Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc ilgas tiesāšanās pensionāram Nikolajam Buividam un viņa dēlam Sergejam tiesā ir izdevies gūt uzvaru pār policijas darbiniekiem, kuri bija izdomājuši, ka filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā esot atzīstama par... huligānismu. Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu šajā lietā.

Pensionāra Nikolaja Buivida dēlu Sergeju Buividu policija bija aizturējusi veikalā it kā par šokolādītes zādzību. Kad policijas aizturētais bija vēlējies noskaidrot, par ko tad īsti ierosināta lieta, jo viņš bijis pilnīgi pārliecināts, ka tam nav pamata, tā kā varējis pat uzrādīt čeku, kur samaksāts par šokolādīti, viņš devies uz prokuratūru.

Lai fiksētu visu, ko viņam saka prokuratūrā, viņš izvēlējies sarunu ar prokurori nofilmēt. Kamēr viņš gaidījis sarunu ar prokuroru, prokuratūras telpās nestas tortes un citi našķi, un viņš nofilmējis arī šīs „gastronomiskās prokuratūras darbības”. Prokuratūras darbinieki nekavējoties izsaukuši policiju, kas viņu aizturējusi un nogādājuši policijas iecirknī Gogoļa ielā Rīgā.

Arī tur Sergejs Buivids vēlējies iemūžināt administratīvā protokola sastādīšanu, un kā viņa aizstāvis ieradies viņa pensionētais tēvs Nikolajs Buivids, kurš, labi pārzinot likumus, taujājis, kādu likumu tad viņa dēls neievēro, filmējot protokola sastādīšanu. Policists paskaidrojis, ka tiekot pārkāpts Personu datu aizsardzības likums, gan neprecizējot, kurš īsti pants.

Pensionārs tomēr skaidrojis, ka šis likums skaidri un gaiši atļauj veikt video un audio ierakstus, ja tie netiek publicēti. Tomēr tieši viņa iebildumi bijis iemesls tam, lai arī viņš pats tiktu pie administratīvā pārkāpuma protokola par huligānismu pret policistiem.

„Kā var sarunu un runāto tekstu uzskatīt par uzbrukumu policistiem,” neizpratnē bija Nikolajs Buivids. Turklāt viņš nesaprot, kā viņam kā aizturētā aizstāvim varēja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka viņš aizstāv sava klienta intereses, turklāt to darījis, no galvas citējot ne tikai likumu pantus, bet arī konkrētos fragmentus no likuma.

Turklāt policija viņu arī pēc šī incidenta aizturējusi. „Tā bija tikai mutiska pretošanās nelikumībām, ko pieļāva policisti,” neizpratnē par policistu rīcību ir Buivids.

Policijas iecirknī viss gan noritējis kriminālfilmas cienīgā stilā. Policisti fiziski mēģinājuši atņemt Sergeja Buividam videokameru, viņš pretojies, un grūstīšanās rezultātā nokritis uz galda, kas salūzis. Uz pensionāra Nikolaja Buivida iebildumiem par policistu neatbilstošo rīcību policijas darbinieki reaģējuši visai agresīvi, strīda karstumā sirmgalvis pat nokritis uz grīdas, jo viņam palicis slikti. Tad izsaukta ātrā palīdzība.

Pēc visas grūstīšanās un asās vārdu apmaiņas policisti paziņojuši, ka arī sirmgalvis tiek aizturēts, un arī viņam sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par huligānismu.

Tā kā pensionārs bijis pilnīgi pārliecināts, ka nekādus likumus nav pārkāpis, viņš apstrīdējis administratīvā pārkāpuma protokolus tiesā, kas arī divās instancēs pilnīgi negaidīti sākotnēji bija lēmusi policijai par labu – filmēšana administratīvā protokola sastādīšanas laikā bez policista piekrišanas ir huligānisms, par ko pienākas sods.

Turklāt tiesa bija lēmusi, kas šis noziegums pastrādāts personu grupā ar iepriekšēju nodomu, kā arī norādījusi, ka abu Buividu rīcībā saskatāmas arī Krimināllikuma pārkāpuma pazīmes par huligānismu un pretošanos varas pārstāvim un citai amatpersonai.

