Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Normunda Mežvieta (attēlā) vadītajai Drošības policijai rakstiski jāatvainojas ekonomistam Dmitrijam Smirnovam un jāizmaksā 3000 eiro kompensācija, - šādu spriedumu pieņēmusi Rīgas apgabaltiesa, būtiski mainot pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru bija atzīts – cilvēka aizturēšana un kriminālprocesa sākšana tikai par to, ka viņš izteicis viedokli par valsts finanšu sistēmas stāvokli, esot likumīga un pamatota.

Drošības policija Smirnovu uz divām diennaktīm aizturēja pēc tam, kad pēc Irēnas Krūmanes un Jāņa Brazovska vadītās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādes 2008. gada oktobrī bija sākusi pret ekonomistu kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 194.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību personām, kas apzināti izplata nepatiesus datus vai ziņas mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.

Ekonomists Smirnovs bija atļāvies laikrakstā Ventas Balss izteikt viedokli, ka „problēmas ASV ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas sagaida mūs. Viņiem tagad dziļums ir sasniegts un sāksies atveseļošanās. Savukārt Eiropas Savienībā problēmas tagad tikai sāksies, un mums būs varbūt desmit vai 20 reižu dziļāka krīze nekā ASV”.

Smirnovs bija arī paziņojis, ka „Zviedrijas bankas caur meitasbankām Latvijā lētos kredītus vairs nevarēs piedāvāt. Viņi pateiks: lūdzu, atdodiet vecos kredītus! Bet ar ko mēs atdosim - vai ar nekustamajiem īpašumiem? Nav, ar ko kredītus atdot”.

„Vienīgais, ko varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās, otrkārt, neglabāt naudu latos, jo tagad tas ir ļoti bīstami," publikācijā savu viedokli bija paudis ekonomists.

Ar to pietika, lai Drošības policija ne tikai sāktu kriminālprocesu, bet arī Smirnovu uz divām dienām aizturētu. Pēc tam vairāk nekā astoņus mēnešus notika „izmeklēšana”, līdz 2009. gadā Drošības policija kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ, taču neviens Latvijas valsts pārstāvis Smirnovam tā arī neatvainojās. Tikmēr tālākie notikumi parādīja, ka ekonomista izteiktais viedoklis ir bijis diezgan precīzs.

Lai gan pirmās instances tiesa uzskatīja, ka cilvēka aizturēšana par viņa uzskatu paušanu ir normāla lieta, nu Rīgas apgabaltiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru Latvijas valstij Drošības policijas personām uzlikts par pienākumu Smirnovam atvainoties, kā arī samaksāt 3000 eiro kompensāciju. Tiesa, valsts vēl šo spriedumu var mēģināt pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Pietiek šodien publicē pilnu Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Skaidrīte Buivide, tiesneši Lelde Grauda, Gvido Ungurs, ar sekretāriem U.Ābolu, L.Alksni, piedaloties Dmitrijam Smirnovam, viņa juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam Aldim Gēcim, Drošības policijas pilnvarotajām pārstāvēm Laurai Platacei un Andai Bullei, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotajam pārstāvim Edgaram Kauliņam,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu Dmitrija Smirnova prasībā pret Latvijas Republiku Drošības policijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas personā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, pienākumu atvainoties un atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas sakarā ar Dmitrija Smirnova apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 6.februāra spriedumu.

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies tiesneses S.Buivides ziņojumu, konstatēja;

2010.gada 17.septembrī Dmitrijs Smirnovs (turpmāk - prasītājs) vērsies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ar prasību pret Drošības policiju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk - FKTK) (turpmāk - atbildētāji), kur, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 91., 95., 100.pantu, Civillikuma 1635., 2352.pantu un 2352.Jpanta pirmo un trešo daļu, lūdzis uzliki par pienākumu atbildētājiem viņam publiski atvainoties laikrakstos „Neatkarīgā Rīta Avīze” un „Diena” par nepamatoti uzsākto un nozieguma sastāva trūkuma dēļ pēc tam izbeigto kriminālprocesu un piedzīt no atbildētājam solidāri morālā kaitējuma atlīdzību LVL 50 000 un visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008. gada 6.oktobrī Iekšlietu ministrijas Drošības policijas (turpmāk - DP) izmeklēšanas nodaļas inspektors uzsācis pret prasītāju kriminālprocesu Nr. 11840002808 saskaņā ar Krimināllikuma XIX nodaļu par 2008. gada 2,oktobrī laikrakstā „Ventas Balss” publicēto diskusiju par „finanšu krīzi valsti”, kas it kā saturēja apzinātu aicinājumu par lata devalvāciju un ieteikumu izņemt finanšu līdzekļus no Latvijas bankām, tādējādi radot apdraudējumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitātei. Paskaidro, ka process tika uzsākts konkrēti pret prasītāju pēc tieša FKTK ierosinājuma un lūguma. Kriminālprocess ieguvis plašu publicitāti un ir skandalozs.

2008. gada 19.novembrī uzsāktajā kriminālprocesā uz aizdomu pamata, atbilstoši Krimināllikuma 194.1 panta pirmajai daļai, prasītājs par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli tika aizturēts un ievietots Iekšlietu ministrijas

Iepriekšējās aizturēšanas izolatorā uz divām diennaktīm. Viņš vairākkārt tika pratināts un morāli pazemots par saviem uzskatiem, pausto nostāju un pilsonisko apziņu.

2008. gada 21. novembrī prasītāja darbības kriminālprocesā tika pārkvalificētas atbilstoši Krimināllikuma 194.1 panta otrajai daļai, un prasītājs tika atzīts par aizdomās turamo procesā. Kriminālprocesa virzītājs nolēmis piemērot prasītājam kā aizdomās turētajam drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts un noteicis viņam papildus drošības līdzekli - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošanu. Laikā līdz krimināllietas izbeigšanai prasītājs nevarēja izbraukt darba darīšanās uz ārzemēm, bija ierobežota viņa pārvietošanās, tādējādi viņam tika nodarīts ne tikai morāls, bet arī materiāls zaudējums.

