Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm ilgu laiku it kā neeksistēja, it kā tomēr eksistēja: Drošības policija, kurai viņš iepriekš palīdzējis Latvijas ķīlnieku glābšanā, viņu oficiāli uzskatīja par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, nesekmīgi mēģināja viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē. Taču nu ar nepārsūdzamu tiesas spriedumu atzīts – Aslans Iznaurovs ir reāli eksistējoša persona ar reālu statusu Latvijas Republikā.

Pirms nepilniem četriem gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati. Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā oficiāli ir patvēruma meklētāja statusā.

Kā pēcāk apliecināja Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija izrādījās tā "kompetentā iestāde", pēc kuras neapstrīdama "lūguma" Iznaurovs bija "izdzēsts": uz personu, kura tai 90. gados palīdzējusi Latvijas ķīlnieku glābšanā Ingušijā, Drošības policija bija "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskatīja viņu par vienkārši neeksistējošu.

"Drošības policijā tika saņemts Jūsu kā ... pārstāvja iesniegums par informācijas sniegšanu attiecībā uz 07.06.2013.gada iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Iepazīstoties ar iesniegumu tika konstatēts, ka pastāv Iesnieguma likuma 7.panta 1.daļas 1.punktā minētie apstākļi - iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs, proti, minētā persona ir vērsusies ar iesniegumu, izmantojot Aslana ... gadā, identitāti, kas pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ir pamatoti dzēsta no Vienotās migrācijas informācijas sistēmas iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā ... gadā.

Ņemot vērā augstāk minēto, Drošības policija atstāja šo iesniegumu bez izskatīšanas," bija teikts Pietiek rīcībā esošā Drošības policijas vēstulē, ar ko faktiski tika norādīts - tā kā persona no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsta, no šīs valsts drošības iestādes viedokļa tā neeksistē.

Tiesa, Iznaurova "izdzēšana" un līdz ar to tai sekojošā "neeksistēšana" nebija traucējusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai atzīt Iznaurovu par aizdomās turēto saistībā ar to, ka viņš kopš "izdzēšanas" Latvijā ir uzturējies "bez pienācīgā personas apliecinoša dokumenta" un līdz ar to vainojams "identitātes slēpšanā".

"Neeksistējošais" - no Drošības policijas redzes viedokļa - Iznaurovs tika atzīts par aizdomās pēc Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu".

Īpatni un zīmīgi bija tas, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai ikdienā nav nekāda sakara ar šādiem "trešās šķiras" noziegumiem, - šī ir tā sauktā "slepkavību nodaļa", kuras kompetencē  ir izmeklēt slepkavības, smagus miesas bojājumus, draudus izdarīt slepkavību, kā arī citus noziegumus, kas saistīti ar šiem noziegumiem.

"VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1.birojs izmeklē noziegumus, kas vērsti pret personu veselību, tostarp šis birojs izmeklē slepkavības, noziegumus, kas saistīti ar narkotisko vielu apriti, noziegumus, kas vērsti pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību, kā arī veic personu meklēšanu un izmeklē citus ar iepriekš minētajiem noziegumiem saistītus noziegumus," skaidroja Valsts policijas pārstāvis.

Taču nu – šā gada 7. decembrī ar nepārsūdzamu administratīvās rajona tiesas spriedumu Aslanam Iznaurovam Latvijas Republikā ir noteikts oficiāls - t.s. alternatīvais statuss, kādu Latvijā patvēruma meklētājiem piešķir, ja cilvēku apdraud karš, nāvessods, spīdzināšana, necienīga izturēšanās. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu:

„SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā, 2016.gada 7.decembrī

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

piedaloties pieteicējam Aslanam Iznaurovam (Aslan Iznaurov), pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Davidovičam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas pārstāvim Mārcim Kolbergam,

slēgtā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Aslana Iznaurova pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē 2015.gada 1.jūlijā saņemts pieteicēja Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievija) pilsoņa Aslana Iznaurova iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā (turpmāk - Latvija). Pieteicējs lūdz patvērumu, jo Krievijā viņa dzīvībai un veselībai draud briesmas no Krievijas varas pārstāvju puses.

2015.gada 31.augustā un 1.septembrī notikušajās pārrunās (lietas 82.-87.lapa) pieteicējs norādīja, ka 1990.gadā ieradies Latvijā un apmeties šeit uz pastāvīgu dzīvi. 1997.gadā pieteicējs ticis iepazīstināts ar Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, ka arī ar vairākiem citiem Drošības policijas darbiniekiem. Viņš sācis sadarboties ar Drošības policiju, palīdzot vākt informāciju par Krievijas kriminālajiem grupējumiem, kas tajā laikā ar Krievijas specdienestu palīdzību centās ienākt Baltijas valstīs, lai destabilizētu situāciju, organizētu provokācijas un pārņemtu biznesus. Lai pieteicējs varētu ievākt informāciju, viņam tika izveidota kriminālas autoritātes reputācija.

