Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nepilsonis, kurš 2013. gada sākumā nejauši uzzināja, ka ir bez oficiāla lēmuma vienkārši izdzēsts no LR Iedzīvotāju reģistra, pēc šīs izdzēšanas valsts iestādēm ilgu laiku it kā neeksistēja, it kā tomēr eksistēja: Drošības policija, kurai viņš iepriekš palīdzējis Latvijas ķīlnieku glābšanā, viņu oficiāli uzskatīja par vienkārši neeksistējošu, savukārt Valsts policija, ņemot vērā notikušo izdzēšanu, nesekmīgi mēģināja viņu apcietināt tāpēc, ka viņš gan ir "izdzēsts", bet reāli eksistē. Taču nu ar nepārsūdzamu tiesas spriedumu atzīts – Aslans Iznaurovs ir reāli eksistējoša persona ar reālu statusu Latvijas Republikā.

Pirms nepilniem četriem gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Taču, kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati. Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā oficiāli ir patvēruma meklētāja statusā.

Kā pēcāk apliecināja Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti, tieši Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija izrādījās tā "kompetentā iestāde", pēc kuras neapstrīdama "lūguma" Iznaurovs bija "izdzēsts": uz personu, kura tai 90. gados palīdzējusi Latvijas ķīlnieku glābšanā Ingušijā, Drošības policija bija "apvainojusies" tiktāl, ka oficiāli uzskatīja viņu par vienkārši neeksistējošu.

"Drošības policijā tika saņemts Jūsu kā ... pārstāvja iesniegums par informācijas sniegšanu attiecībā uz 07.06.2013.gada iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Iepazīstoties ar iesniegumu tika konstatēts, ka pastāv Iesnieguma likuma 7.panta 1.daļas 1.punktā minētie apstākļi - iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs, proti, minētā persona ir vērsusies ar iesniegumu, izmantojot Aslana ... gadā, identitāti, kas pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ir pamatoti dzēsta no Vienotās migrācijas informācijas sistēmas iedzīvotāju reģistra apakšsistēmā ... gadā.

Ņemot vērā augstāk minēto, Drošības policija atstāja šo iesniegumu bez izskatīšanas," bija teikts Pietiek rīcībā esošā Drošības policijas vēstulē, ar ko faktiski tika norādīts - tā kā persona no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsta, no šīs valsts drošības iestādes viedokļa tā neeksistē.

Tiesa, Iznaurova "izdzēšana" un līdz ar to tai sekojošā "neeksistēšana" nebija traucējusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai atzīt Iznaurovu par aizdomās turēto saistībā ar to, ka viņš kopš "izdzēšanas" Latvijā ir uzturējies "bez pienācīgā personas apliecinoša dokumenta" un līdz ar to vainojams "identitātes slēpšanā".

"Neeksistējošais" - no Drošības policijas redzes viedokļa - Iznaurovs tika atzīts par aizdomās pēc Krimināllikuma 281. panta 1. daļas - "par savas personas identitātes slēpšanu, uzturoties Latvijas Republikā bez pienācīga personību apliecinoša dokumenta vai izmantojot svešu vai viltotu personību apliecinošu dokumentu".

Īpatni un zīmīgi bija tas, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1. nodaļai ikdienā nav nekāda sakara ar šādiem "trešās šķiras" noziegumiem, - šī ir tā sauktā "slepkavību nodaļa", kuras kompetencē  ir izmeklēt slepkavības, smagus miesas bojājumus, draudus izdarīt slepkavību, kā arī citus noziegumus, kas saistīti ar šiem noziegumiem.

"VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1.birojs izmeklē noziegumus, kas vērsti pret personu veselību, tostarp šis birojs izmeklē slepkavības, noziegumus, kas saistīti ar narkotisko vielu apriti, noziegumus, kas vērsti pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību, kā arī veic personu meklēšanu un izmeklē citus ar iepriekš minētajiem noziegumiem saistītus noziegumus," skaidroja Valsts policijas pārstāvis.

Taču nu – šā gada 7. decembrī ar nepārsūdzamu administratīvās rajona tiesas spriedumu Aslanam Iznaurovam Latvijas Republikā ir noteikts oficiāls - t.s. alternatīvais statuss, kādu Latvijā patvēruma meklētājiem piešķir, ja cilvēku apdraud karš, nāvessods, spīdzināšana, necienīga izturēšanās. Pietiek šodien publicē pilnu tiesas spriedumu:

„SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā, 2016.gada 7.decembrī

Administratīva rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

piedaloties pieteicējam Aslanam Iznaurovam (Aslan Iznaurov), pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Davidovičam un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas pārstāvim Mārcim Kolbergam,

slēgtā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Aslana Iznaurova pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldē 2015.gada 1.jūlijā saņemts pieteicēja Krievijas Federācijas (turpmāk - Krievija) pilsoņa Aslana Iznaurova iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā (turpmāk - Latvija). Pieteicējs lūdz patvērumu, jo Krievijā viņa dzīvībai un veselībai draud briesmas no Krievijas varas pārstāvju puses.