2009. gada jūnijā kriminālprocess pret prasītāju izbeigts nozieguma sastāva trūkuma dēļ, taču prasītājs un viņa aizstāvis tā arī nav saņēmuši oficiālu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Atbildētājam viņam nav atvainojies, kaut arī pret prasītāju uzsāktais kriminālprocess radījis pamanāmas sekas Latvijas sabiedrībā, kā arī pilsoņu neuzticību pret prasītāju, baumošanu un runāšanu par prasītāja izglītības un kompetences līmeni, profesionālismu ekonomikā un patriotismu pret valsti.

Prasītājs bijis spiests kavēt savu laiku, lai sasauktu vairākas preses konferences, publicētos masu medijos un atspēkotu nepareizo informāciju par prasītāju, viņa godu un cieņu aizskarošās ziņas ir redzamas daudzās publikācijās.

Atbildētājs FKTK 2010.gada 5.novembrī iesniedza rakstveida paskaidrojumos par prasības pieteikumu norādot, ka prasība ir noraidāma.

2008. gada 2.oktobrī FKTK rīcībā nonākusi informācija, ka minētā datuma laikrakstā „Ventas Balss” ir publicēta diskusija „Saruna par esošu un neesošu naudu. Izdzīvošanas recepte valstij”, kuras ietvaros uzaicinātais dalībnieks Dmitrijs Smirnovs, sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā, Ventspils augstskolas lektors, norādīja: „(..) varu ieteikt: pirmkārt, neglabāt naudu bankās (..), jo tagad tas ir ļoti bīstami”.

Atbildētājs atsaucas uz Krimināllikuma 194.1 pantu, Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2.punktu un paskaidro, ka 2008. gada 2.oktobrī FKTK nosūtīja DP vēstuli un lūdza DP izvērtēt vai minētajās darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un attiecīgi iesaistītās personas nav saucamas pie kriminālatbildības. FKTK ar minēto vēstuli neierosināja un nelūdza DP uzsākt kriminālprocesu konkrēti pret prasītāju, bet gan, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus likumā noteikto tās darbības mērķi, minētās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normas, rīkojās savas kompetences ietvaros, aicinot par kriminālprocesa norisi atbildīgu iestādi izvērtēt konkrēto gadījumu.

Atbildētājs norāda, ka nav pamatots prasītāja apgalvojums, ka FKTK vērš pret prasītāju apmelošanas un pazemošanas kampaņu presē un televīzijā, jo prasītājs norādījis tikai uz vienu publikāciju, kurā sniegts komisijas viedoklis par ierosināto kriminālprocesu, 2008. gada 9.decembrī laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze”, kurā komisijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja I.Upleja norāda, ka „izmeklēšanas interesēs mēs nekādus komentārus šīs lietas sakarā nesniegsim”. Uzskata, ka minētais izteikums nav prasītāju apmelojošs vai pazemojošs un nesatur norādi uz viņa lomu notikušajā.

Atbildētājs Drošības policija 2010.gada 15.novembrī iesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu norādot, ka prasības pieteikumu neatzīst.

Kriminālprocess pret prasītāju uzsākts, izvērtējot FKTK 2008. gada 2.oktobra vēstuli - iesniegumu-Nr.04;02.27/3167 par minēto faktu. 2008; gada l9.novembn prasītājs aizturēts un 21.novembrī atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 194.1 panta otrajā daļā, viņam piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts un papildus drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana, kas 2009. gada 6.aprīlī atcelti.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā un savstarpējā saistībā, konstatēts, ka prasītājam nebija tieša nodoma kaitēt valsts finanšu sistēmai, tādējādi viņa nodarījumā nebija saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva, līdz ar to 2009. gada 16.jūnijā kriminālprocess izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

DP, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 12.pantu, uzskata, ka par nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli bija tiesisks pamats gan uzsākt kriminālprocesu, gan aizturēt prasītāju. Izmeklēšanas laikā DP konstatēja, ka prasītāja darbībās ir saskatāma Krimināllikuma 194.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse, bet netika konstatēta subjektīvā puse. Atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 368., 370., 371 .pantiem, uzskata, ka, saņemot iesniegumu par iespējams notikušu noziedzīgu nodarījumu, bija tiesisks pamats un kriminālprocesuāls pienākums uzsākt kriminālprocesu, kā arī prasītāja aizturēšana notika saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.pantā noteikto. Aizturēšanas pamatotību apstiprina fakts, ka nebija iebildumu vai aizrādījumu no krimināllietu uzraugošā prokurora puses.

Paskaidro par pratināšanas reizēm un to kārtību, kā arī uzsver, ka DP rīcībā nav informācijas par prasītāja vai viņa aizstāvja iesniegtām sūdzībām par izmeklētāj a rīcību saistībā ar personas morālu pazemošanu pratināšanas laikā. Krimināllietas materiālos pieejams tikai prasītāja 2009. gada 11.februāra iesniegums ar lūgumu atļaut izbraukt uz Igauniju uz konferenci un ka šāda atļauja viņam tika dota.

Par pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu DP atbilstoši kriminālprocesa likuma normām paziņojusi gan iesniedzējam - FKTK, gan uzraugošajam prokuroram, gan arī pašam prasītājam, izskaidrojot viņa tiesības pārsūdzēt lēmumu un iepazīties ar izbeigtās krimināllietas materiāliem. Paziņojumi attiecīgi reģistrēti DP lietvedībā. Nepiekrīt prasītāja apgalvojumiem, ka uzsāktais kriminālprocess radījis viņam negatīvas sekas, norādot, ka tieši otrādi - prasītājs aicināts neskaitāmas reizes piedalīties dažādos televīzijas raidījumos par ekonomiskiem jautājumiem, kā arī intervēts un publicēti viņa raksti par ekonomiku.

Atbilstoši likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteikumiem DP kā pirmstiesas izmeklēšanas iestādei likumā nav piešķirts pilnvarojums lemt par zaudējumu atlīdzināšanu.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 6.februāra spriedumu prasība noraidīta.