Pieteicējs ar Drošības policiju sadarbojās no 1997.gada līdz 2012.gadam. Šajā laikā pieteicējs ieguva informāciju par Krievijas militāro personu vardarbību pret cilvēkiem, kā arī 1998.gada pavasarī kopā ar vēl divām personām devās uz Čečeniju un Ingušiju, lai ievāktu informāciju par diviem ķīlniekiem no Latvijas. Ķīlnieki tika atbrīvoti un nogādāti Latvijā, bet saskaņā ar Krievijas likumiem nesankcionēta piedalīšanās ķīlnieku atbrīvošanas operācijā ir uzskatāma par noziegumu. 1999.gadā, kad pieteicējs bija ieradies Čečenijas Republikā (turpmāk - Čečenija), lai vāktu informāciju, uz viņu tika šauts. Pieteicējs tika ievainots rokā, un viņam nedēļu nācās pavadīt slimnīcā. Pieteicējs uzskata, ka viņu gribēja nogalināt sadarbības ar Latvijas drošības dienestiem dēļ.

2007. vai 2008.gadā pieteicējs saņēma pirmos draudus no R.Kadirova (Čečenijas prezidents) specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā. Tā kā cita iemesla izsaukšanai nebija, pieteicējs uzskata, ka tas darīts ar mērķi viņu aizturēt un nogalināt.

2010. gadā, kad pieteicējs atgriezās Čečenijā uz mātes bērēm, viņš uzzināja, ka viņu meklē Krievijas militārpersonas. Pieteicējs uzskata, ka tas ir saistīts ar viņa dalību ķīlnieku glābšanas operācijā, informācijas vākšanu un atbalsta sniegšanu Ičkērijas specdienestu vadītājam Hamzadam, piegādājot speciālo militāro tehniku. 2010.gada jūlijā Krievijas militārpersonas ieradās pieteicēja tēva mājā Čečenijā, lai noskaidrotu informāciju par pieteicēju, rudenī mājas logi tika apmētāti ar akmeņiem. Pieteicēja tēva mājā pieteicēju meklēja arī Čečenijas militārpersonas. Tās piekāva pieteicēja māsas vīru, draudēja pieteicēja tēvam un māsai, šantažēja, sakot, ka viņus aizvedīs, lai panāktu pieteicēja atbraukšanu, jo pieteicējs esot viņiem parādā. Pieteicējs uzskata, ka tika runāts par naudu, kuru sākotnēji apsolīja par Latvijas ķīlniekiem.

2011. vai 2012.gadā pieteicēja māsas vīram Groznijā atņēma dzīvokli, jo pieteicējs esot parādā par Latvijas ķīlnieku atbrīvošanu. Šajā laikā Rīgā pieteicēju meklēja divi nepazīstami vīrieši. Pieteicēju periodiski arī caur viņa tēvu un paziņām mēģina sameklēt nepazīstamas personas.

2015.gadā pieteicējam telefoniski draudēja nepazīstams vīrietis, sakot, ka pieteicēju drīz izraidīs uz Krieviju, ka viņš tiks atrasts un nogalināts. Par pieteicēju un viņa atrašanās vietu iztaujātas arī divas pieteicēja tēva kaimiņienes Čečenijā.

Ja pieteicējs atgrieztos Krievijā, viņu vispirms varētu izmantot kā informatoru, bet pēc tam nogalināt.

1997.gada beigās vai 1998.gada sākumā pieteicējs no Drošības policijas saņēma nepilsoņa pasi, kas pēc tam divreiz tika mainīta. 2012.gadā pieteicējs izslēgts no Iedzīvotāju reģistra.

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) Patvēruma lietu nodaļas 2016.gada 13.jūnija lēmumu Nr.24/BD-1547/133 (turpmāk - Lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumus un pierādījumus attiecībā uz patvēruma pieprasīšanas iemesliem, pieteicējs arī nav sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju. Uz pretrunām norāda tas, ka pieteicējs sākotnējā aptaujas anketā atteicies minēt faktus par ģimeni un citiem radiniekiem, tomēr pārrunās minējis radiniekus, kas bijuši cieši saistīti ar notikumiem, kas norisinājušies ar pieteicēju 2010.gadā, atšķiras informācija par personu, kas pieteicējam izsniegusi nepilsoņa pasi. Pieteicējs norādīja, ka 1999.gadā devies uz Aldi ciematu, lai ievāktu informāciju par masu slepkavībām, tomēr minētās slepkavības ir notikušas 2000.gada februārī. Pieteicējs norādījis, ka 1999.gadā Čečenijā tika sašauts, tāpēc nedēļu pavadījis slimnīcā, tomēr šīs nedēļas laikā viņam nekāds apdraudējums netika radīts. Pieteicējs patvērumu lūdzis tikai tad, kad tika aizturēts par uzturēšanos Latvijā bez personu apliecinošiem dokumentiem, pieteicējam bija iespēja iesniegt patvēruma lūgumu kopš 1998.gada, līdz ar to ir pamats apšaubīt pieteicēja sniegtos paskaidrojumus par patvēruma pieprasīšanas iemesliem.

[2.2] Pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka viņš būtu saskāries ar vajāšanu viņa rases, reliģijas, piederības kādai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ. Pieteicēja minētās problēmas nav vērtējamas kā vajāšanas darbības ne to rakstura, ne biežuma dēļ.

[2.3] Pieteicējam Krievijā un Čečenijā nedraud nāvessods vai tā izpilde, pret pieteicēju arī nav uzsākta tiesvedība, kā rezultātā viņam draudētu spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai sodīšana. Nav pamata uzskatīt, ka tāda varētu uzsākta.

