Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot nedaudz savdabīgu loģiku, administratīvā rajona tiesa noraidījusi Pietiek pārstāvja pieteikumu, ar kuru tika pieprasīts sniegt pilnīgu informāciju par bijušā aizsardzības ministra, jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa biroja vadītājas Egitas Kazekas kopīgo braucienu uz Centrālāfrikas Republiku pērnā gada oktobrī, tostarp - par baumu vilni radījušo ministrijas nevēlēšanos atklāt, cik tieši viesnīcu numuriņus izmantojuši Āfrikas ceļotāji. Saskaņā ar tiesas spriedumā izklāstīto loģiku tas tāpat esot skaidrs.

Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vien. Līdzbraucējas lomā bija arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāj.

Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".

Izdevums Vakara Ziņas pagājušā gada rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".

Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, norādīja ministrijas nevēlēšanās pat pēc atkārtota aizrādījuma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām".

Nu administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Pietiek prasību atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šādus apsvērumus:

"Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi.

Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas arī ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam."

Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu, kas ir pārsūdzams līdz jūlija beigām.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Lato Lapsas pieteikuma par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicējs) 2014.gada 13.oktobrī vērsās Aizsardzības ministrijā (turpmāk arī - Ministrija) ar iesniegumu un lūdza sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts finanšu līdzekļu tērēšanu par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu Centrālāfiikas Republikā (turpmāk arī - CĀR) 2014.gada oktobrī: komandējuma laiks, sākuma un beigu datums; komandējuma maršruts; komandējuma piešķīrējs; komandējuma pieprasījuma pamatojums; komandējuma lietderības pamatojums; komandējuma transporta izmaksas; uzturēšanās izmaksas; pārējās komandējuma izmaksas; komandējuma atskaite; cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[2] Ar 2014.gada 12.novembra vēstuli Nr.MV-N/2759 Ministrija sniegusi pieteicējam turpmāk minēto informāciju.

[2.1] Par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa komandējumu Centrālāfrikas Republikā 2014.gada oktobrī norādīts: komandējuma laiks, sākums un beigu datums - 06.10.2014- 12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts- Rīga-Parīze-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs - Valsts kanceleja; komandējuma pieprasījuma pamatojums - Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - aizsardzības ministra pienākums iepazīties klātienē ar starptautisko operāciju norisi, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spēku karavīri, tostarp ES militārās operācijas CĀR norises gaitu. Šī vizīte un tās laikā notikušās sarunas ar CĀR un ES amatpersonām bija īpaši nozīmīgas saistībā ar Latvijas pozīciju par turpmāko dalību operācijā; komandējuma transporta izmaksas - aviobiļetes ekonomiskā klase 4932,14 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas - viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 243,60 euro un (13.10.2014.) 34,80 euro; apdrošināšana 8,16 euro (06.10,2014.-12,10.2014) 4,41 euro (13.10.2014.); - pārējās komandējuma izmaksas dzintara piespraude sudraba ietvarā samta kastītē 67,59 euro, gravēšanas darbi aizsardzības ministra reprezentācijas vairogam, 5 gab. x 15,00 euro, 75,00 euro (ministra reprezentācijas vairogi tika iegādāti 2006./2007.gadā. Viena vairoga izmaksas aptuveni 40,00 latu.); - komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[2.2] Par aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējumu CĀR 2014.gada oktobri: komandējuma laiks, sākums un beigu datums, 06.10.2014-12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandējuma maršruts Rīga-Parize-Bangi-Čada-Parize-Rīga; komandējuma piešķīrējs Valsts kanceleja, komandējuma pieprasījuma pamatojums - CĀR dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar CĀR valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā ari izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā; komandējuma lietderības pamatojums - ministra darba vizītes protokola un administratīvais nodrošinājums; komandējuma transporta izmaksas aviobiļetes ekonomiskā klase (06.10.2014.-13.10.2014.) 4932,14 euro, papildus 4,41 euro; komandējuma uzturēšanās izmaksas viesnīca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnīca CĀR (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 203,00 euro un (13.10.2014.) - 29,00 euro; - apdrošināšana 8,16 euro plus 4,41 euro; komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Ministrija noteiktajā 15 dienu laikā nepaziņoja, ka informācijai būtu nepieciešama papildu apstrāde, taču ari 15 dienu laikā nesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi tika pārkāpts Informācijas atklātības likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš un prasītā informācija sniegta tikai būtisku laiku pēc šī termiņa beigām.

[3.2] Ministrija nav sniegusi visu prasīto informāciju, un konkrēti - atbildi uz jautājumu „cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām?". Šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

[4] Aizsardzības ministrija paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[4.1] Pieteicējs nepamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma normām.