Cīnoties par savu taisnību, pensionārs vērsies pie tiesībsarga, kas viennozīmīgi atzinis, ka normatīvie akti neaizliedz veikt amatpersonas rīcības audio vai video ierakstu. Turklāt personas datu drošība būtu pārkāpta tikai tajā gadījumā, ja video ierakstā fiksētu policijas darbinieku privāto dzīvi, bet ne dienesta pienākumu veikšanu. „Veicot protokola sastādīšanas video ierakstu, trešo personu aizskārums var rasties vienīgi, ja amatpersona procesuālo darbību nav pienācīgi organizējusi,” konstatējis tiesībsargs.

Tiesībsargs savu atzinumu pamatojis ne tikai ar Latvijas likumiem, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, tādēļ sodītajam ir visas iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pietiesāt no valsts kompensāciju par vārda brīvības ierobežošanu un sodīšanu ar savu tiesību realizēšanu.

Nu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30. aprīlī ir nolēmusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par ļaunprātīgu pretošanos policijas darbinieku likumīgām tiesībām) izbeigt. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu šajā lietā:

"2015. gada 30. aprīli

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere ar sekretāri L.Bērziņu, tulci J.Bičkovsku, piedaloties S.Buividam, S.Buivida aizstāvim V.Braginskim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu attiecībā pret Sergeju Buividu

konstatēja

2015.gada 10.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas (turpmāk -VP RRP RTI KPN) inspektore O.Pušnicka sastādīja administratīvā - pārkāpuma protokolu Nr.PC 155581 (turpmāk - Protokols), par to, ka 2015.gada 10.martā pīkst. 11.45 Rīgā, Burtnieku ielā 37 VP RRP RTI dienesta telpās 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu, par ko liecina VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva dienesta ziņojums, VP RRP RTI KPN vecākās inspektores l.Bučeles dienesta ziņojums un VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales dienesta ziņojums.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

S.Buivids lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka bija ieradies policijas iecirknī, jo viņam ir piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Viņam līdzi bija arī videokamera ar akumulatoru. Šīs mantas nav aizliegtas apritē. Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts kādu likumu viņš bija pārkāpis. Lietā nav ziņas, kādus dienesta pienākumus policijas darbinieki pildīja, kurus viņš traucēja pildīt. Policijas iecirknī bija ieradies saskaņā ar lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu, uz reģistrāciju. Nevienā ziņojumā nav norādīts, kā ir kavējis darbu un tajos nav norādīts, ka viņam tika izteikta likumīga prasība. Lietas materiālos nav norādīta saikne, kā videoieraksta veikšana traucēja darbu. Uzskata, ka protokolā ir informācija nevis par viņa likumpārkāpumu, bet par policijas darbinieku fobiju, kas izpaužas kā bailes no filmēšanas ar kameru. Lietā nav policijas darbinieces D.Trankales ziņojuma, kurā viņa norādītu, ka būtu lūgusi pamest dienesta kabinetu, līdz ar ko S.Galilejeva ziņojumā norādītais neatbilst patiesībai. Nevienā no lietā esošajiem dokumentiem nav pierādījumu, ka filmēšana ar videokameru bija veikta, jo degošas lampiņas un sarkanus punktus, liecinieki neapliecina. Tāpat nav nofiksēts, ka mirgojošas lampiņas liecinātu par filmēšanu. Arī videokameras apskate nav apstiprinājusi filmēšanas veikšanu. Kas ir jātulko viņam par labu. S.Galilejeva ziņojumā ir norādīts, ka filmēšanas veikšanai nepieciešams saskaņojums, bet nav norādīts likums, kas to nosaka. Arī S.Galilejeva ziņojumā norādītajā spriedumā par viņa tēva saukšanu pie atbildības, ir pieņemts nolēmums lietvedību izbeigt. Uzskata, ka viņa aizturēšana un ievietošana īslaicīgās aizturēšanas kamerā bija nelikumīga. Uzskata, ka lietā nav pierādījumu viņa vainīgumam inkriminētajā pārkāpumā un lūdz izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu. Lūdz atgriezt izņemto videokameru ar akumulatoru. Lūdz atzīt par nepieļaujamiem pierādījumiem dokumentus, kas atrodas lietas lapā Nr.l 1.-13., 15. Uzskata, ka policijas darbinieku ziņojumi ir atzīstami par nepieļaujamiem pierādījumiem, jo policijas darbinieki netika brīdināti par atbildību pēc Krimināllikuma normām, par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