[2.4] Kritiski vērtējama pieteicēja sniegtā informācija, ka viņš Čečenijā tiek meklēts par vairāk nekā 15 gadus veciem notikumiem. Pieteicējs 2010.gadā ir apmeklējis Čečeniju, arī viņa radinieki turpina tur dzīvot. Tādējādi 2011. - 2012.gada notikumi, uz kuriem pieteicējs norādījis, iespējams, ir saistīti ar viņa radinieku personīgo rīcību.

[2.5] Pieteicējs ir vērsies Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar pases izsniegšanu uz viņa vārda, tomēr tas nav izraisījis Krievijas kompetento iestāžu interesi, piemēram, izsludinot pieteicēju starptautiskajā meklēšanā.

[2.6] Čečenijas vispārējā drošības situācija tiek vērtēta kā droša, lai gan pastāv draudi pret atsevišķām personu grupām, kas pretojas pastāvošajai iekārtai.

Krievijā šobrīd nenotiek plaši izplatīta vardarbība vai iekšējs bruņots konflikts, kas varētu radīt smagus un individuālus draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam atgriežoties Krievijā, varētu draudēt smags kaitējums Patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē. Nepastāv arī tādi apstākļi, kādēļ pieteicējs nevarētu pārcelties uz dzīvi citā Krievijas reģionā, ja viņam šāda vēlme rastos.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2016.gada 22.jūlijā vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tajā norādīti pārrunās ar Pārvaldi izklāstītie apstākļi, kā arī turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicējs jau sākotnēji ir norādījis, ka ir bezvalstnieks, nevis Krievijas pilsonis. Krievijas Federācijas Čečenijas Republikas atbildīgās institūcijas 2015.gada 17.jūnija vēstulē nav apstiprinājušas, ka pieteicējs ir Krievijas pilsonis. Pievienotajā viltotajā Krievijas Federācijas pases formā Nr.l nav pieteicēja paraksta un nav atbildīgās personas par pases izsniegšanu apliecinājuma. Šāda pase nekad nevarēja tikt izdota, jo tās izdošanas laikā pieteicējs nav atradies Krievijā. 2016.gada 31.maijā pieteicējs iesniedza dokumentus par pases pārbaudi par pases viltojumu un tās nepiederību pieteicējam, par ko ir uzsākts kriminālprocess. Pārvalde pieteicēju nepamatoti nosaukusi par Krievijas pilsoni, viņš ir bezvalstnieks, kurš pēdējos 26 gadus dzīvo Latvijā.

[3.2] Pieteicēja atgriešana Krievijai ir ne tikai drauds pieteicēja dzīvībai, bet var arī izraisīt slepenas informācijas par Drošības policiju un tās sadarbības partneru organizācijām, noplūdi, jo spīdzināšanas gadījumā pieteicējs atklās savā rīcībā esošo informāciju. Par attiecīgo jautājumu Pārvalde nav noskaidrojusi Drošības policijas viedokli. Turklāt saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 31. pantu valstij pret pieteicēju ir noteikti pienākumi.

[3.3] Pārvalde sniegto informāciju nav izvērtējusi atbilstoši Patvēruma likuma 42.pantā noteiktajam, jo pieteicēja izdošanas gadījumā, viņš noteikti fiziski tiks iznīcināts. Pārvalde arī nav pienācīgi izvērtējusi, vai pieteicējam būtu piešķirams alternatīvais statuss. Lai gan Pārvalde lēmumā ir norādījusi, ka Čečenijā pastāv draudi pret atsevišķām personu grupām, kas pretojas pastāvošajai iekārtai, tā vienlaikus ir secinājusi, ka pieteicēja lietas apstākļi neatbilst Patvēruma likuma 41.panta 2.punktā norādītajiem.

[4] 2016.gada 29.augustā tiesā saņemti Pārvaldes paskaidrojumi, kuros Pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojumā norādīts turpmākais.

[4.1] Pārvaldei nav pamata apšaubīt Krievijas izsniegtās pases fonnas autentiskumu. Minētais dokuments satur visu nepieciešamo informāciju pases izsniegšanai. Arī gadījumā, ja pase faktiski izsniegta citai personai, kura ir norādījusi pieteicēja datus, secināms, ka pieteicējs ir tiesīgs saņemt Krievijas pilsoņa pasi. Ņemot vērā, ka pieteicējam Latvijas Republikā nav noteikta statusa, viņš uzskatāms par citas valsts valstspiederīgo.

[4.2] Krievija nav lūgusi izdot pieteicēju, un personas izdošanas jautājums nav vērtējams patvēruma lietas ietvaros. Pārvalde ir noskaidrojusi Drošības policijas viedokli un tā nav norādījusi, ka pieteicējam būtu piešķirams bēgļa vai alternatīvais statuss, arī Operatīvās darbības likums neparedz bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai.

[5] 2016.gada 14.septembrī pieteicējs tiesā iesniedza pieteikuma papildinājumus, kurā, papildus jau pieteikumā norādītajam, ietverti šādi argumenti.

[5.1] Pārvalde nav pārbaudījusi saņemtās Krievijas izsniegtās pases fonnas Nr.l autentiskumu. Patiesībai neatbilst Pārvaldes apgalvojums, ka minētais dokuments satur visu nepieciešamo informāciju pases izsniegšanai. Ir skaidri redzams, ka tur nav pieteicēja paraksta un nav personas, kas to apliecina, paraksta, kas ir obligāti nepieciešams.

