Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Miljonāra Daumanta Vītola (attēlā) NP Foods grupas (Laima, Staburadze, Gutta u.c.) finansiālais stāvoklis nerada pārliecību, ka tie, zaudējot prāvā par 5,3 miljonu eiro piedziņu, spētu samaksāt šo summu. Tieši otrādi, pierādījumi liecina, ka šiem uzņēmumiem pilnībā nav iespējams izpildīt tiesneses lēmumu par prasības nodrošināšanu par kopējo summu 5 370 000 eiro apmērā. Ar šādu argumentāciju Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi uzņēmumu grupas pieteikumu par to mantas apķīlājuma atcelšanu. Ņemot vērā lasītāju iepriekš izteiktās vēlmes, Pietiek pilnu tiesas lēmumu publicē nevis attēlu, bet vienlaidus teksta formātā.

Lieta Nr.C30434214 Lietvedības Nr.C4342-14/7 - LĒMUMS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska ar sekretāri M.Kleinbergu, piedaloties advokātiem L.Lejam. M.Mežinskim un S.Radionovai,

2014.gada 10.jūlijā izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, Ivo Luka- Indāna, Daumanta Vītola, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu civillietā Menard Port LLC prasībā SIA "NP Business Centre" interesēs pret Ivo Luku- Indānu, Daumantu Vītolu, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida", ar trešo personu Mārci Miķelsonu par atkarīgai sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu no koncerna valdošajiem uzņēmumiem un to likumiskajiem pārstāvjiem.

Aprakstošā daļa

Menard Port LLC (turpmāk tekstā - prasītājs) tiesā cēlis prasību SIA "NP Business Centre" labā pret Ivo Luku- Indānu, Daumantu Vītolu, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF"/ SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industrial Village", SIA "Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" (turpmāk tekstā - atbildētāji), ar trešo personu Mārci Miķelsonu par atkarīgai sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu no koncerna valdošajiem uzņēmumiem un to likumiskajiem pārstāvjiem, lūdzot tiesu piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu SIA "NP Business Centre" zaudējumus EUR 5 30(T000 apmērā, kā arī piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītāja labā visus tiesāšanās izdevumus.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu apmierināts daļēji prasītāja pieteikums pret atbildētājiem par prasības nodrošināšanu un nolemts:

1) apķīlāt atbildētāja Ivo Luka-Indāna skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 53 500 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

2) apķīlāt atbildētāja Daumanta Vītola skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 290 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

3) apķīlāt atbildētāja AS "Gutta" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 265 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

4) apķīlāt atbildētāja AS "Laima" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 430 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

5) apķīlāt atbildētāja AS "Staburadze" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 130 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

6) apķīlāt atbildētāja SIA "APF" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

7) apķīlāt atbildētāja SIA "Bon Camino" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

8) apķīlāt atbildētāja SIA "Deco Energy" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 285 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

9) apķīlāt atbildētāja SIA "Detente" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

10) apķīlāt atbildētāja SIA "DUNTES NAMI INVEST" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

11) apķīlāt atbildētāja SIA "Ķīšezera nami" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus , kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no

trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas:

12) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Industrial Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

13) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technologies" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

14) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technology Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 72 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

15) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

16) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Daugavpils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

17) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Duntes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

18) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Foods", skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1  473 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

19) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Industrial Village" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

20) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Jelgavas biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

21) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Logistics" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 570 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

22) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Management" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajam personām, EUR 215 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

23) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Properties" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 143 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

24) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

25) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Salaspils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

26) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Valdlauču biznesa centrs" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas nc/ trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

27) apķīlāt atbildētāja SIA "NPBC" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 4 300 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

28) apķīlāt atbildētāja SIA "SAIDA" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

pārējā daļā prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu noraidīts.