2015.gada 31.augustā un 1.septembrī notikušajās pārrunās (lietas 82.-87.lapa) pieteicējs norādīja, ka 1990.gadā ieradies Latvijā un apmeties šeit uz pastāvīgu dzīvi. 1997.gadā pieteicējs ticis iepazīstināts ar Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, ka arī ar vairākiem citiem Drošības policijas darbiniekiem. Viņš sācis sadarboties ar Drošības policiju, palīdzot vākt informāciju par Krievijas kriminālajiem grupējumiem, kas tajā laikā ar Krievijas specdienestu palīdzību centās ienākt Baltijas valstīs, lai destabilizētu situāciju, organizētu provokācijas un pārņemtu biznesus. Lai pieteicējs varētu ievākt informāciju, viņam tika izveidota kriminālas autoritātes reputācija.

Pieteicējs ar Drošības policiju sadarbojās no 1997.gada līdz 2012.gadam. Šajā laikā pieteicējs ieguva informāciju par Krievijas militāro personu vardarbību pret cilvēkiem, kā arī 1998.gada pavasarī kopā ar vēl divām personām devās uz Čečeniju un Ingušiju, lai ievāktu informāciju par diviem ķīlniekiem no Latvijas. Ķīlnieki tika atbrīvoti un nogādāti Latvijā, bet saskaņā ar Krievijas likumiem nesankcionēta piedalīšanās ķīlnieku atbrīvošanas operācijā ir uzskatāma par noziegumu. 1999.gadā, kad pieteicējs bija ieradies Čečenijas Republikā (turpmāk - Čečenija), lai vāktu informāciju, uz viņu tika šauts. Pieteicējs tika ievainots rokā, un viņam nedēļu nācās pavadīt slimnīcā. Pieteicējs uzskata, ka viņu gribēja nogalināt sadarbības ar Latvijas drošības dienestiem dēļ.

2007. vai 2008.gadā pieteicējs saņēma pirmos draudus no R.Kadirova (Čečenijas prezidents) specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā. Tā kā cita iemesla izsaukšanai nebija, pieteicējs uzskata, ka tas darīts ar mērķi viņu aizturēt un nogalināt.

2010. gadā, kad pieteicējs atgriezās Čečenijā uz mātes bērēm, viņš uzzināja, ka viņu meklē Krievijas militārpersonas. Pieteicējs uzskata, ka tas ir saistīts ar viņa dalību ķīlnieku glābšanas operācijā, informācijas vākšanu un atbalsta sniegšanu Ičkērijas specdienestu vadītājam Hamzadam, piegādājot speciālo militāro tehniku. 2010.gada jūlijā Krievijas militārpersonas ieradās pieteicēja tēva mājā Čečenijā, lai noskaidrotu informāciju par pieteicēju, rudenī mājas logi tika apmētāti ar akmeņiem. Pieteicēja tēva mājā pieteicēju meklēja arī Čečenijas militārpersonas. Tās piekāva pieteicēja māsas vīru, draudēja pieteicēja tēvam un māsai, šantažēja, sakot, ka viņus aizvedīs, lai panāktu pieteicēja atbraukšanu, jo pieteicējs esot viņiem parādā. Pieteicējs uzskata, ka tika runāts par naudu, kuru sākotnēji apsolīja par Latvijas ķīlniekiem.

2011. vai 2012.gadā pieteicēja māsas vīram Groznijā atņēma dzīvokli, jo pieteicējs esot parādā par Latvijas ķīlnieku atbrīvošanu. Šajā laikā Rīgā pieteicēju meklēja divi nepazīstami vīrieši. Pieteicēju periodiski arī caur viņa tēvu un paziņām mēģina sameklēt nepazīstamas personas.

2015.gadā pieteicējam telefoniski draudēja nepazīstams vīrietis, sakot, ka pieteicēju drīz izraidīs uz Krieviju, ka viņš tiks atrasts un nogalināts. Par pieteicēju un viņa atrašanās vietu iztaujātas arī divas pieteicēja tēva kaimiņienes Čečenijā.

Ja pieteicējs atgrieztos Krievijā, viņu vispirms varētu izmantot kā informatoru, bet pēc tam nogalināt.

1997.gada beigās vai 1998.gada sākumā pieteicējs no Drošības policijas saņēma nepilsoņa pasi, kas pēc tam divreiz tika mainīta. 2012.gadā pieteicējs izslēgts no Iedzīvotāju reģistra.

[2] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) Patvēruma lietu nodaļas 2016.gada 13.jūnija lēmumu Nr.24/BD-1547/133 (turpmāk - Lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pārvaldes Patvēruma lietu nodaļa kritiski vērtē pieteicēja paskaidrojumus un pierādījumus attiecībā uz patvēruma pieprasīšanas iemesliem, pieteicējs arī nav sniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju. Uz pretrunām norāda tas, ka pieteicējs sākotnējā aptaujas anketā atteicies minēt faktus par ģimeni un citiem radiniekiem, tomēr pārrunās minējis radiniekus, kas bijuši cieši saistīti ar notikumiem, kas norisinājušies ar pieteicēju 2010.gadā, atšķiras informācija par personu, kas pieteicējam izsniegusi nepilsoņa pasi. Pieteicējs norādīja, ka 1999.gadā devies uz Aldi ciematu, lai ievāktu informāciju par masu slepkavībām, tomēr minētās slepkavības ir notikušas 2000.gada februārī. Pieteicējs norādījis, ka 1999.gadā Čečenijā tika sašauts, tāpēc nedēļu pavadījis slimnīcā, tomēr šīs nedēļas laikā viņam nekāds apdraudējums netika radīts. Pieteicējs patvērumu lūdzis tikai tad, kad tika aizturēts par uzturēšanos Latvijā bez personu apliecinošiem dokumentiem, pieteicējam bija iespēja iesniegt patvēruma lūgumu kopš 1998.gada, līdz ar to ir pamats apšaubīt pieteicēja sniegtos paskaidrojumus par patvēruma pieprasīšanas iemesliem.