Pārvalde nav vērtējusi no Krievijas saņemtos un iesniegtos dokumentus.

[5.2] Pieteicēja atgriešanās Krievijā radītu draudus ne tika viņam, bet arī Drošības policijas darbiniekiem. Pieteicēja vajāšanas cēlonis ir sadarbība ar Latvijas drošības iestādēm, darbojoties to uzdevumā Krievijā, un viņa politiskie uzskati.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto lūgumu. Papildus norādīja, ka ir draudi atgriezties Krievijā arī tādēļ, ka ir darbojies Ičkērijas Republikas (turpmāk - Ičkērija) interesēs. Pārvaldei šī informācija netika norādīta, jo pieteicējs nebija tiesīgs par to runāt, kā arī tāpēc, ka uzskatīja, ka Pārvaldē viņa lieta jau ir izlemta.

Pārvaldes pārstāvis pieteikumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt, vienlaikus norādot, ka jautājums, kurā valstī pieteicējs tiktu atgriezts, tiks atrisināts ar citu lēmumu.

Tiesas sēdē nopratināti liecinieki Andris Strautmanis un Rubati Mitsaeva.

Andris Strautmanis liecināja, ka pieteicējs sadarbojies ar Drošības policiju gan sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, gan iekšēju un ārēju apdraudējumu novēršanā un analīzē, kā arī palīdzībā sabiedrotajām valstīm. Liecinieks arī apstiprināja, ka Drošības policijas uzdevumā Pārvalde pieteicējam izsniedza pasi, lai pieteicējs varētu doties uz citām valstīm, un pieteicēja dalību Latvijas ķīlnieku atbrīvošanā, kā arī informācijas vākšanā. Liecinieks uzskata, ka Krievijā, Čečenijā pieteicējam apdraudējums pastāv arī šobrīd, it īpaši ņemot vērā Čečenijas valdības patvaļu.

Rubati Mitsaeva liecināja, ka pieteicēju pazīst jau kopš 1989.gada, pieteicējs dažādos veidos ir palīdzējis Ičkērijas valdībai, tostarp, arhīva izvešanai no Čečenijas un glabāšanai. Lieciniece arī norādīja, ka pieteicējam ir Ičkērijas pase, kas šobrīd netiek atzīta, taču viņam nav Krievijas pases, jo viņš to nav saņēmis, un tas ir principiāls jautājums, jo čečeni joprojām dzīvo pēc Ičkērijas konstitūcijas. Savukārt Krievijas Federācijas pases uz citu personu vārda reizēm tiek izņemtas, lai saņemtu maksājumus, ko veic Krievija. Lieciniece norādīja, ka pieteicēja dzīvība tiktu apdraudēts ne tikai Čečenijā, bet jebkurā Krievijas daļā, ņemot vērā viņa rīcībā esošo informāciju saistībā ar Ičkērijas republikas arhīviem un citām slepenām ziņām.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[8] Izskatāmajā lietā pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīva akta izdošanai.

[9] Patvēruma likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi.

[10] Saskaņā ar Pārvaldes rīcībā esošo informāciju pieteicējs ir trešās valsts - Krievijas pilsonis, savukārt pats pieteicējs šo faktu noliedz. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, lūdzot labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, atrodas Latvijā, bet viņam nav ne Latvijas pilsoņa, ne nepilsoņa statuss, līdz ar to tiesas ieskatā ir secināms, ka pieteicējs atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir.

Tiesa nekonstatē, ka uz pieteicēju būtu attiecināms kāds no Patvēruma likuma 45.panta nosacījumiem, uz tādiem nav norādījusi arī Pārvalde, līdz ar to šo apstākļu padziļināta izpēte nav nepieciešama.

[11] Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 38.pantā. Minētā likuma pants nosaka, ka par vajāšanu atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

[12] Tiesa no lietā esošajiem materiāliem konstatē, ka sākotnēji pieteicējs nav norādījis uz vajāšanu sakarā ar pieteicēja rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem. Pieteicējs ir norādījis, ka ticis sašauts, saņēmis draudus no Čečenijas specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā, viņu meklējušas Krievijas militārpersonas, pieteicēja tēva māja apmētāta ar akmeņiem, piekauts pieteicēja māsas vīrs, pieteicēja māsas vīram atņemts dzīvoklis, pieteicējam telefoniski draudēts. Tomēr attiecīgos notikumus pieteicējs galvenokārt saistīja ar viņa dalību 1998.gada ķīlnieku atbrīvošanas operācijā.

Tiesa secina, ka pieteicēja iespējamai vajāšanai saistībā ar viņa dalību ķīlnieku atbrīvošanas operācijā visticamāk ir krimināli motīvi, kas saistīti ar attiecīgo personu vēlmi saņemt naudu, kas tika apsolīta kā izpirkuma maksa. Tādējādi iespējamā vajāšana nav saistīta ar pieteicēja rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai pieteicēja politiskajiem uzskatiem.

Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka Krievijā tiktu apdraudēts arī tādēļ, ka ir aktīvi darbojies Ičkērijas interesēs. Ņemot vērā, ka uz šo apstākli pieteicējs Pārvaldei nenorādīja, kā arī liecinieces Rubati Mitsaevas liecināto, ka pieteicēja darbība Ičkērijas interesēs bijusi slepena, bet citām personām šis fakts varēja tapt zināms pirms neilga laika, kad to izpaudusi kāda persona, kura sākotnēji arī darbojusies Ičkērijas interesēs, tad tiesa konstatē, ka iespējamā vajāšana, kas saskaņā ar pieteicēja teikto norisinās jau no 1999.gada, kad viņš tika sašauts, nevarēja būt saistīta ar pieteicēja iespējamo darbību Ičkērijas interesēs.

Vienlaikus tiesa norāda, ka, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām. 1951.gada 28.jūlija Konvencijas par bēgļa statusu pirmā panta ,,A” daļā ir norādīts, ka bailēm ir jābūt labi pamatotām. Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm ir jābūt arī objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav jābūt izslēgtām visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana notiks. Kā pierādīšanas standarts šajās lietās nav izmantojams arī iespējamību pārsvars. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir pamatotas, ja šādām bailēm ir saprātīgs iemesls, ja pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta. Patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas var tikt uzskatītas par pamatotām, ja, saprātīgi izvērtējot, var noteikt, ka personas uzturēšanās izcelsmes valstī ir kļuvusi nepanesama (sk.UN High Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December 2004, httv://www. unhcr. ors/reiworld/docid/4551c03 74. html).

Ņemot vērā, ka kopš 1990.gada pieteicējs uzturas Latvijā, tiesai arī nav iespējams konstatēt, ka pieteicēja uzturēšanās Krievijā ir kļuvusi nepanesama iespējamās vajāšanas dēļ. Lai gan pieteicējs ir norādījis uz dažādiem notikumiem, kas, iespējams, norāda uz viņa vajāšanu, tomēr, ievērojot ilgo laika posmu, kurā tas noticis, tiesai rodas šaubas, vai visi minētie notikumi tiešām ir saistīti ar pieteicēju un atzīstami par vajāšanu. Piemēram, pieteicējs ir norādījis, ka viņu meklējušas Krievijas un Čečenijas militārpersonas, tomēr pats pieteicējs šīs personas nav redzējis, līdz ar, pat ja viņa meklēšana ir notikusi, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka attiecīgās personas tiešām ir pārstāvējušas valsts varu. Arī apstāklis, ka pieteicējam nosūtīta pavēste par ierašanos uz nopratināšanu tomēr uzreiz nenozīmē, ka tas darīts ar mērķi viņu nogalināt. Savukārt dzīvoklis pieteicēja māsas vīram varēja tikt atņemts arī paša pieteicēja māsas vīra darbības rezultātā.

Tā kā viens no obligātajiem kritērijiem bēgļa statusa piešķiršanai ir vajāšanas saistība ar personas rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņas politiskajiem uzskatiem, bet konkrētajā gadījumā šāds apstāklis nav konstatēts, tad pieteikums daļā par bēgļa statusu piešķiršanu ir noraidāms.

[13] Pieteicējs ir arī lūdzis piešķirt alternatīvo statusu, līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 40.panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 46.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Tiesa jau konstatēja, ka pieteicējs atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir. Tiesa arī secināja, ka pieteicējam nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmo daļu.

[14] Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka uz pieteicēju attiecināms kāds no Patvēruma likuma 46.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kas liedz iegūt alternatīvo statusu. Proti, nav pierādīts, ka pieteicējs būtu izdarījis starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci vai veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem. Pārvalde nav arī konstatējusi, ka pieteicējs radītu draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai pirms ierašanās Latvijas Republikā būtu izdarījis noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, līdz ar to uz pieteicēju nav attiecināms neviens no minētajiem kritērijiem.

[15] Lai personai varētu piešķirt alternatīvo statusu, jākonstatē, ka persona pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauta smagam kaitējumam. Saskaņā ar Patvēruma likuma 41. pantu smags kaitējums minētā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā iespējama izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda arī tas, vai ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Lai gan pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir Krievijas pilsonis, un Pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tas, uz kuru valsti pieteicējs tiks atgriezts, šobrīd netiek izlemts, tomēr tiesai nerodas šaubas, ka ir jāizvērtē, vai pieteicējs netiks pakļauts smagam kaitējumam tieši Krievijā.

[16] Kā izriet no pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, pieteicējs baidās, ka viņš Krievijā tiks pakļauti smagam kaitējumam - spīdzināšanai un nonāvēšanai, jo pieteicēja rīcībā ir gan informācija, kas iegūta sadarbojieties ar Drošības policiju, gan informācija par Ičkerijas arhīvu atrašanās vietu un cita ar Ičkerijas valsti saistīta informācija, kā arī vēl aizvien ir uzskatāms, ka pieteicējs kopš 1998.gada ir parādā naudu ķīlnieku nolaupītājiem, šobrīd šie cilvēki ir saistīti ar R.Kadirova režīmu Čečenijā, kas ir ļoti nežēlīgs.

[17] Pieteicējs nav norādījis, un arī tiesa nekonstatē, ka pieteicējam Krievijā būtu piespriests nāves sods, līdz ar to nāvessods vai tā izpilde pieteicējam nedraud. Turklāt Krievijā kopš 1996.gada maija ir izsludināts nāvessoda moratorijs uz nenoteiktu laiku (sk. htty://www. lezislcitionline. ors/tovics/countrv/7/tovic/l 1).