[4.2] Ņemot vērā Iesniegumu likuma mērķi, kā ari iesniegumā norādīto mērķi - veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu, ministrija secināja, ka iesniegums ir vērsts uz līdzdalību valsts pārvaldē, tādēļ piemēroja tieši Iesniegumu likumu.

[4.3] Iesniegums Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobri. Atbilde sagatavota 2014.gada 12.novembri, ievērojot Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikto termiņu.

[4.4] Atbildes sagatavošanas termiņu ietekmēja informācijas papildus apstrāde, piemēram, bija jāapkopo informācija no viesnīcas un ceļa izdevumus apliecinošiem dokumentiem (rēķiniem) un komandējuma rīkojuma dokumentiem.

[4.5] Ministrija sniedza informāciju par komandējuma uzturēšanās izmaksām, identificējot valsti, uzturēšanās dienas viesnīcā un izdevumus par viesnīcu katrai personai individuāli. Atbilde ir sniegta pēc būtības. Sniedzot informāciju par viesnīcas izdevumiem gan aizsardzības ministram R.Vējonim, gan aizsardzības ministra biroja vadītājai E.Kazekai, Ministrija ir atbildējusi uz jautājumu par numuriņu skaitu.

[4.6] Komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju (noteikts statuss „dienesta vajadzībām") tādēļ tā netika sniegta, informējot par to pieteicēju.

[4.7] Informācijas pieprasījuma pamatojuma formulējums, ka tā nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, ir ļoti vispārīgs un neļauj viennozīmīgi saprast, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota, tādēļ nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kāds var būt iespējamais aizskārums tās izsniegšanas gadījumā.

[4.8] Ministrija 2014.gada 21.novembra vēstulē pieteicējam izskaidroja Iesniegumu likuma normu piemērošanas pamatotību, kā arī atvainojās par radušos situāciju.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā sākotnēji izšķirams strīds par tiesību normu piemērošanu, jo pieteicējs ir atsaucies uz Informācijas atklātības likumu, savukārt Ministrija ir izskatījusi pieprasījumu Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā.

Iesniegumu likums noteic kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Iesniegumu likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Savukārt Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums noteic vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot.

Ievērojot minēto, secināms, ka Ministrija nepamatoti atsaucas uz Iesniegumu likumu, un tiesai par pieteikumu jālemj atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajai kārtībai.

[7] Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Konkrētajā gadījumā tiesai ir jāvērtē iestādes faktiskā rīcība, sniedzot informāciju.

[8] Pieteicējs 2014.gada 15.oktobri rakstveidā Ministrijai ir pieprasījis konkrētu informāciju (9 pozīcijas) par aizsardzības ministra R.Vējoņa un viņa biroja vadītājas E.Kazekas komandējumu uz Centrālāfrikas Republiku. Ministrija 2014.gada 12.novembrī ir sniegusi pieteicējam informāciju (lietas 6.-8.lapa).

Lietā ir strīds par to, vai Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu par to, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām, kā arī par informācijas sniegšanas termiņu.

[9] Informācijas atklātības likuma 2. panta otrā un trešā daļa paredz, ka likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē, un to, ka informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātības likuma 4.pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm.

Informācijas atklātības likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitījums, kādai informācijai var tikt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamu informāciju sniedz jebkurai privātpersonai pēc tās pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota

[10] No iepriekš minētā izdarāmi divi secinājumi.

Pirmkārt, ja iestāde ir saņēmusi personas iesniegumu, no kura konstatē, ka tajā ietvertais informācijas sniegšanas lūgums attiecas gan uz vispārpieejamu, gan ierobežotas pieejamības informāciju, tai vispirms informācija ir jāsagrupē un jālemj atkarībā no šīs informācijas statusa (sk. ari Informācijas atklātības likuma 10.panta ceturto daļu). Apstāklis, ka vispārpieejamā informācija ir apstrādājama, lai nodalītu no tās ierobežotas pieejamības informāciju, pats par sevi nav iemesls atteikties izsniegt vispārpieejamo informāciju.

Otrkārt, ja iestāde konstatē, ka ar pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju persona nevarēs sasniegt to mērķi, sakarā ar kuru informācija tiek pieprasīta, iestāde ir tiesīga uz to norādīt, pamatojot informācijas sniegšanas atteikumu.