2014.gada 19.jūnijā tiesā saņemts atbildētāju pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu, kurā norādīts, ka pieņemot lēmumu par prasības nodrošināšanu tiesa nav vērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tikai formāli atsaukusies uz Civilprocesa likuma 140.panta pirmo daļu. Atbildētāju ieskatā iespējamība, ka prasība varētu tikt apmierināta ir ļoti zema. Prasītājs kā prasības pamaļu norāda, ka atbildētāji pamudinājuši vai piespieduši SIA "Business Centre" slēgt neizdevīgus darījumus ar atbildētājiem nodarot zaudējumus EUR 24 302 821,27 apmērā, taču lūdz piedzīt zaudējumus tikai EUR 5 300 000 apmērā.

Prasība pamatota uz Koncernu likumu, kas nosaka, ka valdošajam uzņēmumam ir jāatlīdzina zaudējumi atkarīgajai sabiedrībai, ja valdošais uzņēmums ir pamudinājis atkarīgu uzņēmumu noslēgt tai neizdevīgu darījumu. Taču tiesa piemērojot prasības nodrošinājumu nav vērtējusi un analizējusi Koncerna likuma 2.panta otro daļu un 4.pantu, jo atbildētāji nevar būt atbildīgi par šiem zaudējumiem, ja arī tādi būtu nodarīti. Tā kā par valdošo sabiedrību saskaņā ar Koncernu likumu ir atzīstama sabiedrība, kurai pieder konkrētas atkarīgās personas daļas vai akcijas tieši vai caur dalību citā atkarīgajā sabiedrībā, kurai pieder konkrētās atkarīgās sabiedrības daļas. Līdz ar to atbildētāju ieskatā nevar pastāvēt situācija, kurā par valdošo uzņēmumu tiek atzītas koncernā ietilpstošas citas no valdošā uzņēmuma atkarīgas sabiedrības, kurām nav tiešas vai netiešas ietekmes uz atkarīgo sabiedrību.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra informāciju prasītājs ir SIA ,,NP Business Centre" dalībnieks ar 33,33% no pamatkapitāla; 66,67% pieder vienam no atbildētājiem SIA „NPBC". Savukārt vienīgais SIA "NPBC" dalībnieks ir Maltā reģistrēta sabiedrība Nordic Partners Properties Limited, Level 7, The Mali Office, The Mali Street. Floriana FRN 1470, Malta, kura lielākais dalībnieks ar 95% no pamatkapitāla ir Maltas uzņēmums Nordic Partnere limited. Līdz ar to saskaņā ar Koncernu likuma 2.panta otro daļu. 3.pantu, 4.panta pirmo daļu, par valdošo uzņēmumu varētu tikt atzīts Nordic Partnere limited. kas izšķirošo ietekmi uz SIA ,,NP Business Centre" realizē netieši caur Nordic Partnere Properties Limited un NPBC.

Taču prasība celta pret sabiedrībām, kurām nav nedz tiešas nedz netiešas ietekmes uz SIA ,,NP Business Centre", jo neviena sabiedrība, izņemot SIA "NPBC", caur kuru tiek realizēta ietekme, nav SIA ,,NP Business Centre" dalībnieks. Turklāt Nordic Partnere Properties Limited holdingā, kurā ietilpst SIA ,,NP Business Centre", ietilpst prasītāja prasības pieteikumā norādītie 12., 13., 14., 20. un 23. atbildētāji. Visi pārējie atbildētāji ir juridiskās personas, kas ietilps citos holdingos, tas ir. ir meitas citiem holdinga uzņēmumiem.

Līdz ar to atbildētāja ieskatā prasītāja prasība primšķietami ir atzīstama kā nepamatota, jo tā ir celta pret juridiskām un fiziskām personām, kas saskaņā ar Koncernu likumu nevar būt atbildīgas par zaudējumu nodarīšanu, jo nav atzīstamas par valdošo sabiedrību.

Konstatējot šos apstākļus, ir atzīstams, ka lēmums par prasības nodrošināšanu būtiski skar atbildētāju tiesības un ar likumu aizsargātās intereses un nodara būtisku kaitējumu atbildētāju saimnieciskajai darbībai, kā arī atzīstama par Latvijas Republikas Satversmē 92.pantā paredzēto tiesību uz taisnīgu tiesu un 106.pantā paredzēto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Ka pamatu prasības nodrošināšanai prasītajs nepamatoti atsaucas uz iepriekšeju tiesvedību, kurā nebija iesaistīts neviens no atbildētājiem kā subjekts.