[2.2] Pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka viņš būtu saskāries ar vajāšanu viņa rases, reliģijas, piederības kādai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ. Pieteicēja minētās problēmas nav vērtējamas kā vajāšanas darbības ne to rakstura, ne biežuma dēļ.

[2.3] Pieteicējam Krievijā un Čečenijā nedraud nāvessods vai tā izpilde, pret pieteicēju arī nav uzsākta tiesvedība, kā rezultātā viņam draudētu spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai sodīšana. Nav pamata uzskatīt, ka tāda varētu uzsākta.

[2.4] Kritiski vērtējama pieteicēja sniegtā informācija, ka viņš Čečenijā tiek meklēts par vairāk nekā 15 gadus veciem notikumiem. Pieteicējs 2010.gadā ir apmeklējis Čečeniju, arī viņa radinieki turpina tur dzīvot. Tādējādi 2011. - 2012.gada notikumi, uz kuriem pieteicējs norādījis, iespējams, ir saistīti ar viņa radinieku personīgo rīcību.

[2.5] Pieteicējs ir vērsies Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs saistībā ar pases izsniegšanu uz viņa vārda, tomēr tas nav izraisījis Krievijas kompetento iestāžu interesi, piemēram, izsludinot pieteicēju starptautiskajā meklēšanā.

[2.6] Čečenijas vispārējā drošības situācija tiek vērtēta kā droša, lai gan pastāv draudi pret atsevišķām personu grupām, kas pretojas pastāvošajai iekārtai.

Krievijā šobrīd nenotiek plaši izplatīta vardarbība vai iekšējs bruņots konflikts, kas varētu radīt smagus un individuālus draudus civiliedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam atgriežoties Krievijā, varētu draudēt smags kaitējums Patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē. Nepastāv arī tādi apstākļi, kādēļ pieteicējs nevarētu pārcelties uz dzīvi citā Krievijas reģionā, ja viņam šāda vēlme rastos.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs 2016.gada 22.jūlijā vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tajā norādīti pārrunās ar Pārvaldi izklāstītie apstākļi, kā arī turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicējs jau sākotnēji ir norādījis, ka ir bezvalstnieks, nevis Krievijas pilsonis. Krievijas Federācijas Čečenijas Republikas atbildīgās institūcijas 2015.gada 17.jūnija vēstulē nav apstiprinājušas, ka pieteicējs ir Krievijas pilsonis. Pievienotajā viltotajā Krievijas Federācijas pases formā Nr.l nav pieteicēja paraksta un nav atbildīgās personas par pases izsniegšanu apliecinājuma. Šāda pase nekad nevarēja tikt izdota, jo tās izdošanas laikā pieteicējs nav atradies Krievijā. 2016.gada 31.maijā pieteicējs iesniedza dokumentus par pases pārbaudi par pases viltojumu un tās nepiederību pieteicējam, par ko ir uzsākts kriminālprocess. Pārvalde pieteicēju nepamatoti nosaukusi par Krievijas pilsoni, viņš ir bezvalstnieks, kurš pēdējos 26 gadus dzīvo Latvijā.

[3.2] Pieteicēja atgriešana Krievijai ir ne tikai drauds pieteicēja dzīvībai, bet var arī izraisīt slepenas informācijas par Drošības policiju un tās sadarbības partneru organizācijām, noplūdi, jo spīdzināšanas gadījumā pieteicējs atklās savā rīcībā esošo informāciju. Par attiecīgo jautājumu Pārvalde nav noskaidrojusi Drošības policijas viedokli. Turklāt saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 31. pantu valstij pret pieteicēju ir noteikti pienākumi.

[3.3] Pārvalde sniegto informāciju nav izvērtējusi atbilstoši Patvēruma likuma 42.pantā noteiktajam, jo pieteicēja izdošanas gadījumā, viņš noteikti fiziski tiks iznīcināts. Pārvalde arī nav pienācīgi izvērtējusi, vai pieteicējam būtu piešķirams alternatīvais statuss. Lai gan Pārvalde lēmumā ir norādījusi, ka Čečenijā pastāv draudi pret atsevišķām personu grupām, kas pretojas pastāvošajai iekārtai, tā vienlaikus ir secinājusi, ka pieteicēja lietas apstākļi neatbilst Patvēruma likuma 41.panta 2.punktā norādītajiem.

[4] 2016.gada 29.augustā tiesā saņemti Pārvaldes paskaidrojumi, kuros Pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojumā norādīts turpmākais.

[4.1] Pārvaldei nav pamata apšaubīt Krievijas izsniegtās pases fonnas autentiskumu. Minētais dokuments satur visu nepieciešamo informāciju pases izsniegšanai. Arī gadījumā, ja pase faktiski izsniegta citai personai, kura ir norādījusi pieteicēja datus, secināms, ka pieteicējs ir tiesīgs saņemt Krievijas pilsoņa pasi. Ņemot vērā, ka pieteicējam Latvijas Republikā nav noteikta statusa, viņš uzskatāms par citas valsts valstspiederīgo.