Tāpat tiesa nekonstatē, ka Krievijā norisinātos starptautisks vai iekšējs bruņots konflikts patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē, tomēr Apvienotās Karalistes Ārlietu un Sadraudzības lietu ministrijas mājaslapā ieteikts netuvoties Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežām, kā arī izvērtēt drošības apsvērumus tuvojoties Ukrainas Harkovas apgabala robežai Ukrainā notiekošā konflikta dēļ. Vienlaikus ieteikts nedoties uz Čečeniju, Ingušetiju un Dagestānu tur valdošo terorisma draudu dēļ (sk.https://www.zov.uk/foreign- travel-advice/russia).

Galvenokārt terorisma draudus Krievijā rada islāmistu grupējumi Ziemeļkaukāza reģionā. Dagestānas, Ingušetijas un Kabardīnas-Balkārijas republikās turpinās separātistu uzbrukumi republiku un federālajiem spēkiem, tomēr šādi uzbrukumi iespējami arī citur Ziemeļkaukāzā un Krievijā. Uzbrukumus pārsvarā veic separātisti, kas ir saistīti ar Kaukāza Emirātu jeb Imrat Kavkaz - organizāciju, kas cīnās pret Krievijas valdību, lai nodibinātu kalifatu (sk. httos://www. 20V. uk/foreign-travel-advice/nissia/terrorism).

[18] No pieteicēja sākotnējās aptaujas anketas konstatējams, ka pieteicējs dzimis Groznijā, Čečenijā. Čečenijā dzīvo arī pieteicēja tēvs un māsa ar ģimeni, savukārt pats pieteicējs jau kopš 1990.gada dzīvo Latvijā, viņam ir nepilngadīga meita. Izvērtējot lietas materiālus un ņemot vērā faktu, ka pieteicējam līdz 2012.gadam bija izsniegta nepilsoņa pase, tiesa piešķir ticamību pieteicēja paskaidrojumos norādītajam un liecinieka A.Strautmaņa liecinātajam (lietas 77.-79.un 160.lapa un tiesas sēdes audioprotokols), ka pieteicējs ir sadarbojies ar Drošības policiju, tostarp ir iespējama pieteicēja dalība ķīlnieku atbrīvošanā 1998.gadā. No minētajām liecībām izriet arī, ka pieteicējs vairākkārt, riskējot ar dzīvību, Čečenijā ir ieguvis informāciju par Krievijas un Čečenijas konflikta stratēģiju, kas nodota Latvijas un tālāk citu valstu drošības iestādēm.

Pieteicējs ir norādījis, ka ticis sašauts, saņēmis draudus no Čečenijas specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā (lietas 69.lapa), no kaimiņu un māsas paskaidrojumiem {lietas 96.-98.lapa) izriet, ka viņu meklējušas Krievijas militārpersonas, pieteicēja tēva māja apmētāta ar akmeņiem, piekauts pieteicēja māsas vīrs, pieteicēja māsas vīram atņemts dzīvoklis, pieteicējam telefoniski draudēts. Tiesa nevar pārbaudīt šo dokumentu autentiskumu, taču vērtē tos visu lietas apstākļu kopumā.

[19] Tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējam draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana.

Izpētot publiski pieejamo informāciju par situāciju Čečenijā, tiesa secina turpmāk minēto.

Čečenijā atrodas Krievijas sastāvā, un tās prezidents ir Ramzans Kadirovs. Vienlaikus ir cilvēku grupas, kas arī šobrīd iestājas par Čečenijas neatkarību no Krievijas.

Pieteicējs un, kā tas konstatējams arī no publiski pieejamajiem materiāliem (simt. http://www.wavnakh.eom/en2/2OO9/O5/rubati-mitsaeva-what-is-impennissible-about-our- demands-speech-at-european-parlament/ un http://www.wavnakh.com/en2/2014/03/rubati- mitsaeva-for-vour-and-our-freedom/ ), lieciniece R.Mitsaeva atbalsta ideju par Čečenu Ičkērijas Republiku, kas būtu neatkarīga no Krievijas. Kopš 2000.gada emigrācijā esošā starptautiski neatzītās Čečenu Ičkērijas Republikas valdība iestājas par 1991.gadā pasludinātās valsts neatkarības atjaunošanu. Emigrācijā esošā Čečenu Ičkērijas valdība, kuras īpašo uzdevumu pārstāve ir R.Mitsaeva, kas liecināja šajā lietā, un personas, kas to atbalsta, pārsvarā ir nošķiramas no personām, kas iestājas par Kaukāza Emirāta izveidi.

Čečenijā iedibinātais režīms uzskatāms par autoritāru, un, lai gan kopējā drošības situācija reģionā ir uzlabojusies, tā rezultātā federālie likumi un konstitūcija Čečenijā tiek ievērota tikai daļēji (skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www.refivorld.org/docid/559294054.html).

Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) Maskavā Dānijas Imigrācijas dienestam ir norādījis, ka, lai gan cilvēktiesību pārkāpumi Čečenijā var notikt, tas nenotiek tādos apmēros, lai radītu lielu skaitu patvēruma meklētāju (skat. Danish Immigration Service, Security and human rights in Chechnya and the situation of Chechens in the Russian Federation - residence registration, racism and false accusations, January 2015, 1/2015 ENG, pieejams: https ://www. nyidanmark. dk/nr/rdonlyres/662fd8ca-b89c-438c-b532-

591500571951/0/chechnyafactfindingreport26012015finalinklforside.pdf).

Tomēr, lai gan kopumā situācija Čečenijā ir uzskatāma par salīdzinoši drošu, noteikts personu loks ir pakļauts apdraudējumam. Starptautiskā krīzes grupa 2015.gada ziņojumā par Čečeniju ir norādījusi, ka gan šobrīd Čečenijā valdošā režīma politiskie pretinieki, gan intelektuāļi, gan žurnālisti, gan nevalstisko organizāciju vadītāji var būt pakļauti iebiedēšanai un vardarbībai (skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www, refworld. ors/docid/559294054.html). Ir informācija par gadījumiem, kad personas nolaupītas vai ilglaicīgi aizturētas un saskārušās ar fizisku vardarbību no tiesībsargājošo iestāžu puses pēc tam, kad publiski paudušas negatīvu viedokli par valsts varu vai, piemēram, izteikušas atbalstu idejai par neatkarīgu Čečeniju (skat. Human Rights Watch, Like Walking a Minefield" - Vicious Crackdown on Critics in Russia's Chechen Republic, 31 August 2016, pieejams: http://www.refworld.or2/docid/57c6c75b4.html).

Ir versijas par to, ka valsts varai nevēlamas personas var tikt nogalinātas arī tad, ja tās atrodas ārzemēs (skat. Murder of Chechen in Turkey Just Latest in Series of Apparent Russian Killings Abroad, pieejams: https://iamestown.or2/pro2ram/murder-of-chechen-in-turkev-iust- latest-in-series-of-apparent-russian-killin2s-abroad/#. Vyc U5oR96Uk ).

[20] R.Mitsaeva tiesas sēdē liecināja, ka pieteicējs ir bijis Ičkerijas republikas ģenerālā štāba arhīva, kurš ietver vēsturisku dokumentāciju par visu valsts pastāvēšanas laiku, glabātājs un palīdzējis to pārvest uz Vāciju. Krievijas specdienesti atrodas Čečenijā un visur. R.Kadirova cilvēki nav aizmirsuši pieteicēja veikumu, atbrīvojot ķīlniekus, kā rezultātā viņi nesaņēma prasītos miljonus. Tiesa ņem vērā liecinieces R.Mitsaevas liecībā norādīto, ka kāda no personām, kas darbojusies Čečenu Ičkērijas Republikas interesēs, ir kļuvusi lojāla R.Kadirova režīmam. Tādējādi visticamāk par pieteicēja darbību šobrīd ir informētas arī attiecīgās Čečenijas varas iestādes. Šo informāciju tiesa vērtē kopsakarā ar faktu, ka pieteicējs ir sadarbojies ar Drošības policiju, par ko informācija ir izskanējusi arī publiski (skat. http://www.pietiek.com/raksti/_izdzests bez oficiālā lēmuma, pēc kompetentas iestādes pieprasījuma ), līdz ar to var būt zināma arī trešajām personām. Lai gan minētā internēta vietne nav oficiālas informācijas avots, ņemot vērā lietas apstākļus kopumā, tiesa uzskata, ka arī šādā veidā paustās ziņas var negatīvi ietekmēt pieteicēja situāciju, ja viņš tiktu atgriezts Krievijā. Proti, apstāklis, ka pieteicējs atbalsta ideju par Čečenu Ičkērijas Republiku, ir darbojies tās interesēs, kā arī ir sadarbojies ar citas valsts (Latvijas) tiesībsargājošajām iestādēm (Drošības policiju) acīmredzami lielākā mērā nekā tas būtu sagaidāms no vidusmēra iedzīvotāja, tiesas ieskatā var kalpot par iemeslu, lai pieteicējs, atgriežoties Čečenijā, nonāktu to personu lokā, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas darbojas pret Čečenijā valdošo režīmu un tādējādi ir pakļautas apdraudējumam. Šis apdraudējums tostarp var izpausties kā iebiedēšana, nolaupīšana politisku motīvu dēļ un arī spīdzināšana. Lai gan šie draudi īpaši raksturīgi ir Ziemeļkaukāza reģionā, tomēr tie pastāv arī pārējā Krievijas teritorijā (skat. United States Department of State, 2015 Country Reports on Human Rights Practices - Russia, 13 April 2016 pieejams: http://www. rejworld. org/cgi-

bin/texis/vtx/rwmain ?'page -search &docid-5 716121al5 &sldp=0&que?y=judicial%2 0system &coi =R US&s earchin =title&sort=date).

