Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāk nekā gadu Einara Repšes un Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka noskatījās uz apjomīgajiem pārkāpumiem Bankā Baltija, tās vadītāju prettiesisku rīcību un naudas aizplūšanu, taču neko nedarīja, lai laikus šīs nelikumības pārtrauktu, bet reizēm pat palīdzēja bankas saimniekam Aleksandram Laventam. Ja Latvijas Bankas tālaika vadība būtu pildījusi tai ar likumu uzdotos pienākumus, noguldītāju zaudējumi būtu bijuši daudz niecīgāki, taču tā nenotika, un Latvijas Bankas bezdarbība reizē ar Bankas Baltija vadītāju noziedzīgo rīcību bija divi galvenie Latvijas lielākās komercbankas bankrota iemesli, - tas secināts Rīgas apgabaltiesas spriedumā Bankas Baltija lietā.

Laventa pretlikumīgā balstīšana

Apgabaltiesas spriedumā detalizēti aprakstīti gadījumi, kad Latvijas Bankas vadība ne tikai rīkojusies bezdarbīgi un nolaidīgi, bet pat nodrošinājusi Laventam īpaši labvēlīgus apstākļus, pieverot acis uz Bankas Baltija vadības prettiesiskām darbībām, vēl vairāk – pati piedaloties komercbankas darbības rādītāju datu sagrozīšanās.

Viens no tiesas spriedumā detalizēti aprakstītajiem šādas Repšes, Rimšēviča un Laventa kopdarbības gadījumiem ir Bankas Baltija mēneša bilances nelikumīga grozīšana, ko saskaņā ar spriedumu apliecina 1994. gada 11. augusta Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas kopīga vēstule Bankai Baltija un zemkopības ministram.

No vēstules cita starpā izrietēja, ka Latvijas Banka patvaļīgi „izlabojusi Bankas Baltija iesniegto mēneša bilances pārskatu š.g. jūlija beigās un lūdz Banku Baltija analoģiski izmainīt arī savu pārskatu”. „Likums Latvijas Bankai nepiešķir tiesības kā trešajai personai grozīt akciju sabiedrības finanšu dokumentu - mēneša bilanci. Tādas centrālās bankas tiesības neizriet arī no likuma Par grāmatvedību, tāpēc tiesa minēto Latvijas Bankas rīcību vērtē kā prettiesisku,” atzīts tiesas spriedumā.

Tāpat saistībā ar īpašo atbalstu Laventam tiesas spriedumā minēta 1994. gada jūnija sarakste, no kuras „izriet, ka Latvijas Banka ir informēta, ka pārskata gada auditu nevar pabeigt, kamēr notiek slikto aizdevumu pārvietošana. Nesekojot nekādai rīcībai no Latvijas Bankas puses, tiesa atzīst, ka lietā ir pamats secināt, ka Latvijas Banka piedalās bankas darbības rādītāju datu sagrozīšanā”.

Tiesa arī norāda, ka Latvijas Banka pieļāvusi situāciju, kad Laventa vadītā Banka Baltija „pati noteica termiņus, kuros nodot gada pārskatus. Vēl jo nepieļaujamāk ir tas, ka uzraugs līdzdarbojas uzraugāmajam labot gada pārskatos un audita pārskatos iekļaujamās ziņas ar mērķi formāli uzlabot bankas finansiālā stāvokļa atspoguļojumu bilancē”.

Faktiski esot konstatējams, ka, arī tiesai sniedzot paskaidrojumus par pārkāpumiem, Latvijas Banka „manipulē ar informāciju, sagroza patiesos faktus gan par uzraudzībā izmantotajām metodēm, gan pieejamo informāciju, nolūkā slēpt savu nespēju efektīvi veikt uzraudzības pienākumus. Tādējādi, vēl jo neatbilstošāk patiesajiem apstākļiem šie atbildētājas iebildumi izskan tajā kontekstā, ka tā pati ilgstoši līdzdarbojusies Bankas Baltija gada pārskatos un audita slēdzienos iekļauto finanšu datu „uzlabošanā””.

Tiesas ieskatā par Latvijas Bankas līdzdalību sistemātiskā finanšu informācijas sagrozīšanā liecinājis arī LR Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas grupas prokurores A.Babres 1996. gada 20. novembra lēmumā minētais: „Latvijas Banka deva norādījumu šīs akcijas pārdot [Bankas Baltija akcionāram, Laventu ģimenes uzņēmumam] Finhold, debitoros uzrādot 25,6 milj. latu peļņu, lai gan akciju vērtību 13,6 milj. latu Finhold nesamaksāja un nav samaksājis arī šodien.”