[4.2] Krievija nav lūgusi izdot pieteicēju, un personas izdošanas jautājums nav vērtējams patvēruma lietas ietvaros. Pārvalde ir noskaidrojusi Drošības policijas viedokli un tā nav norādījusi, ka pieteicējam būtu piešķirams bēgļa vai alternatīvais statuss, arī Operatīvās darbības likums neparedz bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu personai.

[5] 2016.gada 14.septembrī pieteicējs tiesā iesniedza pieteikuma papildinājumus, kurā, papildus jau pieteikumā norādītajam, ietverti šādi argumenti.

[5.1] Pārvalde nav pārbaudījusi saņemtās Krievijas izsniegtās pases fonnas Nr.l autentiskumu. Patiesībai neatbilst Pārvaldes apgalvojums, ka minētais dokuments satur visu nepieciešamo informāciju pases izsniegšanai. Ir skaidri redzams, ka tur nav pieteicēja paraksta un nav personas, kas to apliecina, paraksta, kas ir obligāti nepieciešams.

Pārvalde nav vērtējusi no Krievijas saņemtos un iesniegtos dokumentus.

[5.2] Pieteicēja atgriešanās Krievijā radītu draudus ne tika viņam, bet arī Drošības policijas darbiniekiem. Pieteicēja vajāšanas cēlonis ir sadarbība ar Latvijas drošības iestādēm, darbojoties to uzdevumā Krievijā, un viņa politiskie uzskati.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto lūgumu. Papildus norādīja, ka ir draudi atgriezties Krievijā arī tādēļ, ka ir darbojies Ičkērijas Republikas (turpmāk - Ičkērija) interesēs. Pārvaldei šī informācija netika norādīta, jo pieteicējs nebija tiesīgs par to runāt, kā arī tāpēc, ka uzskatīja, ka Pārvaldē viņa lieta jau ir izlemta.

Pārvaldes pārstāvis pieteikumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt, vienlaikus norādot, ka jautājums, kurā valstī pieteicējs tiktu atgriezts, tiks atrisināts ar citu lēmumu.

Tiesas sēdē nopratināti liecinieki Andris Strautmanis un Rubati Mitsaeva.

Andris Strautmanis liecināja, ka pieteicējs sadarbojies ar Drošības policiju gan sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, gan iekšēju un ārēju apdraudējumu novēršanā un analīzē, kā arī palīdzībā sabiedrotajām valstīm. Liecinieks arī apstiprināja, ka Drošības policijas uzdevumā Pārvalde pieteicējam izsniedza pasi, lai pieteicējs varētu doties uz citām valstīm, un pieteicēja dalību Latvijas ķīlnieku atbrīvošanā, kā arī informācijas vākšanā. Liecinieks uzskata, ka Krievijā, Čečenijā pieteicējam apdraudējums pastāv arī šobrīd, it īpaši ņemot vērā Čečenijas valdības patvaļu.

Rubati Mitsaeva liecināja, ka pieteicēju pazīst jau kopš 1989.gada, pieteicējs dažādos veidos ir palīdzējis Ičkērijas valdībai, tostarp, arhīva izvešanai no Čečenijas un glabāšanai. Lieciniece arī norādīja, ka pieteicējam ir Ičkērijas pase, kas šobrīd netiek atzīta, taču viņam nav Krievijas pases, jo viņš to nav saņēmis, un tas ir principiāls jautājums, jo čečeni joprojām dzīvo pēc Ičkērijas konstitūcijas. Savukārt Krievijas Federācijas pases uz citu personu vārda reizēm tiek izņemtas, lai saņemtu maksājumus, ko veic Krievija. Lieciniece norādīja, ka pieteicēja dzīvība tiktu apdraudēts ne tikai Čečenijā, bet jebkurā Krievijas daļā, ņemot vērā viņa rīcībā esošo informāciju saistībā ar Ičkērijas republikas arhīviem un citām slepenām ziņām.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[8] Izskatāmajā lietā pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu - par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Izskatot pieteikumu, tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīva akta izdošanai.

[9] Patvēruma likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi.

[10] Saskaņā ar Pārvaldes rīcībā esošo informāciju pieteicējs ir trešās valsts - Krievijas pilsonis, savukārt pats pieteicējs šo faktu noliedz. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs, lūdzot labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, atrodas Latvijā, bet viņam nav ne Latvijas pilsoņa, ne nepilsoņa statuss, līdz ar to tiesas ieskatā ir secināms, ka pieteicējs atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir.

Tiesa nekonstatē, ka uz pieteicēju būtu attiecināms kāds no Patvēruma likuma 45.panta nosacījumiem, uz tādiem nav norādījusi arī Pārvalde, līdz ar to šo apstākļu padziļināta izpēte nav nepieciešama.

[11] Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 38.pantā. Minētā likuma pants nosaka, ka par vajāšanu atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

[12] Tiesa no lietā esošajiem materiāliem konstatē, ka sākotnēji pieteicējs nav norādījis uz vajāšanu sakarā ar pieteicēja rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai politiskajiem uzskatiem. Pieteicējs ir norādījis, ka ticis sašauts, saņēmis draudus no Čečenijas specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā, viņu meklējušas Krievijas militārpersonas, pieteicēja tēva māja apmētāta ar akmeņiem, piekauts pieteicēja māsas vīrs, pieteicēja māsas vīram atņemts dzīvoklis, pieteicējam telefoniski draudēts. Tomēr attiecīgos notikumus pieteicējs galvenokārt saistīja ar viņa dalību 1998.gada ķīlnieku atbrīvošanas operācijā.