[11] Attiecībā uz atteikšanos izsniegt pieteicējam komandējuma atskaites tiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

[11.1] Ministrija norādījusi, ka komandējuma atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai noteikts statuss „Dienesta vajadzībām", tādēļ tā netika sniegta pieteicējam. Tiesa, iepazīstoties ar aizsardzības ministra biroja vadītājas E.Kazekas sagatavoto ārvalstu komandējuma pārskatu un sarunas pierakstu (ziņojumu) par komandējumu Centrālāfrikas Republikā, kā arī R.Vējoņa ziņojumu Ministru prezidentei, konstatē, ka tajos ir ietverta gan vispārēja informācija, gan detalizēts aizsardzības ministra sarunu izklāsts, tiekoties ar CĀR prezidenti un aizsardzības un drošības ministru, kā ari ar dažādu rangu militārajām amatpersonām. Sarunu gaitā apspriesta tābrīža situācija saistībā ar Latvijas karavīru atrašanos CĀR, kā ari turpmākās sadarbības plāni.

[11.2] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 6.punktu un 8.panta pirmo daļu par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija dienesta vajadzībām, proti, 1) Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu; 2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā ari ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Tiesas ieskatā komandējuma atskaite ietver ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar minētājām likuma normām, un ministrija ir tiesīga klasificēt šo informāciju „Dienesta vajadzībām" kā ari noteikt, kādā apjomā tā ir izpaužama plašākai sabiedrībai.

[11.3] Pieteicējs ir norādījis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Šāds formulējums ir vispārīgs un nav konkretizēts, kādam mērķim un kādā veidā informācija tiks izmantota.

Tiesas ieskatā izskatāmajā gadījumā dodama priekšroka valsts drošības un aizsardzības interesēm, jo nav iespējams identificēt, vai pieprasītās informācijas izpaušana ir piemērota personas izvēlētā mērķa sasniegšanai un kādas var būt iespējamās sekas tās izsniegšanas gadījumā. Informācija par aizsardzības ministra vizīti CĀR un tās rezultātiem 2014.gada oktobrī ir bijusi publicēta vairākos plašsaziņas līdzekļos, sk. piemēram, http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/AR).al 02299/, taču konkrētās komandējuma atskaites izsniegšana tiesas ieskatā nav samērīga prasība, ņemot vērā ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

[11.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija pamatoti pieteicējam nav izsniegusi aizsardzības ministra R.Vējoņa un ministra biroja vadītājas E.Kazekas komandējuma Centrālāfrikas Republikā atskaiti.

[12] Lietā ir strīds arī par to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu, cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās R.Vējonis un E.Kazeka, tika izmantoti šo personu vajadzībām.

[12.1] Ministrija pieteicējam ir sniegusi informāciju par RVējoņa un E.Kazekas komandējuma uzturēšanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturēšanās dienas viesnīcā katrā valstī un izdevumus par viesnīcu (sk. [2.1] - [2.2] punktu). Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minētā acīmredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnīcas izdevumi. Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišķi viesnīcas un uzturēšanās izdevumi, tas ari ļauj sabiedrībai un kontrolējošām iestādēm objektīvāk izsekot līdzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptējams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervēts un apmaksāts atsevišķs viesnīcas numurs.

Lai arī Ministrijas atbilde nav noformēta atbilstoši pieteicēja izteiktā jautājuma formulējumam, tomēr minētais nenozīmē, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicēja informācijas pieprasījumam.

[12.2] Pieteicējs uzsver, ka šī informācija bija svarīga no sabiedrības labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu līdzekļi nav tērēti personisku vajadzību dēļ.

Kā jau norādīts, Ministrija ir sniegusi informāciju pieteicējam par komandējuma izmaksām un atbildējusi arī kontekstā ar informācijas pieprasījuma mērķi, sniedzot precīzu informāciju par līdzekļu izlietojumu abu amatpersonu naktsmītnēm.

[12.3] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka Ministrija ir atbildējusi uz pieteicēj jautājumu un ir sniegusi informāciju, kura ir tās rīcībā.

[13] Pieteicējs ir lūdzis atzīt par prettiesisku Ministrijas rīcību, neievērojot informācija sniegšanas termiņus.

[13.1] Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, septiņu dienu laikā sniedz šā likuma 11. panta ceturtajā daļā, 12.pant otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi; 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, 30 dienu laikā atbild iesniedzējam un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasīto informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasījums atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt.

[13.2] Pieteicēja 2014.gada 13.oktobra iesniegums ar informācijas pieprasījumu Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobfl. Ministrija 2014.gada 12.novembri ir sniegusi pieteicējam informāciju, kā ari atteikusies to sniegt daļā par komandējuma atskaiti.

Lietā nav strīda par to, ka Ministrija 15 dienu laikā nesniedza prasīto informāciju, kā ari nepaziņoja pieteicējam, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde.