Apgabaltiesas spriedumā nav minēti fakti, kas varētu skaidrot Repšes un Rimšēviča īpašo labvēlību pret Laventu, taču pieminēts tas, kā kādā tikšanās reizē „Freimanis izdarīja atklātu spiedienu uz Latvijas Bankas prezidentu, brīdinot viņu, ka, ņemot vērā a/s Banka Baltija lielumu un it īpaši saikni ar Krievijas kapitālu, pret šo banku nedrīkstot izturēties kā pret citām bankām. A/s Banka Baltija uzskatīja, ka Latvijas Republikas likumi tai nav piemērojami”.

Iebilda pat Latvijas Bankas darbinieki

Apgabaltiesas spriedumā minēts gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki nesekmīgi iebilduši pret Repšes un Rimšēviča pārmērīgo iecietību un pretimnākšanu Laventam un Freimanim.

Šis gadījums saistīts ar 1994. gada sākumā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā noskaidrots, ka komercbanka pārbaudītājiem nevēlas atklāt ne savu īpašnieku sastāvu, ne par izsniegto kredītu nodrošinājumu, kā rezultātā pārbaudītājiem nākas secināt, ka kredītportfelis ir „praktiski nenovērtējams”, dokumentācija kredītu novērtēšanai ir nepietiekama, virknei prasījumu nav nekādas līgumu dokumentācijas, banka darbojas augsta riska situācijā un neievēro likumdošanas prasības, no filiālēm 11 nav juridiski noformētas, bankas vadība atsakās izpaust ziņas par lielākajiem noguldītājiem.

Taču pēc visu šo iespaidīgo pārkāpumu konstatēšanas Latvijas Banka, kā norāda tiesa, nepieņēma nekādus lēmumus par konkrētu sankciju piemērošanu pret Banku Baltija. Tā vietā Repše 1994. gada 17. februārī nosūtījis bankas prezidentam Freimanim vēstuli Par trūkumiem un nepilnībām bankas darbā, kurā saskaņā ar tiesas spriedumā rakstīto „faktiski informē a/s Banka Baltija par pārbaudes rezultātiem, vēlamības izteiksmē lūdzot banku pievērst uzmanību vēstulē pārskaitītajiem trūkumiem un nepilnībām bankas darbā. Šajā dokumentā nav saskatāmas kādas detalizētas norādes konkrētu darbību veikšanai, izņemot termiņu, kādā iesniedzams komercbankas darba uzlabošanai veicamais pasākumu plāns. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka ir pieļāvusi a/s Banka Baltija pašai noteikt, tieši kādus pasākumus un kādos termiņos tā veiks”.

Šis tad arī ir bijis tas gadījums, kad pat Latvijas Bankas otrā līmeņa darbinieki mēģinājuši iebilst Repšem un Rimšēvičam. Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītājas vietnieces I. Endziņas rezolūcijā norādīts, ka „vēstules stilam jābūt striktākam, ar konkrētu un skaidru Latvijas Bankas prasību izklāstu, norādījumiem, kuri jāizsaka bez vēlamās izteiksmes „būtu vēlams”, „būtu redzams”, „nopietni jāstrādā”, „visdrīzākajā laikā” u.tml, bet gan „stingra lūguma veidā ar noteikta datuma norādi uz Latvijas Bankas izvirzīto Bankai Baltija veicamo uzdevumu formulējumu ar atsauci uz Latvijas Bankas izdotajiem normatīvajiem aktiem un spēkā esošo likumdošanu”.

Taču šos iebildumus Repše un Rimšēvičs nav ņēmuši vērā. Savukārt, kad Bankas Baltija vadītāji Latvijas Bankai atbildes vēstulē norādīja, ka neviens normatīvs akts neparedz bankas akcionāru - firmu īpašnieku deklarēšanu un ierosināja Latvijas Bankai ar savu normatīvo aktu noteikt tās informācijas loku, kas obligāti jāuzrāda revidentiem, Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde šādu normatīvo aktu tā arī neizveidoja. „Lietā nenodibinātu apstākļu dēļ nekāda Latvijas Bankas reakcija nesekoja,” norāda tiesa.