Tiesa secina, ka pieteicēja iespējamai vajāšanai saistībā ar viņa dalību ķīlnieku atbrīvošanas operācijā visticamāk ir krimināli motīvi, kas saistīti ar attiecīgo personu vēlmi saņemt naudu, kas tika apsolīta kā izpirkuma maksa. Tādējādi iespējamā vajāšana nav saistīta ar pieteicēja rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai pieteicēja politiskajiem uzskatiem.

Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka Krievijā tiktu apdraudēts arī tādēļ, ka ir aktīvi darbojies Ičkērijas interesēs. Ņemot vērā, ka uz šo apstākli pieteicējs Pārvaldei nenorādīja, kā arī liecinieces Rubati Mitsaevas liecināto, ka pieteicēja darbība Ičkērijas interesēs bijusi slepena, bet citām personām šis fakts varēja tapt zināms pirms neilga laika, kad to izpaudusi kāda persona, kura sākotnēji arī darbojusies Ičkērijas interesēs, tad tiesa konstatē, ka iespējamā vajāšana, kas saskaņā ar pieteicēja teikto norisinās jau no 1999.gada, kad viņš tika sašauts, nevarēja būt saistīta ar pieteicēja iespējamo darbību Ičkērijas interesēs.

Vienlaikus tiesa norāda, ka, lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas. Šādām bailēm ir jābūt pamatotām. 1951.gada 28.jūlija Konvencijas par bēgļa statusu pirmā panta ,,A” daļā ir norādīts, ka bailēm ir jābūt labi pamatotām. Lai arī bailes ir personas subjektīvas emocijas, bēgļa statusa iegūšanas kontekstā šīm bailēm ir jābūt arī objektīvi pamatotām. Novērtējot, vai bailes ir objektīvi pamatotas, ir jāanalizē situācija valstī, no kuras persona bēg. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, nav jābūt izslēgtām visām saprātīgām šaubām par to, ka vajāšana notiks. Kā pierādīšanas standarts šajās lietās nav izmantojams arī iespējamību pārsvars. Lai atzītu, ka bailes no vajāšanas ir labi pamatotas, varbūtībai, ka persona tiks vajāta, nav jābūt lielākai kā varbūtībai, ka vajāšana izraidīšanas gadījumā nenotiks. Bailes no vajāšanas ir pamatotas, ja šādām bailēm ir saprātīgs iemesls, ja pastāv saprātīga iespēja, ka persona tiks vajāta. Patvēruma meklētāja bailes no vajāšanas var tikt uzskatītas par pamatotām, ja, saprātīgi izvērtējot, var noteikt, ka personas uzturēšanās izcelsmes valstī ir kļuvusi nepanesama (sk.UN High Commissioner for Refugees, Advisory Opinion by UNHCR on the Interpretation of the Refugee Definition, 23 December 2004, httv://www. unhcr. ors/reiworld/docid/4551c03 74. html).

Ņemot vērā, ka kopš 1990.gada pieteicējs uzturas Latvijā, tiesai arī nav iespējams konstatēt, ka pieteicēja uzturēšanās Krievijā ir kļuvusi nepanesama iespējamās vajāšanas dēļ. Lai gan pieteicējs ir norādījis uz dažādiem notikumiem, kas, iespējams, norāda uz viņa vajāšanu, tomēr, ievērojot ilgo laika posmu, kurā tas noticis, tiesai rodas šaubas, vai visi minētie notikumi tiešām ir saistīti ar pieteicēju un atzīstami par vajāšanu. Piemēram, pieteicējs ir norādījis, ka viņu meklējušas Krievijas un Čečenijas militārpersonas, tomēr pats pieteicējs šīs personas nav redzējis, līdz ar, pat ja viņa meklēšana ir notikusi, nav iespējams viennozīmīgi apgalvot, ka attiecīgās personas tiešām ir pārstāvējušas valsts varu. Arī apstāklis, ka pieteicējam nosūtīta pavēste par ierašanos uz nopratināšanu tomēr uzreiz nenozīmē, ka tas darīts ar mērķi viņu nogalināt. Savukārt dzīvoklis pieteicēja māsas vīram varēja tikt atņemts arī paša pieteicēja māsas vīra darbības rezultātā.

Tā kā viens no obligātajiem kritērijiem bēgļa statusa piešķiršanai ir vajāšanas saistība ar personas rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņas politiskajiem uzskatiem, bet konkrētajā gadījumā šāds apstāklis nav konstatēts, tad pieteikums daļā par bēgļa statusu piešķiršanu ir noraidāms.

[13] Pieteicējs ir arī lūdzis piešķirt alternatīvo statusu, līdz ar to tiesai jāizvērtē, vai pastāv priekšnoteikumi šāda statusa piešķiršanai.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 40.panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 37.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 46.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Tiesa jau konstatēja, ka pieteicējs atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir. Tiesa arī secināja, ka pieteicējam nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar Patvēruma likuma 37.panta pirmo daļu.

[14] Tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka uz pieteicēju attiecināms kāds no Patvēruma likuma 46.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, kas liedz iegūt alternatīvo statusu. Proti, nav pierādīts, ka pieteicējs būtu izdarījis starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci vai veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem. Pārvalde nav arī konstatējusi, ka pieteicējs radītu draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai pirms ierašanās Latvijas Republikā būtu izdarījis noziegumu, par kuru tai būtu piemērojama brīvības atņemšana, līdz ar to uz pieteicēju nav attiecināms neviens no minētajiem kritērijiem.

