanu, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Tiesas sēdē S.Buivids norādīja, ka lietā arī nav pierādījumu, ka viņš filmēšanu bija veicis, jo tikai kādu lampiņu mirdzēšana videokamerā par to neliecina.

Vērtējot minēto argumentu, secinu, ka no policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka filmēšanas faktu ar videokameru policijas darbinieki ir konstatējuši, norādot, ka sarkans punkts uz kameras displeja liecināja, ka tā atrodas ieraksta režīmā. Kā redzams no lietas materiāliem, minētā videokamera ir izņemta S.Buividam ar Aizturēšanas protokolu. Lietā nav ziņu, ka būtu veikta izņemtās videokameras un tajā esošā videomateriāla apskate, kuras laikā būtu konstatēts kāds nofilmētais materiāls, kas būtu atspoguļots apskatē un tamlīdzīgi. Minētā videokamera ir nosūtīta tiesai iepakota caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K14-0102693". Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka sarkana punkta esamība uz videokameras var liecināt arī par citiem procesiem videokamerā.

Vērtējot minētos apstākļus, uzskatu, ka tikai policijas amatpersonas norādītais sarkanais punkts uz kameras displeja, nav pietiekams pierādījums tam, ka filmēšana ir veikta, ja administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, amatpersonas, kuras to veica, nav uzskatījušas par nepieciešamu ar kādiem konkrētiem pierādījumiem nostiprināt faktu, ka filmēšana tika veikta, piemēram, to fiksējot ar videokameras apskati. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto, konstatēju, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka S.Buvids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības S.Buivids bija pārkāpis veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī, kā arī uzskatu, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi arī tam, ka norādītā filmēšana ir bijusi veikta.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka lietā nav konstatējami pietiekami pierādījumu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā sastāva konstatēšanai S.Buivida darbībās. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar ko lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Vērtējot pārējos S.Buivida un viņa aizstāvja lietas izskatīšanas laikā un debatēs norādītos argumentus, uzskatu, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesneses ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Vem de Hurk v The Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) {skat., piemēram} Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembru spriedumu lietā Nr. 130058313, 2014.gada 29. septembra spriedumu lietā Nr. 133064413).

Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175., 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268. 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un nosprieda

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Videokameru „Canon" LEGRIA HFM36 ar akumulatoru Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K 14^-0102693", kas izņemti S.Buividām ar 2015.gada 10.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.219, pēc šī nolēmuma spēkā stāšanās, atgriezt Sergejam Buividam."

Novērtē šo rakstu:

91
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...