Ko secinājusi tiesa

Ņemot vērā visus izskatītos pierādījumus, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1. Ar savu faktisko bezdarbību Latvijas Banka pieļāva komercbankas neadekvāti strauju izaugsmi, tādējādi dodot iespēju iesaistīt ievērojamus juridisko un fizisko personu līdzekļus un tos neadekvāti izlietot.

2. Latvijas Banka nav veikusi savus pienākumus, lai identificētu, pārvaldītu un uzraudzītu kredītiestādes darbībai piemītošos riskus un nav pasargājusi no zaudējumiem labticīgas trešās personas, tai skaitā valsts un pašvaldību institūcijas, kurām bija tiesības paļauties uz pienācīgu banku uzraudzības veikšanu no Latvijas Bankas puses.

3. Ja Latvijas Banka būtu pildījusi tai ar likumu noteiktos pienākumus, konstatējot gan iekšējās kontroles trūkumus strauji pieaugošā apjoma dēļ, gan pašas uzraugošās iestādes darbība savlaicīgi ierobežojot bankas izaugsmi, kreditoriem nodarīto zaudējuma apmērs nesasniegtu tik lielus apmērus.

4. Latvijas Bankas pienākums bija pieņemt attiecīgus nolēmumus par Bankas Baltija darbības ierobežošanu, kamēr netiek izpildīti sākotnējie Latvijas Bankas norādījumi. Pēc šo normatīvu atkārtotas pārkāpšanas vai turpmākas neizpildes, Latvijas Bankai nekavējoties bija jāanulē bankas licence, kas 1993. un 1994.gadā bija vienīgais tiesiskais ietekmēšanas veids. Tātad, ja Latvijas Banka ievērotu savu likumā noteikto pienākumu, tad jau 1993. gadā pēc pirmā konstatētā Bankas Baltija pārkāpuma, Latvijas Bankai bija jāanulē bankas licence, kas liegtu iespēju Bankai turpināt savu riskanto komercdarbību.

5. Latvijas Bankas bezdarbība ļāva bankas amatpersonām netraucēti piesaistīt noguldītāju līdzekļus un sekojoši veikt prettiesiskas darbības ar bankā uzkrātajiem finanšu līdzekļiem, tādejādi radot zaudējumus bankas noguldītājiem.

6. Bankas Baltija vadībai nepamatoti un neattaisnoti ilgu laiku tika dota iespēja veikt šīs prettiesiskās darbības, pat līdzdarbojoties, piemēram, pieļaujot un veicinot gada pārskatos iekļauto ziņu sagrozīšanu. Savlaicīgi izdodot bankas darbību reglamentējošus tiesību aktus, kontrolējot bankas darbības atbilstību izvirzītām prasībām un, galu galā, nosakot sankcijas, t.sk. anulējot Bankas Baltija licenci, ko centrālā banka varēja veikt jau, vēlākais, 1994. gada vidū, kreditoriem nodarīto zaudējumu apmērs daudzkārt samazinātos.

7. Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka reālu zaudējumu esamība neatkarīgi no tā, ka nebija zināms, ka tā radusies bankas vadības ļaunprātīgas rīcības rezultātā, atklājās jau vismaz 1994.gadā. Latvijas Bankas veiktā pārbaude skaidri parādīja to, ka bankas turpmāka darbība bez nopietna apdraudējuma visai valsts finanšu sistēmas stabilitātei nav iespējama. Bankas darbības rādītāji paši par sevi bija tādi, kas noteica nepieciešamību nekavējoties un radikāli rīkoties.

8. Centrālās bankas rīcībā bija pietiekami daudz informācijas par komercbankas ekonomiskajiem rādītājiem, uz ko balstīt savus lēmumus, savlaicīgi apturēt gan noguldītāju līdzekļu nepamatotu piesaistīšanu, gan to izmantošanu bankas vadības merkantilo interešu apmierināšanai.