[15] Lai personai varētu piešķirt alternatīvo statusu, jākonstatē, ka persona pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauta smagam kaitējumam. Saskaņā ar Patvēruma likuma 41. pantu smags kaitējums minētā likuma izpratnē ir:

1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā iespējama izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana;

3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda arī tas, vai ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Lai gan pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir Krievijas pilsonis, un Pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tas, uz kuru valsti pieteicējs tiks atgriezts, šobrīd netiek izlemts, tomēr tiesai nerodas šaubas, ka ir jāizvērtē, vai pieteicējs netiks pakļauts smagam kaitējumam tieši Krievijā.

[16] Kā izriet no pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, pieteicējs baidās, ka viņš Krievijā tiks pakļauti smagam kaitējumam - spīdzināšanai un nonāvēšanai, jo pieteicēja rīcībā ir gan informācija, kas iegūta sadarbojieties ar Drošības policiju, gan informācija par Ičkerijas arhīvu atrašanās vietu un cita ar Ičkerijas valsti saistīta informācija, kā arī vēl aizvien ir uzskatāms, ka pieteicējs kopš 1998.gada ir parādā naudu ķīlnieku nolaupītājiem, šobrīd šie cilvēki ir saistīti ar R.Kadirova režīmu Čečenijā, kas ir ļoti nežēlīgs.

[17] Pieteicējs nav norādījis, un arī tiesa nekonstatē, ka pieteicējam Krievijā būtu piespriests nāves sods, līdz ar to nāvessods vai tā izpilde pieteicējam nedraud. Turklāt Krievijā kopš 1996.gada maija ir izsludināts nāvessoda moratorijs uz nenoteiktu laiku (sk. htty://www. lezislcitionline. ors/tovics/countrv/7/tovic/l 1).

Tāpat tiesa nekonstatē, ka Krievijā norisinātos starptautisks vai iekšējs bruņots konflikts patvēruma likuma 41.panta 3.punkta izpratnē, tomēr Apvienotās Karalistes Ārlietu un Sadraudzības lietu ministrijas mājaslapā ieteikts netuvoties Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežām, kā arī izvērtēt drošības apsvērumus tuvojoties Ukrainas Harkovas apgabala robežai Ukrainā notiekošā konflikta dēļ. Vienlaikus ieteikts nedoties uz Čečeniju, Ingušetiju un Dagestānu tur valdošo terorisma draudu dēļ (sk.https://www.zov.uk/foreign- travel-advice/russia).

Galvenokārt terorisma draudus Krievijā rada islāmistu grupējumi Ziemeļkaukāza reģionā. Dagestānas, Ingušetijas un Kabardīnas-Balkārijas republikās turpinās separātistu uzbrukumi republiku un federālajiem spēkiem, tomēr šādi uzbrukumi iespējami arī citur Ziemeļkaukāzā un Krievijā. Uzbrukumus pārsvarā veic separātisti, kas ir saistīti ar Kaukāza Emirātu jeb Imrat Kavkaz - organizāciju, kas cīnās pret Krievijas valdību, lai nodibinātu kalifatu (sk. httos://www. 20V. uk/foreign-travel-advice/nissia/terrorism).

[18] No pieteicēja sākotnējās aptaujas anketas konstatējams, ka pieteicējs dzimis Groznijā, Čečenijā. Čečenijā dzīvo arī pieteicēja tēvs un māsa ar ģimeni, savukārt pats pieteicējs jau kopš 1990.gada dzīvo Latvijā, viņam ir nepilngadīga meita. Izvērtējot lietas materiālus un ņemot vērā faktu, ka pieteicējam līdz 2012.gadam bija izsniegta nepilsoņa pase, tiesa piešķir ticamību pieteicēja paskaidrojumos norādītajam un liecinieka A.Strautmaņa liecinātajam (lietas 77.-79.un 160.lapa un tiesas sēdes audioprotokols), ka pieteicējs ir sadarbojies ar Drošības policiju, tostarp ir iespējama pieteicēja dalība ķīlnieku atbrīvošanā 1998.gadā. No minētajām liecībām izriet arī, ka pieteicējs vairākkārt, riskējot ar dzīvību, Čečenijā ir ieguvis informāciju par Krievijas un Čečenijas konflikta stratēģiju, kas nodota Latvijas un tālāk citu valstu drošības iestādēm.

Pieteicējs ir norādījis, ka ticis sašauts, saņēmis draudus no Čečenijas specdienestiem, uz viņa tēva māju tika atsūtīta pavēste par pieteicēja ierašanos Staropromislovskas milicijas nodaļā (lietas 69.lapa), no kaimiņu un māsas paskaidrojumiem {lietas 96.-98.lapa) izriet, ka viņu meklējušas Krievijas militārpersonas, pieteicēja tēva māja apmētāta ar akmeņiem, piekauts pieteicēja māsas vīrs, pieteicēja māsas vīram atņemts dzīvoklis, pieteicējam telefoniski draudēts. Tiesa nevar pārbaudīt šo dokumentu autentiskumu, taču vērtē tos visu lietas apstākļu kopumā.

[19] Tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicējam draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana.

Izpētot publiski pieejamo informāciju par situāciju Čečenijā, tiesa secina turpmāk minēto.