S.Buivida aizstāvis debates lūdza izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo policijas darbinieki, lūdzot S.Buividu pārtraukt viņa darbības, nav norādījuši kādas likumdevēja prasības viņš ir pārkāpis. Uzskata, ka paši policijas darbinieki neorientējas likumos un ir pieraduši nesodāmi rīkoties. S.Buivids nav izdarījis likumpārkāpumu, nav likuma, kas liegtu izmantot videokameru konflikta situācijās ar amatpersonām, veicot filmēšanu, lai iegūtu objektīvus pierādījumus.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, konstatēju, ka lietā atrodas sekojoši dokumenti un rakstveida pierādījumi:

Protokols;

VP RRP RTI KPN priekšnieka S.Galilejeva ziņojums, kurā norādīts, ka 2015.gada 10.martā pildīja dienesta pienākumus un atradās darba vietā Rīgā, Burtnieku ielā 37, 411.kabinetā, kabineta durvis atradās atvērtā stāvoklī. Ap pīkst. 11.45 gaitenī izdzirdēja, ka VP RRP RTI KPN inspektore D.Trankale vairākas reizes izteica lūgumus netraucēt strādāt un atstāt dienesta telpas. Izejot gaitenī pamanīja vīrieti, kuru atpazina kā S.Buividu, jo personai ir piemērots drošības līdzeklis nodošana policijas uzraudzībā, kā arī iepriekš bija kontaktējies ar šo personu, pēc viņa pieprasījuma sniedzot viņam informāciju par drošības līdzekli. Izejot gaitenī ieraudzīja, ka Sergejs Buivids atrodas pie D.Trankales kabineta atvērtajām durvīm, ar labajā rokā esošo videokameru veic filmēšanu un ignorē inspektores lūgumus atstāt dienesta kabinetu un netraucēt darba pienākumu veikšanu. Pienākot pie S.Buivida jautāja, kas ir noticis, uz ko S.Buvids paskaidroja, ka vēlās saņemt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. Aicināja S.Buividu doties uz viņa dienesta kabinetu, kur piedāvāja apsēsties un jautāja, kāda informācija viņam ir nepieciešama un kā var viņam palīdzēt. Ienākot viņa dienesta kabinetā D.Buivids rokās turēja videokameru, kuru, apsēžoties, novietojis uz viņa dienesta galda, pēc kā sāka uzdot jautājumus. Uzklausot S.Buivida jautājumus noskaidroja, ka visi šie jautājumi ir iekļauti S.Buivida iesniegumā no 2015.gada 9.marta, tāpēc paskaidroja, ka uz visiem šiem jautājumiem viņam tiks sniegta rakstiskā atbilde likumā noteiktajā kārtībā. Videokamera, kas tika novietota uz viņa dienesta galdā, atradās ieraksta režīmā, par ko liecināja sarkanais punkts uz kameras displeja. S.Buividam lūdza pārtraukt filmēšanu, bet saņēma noraidošo atbildi. S.Buividam atkārtoti lūdza pārtraukt video filmēšanu, uz ko S.Buivids attiecies to darīt, jautājot ko viņš ir pārkāpis. S.Buividam tika izskaidrots, ka video filmēšanas veikšanai ir nepieciešama saskaņošana. S.Buividam izskaidroja, ka viņš atkārto identisku pārkāpumu, kuru bija pieļāvis jau iepriekš, kad bija veikta filmēšana Latgales iecirkni un par ko viņa tēvs ir saukts pie atbildības. S.Buividam izklāstīja Latgales rajona tiesas spriedumu no 2013.gada 17.jūnija lietā Nr.P129162412, kur tika piemērots naudas sods, kā arī to, ka minētās lietvedības iztiesāšanas laikā tiesa atzinusi, ka policijas darbinieka prasība pārtraukt filmēšanu ir likumīga. S.Buivids turpināja ignorēt viņa prasību pārtraukt filmēšanu, pēc kā S.Buividam izskaidroja pārkāpuma būtību un sekas, brīdinot, ka nepakļaušanās gadījumā tiks uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas APK 175.panta, kā arī to, ka nepakļaušanās gadījumā viņš tiks aizturēts. S.Buivids turpināja ignorēt viņa izteikto prasību par filmēšanas pārtraukšanu, tāpēc atkārtoti izteica prasību pārtraukt filmēšanu un nepakļaušanās sekas.