Absurds ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētājiem nepietiktu finanšu līdzekļu, lai izpildītu spriedumu par EUR 5 300 000 apmērā piedziņu, jo atbildētāju AS "Laima" un AS "Staburadze" apgrozījums 2012.gadā sastādīja EUR 12 874 144 apmērā un peļņa EUR 1 408 559 apmērā. Bez tam šo divu atbildētāju pašu kapitāls 2012.gadā ir audzis un kopā sastāda EUR 44 109 026 apmērā. Līdz ar to šiem diviem atbildētājiem vien būtu pietiekami finanšu līdzekļi, lai izpildītu tiesas spriedumu.

Fakts, ka atsevišķu atbildētāju manta ir ieķīlāta, nav pamats prasības nodrošināšanai, jo neliecina par to, ka atbildētāji nepildītu vai izvairītos no savu saistību izpildes. Kā arī maldinošs ir prasītāja apgalvojums, ka atbildētāju īpašumā esošo hipotēku summa ir lielāka nekā to kadastrālā vērtība, jo šo īpašumu tirgus vērtība ir ievērojami lielāka par to kadastrālo vērtību.

Lietā nav pierādīts prasītāja apgalvojums, ka ir pamats domāt, ka pastāv plaša neatļautu transferta cenu mehānismu izmantošana, pārdodot savu produkciju zem pašizmaksas ārzonas firmām, kuras to par reālo cenu pārdod gala pircējam.

Kā arī lietā nav iesniegti pierādījumi prasītāja apgalvojumam, ka atbildētājs Daumants Vītols ir nodrošinājis atbildētāju kredītsaistību būtisku samazinājumu pretlikumīga darījuma rezultātā.

Pieteikums pamatots uz Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu, Koncernu liekuma 2., 3.. 4., 33.pantu. Atbildētāji lūdz atcelt ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu.

Atbildētāji 2014.gada 27.jūnijā iesniedza tiesā pieteikuma par prasības nodrošinājuma atcelšanu papildinājumus norādot, ka pamatojot prasības nodrošinājuma nepieciešamību, prasītājs to pamatojis uz novecojošu informāciju par atbildētāju peļņas un pašu kapitāla lielumiem. Salīdzinot atbildētāja AS "Laima" pašu kapitālu uz 2012.gada 31.decembri un uz 2013.gada 31.decembri tas ir ievērojami audzis. Kā arī atbildētāju AS "Laima", SAI "NP Foods", AS "Staburadze", SAĪ "NP Logistics", AS "Guta", SI A "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technology Park" un SIA "Deco Energy" 2013.gadu ir noslēguši ar peļņu un no savas peļņas AS "Laima" viena pati varētu izpildīt spriedumu. Līdz ar to nevar būt šaubu par atbildētāju finansiālo stāvokli un iespējām izpildīt tiesas spriedumu par EUR 5 300 000 apmērā piedziņu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu lūdz atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmumu par prasības nodrošinājumu.

Prasītājs 2014.gada 2.jūlijā iesniedza atsauksmi par atbildētāju iesniegto pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu norādot, ka no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 20.maija lēmuma redzams, ka tiesa ir izvērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tādejādi izpildījusi Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas prasības. Savukārt strīds par tiesību normu interpretāciju un piemērošanu ir izšķirams, skatot lietu pēc būtības, nevis prasības nodrošināšanas stadijā. Bez tam atbildētāji nav izteikuši iebildumus pret prasībā norādīto zaudējumu nodarīšanas faktu, bet izsaka tikai procesuāla rakstura iebildumus. Līdz ar to prasītājs uzskata, ka pamatojoties uz tiesu praksi izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir jākonstatē, ka ir mainījušies lietas apstākļi, kas bija par pamatu prasības nodrošinājuma piemērošanai, vai pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Atbildētāji iebilst pret prasībā norādīto, ka viņiem visiem kopā nepietiktu finanšu līdzekļu, lai izpildītu spriedumu, pamatojoties uz atbildētāju gada pārskatos pieejamajiem finanšu datiem, t.i. atsevišķu atbildētāju apgrozījums, peļņa un pašu kapitāls. Taču no tiesu izpildītāja izziņas par lēmuma par prasības nodrošinājuma izpildi redzams, ka vairāk kā mēneša laikā ir tikusi nodrošināta mazāk kā puse no prasības summas. Līdz ar to ir pamats secināt, ka prasībā norādītais apstāklis par atbildētāju finanšu līdzekļu nepietiekamību sprieduma izpildei nav mainījies. Kā arī atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus savam apgalvojumam, ka atbildētāju ieķīlāto nekustamo īpašumu faktiskā vērtība ir ievērojami lielāka nekā to kadastrālā vērtība.