Čečenijā atrodas Krievijas sastāvā, un tās prezidents ir Ramzans Kadirovs. Vienlaikus ir cilvēku grupas, kas arī šobrīd iestājas par Čečenijas neatkarību no Krievijas.

Pieteicējs un, kā tas konstatējams arī no publiski pieejamajiem materiāliem (simt. http://www.wavnakh.eom/en2/2OO9/O5/rubati-mitsaeva-what-is-impennissible-about-our- demands-speech-at-european-parlament/ un http://www.wavnakh.com/en2/2014/03/rubati- mitsaeva-for-vour-and-our-freedom/ ), lieciniece R.Mitsaeva atbalsta ideju par Čečenu Ičkērijas Republiku, kas būtu neatkarīga no Krievijas. Kopš 2000.gada emigrācijā esošā starptautiski neatzītās Čečenu Ičkērijas Republikas valdība iestājas par 1991.gadā pasludinātās valsts neatkarības atjaunošanu. Emigrācijā esošā Čečenu Ičkērijas valdība, kuras īpašo uzdevumu pārstāve ir R.Mitsaeva, kas liecināja šajā lietā, un personas, kas to atbalsta, pārsvarā ir nošķiramas no personām, kas iestājas par Kaukāza Emirāta izveidi.

Čečenijā iedibinātais režīms uzskatāms par autoritāru, un, lai gan kopējā drošības situācija reģionā ir uzlabojusies, tā rezultātā federālie likumi un konstitūcija Čečenijā tiek ievērota tikai daļēji (skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www.refivorld.org/docid/559294054.html).

Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) Maskavā Dānijas Imigrācijas dienestam ir norādījis, ka, lai gan cilvēktiesību pārkāpumi Čečenijā var notikt, tas nenotiek tādos apmēros, lai radītu lielu skaitu patvēruma meklētāju (skat. Danish Immigration Service, Security and human rights in Chechnya and the situation of Chechens in the Russian Federation - residence registration, racism and false accusations, January 2015, 1/2015 ENG, pieejams: https ://www. nyidanmark. dk/nr/rdonlyres/662fd8ca-b89c-438c-b532-

591500571951/0/chechnyafactfindingreport26012015finalinklforside.pdf).

Tomēr, lai gan kopumā situācija Čečenijā ir uzskatāma par salīdzinoši drošu, noteikts personu loks ir pakļauts apdraudējumam. Starptautiskā krīzes grupa 2015.gada ziņojumā par Čečeniju ir norādījusi, ka gan šobrīd Čečenijā valdošā režīma politiskie pretinieki, gan intelektuāļi, gan žurnālisti, gan nevalstisko organizāciju vadītāji var būt pakļauti iebiedēšanai un vardarbībai (skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www, refworld. ors/docid/559294054.html). Ir informācija par gadījumiem, kad personas nolaupītas vai ilglaicīgi aizturētas un saskārušās ar fizisku vardarbību no tiesībsargājošo iestāžu puses pēc tam, kad publiski paudušas negatīvu viedokli par valsts varu vai, piemēram, izteikušas atbalstu idejai par neatkarīgu Čečeniju (skat. Human Rights Watch, Like Walking a Minefield" - Vicious Crackdown on Critics in Russia's Chechen Republic, 31 August 2016, pieejams: http://www.refworld.or2/docid/57c6c75b4.html).

Ir versijas par to, ka valsts varai nevēlamas personas var tikt nogalinātas arī tad, ja tās atrodas ārzemēs (skat. Murder of Chechen in Turkey Just Latest in Series of Apparent Russian Killings Abroad, pieejams: https://iamestown.or2/pro2ram/murder-of-chechen-in-turkev-iust- latest-in-series-of-apparent-russian-killin2s-abroad/#. Vyc U5oR96Uk ).

[20] R.Mitsaeva tiesas sēdē liecināja, ka pieteicējs ir bijis Ičkerijas republikas ģenerālā štāba arhīva, kurš ietver vēsturisku dokumentāciju par visu valsts pastāvēšanas laiku, glabātājs un palīdzējis to pārvest uz Vāciju. Krievijas specdienesti atrodas Čečenijā un visur. R.Kadirova cilvēki nav aizmirsuši pieteicēja veikumu, atbrīvojot ķīlniekus, kā rezultātā viņi nesaņēma prasītos miljonus. Tiesa ņem vērā liecinieces R.Mitsaevas liecībā norādīto, ka kāda no personām, kas darbojusies Čečenu Ičkērijas Republikas interesēs, ir kļuvusi lojāla R.Kadirova režīmam. Tādējādi visticamāk par pieteicēja darbību šobrīd ir informētas arī attiecīgās Čečenijas varas iestādes. Šo informāciju tiesa vērtē kopsakarā ar faktu, ka pieteicējs ir sadarbojies ar Drošības policiju, par ko informācija ir izskanējusi arī publiski (skat. http://www.pietiek.com/raksti/_izdzests bez oficiālā lēmuma, pēc kompetentas iestādes pieprasījuma ), līdz ar to var būt zināma arī trešajām personām. Lai gan minētā internēta vietne nav oficiālas informācijas avots, ņemot vērā lietas apstākļus kopumā, tiesa uzskata, ka arī šādā veidā paustās ziņas var negatīvi ietekmēt pieteicēja situāciju, ja viņš tiktu atgriezts Krievijā. Proti, apstāklis, ka pieteicējs atbalsta ideju par Čečenu Ičkērijas Republiku, ir darbojies tās interesēs, kā arī ir sadarbojies ar citas valsts (Latvijas) tiesībsargājošajām iestādēm (Drošības policiju) acīmredzami lielākā mērā nekā tas būtu sagaidāms no vidusmēra iedzīvotāja, tiesas ieskatā var kalpot par iemeslu, lai pieteicējs, atgriežoties Čečenijā, nonāktu to personu lokā, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas darbojas pret Čečenijā valdošo režīmu un tādējādi ir pakļautas apdraudējumam. Šis apdraudējums tostarp var izpausties kā iebiedēšana, nolaupīšana politisku motīvu dēļ un arī spīdzināšana. Lai gan šie draudi īpaši raksturīgi ir Ziemeļkaukāza reģionā, tomēr tie pastāv arī pārējā Krievijas teritorijā (skat. United States Department of State, 2015 Country Reports on Human Rights Practices - Russia, 13 April 2016 pieejams: http://www. rejworld. org/cgi-