S.Buivids atteicās izpildīt prasību, tāpēc piezvanīja Operatīvās vadības grupas dežurantam V.Taraškevičam un palūdza atsūtīt uz viņa dienesta kabinetu Operatīvās vadības grupas dežuranta palīgu, kā ari dežurējošo inspektoru. Pēc neilga laikā viņa dienesta kabinetā ienāca VP RRP RTI KPN inspektore O.Pušnicka un Operatīvās vadības grupas jaunākais inspektors E.Bucenieks. Abu darbinieku klātbūtnē atkārtoti pieprasīja pārtraukt filmēšanu, kā arī atkārtoti izskaidroja pārkāpuma būtību un nepakļaušanas sekas. S.Buivids atteicās pildīt prasību, pēc kā, pīkst. 11.55 S.Buividam izskaidroja, ka viņš tiek aizturēts un lūdza viņu sekot uz dežūrdaļas telpām. S.Buivids atbildēja, ka nekur neiešot, kā ari pieprasīja, lai visi nepieciešamie dokumenti tiktu sastādīti uz vietas. S.Buividam izskaidroja, ka administratīvās aizturēšanas protokols tiks sastādīts dežūrdaļas telpās, kur atrodas arī aizturēšanai nepieciešama dokumentācija un grāmatas, kā arī izskaidroja, ka nepakļaušanās gadījumā, attiecībā pret viņu var tikt pielietots fizisks spēks. Pēc minētā brīdinājuma S.Buivids piecēlās un kopā ar viņu, O.Pušnicku un E.Bucenieku devās uz dežūrdaļas telpām. Dežūrdaļā S.Buividam atkārtoti izskaidroja aizturēšanas pamatu, kā arī to, ka tiks noformēti nepieciešami dokumenti, sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, pēc kā viņš tiks atbrīvots. S.Buividam tika izskaidrots, ka dežūrdaļas telpās tiek veikta videonovērošana, kā arī S.Buividam tika izsniegtas administratīvo pārkāpumu izdarījušās personas tiesības un pienākumi;

VP RRP RTI KPN vecākās inspektores I.Bučeles ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI uzskaitē kā persona, kurai ar 2014.gada 17.oktobra VP RRP Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas lēmumu KP Nr. 12040012713 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 231 .panta otrās daļas, piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā S.Buivids ieradās VP RRP RTI uz reģistrāciju. KPN inspektore D.Trankale izgāja no kabineta ar reģistrācijas žurnālu, bet pēc laika kabinetā ar videokameru ieradās S.Buivids. D.Trankale vairākas reizes lūdza S.Buividam izslēgt kameru un netraucēt pildīt dienesta pienākumus, uz ko viņš nereaģēja līdz brīdim, kamēr nepienāca KPN priekšnieks S.Galilejevs un neuzaicināja viņu savā dienesta kabinetā;

VP RRP RTI KPN inspektores D.Trankales ziņojums, kurā norādīts, ka VP RRP RTI KPN uzskaitē kā persona, kurai piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzība, kriminālprocesa Nr. 12040012713 ietvaros, atrodas S.Buivids.

2015.gada 10.martā VP RRP RTI, viņas darba kabinetā Nr.406 uz reģistrāciju ieradās S.Buivids, kurš rokās turēja videokameru, kura nepārprotami bija ieslēgta, jo bija redzams, ka kamerā mirgoja sarkana lampiņas gaisma. Kamera bija vērta uz darba kabinetu un amatpersonām, kuras tur atradās. Ņemot vērā, ka darba kabinetā atradās dokumenti, tad viņa paņēma reģistrācijas žurnālu un izgāja gaitenī. S.Buivids uzdeva jautājumus, kas nesaistīti ar drošības līdzekļa izpildi. Ar minēto kameru viņš veica straujas darbības viņas virzienā, kuras apdraudēja viņas veselību. S.Buvidam tika vairākkārtēji lūgts izslēgt videokameru un pārstāt filmēšanu, jo minētā filmēšana viņai traucēja tiešo darba pienākumu pildīšanu. S.Buivids ignorēja viņas prasības un savas darbības nepārtrauca. S.Buivids turpināja filmēt līdz brīdim kamēr viņa iegāja kabinetā. Pēc tā viņš burtiski ielauzās kabinetā un turpināja filmēt, bet viņa atkārtoti viņam pateica, lai pārtrauc filmēšanu un, ka viņa darbības traucē viņas tiešajiem darba pienākumiem. Viņš viņas prasību ignorēja, līdz brīdim, kad viņu uz savu kabinetu uzaicināja atnākt VP RRP RTI priekšnieks S.Galilejevs;