9. Latvijas Banka, būdama informēta par Bankas Baltija finansu stāvokli, pieļāva sekojošas prettiesiskas darbības:

-     pieļāva bankas darbības apjoma būtisku palielināšanos, kā arī rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, nepiemērojot par ko nekādas sankcijas, pati uzņēmās bankas vadību, tādējādi ar savu darbību veicinot likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu;

-     pavirši un bezrūpīgi rīkojās, izdarot kontrolpārbaudes un neatkarīgas procedūras, kas ļautu Latvijas Bankai izdarīt secinājumus par bankas finanšu stāvokli (kontrolpārbaužu nolūks ir pārbaudīt grāmatvedības sistēmas un uzņēmuma iekšējas kontroles darboties spēju). Latvijas Bankai bija jāpievērš uzmanība un attiecīgi jārīkojas, līdz pat bankas licences anulēšanai un slēgšanai;

-     Latvijas Bankai bija jāreaģē uz Bankas Baltija kreditēšanas politikas trūkumiem, tajā skaitā datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli, to īpašniekiem, ekonomiku un atmaksāšanas spēju, par aizdevuma nodrošinājumu (kura visbiežāk nebija), kā arī par aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem;

- Latvijas Bankai konkrētajā gadījumā bija strikts pienākums pārbaudīt, vai bankā nav novērojami krāpšanas un izšķērdēšanas gadījumi (iekšējo pārbaužu trūkums, pēkšņi un ievērojami zaudējumi, dokumentu trūkums, neparastas skaidras naudas izmaksas, kā arī neparasti darījumi ar bankas akcionāriem un tiem tuviem partneriem, u.c.), nevis ar savu bezdarbību jādod iespēja turpināt šādas darbības.

Bezdarbība un nolaidība

Taču nesalīdzināmi biežāk Latvijas Banka saistībā ar Banku Baltija tiesas ieskatā rīkojusies nevis klaji labvēlīgi, bet vienkārši nolaidīgi, bezdarbīgi un bezatbildīgi. Šī bezdarbība izpaudusies visā – no konkrētu pārkāpumu nepārtraukšanas līdz pat nepieciešamu normatīvo aktu nepieņemšanai.

„Bezdarbību attiecīgu normatīvu izstrādāšanā un pieņemšanā apliecina tas, ka jau 1993. gada 6. decembrī Latvijas Banka bija izstrādājusi Nolikumu par pasākumiem pret kredītiestādēm, kuras neievēro Latvijas Bankas noteikumus, kurš tomēr netika pieņemts. Tādējādi secināms, ka Latvijas Banka apzinājās šāda regulējuma nepieciešamību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ vilcinājās to pieņemt,” konstatēts spriedumā.

Pat svarīgākie normatīvie akti Repšes un Rimšēviča vadītajā iestādē ne tikai pieņemti ar milzīgu novēlošanos, bet pēc tam vēl nav izmantoti: „Tikai pēc gada, 1994. gada 20. decembrī, Latvijas Bankas padome apstiprināja Kredītiestāžu darbības licenču izsniegšanas un atsaukšanas nolikumu, kura 16.punkts saturēja Latvijas Bankas iespējamo pasākumu uzskaiti, ko tā drīkst piemērot pret kredītiestādi, kas neievēro LR likumus, Latvijas Bankas noteiktos ekonomiskos normatīvus un citus norādījumus un savus statūtus. Taču lietā nodibināms, ka Latvijas Banka neizmantoja arī šajā nolikumā paredzētās tiesības, attiecībā pret a/s Banka Baltija savlaicīgi nepielietojot nevienu no nolikumā paredzētajām sankcijām, lai gan pēc šo noteikumu apstiprināšanas vairākkārt tika konstatēti vai Latvijas Bankai bija zināmi a/s Banka Baltija ilgstošie pārkāpumi.”

Pārbaudes Bankā Baltija gan veiktas, taču tām nav sekojuši nekādi konkrēti pasākumi, lai uzlabotu situāciju bankā, ko, iespējams, 1994. gadā vēl varēja paglābt no bankrota. „Nav strīda, ka Latvijas Banka veica pārbaudes 1994. gada janvārī-februārī un jūlijā-augustā, taču pārbaužu veikšanu pašu par sevi, bez to rezultātu rūpīgas analīzes, sekojošu lēmumu pieņemšanas un sankciju piemērošanas nevar atzīt par likumam atbilstošu Latvijas Bankas pienākumu izpildi a/s Banka Baltija uzraudzībā,” atzīts tiesas spriedumā.