Nepatiess ir atbildētāju apgalvojums, ka prasības pieteikums un tiesas lēmums balstīts uz novecojušu informāciju par atbildētāju finanšu rādītājiem, jo atbildētāju 2013.gada pārskati prasības iesniegšanas un lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nebija publiski pieejami.

Kā arī izanalizējot atbildētāju iesniegtās atsevišķu atbildētāju 2013.gada bilances prasītājs izdara secinājumu, ka 2013.gadā šo uzņēmumu finanšu līdzekļu apjoms ir dramatiski samazinājies un līdz ar to ir pasliktinājusies to finansiālā situācija un likviditāte. Kā arī koncerna ietvaros uzņēmuma peļņa tiek novirzīta cita koncerna uzņēmuma finanšu problēmu risināšanai.

Bez no atbildētāju iesniegtajiem pierādījumiem jāatzīmē, ka tie apstiprina prasībā norādītā koncerna pastāvēšanu, taču atbildētāji maldīgi tulko Koncerna likuma normas attiecībā uz koncerna pastāvēšanu un līdzdalības līmeni.

Kā arī norāda, ka prasītāja norādīto zaudējumu nodarīšana notikusi ārpus līgumiskajām attiecībām, līdz ar to prasībā norādītās attiecības uzskatāmas par delikta attiecībām, atbildību par kurām neietekmē vēlākas izmaiņas atbildīgo personu dalībnieku vai amatpersonu sastāvā un neatbrīvo konkrētās zaudējumus nodarījušās personas no atbildības.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, 137.panta pirmo daļu un 140.pantu lūdz atbildētāju pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu noraidīt.

Atbildētāju pārstāvis M.Mežinskis tiesas sēdē pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu uzturēja pilnībā uz tajā un pieteikuma papildinājumos norādītā pamata un apstākļiem, papildus paskaidroja, ka tiesai izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir pienākums vērtēt prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu un šāds viedoklis balstīts uz tiesu praksi.

Atbildētāju ieskatā prasība nav pirmšķietami formāli juridiski pamatota un pastāv lielāka varbūtība, ka prasība tiks noraidīta nekā apmierināta, jo atbildētāju ieskatā prasība ir celta pret neīstajiem atbildētājiem. Šāds atbildētāju viedoklis pamatots ar to, ka prasītājs zaudējumus lūdz piedzīt solidāri no visiem atbildētājiem, kaut Koncernu likums paredz katras konkrētas personas atbildību.

Kā arī atbildētāju ieskatā prasību ir cēlusi persona, kurai nav prasījuma tiesību vai kura likumā noteiktā kārtībā nav tam pilnvarota, t.i. no lietā iesniegtajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties par Janas Miķelsones tiesībām pārstāvēt prasītāju.

Bez tam prasība ir pirmšķietami noraidāma, jo pieteiktajiem prasījumiem, ja arī tiem ir pamats, ir iestājies noilgums. Atbildētāju ieskatā noilgums prasītāja prasījumiem par zaudējumu piedziņu ir iestājies pamatojoties uz Koncernu likuma 33.. 27.pantu, ka prasījumi pret valdošo uzņēmumu un tā likumiskajiem pārstāvjiem noilgst piecu gadu laikā. Taču prasītājs ir pieteicis prasījumus par zaudējumu atlīdzību par darījumiem, kas slēgti līdz 2009.gadam.