Tādējādi Ministrija nav ievērojusi Informācijas atklātības likumā noteikto termiņu informācijas sniegšanai.

[13.3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai pieteikumu var iesniegt ari par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem (par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publiski tiesisko» attiecību pastāvēšanu).

Administratīvā procesa likuma 184.panta otrā daļa nav interpretējama tādējādi, ka ar pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu var vērsties visos gadījumos, kad privātpersona nav izmantojusi tiesības vērsties tiesā ar kādu no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pieteikumiem. Ir jākonstatē objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams vai nav lietderīgi iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu, faktisko rīcību vai publisko tiesību līgumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011.gada 22.jūlija lēmumu lietā Nr. SKA-792/2011).

No minētā izriet, ka termiņa neievērošana kā procesuāls pārkāpums nav vērtējams atsevišķi, bet gan kontekstā ar iestādes faktisko rīcību, ko izskata administratīvās lietas ietvaros. Tiesai ir jāvērtē procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratīvā procesa rezultātu un pieteicēja tiesībām un tiesiskajām interesēm.

[13.4] Procesuālo termiņu pārkāpums automātiski nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. Tā nozīme un ietekme uz lēmuma tiesiskumu jāizvērtē katrā konkrētā lietā atsevišķi. Kā atzīts Augstākās tiesas praksē, procesuālu pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja iespējama cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKA-59/2009 7.punktu, 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/200712.punktu).

Pieteicējam atbilde uz informācijas pieprasījumu sniegta 28. dienā pēc pieprasījuma saņemšanas. Iestāde to pamato tādējādi, ka izskatījusi iesniegumu saskaņā ar Iesniegumu likuma normām un bijusi nepieciešama informācijas papildus apstrāde.

Pieteicējs nav norādījis, kādu būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu radījis.

Tiesa nekonstatē, ka termiņa pārkāpums būtu ietekmējis sniegtās informācijas saturu vai apjomu. Informācija ir sniegta likumā pieļaujamajā 30 dienu laikā. Tiesa arī nekonstatē, ka, sniedzot pieteicējam starpatbildi par to, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tās saturs būtu citādāks. Līdz ar to procesuālā termiņa pārkāpums izskatāmās lietas ietvaros nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu.

[14] Pieteicējs ir lūdzis arī atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu atvainoties.

Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No tā izriet, ka prasījums par kaitējuma atlīdzinājumu nav patstāvīgs prasījums. Tas ir saistīts ar pamatprasījumu. Persona administratīvajā tiesā var prasīt nevis vienkārši atlīdzinājumu kā tādu neatkarīgi no kaitējuma avota, bet tikai atlīdzinājumu par tādu kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību (sk, piemēram, Augstākās tiesas 2007.gada 11.maija sprieduma lietā Nr.SKA-364/200717.punktu).

Tā kā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandējuma atskaites un ir sniegusi atbildes uz pārējiem pieteicēja jautājumiem (pamatprasījums), tad noraidāms ir ari lūgums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291 .pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda noraidīt Lato Lapsas pieteikumu par Aizsardzības ministrijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitējuma atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Biksiniece-Martinova Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

Novērtē šo rakstu:

138
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

21

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

FotoValsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie mērķi, pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Cita starpā dots drošības vides raksturojums, ietverot konvencionālās karadarbības elementus.
Lasīt visu...

21

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

FotoŠāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu privatizācijas paņēmienus vai piespēlē 1000 m2 klāt, jo to pieprasot zemes īpašnieks utt. Māju pārvaldīšana likumos atstāta bez risinājuma. Gribat paši pārvaldīt - iegūstiet profesionālo izglītību, tikai tad. Kurš sāks? Nav tādu. Daudzas mājas katastrofālā stāvoklī. Kas samaksās kapitālos remontus? Plus maksa ar nebeidzamām šausmām par piespiedu nomas zemi. Ir kriminālprocesi par apsaimniekotāju krāpšanos lielā apmēra, ko izmeklē 5-6 gadus, vai prasības tiesā samaksāt nomas maksu par 10 gadiem un dubultā, kad apsaimniekotājs bankrotējis vai nobēdzinājis iekasēto naudu. Turpināt uzskaitījumu?
Lasīt visu...

21

Intelektuālā viagra deputātiem

Foto2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un analītisku pētījumu veikšanu, lai uzlabotu Saeimā izskatāmo likumprojektu kvalitāti, novērtētu Saeimā pieņemto likumu efektivitāti, kā arī sniegtu atbalstu likumdevējam lēmumu pieņemšanas procesā un kontrolē pār izpildvaru”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...