Tiesa atzīst par prettiesisku Ārlietu ministrijas rīcību, kavējoties atklāt ziņas par Rinkēviča un viņa Drēģera komandējumiem
PIETIEK18.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par prettiesisku Ārlietu ministrijas rīcību, kavējoties atklāt ziņas par ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un viņa padomnieka Mārtiņa Drēģera (abi attēlā) komandējumiem. Ar pieteikumu atzīt šo ministrijas rīcību par prettiesisku tiesā bija vērsies Lato Lapsa, un tuvākajās dienās Pietiekpublicēs jaunāko informāciju par abu diplomātiskās sfēras partneru kopējiem ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina.
„Atzīt par prettiesisku Ārlietu ministrijas faktisko rīcību, kas izpaudās kā Lato Lapsas 2016.gada 4.janvāra iesniegumā Ārlietu ministrijai (iestādē saņemts 2016.gada 7.janvārī) pieprasītās informācijas nesniegšana Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā un Lato Lapsas 2016.gada 12.marta un 2016.gada 1.aprīļa iesniegumos Ārlietu ministrijai (iestādē saņemti attiecīgi 2016.gada 15.martā un 2016.gada 4.aprīlī) pieprasītās informācijas nesniegšana Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā, ko Ārlietu ministrijai vēl ir tiesības pārsūdzēt.
Šīs lietas būtība ir – Lato Lapsa regulāri, reizi mēnesī pieprasa Ārlietu ministrijai ziņas par visiem komandējumiem, kuros iepriekšējā mēneša laikā ir devies ārlietu ministrs Rinkēvičs un viņa padomnieks Drēģeris. Savukārt ministrija pieprasīto informāciju sniedza tikai mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas, apgalvojot, ka „atbildes sagatavošanai uz pieteicēja informācijas pieprasījumiem bija nepieciešama pieprasītās informācijas papildus apstrāde, jo pieteicēja pieprasītā informācija par komandējumu maršrutiem, ilgumiem, mērķiem, izmaksām, utt. ministrijā netiek glabāta vienkopus”.
Rinkēviča vadītā ministrija arī apgalvoja, ka „pieprasītā informācija bija jāgatavo kā jauns dokuments, apkopojot informāciju no dažādām ministrijas datu bāzēm (piemēram, komandējumu datu bāzes, finanšu izlietojuma datu bāzes), un informācijas sagatavošanā iesaistījās vairākas ministrijas struktūrvienības. Tādējādi atbildes uz informācijas pieprasījumu bija sniedzamas Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā 30 dienu laikā”.
Taču Rinkēviča vadītā ministrija bija piemirsusi, ka gadījumā, ja tā vēlas šādi novilcināt informācijas sniegšanu, tai ir divu nedēļu laikā jāinformē, ka informācijas sagatavošanai ir nepieciešama šāda datu papildu apstrāde. Līdz ar to ministrija nāca klajā ar šādu likuma skaidrojumu – ja reiz tā vienreiz ir norādījusi, ka informācijas sagatavošanai nepieciešama papildu apstrāde, informācijas pieprasītājam tas jāsaprot arī visas turpmākās reizes.
Tomēr tiesu Rinkēviča vadītajai ministrijai pārliecināt neizdevās. „Tiesas ieskatā, lai arī pieteicējs ir iepriekš vērsies iestādē ar līdzīgiem informācijas pieprasījumiem, tas vien nemaina tiesisko regulējumu, kas noteikts Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā,” teikts administratīvās rajona tiesas spriedumā.
Turklāt tiesa norādījusi, ka „no lietā esošajām ministrijas sniegtajām atbildēm redzams, ka katrā gadījumā ir nepieciešams atšķirīgs laiks informācijas apstrādei, proti, uz pieteicēja 2016.gada 4.jūnija informācijas pieprasījumu ministrija atbildi sniegusi 2016.gada 17.jūnijā (t.i., 13 dienu laikā), un uz pieteicēja 2016.gada 4.jūlija informācijas pieprasījumu ministrija atbildi sniegusi 2016.gada 18.jūlijā (t.i., 14 dienu laikā)”. Ministrija šai sakarā varējusi vienīgi paskaidrot, ka informācijas pieprasījumu saņemšanas rezultātā tā spējusi uzlabot savu darbu.
Ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ņem līdzi savu jauno padomnieku Mārtiņu Drēģeri, Pietiek sāka vākt pagājušā gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētā fotogrāfija, kuras fragmentu publicējam, un tās paraksts:
"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.
Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - piemēram, pagājušā gada septembrī un oktobrī - pilnīgi visos.
Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