Lūdz pieteikumu apmierināt.

Atbildētāju pārstāve S.Radionova tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un papildus sniedza paskaidrojumus par prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu sniedzot savu viedokli par Koncerna likuma normu interpretāciju attiecībā uz izšķirošās ietekmes veidiem, izšķirošās ietekmes uz līdzdalības pamata jēdzienu, darbības savā vārdā, bet citas personas labā neesamību, atbildības regulējumu par Koncerna likuma normu pārkāpumiem neesot koncerna līgumam, kas nevar būt par pamatu prasītāja prasībai par solidāru zaudējumu piedziņu no visiem atbildētājiem.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Atbildētājs Ivo Luka - Indāns un atbildētāju SIA "NP Foods" un SIA "NP Properties" pārstāji tiesas sēdē pieteikumu uzturēja un sniedza paskaidrojumus par visu atbildētāju finansiālo situāciju un tās pozitīvo novērtējumu no neatkarīgu auditoru kompāniju puses, kas   nekādā gadījumā nevar radīt šaubas par iespējamā sprieduma izpildes iespējamību. Fakts, ka pēc tiesas lēmuma šobrīd nav apķīlāti naudas līdzekļi prasības summas apmērā neliecina, ka spriedumu nevarēs izpildīt, jo nodrošinājums ir vērsts tikai uz naudas līdzekļiem, taču par atbildētāju labo finansiālo situāciju liecina atbildētāju pašu kapitāla un peļņas pieaugums salīdzinot ar 2012.gadu, kā arī ievērojamā atbildētājiem piederošo īpašumu vērtība.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Prasītāja pārstāvji pieteikumu atzina par nepamatotu un noraidāmu pamatojoties uz atsauksmē uz pieteikumu norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka prasītāja ieskatā prasības noilgums pamatojoties uz Civillikuma 1894.pantu nav iestājies. Prasītājs savas tiesības iesniegt prasījumu pret visiem atbildētājiem pamato ar tiesību zinātņu speciālista izteikto viedokli šajā jautājumā. Prasītāja ieskatā atbildētāji - uzņēmumi, kas strādā ar peļņu, koncerna ietvaros finansē zaudējumus nesošos uzņēmumus. Atbildētāju

viedoklis, ka auditoru kompānijas ir sniegušas pozitīvu atzinumu par atbildētājiem neliecina par atbildētāju labo finansiālo stāvokli, bet gan par to, ka grāmatvedība tiek kārtota pareizi un atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Bez tam no iesniegtajiem 2013.gada pārskatiem izriet, ka atbildētāju finanšu līdzekļu pieejamība ir samazinājusies salīdzinot ar 2012.gadu. Kā arī prasītāju ieskatā šajā stadijā tiesai ir jāvērtē atbildētāju spēja izpildīt iespējamo spriedumu, nevis godprātība. Lūdz pieteikumu noraidīt.

Trešās personas Mārča Miķelsona pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu atzina par nepamatotu un pievienojās prasītāja pārstāvju sniegtajai argumentācijai.

Lūdz pieteikumu noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies prasītāja, atbildētāju un trešās personas pārstāvju paskaidrojumus, uzskata, ka atbildētāju pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu ir nepamatots un noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 137.panta pirmo daļu, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Savukārt, Civilprocesa likuma 138.panta pirmās daļas 1. un 6.punkts noteic, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis ir atbildētājam piederošās kustamās mantas un skaidras naudas apķīlāšana un to maksājumu, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšana.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu apmierināts daļēji prasītāja pieteikums pret atbildētājiem par prasības nodrošināšanu un nolemts:

1) apķīlāt atbildētāja Ivo Luka-lndāna skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 53 500 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

2) apķīlāt atbildētāja Daumanta Vītola skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 290 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

3) apķīlāt atbildētāja AS "Gutta" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 265 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

4) apķīlāt atbildētāja AS "Laima" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1  430 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

5) apķīlāt atbildētāja AS "Staburadze" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un cilās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 130 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

