Tiesa konstatē: Vējonis savu „administratīvo pavadoni” Kazeku vērtē „mutvārdu procesā”
PIETIEK25.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas augstākā vadība un padomnieki ir tik īpašas valsts amatpersonas, ka to ikgadējā novērtēšana notiek, neatstājot nekādas pēdas, - to šā gada jūnijā konstatējusi administratīvā rajona tiesa. Vējoņa kancelejas vadītājs tai skaidrojis – savu „administratīvo pavadoni” Egitu Kazeku prezidents vērtējot „mutvārdu procesā”.
Pietiek pārstāvis pirms nepilna gada bija vērsies Vējoņa kancelejā, lūdzot sniegt informāciju par to, kad pēdējo reizi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Arņa Salnāja, vadītāja vietnieces Egitas Kazekas un Valsts prezidenta padomnieka Jāņa Sikšņa darbību un tās rezultātus ir novērtējis šo darbinieku tiešais vadītājs vai iestādes vadītāja izveidota pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kā arī kādi ir bijuši novērtēšanas rezultāti, attiecīgi pievienojot slēdziena kopiju.
Taču Vējoņa kanceleja atklāja tikai to, ka tās darbinieku novērtēšana notiekot vienu reizi kalendārajā gadā laikposmā no 1.oktobra līdz 30.decembrim un ka kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darbu novērtē pats Vējonis. Viņš savas ilggadējās „administratīvās pavadones” Egitas Kazekas (abi attēlā) darbu novērtējis kā teicamu, bet nu jau bijušā preses padomnieka Jāņa Sikšņa veikumu – kā ļoti labu.
Nu, Vējoņa kancelejai sniedzot paskaidrojumus administratīvajai tiesai, izrādījies, ka tā novērtējuma dokumentus nemaz nav ļaunprātīgi slēpusi, kā tas varēja šķist, - patiesībā šādu novērtējuma dokumentu tai nemaz nav, jo Vējonis savu preses padomnieku un „administratīvo pavadoni” Kazeku vērtējis „mutvārdu procesā”.
„Darbinieku, kuri Valsts prezidenta kancelejā nodarbināti, pamatojoties uz darba līgumu, kas slēgts uz nenoteiktu laiku, darba izpildes novērtēšanas process tiek dokumentēts rakstveidā. Savukārt kancelejas politisko amatpersonu darba izpildes novērtēšana notiek mutvārdu procesā, un tas atsevišķi netiek dokumentēts,” tiesai skaidrojusi Vējoņa kanceleja.
„Mutvārdu procesa” atbilstību normatīvajiem aktiem kanceleja skaidrojusi šādi: „Spēkā esošie normatīvie akti nenoteic pienākumu, veicot politisku amatpersonu - Valsts prezidenta kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba izpildes novērtēšanu, radīt dokumentu - darba izpildes novērtēšanas rezultātu slēdzienu, kā arī nenoteic šāda dokumenta saturu un formu vai šāda dokumenta izveides kritērijus.
Šī skaidrojuma pamatotību atzinusi arī administratīvā tiesa: Vējoņa prezidenta kancelejas 2016.gada 14.decembra rīkojumā Nr.2016- 2/325 gan noteikti kancelejas vadītāja, vadītāja vietnieka un Valsts prezidenta padomnieku darba izpildes novērtēšanas kritēriji un to piemērošanas kārtība, taču no tā patiešām neizrietot, ka novērtēšanas process būtu jādokumentē.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