Pirmās instances tiesa spriedumu pamatojusi ar tālāk norādītiem argumentiem.

Tiesiskais pamats izziņas iestādes rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai, kā arī to atlīdzināšanas kārtība noteikta likumā „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.

Atsaucoties uz minētā likuma 2., 3. un 5.panta noteikumiem, kā arī 1.panta otro un trešo daļu un 7.pantu, norādīts, ka likums nošķir izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas un nepamatotas rīcības gadījumus. Gadījumā, ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, par zaudējumu atlīdzību lemj Ģenerālprokuratūra. DP kā pirmstiesas izmeklēšanas iestādei nedz Zaudējumu atlīdzināšanas likums, nedz kāds cits normatīvais akts nenosaka kompetenci atlīdzināt personai zaudējumus, kas radušies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā.

Atzīts, ka, sistēmiski piemērojot minētās Zaudējumu atlīdzināšanas likuma normas, secināms, ka gadījumā, ja krimināllieta izbeigta pirmstiesas izmeklēšanas stadijā personu reabilitējošu apstākļu dēļ, personas prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā, iesniedzot civilprasību tiesā, vēršams pret Latvijas Republiku Ģenerālprokuratūras personā.

Citējot Valsts drošības iestāžu likuma 15.pantu, tiesa konstatējusi, ka Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi, bet, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 386., 387.pantā noteiktajam, Drošības policija ir viena no pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kas veic pirmstiesas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros.

Tiesa secinājusi, ka prasītāja aizturēšana uz divām diennaktīm notikusi Drošības policijā uzsāktā kriminālprocesa Nr. 11840002808 ietvaros, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 2.punktu. Tā kā lietā nav ziņu par pārkāpumiem, veicot aizturēšanu, tiesa atzinusi, ka nav pamata prasītāja aizturēšanu vērtēt kā pretlikumīgu personiskās brīvības laupīšanu Civillikuma 2352.panta izpratnē.

Par nepamatotu un nepierādītu atzīts prasības pieteikumā norādītais, ka pret prasītāju presē un televīzijā bijusi izvērsta apmelošanas un pazemošanas kampaņa no DP pārstāvjiem. No prasītāja iesniegtajām publikācijām tiesa secinājusi, ka DP masu medijiem sniegtā informācija atspoguļojusi faktu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar laikrakstā „Ventas Balss” publicēto diskusiju par „finanšu krīzi valstī”, tā ir sabiedrību informējoša un faktiem atbilstoša, un nesatur prasītāja godu un cieņu aizskarošas ziņas.

Tādējādi tiesa atzinusi, ka lietā nav pierādījumu tam, ka, uzsākot kriminālprocesu un veicot izmeklēšanas darbības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, DP būtu darbojusies prettiesiski, bet no pušu paskaidrojumiem un rakstveida pierādījumiem lietā izriet, ka DP nav veikusi darbības nolūkā aizskart prasītāja godu un cieņu, līdz ar to nav pamata DP civiltiesiskajai atbildībai. Noraidot prasību daļā pret FKTK, konstatēts, ka tā darbojusies atbilstoši savai Finanšu un kapitāla tirgus likumā noteiktajai kompetencei.

Par nepamatotu un nepierādītu tiesa atzinusi prasības pieteikumā norādīto, ka pret prasītāju presē un televīzijā tikusi izvērsta apmelošanas un pazemošanas kampaņa no FKTK pārstāvjiem, jo attiecībā uz FKTK prasītājs norādījis tikai vienu publikāciju, kurā sniegts FKTK viedoklis par ierosināto kriminālprocesu.

Atsaucoties uz likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī Civillikuma 1635., 2352.!pantā noteikto, tiesa spriedumā norādīts, ka gadījumā, ja masu informācijas līdzeklis ar publikāciju ir aizskāris prasītāja godu un cieņu, tad viņam ir tiesības prasīt aizskarošo ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu no masu informācijas līdzekļa.

Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu 2012.gada 12.martā iesniedzis prasītājs Dmitrijs Smirnovs, lūdzot to atcelt un prasību apmierināt.

Uzskata, ka pirmās instances nav pareizi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus un iesniegtos rakstveida pierādījumus un izdarījusi nepareizus secinājumus, nav vērtējusi prasītāja pārstāvja paskaidrojumus par Latvijas Republikas Satversmes 100. un 95.panta pārkāpumiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesā pieņemtajiem spriedumiem par analoģiskiem gadījumiem, kuros krimināllieta ir izmantota kā instruments cenzūrai un vārda brīvības izmantošanai.

Spriedumā tiesa nav analizējusi prasītāja iesniegtos pierādījumus par viņa goda un cieņas aizskaršanu civiltiesiskā aspektā, kā arī prasītāja norādi, ka Krimināllikuma 194.’ pants, arī pēc ekspertu domām, ir līdzeklis cenzūrai vārda un brīvības ierobežošanai.

Tiesa nav motivējusi, kāpēc tā devusi priekšroku citiem pierādījumiem un atbildētāja argumentiem, bet nav vērtējusi prasītāja pausto prasības pamatojumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi.

2012.gada 14.maijā Rīgas apgabaltiesā saņemti atbildētāja FKTK paskaidrojumu par apelācijas sūdzību, kur norādīts, ka pirmās instances tiesa vispusīgi, pilnīgi un objektīvi ir izskatījusi lietu, un atbildētājs piekrīt tiesas konstatētajiem faktiem un norādītajiem motīviem.

Savos paskaidrojumos FTKT atkārto pirmās instances tiesā sniegtajos paskaidrojumos norādīto motivāciju. Papildus norādot, ka konkrētais kriminālprocess ticis ierosināts par spēkā esošā tiesību normā (Krimināllikuma 124.’pantā) paredzētu noziedzīgu nodarījumu, un vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, iztiesājot civiltiesisku strīdu, neietilpst tiesību normas atbilstības Satversmei izvērtēšana, līdz ar ko, pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam, pirmās instances tiesai nebija jāanalizē, vai šāda kriminālprocesa ierosināšana atbilst Satversmes 100.panta garantētajai vārda brīvībai un cenzūras aizliegumam.