6) apķīlāt atbildētāja SIA "APF" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

7) apķīlāt atbildētāja SIA "Bon Camino" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

8) apķīlāt atbildētāja SIA "Deco Energy" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 285 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

9) apķīlāt atbildētāja SIA "Detente" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

10) apķīlāt atbildētāja SIA "DUNTES NAMI INVEST" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām. EUR 7"200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

11) apķīlāt atbildētāja SIA "Ķīšezera nami" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

12) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Industrial Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

13) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technologies" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

14) apķīlāt atbildētāja SIA "Nordic Technology Park" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 72 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

15) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

16) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Daugavpils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

17) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Duntes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

18) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Foods", skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1 473 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

19) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Industrial Village" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

20) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Jelgavas biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri . pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

li) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Logistics" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 570 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

22) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Management" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajam personām, EUR 215 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

23) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Properties" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām. EUR 143 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

24) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

25) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Salaspils biznesa parks" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā ari maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

26) apķīlāt atbildētāja SIA "NP Valdlauču biznesa centrs" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

27) apķīlāt atbildētāja SIA "NPBC" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 4 300 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

28) apķīlāt atbildētāja SIA "SAIDA" skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

pārējā daļā prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu noraidīts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 140.panta piekto daļu prasības nodrošinājumu pēc puses motivēta pieteikuma var atcelt tā pati tiesa, kura nodrošinājusi prasību.

No atbildētāju iesniegtā pieteikuma un tā papildinājumiem izriet, ka viens no pamatiem prasības nodrošinājuma atcelšanai ir tas, ka prasība pirmšķietami nav formāli juridiski pamatota.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 140.panta pirmās daļas izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu. Savukārt minētā likuma 140.panta piektā daļa nenosaka, ka lemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu pēc puses lūguma tiesai būtu atkārtoti jāizvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka šādi atbildētāja norādītie argumenti nevar būt par pamatu prasības nodrošinājuma atcelšanai atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta piektajai daļai. Tiesas ieskatā jautājums par to, vai prasība ir pirmšķietami apmierināma, var tikt vērtēts tad, kad tiek skatīts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Piemērojot minēto tiesību normu tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu ņem vērā judikatūru, t.i. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 20.jūnija lēmumu lietā nr.SKC-1644/2012; 2012.gada 31.janvāra lēmumu lietā nr.SKC-928/2012 un 2013.gada 24.aprīļa lēmums lietā nr.SKC-1654/2013.

Atbildētāju iebildumus, ka tiesnese piemērojot prasības nodrošinājumu savā 2014.gada 20.maija lēmumā nav vērtējusi prasības pirmšķietamo formālo juridisko pamatojumu, tiesa atzīst par nepamatotiem. Kā izriet no minētā lēmuma 14.1pp. tiesnese ir sniegusi vērtējumu par prasības pirmšķietami formālo juridisko pamatojumu, kas dod pamatu prasības nodrošināšanai, t.i. vērtējusi prasītāja materiālo prasības tiesību esamību un tā formālo juridisko paifiatojumu.

Fakts, ka atbildētāji nepiekrīt prasītāja sniegtajam juridiskajam pamatojumam un norāda uz nepareizu tiesību normu interpretāciju no prasītāja puses sniedzot savu piemērojamo tiesību normu interpretāciju, tiesas ieskatā nevar būt pamats prasības nodrošinājuma atcelšanai. Tiesa atzīst, ka jautājums par tiesību normu piemērošanu un interpretāciju ir strīds starp pusēm pēc būtības, kas izšķirams skatot lietu pēc būtības un pieņemot galīgo nolēmumu lietā. Līdz ar to tiesas ieskatā atkārtota prasības pirmšķietamā formālā juridiskā pamatojuma izvērtēšana šajā procesa stadijā nav pieļaujama.

Tiesa atzīst, ka izskatot pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir jākonstatē, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, vai tādu apstākļu konstatēšana, kas pierāda, ka zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Tiesas ieskatā atbildētājs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, ka ir mainījušies faktiskie lietas apstākļi, kas bija par pamatu nodrošinājuma piemērošanai, kā arī tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas pierāda, ka ir zudis pamats prasības nodrošināšanai.

