Tiesa nospriež – Ārlietu ministrijai jāatvainojas un jāatklāj ziņas par prēmijām un piemaksām: publicējam pilnu spriedumu
Lato Lapsa18.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Edgara Rinkēviča vadītajai Ārlietu ministrijai ir jāatvainojas par informācijas slēpšanu un jāatklāj tās līdz šim slēptās ziņas par tās darbiniekiem izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, - šādu spriedumu pieņēmusi administratīvā rajona tiesa, vienlaikus skaidri norādot uz Ārlietu ministrijas mēģinājumu maldināt tiesu un apgalvot, ka šādas ziņas jau esot publiski pieejamas.
Kā rāda tiesas spriedums, E. Rinkēviča vadītā ministrija ne tikai nebija sniegusi pieprasīto informāciju par ministrijas darbiniekiem pagājušā gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī gan informācijas prasītājam, gan arī tiesai apgalvojusi, ka šāda informācija jau esot publiski pieejama: ja kādu šādas ziņas interesējot, tas varot pats „to sagrupēt un analizēt atbilstoši viņa interesei”.
Paskaidrojumos tiesai Ārlietu ministrija bija arī apgalvojusi, ka, lai sabiedrības pārstāvim sniegtu šādas ziņas par nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņiem, tai „būtu jāvelta papildu cilvēkresursi nepieciešamās informācijas apkopošanai un sagrupēšanai”. Turklāt esot arī pieļaujama iespēja, ka kāds varētu vēlēties arī turpmāk uzzināt, kā balvām un prēmijām tiek tērēti budžeta līdzekļi, bet šādu ziņu sniegšanai Ārlietu ministrijas rīcībā neesot resursu.
Savukārt tiesa spriedumā ir norādījusi E. Rinkēviča vadītajai ministrijai, ka Latvijā ir spēkā Informācijas atklātības likums, kuras mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.
Pārbaudot Ārlietu ministrijas argumentus, tiesa ir konstatējusi, ka faktiski iestāde ir mēģinājusi maldināt ne tikai piemaksu informācijas pieprasītāju, bet arī pašu tiesu. „Atzīstams, ka, atsakot pieteicējam izsniegt pieprasīto informāciju atbildētāja nepamatoti ir norādījusi uz šādas informācijas pieejamību publiskajā telpā, jo internetā bez maksas nav pieejama pieteicēja pieprasītā informācija,” teikts spriedumā.
Tiesa atzinusi par nepamatotu arī Ārlietu ministrijas apgalvojumu, ka pieprasīto ziņu sniegšana no iestādes prasītu pārmērīgu piepūli: „Pieteicēja prasība saņemt šādu informāciju mēneša ietvaros nevarētu nekādā veidā apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības. Turklāt tiesa ņem vērā arī to apstākli, ka ministrija daļēji jau sagrupē šādu informāciju.”
Šajā gadījumā tiesa ir arī uzskatījusi, ka Ārlietu ministrijas rīcība, slēpjot no sabiedrības pārstāvja nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu, ir bijusi pietiekami nopietnai, lai ministrijai uzliktu par pienākumu „rakstveidā atvainoties pieteicējam par tiesību aizskārumu, kas radies ar ministrijas prettiesiskiem lēmumiem”.
Zīmīgi, ka administratīvās tiesas spriedums nosaka, ka Ārlietu ministrijai ir ne tikai jāatvainojas un jāsniedz tai pieprasītās ziņas par ministrijas darbiniekiem 2017. gada pirmajos mēnešos izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, bet arī jāatmaksā informācijas pieprasītājam 146 eiro liela valsts nodeva.
Tas nozīmē: ja iestāde regresa kārtībā nevērsīsies pret konkrētām amatpersonām, kuru vainas dēļ ministrija līdz šim slēpusi šo informāciju, šī nauda tiks samaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Savukārt vēršanās regresa kārtībā bez „pamudinājuma” no malas ir mazticama, ņemot vērā, ka prettiesiskos lēmumus par informācijas nesniegšanu ir pieņēmusi Ārlietu ministrijas vadība.
Tikmēr iespaidīga papildatalgojuma piešķiršana, nesniedzot pamatojumus izmaksām konkrētiem darbiniekiem, E. Rinkēviča vadītajā ministrijā joprojām ir ierasta prakse. Šādi izskatās lielākās summas, kas Ārlietu ministrijas darbiniekiem papildus noteiktajam ikmēneša atalgojumam izmaksātas pagājušā gada decembrī:
Gunārs Everts, otrais sekretārs - 4598,38 eiro
Andrejs Pildegovičs, valsts sekretārs - 1856,11 eiro
Sandra Salmiņa-Šuke, nodaļas vadītāja - 1657,91 eiro
Gunda Reire, ministra padomniece - 1587,60 eiro
Elita Kuzma, Valsts protokola vadītāja - 1569,90 eiro
Alda Vanaga, valsts sekretāra vietniece - administratīvā direktore - 1546,54 eiro
Aiga Liepiņa, vēstniece - departamenta direktore - 1329,47 eiro
Andra Kuzmina-Kovaļova, padomniece-nodaļas vadītāja - 1311,58 eiro
Iveta Šķiņķe, departamenta direktora vietniece - nodaļas vadītāja - 1212,87 eiro
Lolita Eriņa, departamenta direktora vietniece - 1212,30 eiro
Līga Usilenoka, padomniece - 1174,10 eiro
Ģirts Jaunzems, padomnieks - 1162,88 eiro
Vija Buša, padomniece - 1151,24 eiro
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