Atbildētājas ieskatā, izskatot konkrēto strīdu, nav piemērojami prasītāja norādītie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi, jo abās minētajās lietā pieteicēji bijuši preses pārstāvji. Vērš tiesas uzmanību uz iespējamu finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējumu un tā sekām, ko varējis izraisīt laikrakstā „Ventas Balss” publikācija izteiktais aicinājums izņemt finanšu līdzekļus no Latvijas bankām.

2012.gada 21.maijā Rīgas apgabaltiesā saņemti atbildētāja DP paskaidrojumi par apelācijas sūdzību, kur norādīts, ka apelācijas sūdzību neatzīst un uzskata par nepamatotu.

DP savos paskaidrojumos uzsvērusi, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka prasījumi pret to vērsti, neņemot vērā likumā „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteikto, un ka Drošības policijas prettiesiskas darbības pret prasītāju nav konstatējamas.

Paskaidrojusi, ka, saņemot iesniegumu par, iespējams, notikušu noziedzīgu nodarījumu, tai bija tiesisks pamats un kriminālprocesuāls pienākums gan uzsākt kriminālprocesu, gan arī aizturēt prasītāju. Procesuālās darbības pret prasītāju veiktas saskaņā ar Kriminālprocesa likumu. Nekādas darbības nolūkā publicēt informāciju par uzsākto kriminālprocesu pret prasītāju DP nav veikusi un nav izplatījusi presē nepatiesas, prasītāja godu un cieņu aizskarošas, ziņas, kā arī nav veikusi nekādas darbības, ar kurām būtu aizskarts prasītāja gods un cieņa. Veiktās publikācijas ir tobrīd pastāvošu faktu atspoguļojums, ko veikuši žurnālisti, līdz ar ko DP nav uzskatāma par ziņu izplatītāju Civillikuma 2352.!panta izpratnē. No kriminālprocesuālām darbībām, kas veiktas izmeklēšanas procesā, nav iespējams konstatēt iestādes civiltiesisko atbildību un vainas esamību Civillikuma izpratnē, jo to izslēdz speciālo tiesību normas, uz kā pamata tā darbojas un likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kas garantē prasītājam tiesības un to izlietojumu uz prasībā norādītā pamata.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 12.decembra spriedumu prasība noraidīta.Izskatot Dmitrija Smirnova kasācijas sūdzību par minēto apelācijas instances tiesas spriedumu, Augstākās tiesas Civillietu departaments ar 2015.gada 16.novembra spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 12.decembra spriedumu atcēlis. Kasācijas instances tiesa norādījusi uz apstākli, ka Latvijas Republikas nenorādīšana atbildētāja statusā nevar kalpot par pamatu prasības noraidīšanai. Turklāt norādīts, ka nav izvērtēts, vai izziņas iestādes rīcība konkrētajos apstākļos, aizturot prasītāju uz divām diennaktīm, uzsākot kriminālprocesu un piemērojot drošības līdzekļus, nebija vērsta uz vārda brīvības ierobežošanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājs Dmitrijs Smirnovs apelācijas sūdzību un prasību uzturēja saskaņā ar tajās norādītajiem argumentiem.

Atbildētājas Drošības policijas pilnvarotā pārstāve Anda Bulle tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību neatzina, nolasīja Civilprocesa likuma 166.panta kārtībā iesniegtos paskaidrojumus.

Atbildētājas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotais pārstāvis Edgars Kauliņš tiesas sēdē apelācijas sūdzību un prasību neatzina saskaņā ar rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus un noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, tālāk norādīto apsvērumu dēļ            

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā, tomēr netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas lietā nodibinātais, ka 2008.gada 6.oktobrī DP uzsākts kriminālprocess Nr.l 1840002808, atbilstoši Krimināllikuma XIX nodaļai, par faktu, ka 2008.gada 2.oktobrī laikrakstā „Ventas Balss” publicēta diskusija par „finanšu krīzi valstī”, kas satur apzinātu

aicinājumu izņemt finanšu līdzekļus no Latvijas bankām, tādējādi radot apdraudējumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitātei. Kriminālprocess uzsākts, izvērtējot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2008.gada 2.oktobra vēstuli - iesniegumu Nr.04.02.27/3167 par minēto faktu (lietas lapa Nr.98).

2008.gada 19.novembrī prasītājs aizturēts (lietas lapa Nr. 16) un 2008.gada 21. .novembrī atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 194.‘panta otrajā daļā (lietas lapa Nr.19). Viņam piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts un papildus drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana (lietas lapa Nr.18). 2009.gada 6.aprīlī minētie drošības līdzekļi atcelti. 2009.gada 16.jūnijā kriminālprocess Nr.l 1840002808 izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ (lietas lapas Nr.l08-111).

Minētie fakti atbilst lietas materiāliem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai tie nav jāpārbauda.

Prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu Dmitrijs Smirnovs pamatojis ar apstākli, ka Drošības policija 2008.gada 6.oktobri, izvērtējot FKTK iesniegumu, uzsāka kriminālprocesu, kura ietvaros prasītāju aizturēja, atzina par aizdomās turēto personu un pret viņu piemēroja drošības līdzekli.