VP RRP RTI KPN Operatīvās vadības grupas jaunākā inspektora E.Bucenieka ziņojums, kurā norādīts, ka 10.03.2015.g VP RRP RTI Operatīvās vadības grupas telpās tika nogādāts S.Buivids administratīvā protokola sastādīšanai. Tika nolemts personu ievietot pagaidu turēšanas telpā, par ko tika veikts ieraksts „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā". Personas mantas tika aprakstītas „Izņemto personīgo mantu sarakstā" uz S.Buivida vārda. Persona iepazinās ar minēto sarakstu, taču atteicās parakstīties „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" par glabāšanā nodotajām minētajām mantām. Pēc atbrīvošanas persona atteicās parakstīties par mantu saņemšanu „Pagaidu turēšanas vietā ievietoto personu reģistrācijas žurnālā" kā arī „Administratīvās aizturēšanas protokolā", par ko minētajos dokumentos tika veikts ieraksts. Persona uzvedās bravūrīgi, žestikulēja ar rokām, runāja paaugstinātā balss tonī, atteicās sadarboties un nepārtraukti pārtrauca darbu ar replikām. Persona neievēroja vispārpieņemtās uzvedības normas un izrādīja klaju necieņu pret policijas darbinieku darbu;

izdrukas no Informācijas centra;

Administratīvās aizturēšanas protokola Nr.219 kopija, no kuras redzams, ka S.Buividam izņemta videokamera „Canon" LEGRIA HFM36, akumulators Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.Kl 4-0102693".

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, secinu, ka saskaņā ar likuma „Par policiju" 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdalīšanu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības personai bija likumīgas un pamatotas.

Kā atzīst Senāta Administratīvo lietu departaments 2006.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-454/2006, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība Latvijas APK 175.panta un likuma „Par policiju" 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi. Attiecībā uz konkrēto lietu minētais nozīmē to, ka nepieciešams noskaidrot, vai J.K. bija izdarījis administratīvo pārkāpumu, kuru viņam pieprasīja pārtraukt.

Administratīvo lietu departaments pēc būtības par pareizu atzīst Administratīvās apgabaltiesas izteikto viedokli, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda. Vienlaikus Administratīvo lietu departamenta ieskatā nevar liegt pašai personai, pret kuru vērstas policijas darbinieku prasības, kvalificēti izvērtēt izvirzīto prasību tiesiskumu.

Ja persona uzskata, ka policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku par to, ka, ja vēlāk tiks konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, šo personu sauks pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Taču, ja tiks konstatēts, ka prasības nebija likumīgas, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības par nepakļaušanos likumīgajām prasībām, jo šādā gadījumā nebūs izpildījies administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, nebūs Latvijas APK 175.pantā expressis verbis paredzētie „likumīgais rīkojums vai prasības". Savukārt, ja nav administratīvā pārkāpuma sastāva, personu nevar saukt pie administratīvās atbildības {skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-454/2006).

Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments, kā sākotnējā apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības, Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA- 157/2007).

Lai konstatētu konkrētajā gadījumā S.Buivida darbībās Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, ir jākonstatē, ka policijas darbinieks sabiedriskās kārtības vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, izteica S.Buividam likumīgu rīkojumu vai prasību un, ka S.Buivids ļaunprātīgi atteicās pakļauties izteiktajam rīkojumam vai prasībai un minētajiem faktiem ir jābūt atspoguļoties administratīvā pārkāpuma protokolā.

Protokols S.Buividam sastādīts par to, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā policijas iestādes dienesta telpu 4.stāvā S.Buivids ļaunprātīgi nepakļāvās policijas iestādes darbinieku likumīgai prasībai (pārtraukt veikt filmēšanu ar videokameru), ar ko traucēja policijas darbinieku tiešo darba pienākumu pildīšanu. Līdz ar ko lietā ir vērtējams, vai policijas darbinieku prasība S.Buividam pārtraukt filmēšanu dienesta telpās, bija likumīga, tas ir, konstatēt kādus normatīvos aktus, iekšējās kārtības noteikumus, iestādes vadītāja rīkojumus un tamlīdzīgi, S.Buivids bija pārkāpis, veicot Protokolā norādīto filmēšanu.