bin/texis/vtx/rwmain ?'page -search &docid-5 716121al5 &sldp=0&que?y=judicial%2 0system &coi =R US&s earchin =title&sort=date).

Ņemot vērā, ka viens no iemesliem, kāpēc tiesa uzskata, ka pieteicējs Čečenijā tiktu pakļauts smagam kaitējumam, ir arī viņa sadarbība ar Drošības policiju (kopsakarā ar pārējo viņa darbību), tiesa negūst pārliecību, ka Krievija nodrošinātu pieteicēja aizsardzību arī gadījumā, ja viņš atrastos citā valsts daļā, nevis Čečenijā. Čečenijā pie varas esošā R.Kadirova realizētā politika nebūtu iespējama bez zināma Krievijas federālās varas atbalsta, uz ko dažādos kontekstos norāda arī publiski pieejamā informācija (piemēram, skat. International Crisis Group (ICG), Chechnya: The Inner Abroad, 30 June 2015, Europe Report N°236, pieejams: http://www. refworld. org/docid/559294054. html kā arī

https://ww7W.theguardian.com/world/2016/feb/23/chechen-leader-ramzan-kadvrov-threatens- whole-of-russia-opposition-warns). Turklāt, ņemot vērā pieteicēja saistību ar Drošības policiju, ir iespējams, ka pieteicējs nonāktu arī Krievijas tiesībsargājošo iestāžu redzes lokā. Attiecībā uz situāciju kopumā tiesa konstatē, ka pamest Čečeniju, lai dotos uz citiem Krievijas reģioniem, būtu saprātīgi mazāk nopietnu konfliktu gadījumā, savukārt tie čečeni, kuru konflikti ar varas iestādēm ir nopietni, parasti izvēlas Krieviju atstāt pavisam (skat. Danish Immigration Service, Security and human rights in Chechnya and the situation of Chechens in the Russian Federation - residence registration, racism and false accusations, January 2015, 1/2015 ENG, pieejams : h tips :/Avww. nyidanmark. dk/nr/rdonlyres/662fd8ca-b89c-438c-b532- 5915005 7195l/0/chechnyafactfindingreport26012015fmalinklforside.pdf). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējs varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam ne tikai Čečenijā, bet arī esot kādā citā Krievijas daļā.

[21] Tiesa atzīst, ka pieteicēja situācija nav tipiska bēgļa vai alternatīvā statusa piekrišanai gan tādēļ, ka pieteicējs uzturas Latvijā jau kopš 1990.gada, gan tādēļ, ka pieteicēja uzturēšanās Latvijā ir bijusi legalizēta neskaidrā procesā, 1998.gadā piešķirot viņam nepilsoņa pasi, kas vairākkārt mainīta, taču vēlāk konstatēts, ka nepilsoņa statuss viņam nav piešķirts. Proti, pieteicējs ir darbojies Drošības policijas (faktiski - Latvijas valsts) interesēs dažādos uzdevumos no 1997. līdz 2012.gadam, Drošības policija ir izsniegusi viņam nepilsoņa pasi ar sagrozītiem personas datiem. Sākotnēji pieteicējs ticis aizsargāts kā speciālais palīgs saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 31.pantu, taču 2012.gadā pieteicējs izslēgts no Iedzīvotāju reģistra pēc kompetentas iestādes pieprasījuma un 2015.gada 26.maijā uzsākta pieteicēja atpakaļnodošanas procedūra Krievijas Federācijai.

Lietā nav informācijas, kas liecinātu, ka pieteicējs rada draudus drošībai vai sabiedriskajai kārtībai Latvijā.

Ņemot vērā minēto, iepriekš analizētos riskus, un piešķirot ticamību Drošības policijas bijušās amatpersonas liecībām, tiesa uzskata, ka šādā situācijā Latvijas valstij jāpiešķir pieteicējam starptautiska aizsardzība.

[22] Tā kā pieteicējs pēc atgriešanās Krievijā varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un nespēj pieņemt Krievijas aizsardzību, ir apmierināms viņa pieteikums daļā par alternatīvā statusa piešķiršanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu un Patvēruma likuma 49.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Apmierināt Aslana Iznaurova (Aslan Iznaurov) pieteikumu par alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā. Noraidīt pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu.

Uzdot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu Aslanam Iznaurovam (Aslan Iznaurov).

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.”

Novērtē šo rakstu:

48
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...