Kā to norādījusi kasācijas instances tiesa šajā lietā, likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5.panta trešā daļa noteic, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā. Šajā tiesību normā ietverta vispārēja norāde, kas atkārto Satversmes 92.pantā, Operatīvās darbības likuma 5.pantā, Valsts drošības iestāžu likuma 6.pantā, kā arī citās tiesību normās ietverto vispārējo principu, ka jebkurai personai nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ir tiesības griezties tiesā ar prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Minētā likuma 1 .panta trešā daļa noteic, ka izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcība ir nepamatota šā likuma izpratnē, ja tās lēmums pieņemšanas brīdī ir atbildis materiālo un procesuālo tiesību normām, taču vēlāk radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats. Savukārt 2.panta 2.punkts noteic, ka tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai ir krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

Pirmās instances tiesa pareizi atzinusi, ka tiesisko kārtību, kādā atlīdzināms izziņas iestādes nepamatotas rīcības rezultātā nodarītais morālais kaitējums, regulē likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”. Tomēr likumdevējs šajā normatīvajā aktā nav noteicis, kas konkrēti pārstāv valsts intereses, izskatot attiecīgās prasības. Tas nozīmē, ka tiesām pašām ir jāizšķir, vai valsti kā atbildētāju pārstāvoša valsts institūcija akceptējama kā lietas dalībniece (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-233).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 5.panta pirmā daļa expressis verbis noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku un Latvijas Republika ir atbildīga par tiešās pārvaldes iestāžu darbību. Valsts kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas struktūru veido vispirms tās orgāns (Ministru kabinets) un tā izveidotās valsts iestādes, tostarp, Drošības policiju. Tādējādi visas valsts tiešas pārvaldes iestādes savā darbībā pārstāv valsti, tāpēc privāttiesiskas saistības tās iegūst nevis patstāvīgi, bet gan valsts vārdā. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2.panta pirmajai daļai komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestādē, kaš atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

Pirmās instances tiesa spriedumā kā galveno argumentu prasības noraidīšanai, atsaucoties uz likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5. un 7.pantu, norādījusi apstākli, ka atbilstoši minētajām tiesību normām šajā gadījumā prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu bija jāceļ nevis pret Drošības policiju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, bet gan pret Ģenerālprokuratūru, citiem vārdiem sakot, prasība nav celta pret īsto atbildētāju.

Taču šāds minētās tiesību normas iztulkojums ir pretrunā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām analogās lietās (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 29,augusta spriedumu lietā Nr.SKC-459/2012, 2013.gada 12.marta spriedumu lietā Nr.SKC-109/2013, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 2.novembra spriedumu lietā Nr.SKC- 104/2015, Civillietu departamenta rīcības sēdes 2015.gada 28.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC- 385/2015 un 2015.gada 16.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKC-703/2015).

Minētajos spriedumos kasācijas instances tiesa norādījusi, ka šādu kategoriju lietās atbildētāja ir Latvijas Republika, nepiešķirot būtisku nozīmi tam apstāklim, ka prasības pieteikumos atbildētāja statusā norādīta nevis valsts, bet dažādas valsts institūcijas, proti, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Valsts policija jeb kāda cita valsts institūcija. Arī šajā gadījumā prasības pieteikumā kā atbildētāja bija jānorāda Latvijas Republika, tomēr minētais apstāklis pats par sevi nevar būt patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai.

Privātpersonas pamattiesības (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā) nevar tikt ierobežotas, atsaucoties uz formālu norādi, ka prasītājs pieteikumā nav norādījis īsto valsts institūciju, kurai šajā gadījumā tiesā atbildētāja statusā jāpārstāv Latvijas Republikas intereses.

Likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.pants, uz kuru atsaukusies pinnās instances tiesa, reglamentē vienkāršotu ārpustiesas procedūru pieprasījumu par mantiskā kaitējuma atlīdzināšanu izskatīšanai Ģenerālprokuratūrā un Tieslietu ministrijā. Pirmās instances tiesai nebija pamata atsaukties uz šo regulējumu, jo tas attiecināms nevis uz prasībām par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan uz ārpustiesas kārtībā izskatāmajiem prasījumiem par zaudējumu atlīdzināšanu.

Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka pirmās instances tiesa nepareizi attiecinājusi likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5. un 7.pantu uz lietā konstatētajiem apstākļiem.

Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikts, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Arī Satversmes tiesa 2001.gada 5.decembra spriedumā lietā Nr.2001-07-0103 ir noteikusi, ka tāpat kā jebkura cilvēktiesību norma, arī Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma ir piemērojama tieši un nepastarpināti un tās konkretizēšanai nav nepieciešams īpašs likums. Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa noteic, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Savukārt, minētā panta otrā daļā noteikts, ka personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Civillikuma 1635.pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta otro daļu ar morālo kaitējumu jāsaprotfiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikts prasītāja pierādīšanas pienākums visos gadījumos, izņemot ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo.

Arī likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5.panta - nemantisko zaudējumu atlīdzināšana - trešajā daļā noteiktas tiesības personai celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā.

Nepamatota saukšana pie kriminālatbildības personai rada garīgas ciešanas un psiholoģiskus pārdzīvojumus, kas ir prezumējams fakts un nav īpaši jāpierāda. Šādu likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 2.panta 1.punkta un 5.panta trešās daļas interpretāciju kopsakarā ar Civillikuma 1635.pantu par pareizu Civillietu departaments atzinis virknē lietu (sk. Senāta rīcības sēdes 2011.gada 12.septembra lēmumu lietā Nr.SKC-449, Civillietu departamenta 2015.gada 22.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-1332,1.

Izspriežot lietu pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem, ir jāņem vērā, ka morālais kaitējums izpaužas kā fiziskas vai garīgas ciešanas. Tādēļ vispārīgi gan tiesu praksē, gan tiesību doktrīnā tiek atzīts, ka, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, ir jāņem vērā, vai apmierināmā prasība izpildīs trīs galvenās funkcijas: taisnīguma funkciju, prevencijas funkciju un samierināšanas funkciju.