Tiesas sēdē S.Buivids neatzina, ka būtu pārkāpis jebkādas likuma prasības, veicot filmēšanu, kā ari norādīja uz to, ka ne Protokolā, ne citos lietas materiālos nav ziņu, kurās būtu norādīts, kādas normatīvo aktu prasības viņš būtu pārkāpis, veicot filmēšanu.

Vērtējot Protokolu, secinu, ka tajā nav norādīts neviens normatīvais akts, iekšējās kārības noteikumi, iestādes vadītāju rīkojumi, un tamlīdzīgi, kurus policijas amatpersonas ieskatā, kura sastādīja Protokolu, S.Buvids bija pārkāpis, veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī un kādēļ amatpersonas ieskatā, šāda S.Buivida rīcība bija nelikumīga. Šādas ziņas nav atrodamas nevienā citā dokumentā, kuri nosūtīti izskatīšanai tiesai administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros. Lietā nav arī nekādu ziņu, ka policijas iestādē būtu izvietotas kādas zīmes vai brīdinājumi, kas norādītu uz to, ka policijas iestādes apmeklētājiem ir aizliegta filmēšana policijas iestādes telpās.

Vērtējot minēto, uzskatu, ka no Protokola nav konstatējams, kādēļ S.Buivida darbības, kas izpaudās kā filmēšana ar videokameru, būtu uzskatāmas par nelikumīgām, kāda normatīvā akta, iestādes iekšējās kārtības noteikumu prasības, iestādes vadītāju rīkojumus un tamlīdzīgi, veicot šādas darbības, viņš bija pārkāpis.

Tiesnese piekrīt S.Buivida tiesas sēdē paustajam viedoklim, ka konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, pienākums norādīt uz to, kādu normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, neizpildot policijas darbinieku prasības pārtraukt filmēšanu, kādēļ šādas darbības būtu jāuzskata par nelikumīgām un iestādes pienākums ir pierādīt, ka policijas darbinieka prasība bija likumīga. Uzskatu, ka tiesneša kompetencē ietilpst vērtēt Protokolā norādītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un tajā norādītās ziņas, kādas normatīvo aktu prasības vai citu S.Buividam saistošu noteikumu prasības S.Buivids bija pārkāpis, atsakoties izpildīt policijas darbinieka prasību pārtraukt filmēšanu.

Uzskatu, ka tiesnesim izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamais administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo pārkāpumu. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei. Savukārt, iestādes pārstāvis uz lietas izskatīšanu nebija ieradies.

Vienlaicīgi, uzskatu, ka jaunu faktu norādīšana, kas nav minēti Protokolā, konkrētajā gadījumā, kādas normatīvo aktu prasības vai kādu citu noteikumu, kas S.Buividam būtu saistoši, viņš bija pārkāpis, veicot filmēšanu, neatbilstu arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta iepriekš norādītajai atziņai, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiek faktiem, kas norādīti protokolā - jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības.

Tiesas sēdē S.Buivids norādīja, ka lietā arī nav pierādījumu, ka viņš filmēšanu bija veicis, jo tikai kādu lampiņu mirdzēšana videokamerā par to neliecina.

Vērtējot minēto argumentu, secinu, ka no policijas darbinieku ziņojumiem izriet, ka filmēšanas faktu ar videokameru policijas darbinieki ir konstatējuši, norādot, ka sarkans punkts uz kameras displeja liecināja, ka tā atrodas ieraksta režīmā. Kā redzams no lietas materiāliem, minētā videokamera ir izņemta S.Buividam ar Aizturēšanas protokolu. Lietā nav ziņu, ka būtu veikta izņemtās videokameras un tajā esošā videomateriāla apskate, kuras laikā būtu konstatēts kāds nofilmētais materiāls, kas būtu atspoguļots apskatē un tamlīdzīgi. Minētā videokamera ir nosūtīta tiesai iepakota caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K14-0102693". Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka sarkana punkta esamība uz videokameras var liecināt arī par citiem procesiem videokamerā.