Kā izriet no zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Lazdāna 2014.gada 30.jūnijā sastādītā paziņojuma izpildu lietā nr.00895/059/2014 pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 27.maijā izdoto izpildu rakstu lietā nr.C30434214, līdz 2014.gada 30.maijam apķīlāta, atbildētājiem piederoša naudas summa, EUR 2 214 733,91 apmērā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka tiesneses 2014.gada 20.maija lēmums par prasības nodrošināšanu pret atbildētājiem izpildīts tikai daļēji un no kopējās nodrošinātās summas ir bijis iespējams apķīlāt atbildētāju naudas līdzekļus summā, kas nesasniedz pusi no kopējās summas, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir apstiprinājies prasības pieteikumā un tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumā norādītais, ka pastāv pietiekams pamats šaubām par iespējamā sprieduma izpildes iespējamību. Kā arī minētais liecina, ka faktiski prasības apmierināšanas gadījumā, sprieduma izpilde var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāju apgalvojumus, ka faktiski atbildētāju finansiālā situācija un finanšu rādītāju analīze liecina, ka nevar būt nekādas šaubas par atbildētāju iespējām izpildīt tiesas spriedumu, jo daļai atbildētāju salīdzinot ar 2012.gadu ir audzis pašu kapitāls, peļņas apmērs ievērojami pārsniedz prasības summas apmēru, kā arī atbildētājiem pieder nekustamie īpašumi, kuru faktiskā vērtība pārsniedz uz tiem reģistrēto hipotēku vērtību un prasības summu. Tiesa atzīst, ka šādi atbildētāju apgalvojumi nevar būt par pamatu uzskatam, ka iespējamā tiesas sprieduma izpilde lietā nevar būt apgrūtināta vai neiespējama. No atbildētāju iesniegtajiem atsevišķu atbildētāju 2013.gada pārskatiem redzams atbildētāju pašu kapitāla apjoms, naudas līdzekļu apgrozījuma apjoms un peļņas apjoms 2013.gadā. Taču neskatoties uz to lēmumu par prasības nodrošinājumu attiecībā pret atbildētāju AS "Laima", kurš izvērtējot tā finanšu rādītājus, pēc atbildētāju apgalvojuma varētu viens pats izpildīt iespējamo spriedumu, ir bijis iespējams izpildīt tikai daļēji par summu EUR 175 809,87 apmērā, no apķīlātajiem EUR 1 430 000 apmērā. Kā arī attiecībā uz atbildētājiem AS "Gutta", AS "Staburadze", SIA "NP Logistic", uz kuru stabilo finansiālo stāvokli norāda atbildētāji, lēmumu par prasības nodrošināšanu nav bijis iespējams izpildīt pilnībā.

Neskatoties uz to, ka attiecībā uz atbildētājiem SIA "Deco Energy", SIA "Duntes nami invest", SIA  Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology", SIA "Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Jelgavas biznesa parks", SIA "Saida" un SIA "NP Industrial Village" prasības nodrošinājums ir izpildīts pilnībā tiesai nav pamata uzskatīt, ka iespējamā sprieduma izpilde varētu nebūt apgrūtināta, vai, ka attiecībā uz šiem atbildētājiem būtu mainījušies apstākļi, kas būtu par pamatu prasības nodrošinājuma atcelšanai, jo kā izriet no prasības pieteikuma prasītājs ir pieteicis prasījumu par solidāru piedziņu no visiem atbildētājiem, bet attiecībā pret šiem atbildētājiem izpildītā prasības nodrošinājuma summa nesedz visu prasības summu.

Kā arī atbildētāji uzskatot, ka nevar būt šaubu par atbildētāju spēju izpildīt iespējamo spriedumu, nav iesnieguši tiesai pieteikumu par prasības nodrošinājuma līdzekļa maiņu atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta trešās daļas noteikumiem, norādot uz prasības nodrošinājuma līdzekli, kura piemērošana var pilnībā nodrošināt iespējamā sprieduma izpildi un vienlaicīgi netraucēt atbildētāju saimniecisko darbību un nepasliktinātu to finansiālo situāciju.