Prasītājs prasības pieteikumā un tiesas sēdē sniegtajos paskaidrojumos ir raksturojis viņam nodarīto morālo kaitējumu kā prasītāja pamattiesību (goda un cieņas, tiesību uz vārda brīvību, fizisko brīvību) aizskārumu; pirmstiesas izmeklēšanas iestādes veikušas neatļautas darbības un pieļāvušas Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus; nopietns kaitējums radās profesionālajai darbībai; aizskārums notika plašā apmērā - atspoguļojot informāciju par kriminālprocesu presē, internētā, televīzijā, radio gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas un garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību un nemantisko labumu aizskārumu. Likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” neietver morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kritērijus. Atbilstoši Civillikuma 1635.pantam atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Morālā kaitējuma kompensācijas noteikšanas pamatā ir četri svarīgākie elementi; vainas pakāpe; fizisko un morālo ciešanu pakāpes līmenis; samērīguma un taisnīguma principu ievērošana; pušu mantiskais stāvoklis.

Lietā nav strīda, ka kriminālprocess uzsākts 2008.gada 6.oktobrī, savukārt 2009.gada 16.jūnijā kriminālprocess izbeigts sakarā ar to, ka nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Prasītājs aizturēts uz divām dienām, viņam piemēroti drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un papildus drošības līdzeklis - sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana, kas atcelti 2009.gada 6.aprīlī.

Vadoties no lietā esošajiem pierādījumiem, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka morālais kaitējums prasītājam radies izziņas iestādes nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā. Pie minētajiem apstākļiem valstij ir pienākums atbildēt par tiesību aizskārumu, kas nodarīts prasītājam attaisnojoša tiesas sprieduma gadījumā, ko nosaka arī Satversmes 92.pants.

Savukārt, analizējot prasītāja fizisko un morālo ciešanu pakāpi, Civillietu tiesas kolēģija ņem vērā, ka prasītājs astoņus mēnešus bija spiests piedalīties dažādās procesuālās darbībās kriminālprocesa ietvaros, kas neapšaubāmi ir saistīts ar nervu stresu, psiholoģisku diskomfortu un citām negatīvām emocijām prasītājam. Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav šaubu par to, ka kriminālprocesa ierosināšana, atzīšana par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā, drošības līdzekļu piemērošana, tai skaitā, aizturēšana uz divām diennaktīm, jebkurai personai sagādā morālas ciešanas un pazemojumu. Turklāt vērā ņemams apsvērums, ka prasītājs ir Ventspils augstskolas lektors, persona ar augstāko ekonomisko izglītību.

Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta pirmajā daļā, 97.panta pirmajā daļā noteikto, Civillietu tiesas kolēģija uzskata par pamatotiem prasītāja argumentus, ka piedalīšanās procesuālajās darbībās kriminālprocesa ietvaros, esot publiskai personai, Ventspils augstskolās- lektoram, bija morāla trauma, jo tika aizskarta viņa reputācija.

Turklāt kā tas redzams no lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem (lietas lapas Nr.34-82), kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaita plaši atspoguļota dažādos masu medijos gan Latvijā, gan ārvalstīs ilgstošā laika periodā, kā arī radījusi plašu rezonansi sabiedrībā, līdz ar ko Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka ir konstatējama ilgstoša un plaša publicitāte prasītājam Dmitrijam Smirnovam tieši saistībā ar minēto kriminālprocesu.

Prasītājs, norādot uz vārda brīvības ierobežošanu un cenzūras aizliegumu, atsaucies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikaturu. Atbilstoši kasācijas instances tiesas norādītajam lietā, cenzūra un vārda brīvība, ir atšķirīgi juridiski jēdzieni. Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos’ proti, 2008.gada 8.janvara sprieduma lietā Fevzi Saygili pret Turciju un 2010.gada 20.maija spriedumā lietā Saygili pret Turciju izteiktās atziņas piemērojamas cenzūras aspektā. Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā cenzūra konkrētajā gadījumā lietā nav konstatējama, jo pretēji prasītāja norādītajam, nav tikusi liegta sarunas tēma par banku un finanšu sistēmas drošība, bet vērtēts konkrētu izteikumu saturs.

Turpretī vērā ņemama ir atsauce uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011.gada 5.jūlija spriedumu lietā Wizerkaniuk pret Poliju, kurā izvērtēta personas pamattiesību uz vārda brīvību aizsardzība apstākļos, kad pret to ir uzsākts kriminālprocess un taisīts notiesājošs spriedums. Satversmē noteikto pamattiesību pārkāpums apelācijas instances tiesas ieskatā vērtējams kā būstisks apsvērums, nosakot kompensācijas apmēru.

Vērā ņems apstāklis, ka ierosinātais kriminālprocess, pavadītais laiks, vēršoties tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumiem par tā izbeigšanu, ir ietekmējis prasītāja dzīves kvalitāti, prasītājs dzīvoja saspringtā situācijā, ar baiļu sajūtu par kriminālprocesa gaitu un tā rezultātu, un netaisnības sajūtu. Tas neapšaubāmi sadzīvē radīja ievērojamu diskomfortu. Bez tam, arī pēc kriminālprocesa izbeigšanas, DP pārstāvji nav atzinuši netaisnību un nav atvainojušies, kas ilgstoši turpināja radīt diskomforta sajūtu.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka prasītāja pārdzīvojumi būtu saistāmi ar sevišķi smagām fiziskām ciešanām vai pastāvētu citi īpaši apstākļi, kas pamatotu prasības pieteikumā norādīto piedzenamās atlīdzības apmēru. Prasītājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus par to, ka viņam nodarītajam morālajam kaitējumam, saistībā ar ierosināto kriminālprocesu, būtu iestājušās paliekošas sekas.

Atbilstoši Civillikuma 5. pantam, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu, tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārējiem tiesību principiem. Tas nozīmē, ka tiesnesim jāvadās no konkrētajā sabiedrībā pastāvošajām vērtībām, kā arī taisnīguma principa, kas savā būtībā vērsts uz sadūrušos interešu samierināšanu (Sk. Senāta 2012. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. SKC-200/2012). Tiesai, kā to paredz Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas noteikumi, sprieduma pamatojumā jānorāda argumenti, kuru dēļ tā uzskatījusi, ka noteiktais atlīdzinājums atbilst taisnības apziņai, citiem vārdiem sakot, ka atlīdzinājums ir taisnīgs un samērīgs - tāds, kas dod apmierinājumu cietušajai personai, un vienlaikus kalpo arī kā līdzeklis pušu samierināšanai un sasniedz ģenerālās prevencijas mērķi (Sinaiskis, V. Taisnības princips Latvijas civiltiesībās. Jurists, Nr. 7/8,1937).