Vērtējot minētos apstākļus, uzskatu, ka tikai policijas amatpersonas norādītais sarkanais punkts uz kameras displeja, nav pietiekams pierādījums tam, ka filmēšana ir veikta, ja administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā, amatpersonas, kuras to veica, nav uzskatījušas par nepieciešamu ar kādiem konkrētiem pierādījumiem nostiprināt faktu, ka filmēšana tika veikta, piemēram, to fiksējot ar videokameras apskati. Savukārt, saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta sesto daļu, tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ņemot vērā minēto, konstatēju, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka S.Buvids bija pārkāpis kādas normatīvo aktu vai citu noteikumu prasības, lietā nav nekādu ziņu, kādas, policijas amatpersonu ieskatā, normatīvo aktu vai citu noteikumu, kas attiecas uz policijas iestādes apmeklētājiem, prasības S.Buivids bija pārkāpis veicot filmēšanu atrodoties policijas iecirknī, kā arī uzskatu, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi arī tam, ka norādītā filmēšana ir bijusi veikta.

Pie šādiem apstākļiem, uzskatu, ka lietā nav konstatējami pietiekami pierādījumu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā sastāva konstatēšanai S.Buivida darbībās. Personas saukšana pie administratīvās atbildības uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama.

Latvijas APK 239.panta 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Līdz ar ko lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Vērtējot pārējos S.Buivida un viņa aizstāvja lietas izskatīšanas laikā un debatēs norādītos argumentus, uzskatu, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesneses ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Vem de Hurk v The Netherlands" (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) {skat., piemēram} Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 19.septembru spriedumu lietā Nr. 130058313, 2014.gada 29. septembra spriedumu lietā Nr. 133064413).

Novērtējot lietas apstākļus, pamatojoties uz Latvijas APK 7., 175., 213., 239.panta 1.punktu, 243.- 244., 268. 274., 274.1, 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 un nosprieda

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret Sergeju Buividu par Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu izbeigt.

Videokameru „Canon" LEGRIA HFM36 ar akumulatoru Canon BP-809, kas nosūtīti tiesai esot iepakoti caurspīdīga polietilēna maisiņā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi „Security seal Nr.K 14^-0102693", kas izņemti S.Buividām ar 2015.gada 10.marta administratīvās aizturēšanas protokolu Nr.219, pēc šī nolēmuma spēkā stāšanās, atgriezt Sergejam Buividam."

Novērtē šo rakstu:

91
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

FotoMūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt prom no Rīgas mēra amata prokrievisko okupantu Ušakovu, tautā sauktu arī par Urlakovu, ka šī mērķa vārdā visiem latviskajiem spēkiem esot jāapvienojas… utt., u.tjp. Paši gan liekas aizmirsuši, ka tieši viņu piekoptā noziedzīgā t.s. integrācijas (faktiski – pilsonības izdalīšanas) politika noveda pie tā, ka vēlētāju nacionālais sastāvs Rīgā krasi mainījās un ļāva ievēlēt par Rīgas pilsētas galvu vienu no integrācijas produktiem – naturalizētu okupantu Nilu Ušakovu.
Lasīt visu...

6

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

FotoRīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz paplašinās ietves, tās pārdēvējot par gājēju un velosipēdistu ceļiem - neatbilstoši standartiem un veselajam saprātam. Šādu darbību viņi pamato ar to, ka ietves neesot iespējams paplašināt. Bet vai tā tiešām ir? 
Lasīt visu...

6

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

FotoVēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs signāls, ka valsts vara savu drošību agresīvi sargās ne tikai no ārējā ienaidnieka, bet arī no saviem iedzīvotājiem[1]. Šajā pavasarī noskaņojums jau ir kļuvis daudz draudošāks – sākusies nepārprotama gatavošanās lieliem un ilglaicīgiem ģeopolitiskiem notikumiem, un valsts ir ķērusies pie aktīvas militārās eskalācijas.
Lasīt visu...

6

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

Foto2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976) 10 805 Latvijas iedzīvotāji, iesniedzām Saeimā prasību par konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir arī vienīgā dzīves vieta.
Lasīt visu...

12

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

Foto27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks – 25 minūtes, par ko nebiju iepriekš informēta. Vēlējos, lai Ušakovs izpilda savu priekšvēlēšanu saukli „jāsniedz atbalsts senioriem”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...

Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....