Tiesa izdarījusi arī secinājumus par kopējo Latvijas Bankas bezdarbību konkrētu lēmumu pieņemšanā: „Novērtējot starp Latvijas Banku un Banku Baltija notikušo saraksti, jāatzīst, ka Latvijas Bankas no sarakstes izrietošās darbības komercbankas uzraudzībā ir tikpat nekonsekventas un nepārliecinošas kā visa pārējā uzraudzība. Tā vietā, lai skaidri un kritiski vērtētu komercbankas riskanto darbības stilu, Latvijas Banka divu gadu laikā nevis izvirzīja un noteica striktus noteikumus bankas darbībai un pieprasīja to konsekventu izpildi, bet veica ilgstošu un neauglīgu saraksti ar bankas vadību.”

Apgabaltiesa norāda arī uz 1994. gada jūlijā-augustā Latvijas Bankas veikto Bankas Baltija pārbaudi, kurā konstatēta ne tikai virkne rupju pārkāpumu, bet arī tas, ka viss bankas pašu kapitāls ir zaudēts un izveidojies ar mīnusa zīmi - 13,3 miljoni latu. Šajā brīdī, kā norāda tiesa, „Latvijas Banka varēja izdarīt secinājumu, ka a/s Banka Baltija naudas vairs reāli nav” un „Latvijas Bankai bija pietiekams pilnīgs pamats jebkādu sankciju piemērošanai, t.sk. bankas licences apturēšanai un šāda rīcība kā vienīgā iespējamā bija nepieciešama”.

Tiesa norāda, ka šajā pašā laikā Latvijas Banka konstatēja, ka a/s Daugavas banka ir zaudējusi visu savu pamatkapitālu, praktizē riskantu kredītpolitiku, kas apdraud noguldītāju līdzekļu drošību, līdz ar ko Repšes un Rimšēviča vadītā iestāde nekavējoties aizliedza šai komercbankai piesaistīt līdzekļus depozītos un visa veida noguldījumos, ka arī izsniegt jaunus kredītus.

Toties pret Banku Baltija, kas bija vēl traģiskākā situācijā, Latvijas Banka nekādus ierobežojošus pasākumus neveica. „Neskatoties pat uz to, ka bija zaudēts bankas pašu kapitāls, Latvijas Banka nepieņēma nevienu komercbankas ierobežojošu nolēmumu. Gluži pretēji, tajā pat laikā Latvijas Banka atļāva uzsākt darbību trīs jaunām norēķinu grupām Madonas rajonā - Ērgļos, Lubānā un Liezerē, bet 1994. gada 22.septembrī Latvijas Banka neiebilda komercbankas līdzdalībai bankas dibināšanā Baltkrievijā – Minskā,” norādīts spriedumā.

Saistībā ar šo dubulto pieeju apgabaltiesa secinājusi: „Atbilstoši elementāras loģikas likumiem, dzīvē gūtajiem novērojumiem, bankas aprobētajai praksei šādu pārbaudes rezultātu gadījumā attiecībā pret jebkuru citu komercbanku, Latvijas Banka nekavējoties apturētu bankas licenci. Tiesa pievienojas prasītāja viedoklim arī par to, ka a/s Banka Baltija bija piešķirts izņēmuma statuss un tai izvirzītās uzraugošās institūcijas prasības un pret to izmantotā prakse acīmredzami atšķīrās no tās, ko centrālā banka izmantoja pret citām komercbankām.

Pamatots ir prasītāja viedoklis arī par dažādu mērauklu piemērošanu pret a/s Banka Baltija un pret citām komercbankām, sakarā ar ko atbildētāja iebildusi, atsaucoties uz a/s Banka Baltija darbības apjomu un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, bankas darbības slēgšanas gadījumā. Neskatoties uz minēto, tiesa atzīst, ka, ievērojot tos pašus atbildētājas iebildumus, Latvijas Bankas rīcībai a/s Banka Baltija uzraudzībā bija jābūt vēl stingrākai un noteiktākai, nekā mazākas bankas uzraudzībā piemērotai.”

Turklāt īpaši dīvaini Latvijas Banka rīkojusies 1994. gada rudenī, kad „tika konstatēta virkne lielu un neparastu pārskaitījumu uz ārvalstu depozītu kontiem, kā arī ieguldījumi ārvalstu investīciju projektos, kurus kā starpbanku norēķinus Latvijas Banka varēja un tai vajadzēja apturēt, bet nekāda centrālās bankas rīcība nesekoja”.