Ņemot vērā, ka viens no iemesliem, kāpēc tiesa uzskata, ka pieteicējs Čečenijā tiktu pakļauts smagam kaitējumam, ir arī viņa sadarbība ar Drošības policiju (kopsakarā ar pārējo viņa darbību), tiesa negūst pārliecību, ka Krievija nodrošinātu pieteicēja aizsardzību arī gadījumā, ja viņš atrastos citā valsts daļā, nevis Čečenijā. Čečenijā pie varas esošā R.Kadirova realizētā politika nebūtu iespējama bez zināma Krievijas federālās varas atbalsta, uz ko dažādos kontekstos norāda arī publiski pieejamā informācija (piemēram, skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www. refworld. org/docid/559294054. html kā arī

https://ww7W.theguardian.com/world/2016/feb/23/chechen-leader-ramzan-kadvrov-threatens- whole-of-russia-opposition-warns). Turklāt, ņemot vērā pieteicēja saistību ar Drošības policiju, ir iespējams, ka pieteicējs nonāktu arī Krievijas tiesībsargājošo iestāžu redzes lokā. Attiecībā uz situāciju kopumā tiesa konstatē, ka pamest Čečeniju, lai dotos uz citiem Krievijas reģioniem, būtu saprātīgi mazāk nopietnu konfliktu gadījumā, savukārt tie čečeni, kuru konflikti ar varas iestādēm ir nopietni, parasti izvēlas Krieviju atstāt pavisam (skat. Danish Immigration Service, Security and human rights in Chechnya and the situation of Chechens in the Russian Federation - residence registration, racism and false accusations, January 2015, 1/2015 ENG, pieejams : h tips :/Avww. nyidanmark. dk/nr/rdonlyres/662fd8ca-b89c-438c-b532- 5915005 7195l/0/chechnyafactfindingreport26012015fmalinklforside.pdf). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam ne tikai Čečenijā, bet arī esot kādā citā Krievijas daļā.

[21] Tiesa atzīst, ka pieteicēja situācija nav tipiska bēgļa vai alternatīvā statusa piekrišanai gan tādēļ, ka pieteicējs uzturas Latvijā jau kopš 1990.gada, gan tādēļ, ka pieteicēja uzturēšanās Latvijā ir bijusi legalizēta neskaidrā procesā, 1998.gadā piešķirot viņam nepilsoņa pasi, kas vairākkārt mainīta, taču vēlāk konstatēts, ka nepilsoņa statuss viņam nav piešķirts. Proti, pieteicējs ir darbojies Drošības policijas (faktiski - Latvijas valsts) interesēs dažādos uzdevumos no 1997. līdz 2012.gadam, Drošības policija ir izsniegusi viņam nepilsoņa pasi ar sagrozītiem personas datiem. Sākotnēji pieteicējs ticis aizsargāts kā speciālais palīgs saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 31.pantu, taču 2012.gadā pieteicējs izslēgts no Iedzīvotāju reģistra pēc kompetentas iestādes pieprasījuma un 2015.gada 26.maijā uzsākta pieteicēja atpakaļnodošanas procedūra Krievijas Federācijai.

Lietā nav informācijas, kas liecinātu, ka pieteicējs rada draudus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai Latvijā.

Ņemot vērā minēto, iepriekš analizētos riskus, un piešķirot ticamību Drošības policijas bijušās amatpersonas liecībām, tiesa uzskata, ka šādā situācijā Latvijas valstij jāpiešķir pieteicējam starptautiska aizsardzība.

[22] Tā kā pieteicējs pēc atgriešanās Krievijā varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un nespēj pieņemt Krievijas aizsardzību, ir apmierināms viņa pieteikums daļā par alternatīvā statusa piešķiršanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un Patvēruma likuma 49.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Apmierināt Aslana Iznaurova (Aslan Iznaurov) pieteikumu par alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Noraidīt pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

Uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu Aslanam Iznaurovam (Aslan Iznaurov).

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.”

Novērtē šo rakstu:

48
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

21

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

12

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

FotoSākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju vai ka es censtos tās slēpt. Gluži otrādi, esmu diezgan krass savos uzskatos, no politkorekto glumiķu viedokļa pat margināls, un savu pozīciju mēdzu publiskot skaļi un neiecietīgi.
Lasīt visu...

12

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

FotoAtbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas. Mūs kā patērētājus interesē, lai tas nodrošinātu iespēju izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu un lai tirgus būtu pietiekami drošs – vienmēr būtu iespējams iegādāties gāzi sev vajadzīgajā apjomā.
Lasīt visu...

21

Kā mums nozog nacionālismu

FotoNacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem. Pat nav jābūt īpaši reflektējošam un ar dzīves filozofiskajiem jautājumiem aizņemtam cilvēkam, lai apzinātos sevi kā konkrētas tautas pārstāvi un kultūras nesēju.
Lasīt visu...

21

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

FotoDaudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies pie medijiem un sabiedrības ar brīdinājumu un aicinājumu mums palīdzēt.
Lasīt visu...

21

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

FotoRail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā, būs pēdējās simtgades lielākās pārmaiņas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tā ietvaros tiks likvidēts pilsētu sadalošais dzelzceļa uzbēruma valnis, pilsētas audumā integrētas degradētas un nepilnīgi izmantotas teritorijas, veidoti Rīgas vēsturiskā centra paplašinājumi Maskavas priekšpilsētas virzienā un radīta jauna, būtiska saikne ar Daugavas kreiso krastu.
Lasīt visu...

6

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

FotoJūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 
Lasīt visu...

21

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

FotoLatvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši svinēt. Šajā haosā zināmu kārtību bija nolēmis ieviest publicists un interneta personība Jurģis Liepnieks. Sāka viņš ar 16. martu un uzreiz, izlaižot šekspīrisko jautājumu, sniedza viennozīmīgu atbildi: nesvinēt!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....