Morālā kaitējuma atlīdzības apmērs jāsamēro ar nodarīto kaitējumu, kas nozīmē, ka atskaites punkts atlīdzības noteikšanai ir nevis prasītāja pieprasītā summa, bet gan kaitējuma raksturs, tā nodarīšanas apstākļi un citi būtiski apstākļi, kam ir nozīme atlīdzības noteikšanā (skat. Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 5. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-209/2011).

Tiesa ņem vērā, ka Latvijā nav vienotas tiesu prakses par morālā kaitējuma atlīdzības apmēra noteikšanas metodiku. Tomēr Augstākā tiesas Senāts vairākās lietās ir paskaidrojis, ka tiesām, nosakot atlīdzību par morālo kaitējumu pēc tiesas ieskata, ir jācenšas rast kritērijus, kas pamatotu piešķirto atlīdzības apmēru. Šajā ziņā tiesas var ņemt vērā līdzīgas tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos paredzētos kritērijus un atlīdzības apmēra noteikšanas metodikas, jo kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas valstīs tiesas ieskatu pamatojošajiem argumentiem, kam ir saistība ar likumdevēja gribu par tiesisko jābūtību līdzīgās tiesiskās attiecībās, ir autoritatīvs spēks. To ievērojot, Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka apelācijas instances tiesa, nosacīdama atlīdzību pēc tiesas ieskata, kā to nosaka Civillikuma 5. pants, pamatoti kā kritēriju izmantojusi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kurā ir ietverts regulējums par kārtību, kādā nosakāms atlīdzinājums par personisko un morālo kaitējumu (skat. Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 29. maija spriedumu lietā Nr. SKC-651/2012, 2011. gada 28. septembra spriedumu lietā Nr. SKC-258/2011 un 2009. gada 16. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-579/2009).

Atbilstoši minētā likuma 14.panta trešajai daļai, morālā kaitējuma atlīdzinājumu nosaka apmērā līdz 4268,62 euro. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, atlīdzinājumu var noteikt apmērā līdz 7114,36 euro, bet, ja nodarīts kaitējums dzīvībai vai sevišķi smags kaitējums veselībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs var būt līdz 28 457,44 euro.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājam nodarītais morālais kaitējums vai sevišķi smags kaitējums veselībai, vai kaitējums dzīvībai, turklāt viņš atzīst par aizdomās turamo mazāk smaga nozieguma izdarīšanā.

Salīdzināmos apstākļos atlīdzinājumam jābūt līdzīgam. Kā kritēriji atlīdzības apmēra noteikšanai ir vērā ņemami arī tiesas spriedumi citās lietās, kas veido vienveidīgu tiesu praksi (skat. Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās. Tiesu prakses apkopojums. Rīga, 2014.gads, 106.1p.) Tādējādi kā papildus kritēriju morālā kaitējuma kompensācijas apmēra noteikšanai Civillietu tiesas kolēģija izvērtē tiesu praksi līdzīgās situācijās.

Tā piemēram, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 3.oktobra spriedumu civillietā Nr.C27155711 no Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijas personā par labu prasītājam piedzīta morālā kaitējuma kompensācija LVL 1000 apmērā sakarā ar pret prasītāju nepamatoti ierosinātu kriminālprocesu, kurā piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi un pēc trim gadiem pieņemts attaisnojošs spriedums.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 10.decembra spriedumu civillietā Nr.C27211710 no Latvijas Republikas Tieslietu Ministrijas personā par labu prasītājai piedzīta morālā kaitējuma kompensācija EUR 9000 apmērā sakarā ar pret prasītāju nepamatoti ierosinātu kriminālprocesu, kurā piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi un pēc trim gadiem pieņemts attaisnojošs spriedums. Prasītājai izvirzītā apsūdzība plaši atspoguļota masu medijos, viņai liegtas darba iespējas, jo noteikts aizliegums nodarboties ar žurnālistiku, tiesvedība ilgusi 3,5 gadus.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 9.februāra spriedumu civillietā Nr.C27134514 par labu prasītājam no atbildētāja piedzīta morālā kaitējuma atlīdzība EUR 800 apmērā sakarā ar nepamatotu privāto apsūdzību. Prasītājs atradies apsūdzētā statusā 4 gadus un 8 mēnešus.

Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2013.gada 17.septembra spriedumu no Latvijas Republikas par labu prasītājiem piedzīta morālā kaitējuma kompensācija LVL 4500 apmērā katram sakarā ar pret prasītājiem nepamatoti ierosinātu kriminālprocesu, kurā piemēroti ar brīvības atņemšanu saistīti drošības līdzekļi, kā arī mantas arests. Pēc pusotra gada pirmstiesas kriminālprocess izbeigts, jo prasītāju apsūdzība pēc attiecīgām Krimināllikuma normām nav pierādīta.

Neapšaubāmi, ka iepriekš norādītie tiesu prakses piemēri nav tieši piemērojami izskatāmajā lietā, taču Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka tie pietiekami skaidri pauž tiesu praksi jautājumā par aizskarto nemantisko labumu nozīmīgumu un palīdz rast izpratni par kritērijiem, kuri izmantojami, nosakot atbilstīgu (taisnīgu) atlīdzinājumu.

Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējot minēto tiesu praksi, lietas materiālos esošos pierādījumus kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, par pamatotu un samērīgu prasītāja tiesību aizskārumam atzīst kompensācijas par morālā kaitējumu piedziņu EUR 3 000 apmērā, kas apelācijas instances ieskatā pietiekamā apmērā pilda kā samierināšanās, tā preventīvo funkciju.

Turklāt apelācijas instances tiesa atzīst, ka tiesību aizskārumu var kompensēt ne tikai naudā, kas atbilst arī paša prasītāja pieteikto prasījumu par pienākuma uzlikšanu atvainoties par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu.

Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā “Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās” (Rīga, 2014), Civillikuma 1635. pants neparedz vienīgi atlīdzinājumu naudā. Apmierinājuma došana var izpausties arī citādā veidā, piemēram, personiskas brīvības atdošanā (Civillikuma 2352. pants), godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanā, dokumenta apmaiņā (Civillikuma 2352.1 pants), autortiesību aizskāruma pārtraukšanā, rakstveida vai publiskas atvainošanas veida, sabojātās mantas izlabošanā, aizstāšanā ar citu.

Civillietu tiesas kolēģija par pamatotu un samērīgu prasītāja tiesību aizskārumam atzīst arī pienākuma uzlikšanu atbildētājam DP personīgi rakstveidā atvainoties prasītājam par viņam nodarīto morālo kaitējumu. Ņemot vērā kopš strīdus notikumiem pagājušo laika posmu un konstatētās mantiskās atlīdzības par morālā kaitējumu apmēru, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība daļā par pienākuma uzlikšanu atvainoties publiski ir noraidāma.

Tāpat' par nepamatotu Civillietu tiesas kolēģija atzīst prasību par nepatiesu ziņu atsaukšanu, ņemot vērā, ka presē atspoguļotās ziņas nav uzskatāmas par nepatiesām, jo atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, atspoguļo kriminālprocesa uzsākšanu un tā norisi.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus likuma 2.pantā noteikto FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību, bet saskaņā ar minētā likuma 5.pantā noteikto FKTK darbības mērķis, citu starpā, ir veicināt finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti.

Jautājumā par Finanšu kapitāla tirgus komisijas civiltiesisko atbildību par prasītājam prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, atzīstams, ka, nosūtot DP 2008.gada 2.oktobra vēstuli „Par publikāciju laikrakstā „Ventas Balss”” (lietas lapaNr.98), kurā FTKT informējusi DP, ka 2008.gada 2.oktobrī laikrakstā „Ventas Balss” publicēta diskusija par „finanšu krīzi valstī”, kas satur aicinājumu izņemt finanšu līdzekļus no Latvijas bankām, tādējādi radot apdraudējumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitātei, un lūgusi DP izvērtēt, vai minētajās darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un iesaistītās personas nav saucamas pie kriminālatbildības, konkrētā atbildētāja rīkojusies savas kompetences ietvaros un aicinājusi par kriminālprocesa norisi atbildīgu personu izvērtēt konkrētu gadījumu. Tā nav ierosinājusi vai lūgusi DP uzsākt kriminālprocesu tieši pret prasītāju.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa secina, ka atbildētāja FKTK prettiesiska rīcība prasītājam radītajā morālajā kaitējumā nav konstatējama, tādējādi prasība šajā daļā noraidāma.

Ievērojot minēto, atzīstams, ka pirmās instances tiesa nepareizi attiecinājusi likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 5. un 7.pantu uz lietā konstatētajiem apstākļiem, kas nepamatoti novedis pie prasības noraidīšanas. Apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi guvuši daļēju apstiprinājumu, kas kalpo par pamatu prasību apmierināt daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 4l.panta pirmo daļu,pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Kā redzams no lietas materiāliem, prasītājs Dmitrijs Smirnovs pie prasības celšanas samaksājis valsts nodevu kopā LVL 840 (lietas lapas Nr.9;14), tāpat arī pie apelācijas sūdzības iesniegšanas valsts nodevas samaksa veikta LVL 840 apmērā (lietas lapa Nr.136), tādējādi kopā valsts nodeva samaksāta LVL 1680 apmērā (840+840).

Prasība tiek apmierināta par kopējo summu EUR 3000 (LVL 2108,41), tas ir, 4,2% apmērā no prasības summas LVL 50 000. Tiesa atzīst, ka par labu prasītājai piedzenamās valsts nodevas par prasības pieteikumu proporcionāli prasības apmierinātajai daļai sastāda LVL 70,56, kas ir 4,2% no LVL 1680, un atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam sastāda EUR 100,40. Tāpat no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami viņa samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Ņemot vērā, ka prasība celta pret Latvijas Republiku, atlikušos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus lietā uzņemas valsts.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji. Lai gan lietas materiālos atrodas zvērināta advokāta Jāņa Davidoviča 2010.gada 14.septembra rēķins par apmaksas summu LVL 250,00 (lietas lapa Nr.ll), prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka šo rēķinu ir apmaksājis, tādējādi ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņai no atbildētāja par labu prasītājam nav pamata.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Dmitrija Smirnova prasību pret Latvijas Republiku Drošības policijas personā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, pienākumu atvainoties un atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas apmierināt daļēji.

Piedzīt no Latvijas Republikas Drošības policijas personā par labu Dmitrijam Smirnovam, personas kods 020776-           , morālā kaitējuma atlīdzību EUR 3000,00 (trīs tūkstoši euro un 00 centi), izmaksājot šo summu no valsts budžetā speciāli paredzētajiem līdzekļiem.

Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai Drošības policijas personā rakstveidā atvainoties Dmitrijam Smirnovam, personas kods 020776-    , par viņam nodarīto morālo kaitējumu.

Piedzīt no Latvijas Republikas Drošības policijas personā par labu Dmitrijam Smirnovam, personas kods 020776- valsts nodevu EUR 100,40 (viens simts euro un 40 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,11 (septiņi euro un 11 centi), kopā EUR 107,51 (viens simts septiņi euro un 51 cents), izmaksājot to no valsts budžetā speciāli šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

Dmitrija Smirnova prasību daļā par- morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu EUR 68 143,59 (sešdesmit astoņi tūkstoši viens simts četrdesmit trīs euro un 59 centi) apmērā, daļā par pienākuma uzlikšanu atvainoties publiski un atsaukt ziņas, kas aizskar godu un cieņu, kā arī daļā pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju noraidīt.

Noteikt Latvijas Republikai Drošības policijas personā termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 15.aprīlī.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...