Šo darījumu apturēšanas vietā Latvijas Banka 1994. gada oktobrī nosūtījusi Bankai Baltija vēstules „projektu” (un nevis oficiālu vēstuli), norādot uz bankas problēmām un iespējamām sankcijām no uzraugošās iestādes puses, tai skaitā aizliegumu izsniegt jaunus kredītus un no vēstules saņemšanas brīža visus līdzekļus no kredītu cedēšanas ieskaitīt Latvijas Bankas depozītu kontā. „Šāda Latvijas Bankas rīcība konstatētajā situācijā faktiski uzskatāma par ierosinājumu bankai nobēdzināt aktīvus, pirms uzraugošā iestāde sākusi rīkoties,” konstatējusi tiesa.

Repšes, Rimšēviča un Latvijas Bankas atbildība

Lai gan Latvijas Banka apgalvojusi, ka Bankas Baltija bankrotā vainojama šīs kredītiestādes vadītāju noziedzīgā rīcība, turklāt Latvijas Banka vispār nevarot būt atbildētāja šajā lietā, apgabaltiesa šos attaisnojumus nav uzskatījusi par pamatotiem, - tiesas ieskatā ne tikai Laventa un Freimaņa noziedzīgā darbība, bet arī „uzraudzību veicošās Valsts bankas prettiesiska bezdarbība” ir bijuši divi patstāvīgi kredītiestādes bankrota cēloņi.

„Latvijas Banka, atsaucoties uz citu personu ļauniem nodomiem, nevar norobežoties no atbildības par to, ko tā ir varējusi darīt, bet nav darījusi, par pieļautiem rupjiem pārkāpumiem, uz kuriem tā nav reaģējusi, neskatoties uz to plašo informācijas apjomu, kas bija tās rīcībā un kas prasīja tūlītēju, aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. Latvijas Bankas iepriekš analizētā darbība rada iespaidu par iluzoru darbošanos uzraudzības jomā,” teikts apgabaltiesas spriedumā.

Tiesa atzinusi – nav pamatots Latvijas Bankas viedoklis par to, ka zaudējumus var prasīt tikai no personām, kas izsaimniekoja bankas līdzekļus un ka zaudējumi ir tiešā cēloniskā sakarā tikai ar bankas vadītāju prettiesisku rīcību. „Latvijas Bankas ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un Freimaņa noziedzīgajām darbībām.

Latvijas Banka savos paskaidrojumos gan apgalvojusi, ka neviena tiesību norma neparedzot tās kā valsts iestādes atbildību par likvidējamo un bankrotējušo kredītiestāžu saistībām un tāpēc centrālā banka neesot atbildīga par Bankas Baltija darbībām, kuru rezultātā nodarīti zaudējumi tās kreditoriem.

Saistībā ar šo apgalvojumu tiesa Latvijas Bankai norāda, ka, likumā deleģējot Latvijas Bankai noteiktas tiesības un pienākumus (šajā gadījumā banku uzraudzībā), tai iestājas arī atbildība par šo pienākumu pienācīgu izpildi: „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti.”

Apgabaltiesa norāda arī uz Civillikuma normām, saskaņā ar kurām „darba devējs (Latvijas Banka) nav atbildīgs par trešajām personām radītajiem zaudējumiem, ja tā darbinieks veicis savus pienākumus profesionāli un godprātīgi, jo, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzību, nepieciešams konstatēt, ka zaudējumi radīti nelikumīgas darbības rezultātā”.

Taču šajā gadījumā neesot šaubu, ka „Latvijas Bankas darbinieki nav veikuši savus pienākumus ne profesionāli, ne arī godprātīgi un zaudējumi nodarīti prettiesiskas darbības (bezdarbības) rezultātā, un darba devējam jāuzņemas atbildība par trešajām personām (noguldītājiem) radītajiem zaudējumiem. Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību”.

„Lielākās valstī kredītiestādes novešana līdz bankrotam nolaidības dēļ ir iespējama tad, ja arī uzraugošā institūcija pieļauj prettiesisku bezdarbību. Arī tad, ja uzraugošo institūciju amatpersonu darbībās nav saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs, šis apstāklis tiesas ieskatā neizslēdz uzraugošās institūcijas civiltiesisku atbildību,” atzīts tiesas spriedumā.

Dokuments pdf formātā

Lejuplādēt pilno tiesas spriedumu

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...