Kā arī atbildētāji nav izmantojuši Civilprocesa likuma 140.panta ceturtajā daļā noteikto tiesību iemaksāt tiesu izpildītāja depozītā nodrošinātās prasības summu, kas būtu par pamatu aizstāt piemēroto prasības nodrošinājuma līdzekli ar iemaksāto naudas līdzekļu apķīlājumu. Bez tam šāda atbildētāja rīcība nepārprotami liecinātu par atbildētāju maksātspēju un to, ka nevar būt šaubu par iespējamā sprieduma izpildi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka faktiski šobrīd lietā ir iesniegti pierādījumi par to, ka pilnībā nav iespējams izpildīt tiesneses lēmumu par prasības nodrošināšanu par kopējo summu EUR 5 370 000 apmērā. Savukārt atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, ka iespējamā sprieduma izpilde lietā būs iespējama un nebūs apgrūtināta.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka nav pamata ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 140.panta piektās daļas, tiesa nolēma:

noraidīt Ivo Luka- Indāna. Daumanta Vītola, AS "Gutta", AS "Laima", AS "Staburadze", SIA "APF", SIA "Bon Camino", SIA "Deco Energy", SIA "Detente", SIA "Duntes Nami Invest", SIA "Ķīšezera nami" SIA "Nordic IndustriaîPark", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park". SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Foods", SIA "NP Industriaî Village", SIA "Jelgavas biznesa parks". SIA "NP Logistics", SIA "NP Logistics", SIA "NP Management", SIA "NP Properties". SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", SIA "NPBC", SIA "Saida" pieteikumu par ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014.gada 20.maija lēmumu piemērotā prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese K.Zdanovska.

Novērtē šo rakstu:

21
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par Čakšas izteikumiem un „Divpadsmit krēsliem”

Foto7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?
Lasīt visu...

12

Pusmiljons mediju atbalstam ir izdalīts „savējiem”: Kučinski un Melbārde, vai to pieļausiet?

FotoVēršamies pie Jums ar atklātu vēstuli, lai paustu savu neizpratni par Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) rīkotā konkursa „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” neprofesionālo norisi un nespēju nodrošināt Ministru kabineta pieņemtā dokumenta „Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.–2020. gadam” izpildi.
Lasīt visu...

12

Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu

FotoNesen Drošības policija (DP) nākusi klajā ar pērnā gada pārskatu, kurā norādīts, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, terorisma draudu līmenis ir zems, tomēr radikalizācija novērojama arī Latvijā.[1] Par vienu no iemesliem minēts fakts, ka bijušais Latvijas islāma kultūras centra vadītājs Oļegs Petrovs no Islāma valsts izplata latviski tulkotu tās propagandu Latvijas ummah (ticīgo kopienai).[2]
Lasīt visu...

21

Tauta ir runājusi, vai kāds klausījās?

FotoPēdējā laikā aizvien biežāk dzirdam aicinājumu parakstīt kādu iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, paust savu viedokli kādā aptaujā, aizpildot anketu vai klikšķinot internetā. Tas ļauj secināt, ka vairāk nekā 25 neatkarības gadi ir darījuši savu un esam sākuši saprast, ka dzīvojam demokrātijā un drīkstam paust savu viedokli.
Lasīt visu...

6

Aicinām LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties

FotoBiedrība ProBonoPublico.Latvia, pamatojoties uz aizvien dziļāku krīzi tieslietu sistēmā un būtiskiem pamattiesību pārkāpumiem, kurus iniciē pati Tieslietu ministrija tās ministra Dzintara Rasnača (NA) vadībā, aicina LR tieslietu ministru Rasnaču atkāpties, dodot ministra krēsla vietu spējīgākai personai, kura izprot tiesiskuma nozīmi un lomu valsts attīstībā un sabiedrības labklājībā.
Lasīt visu...

21

Oficiālās jeb deklarētās “demokrātijas” noklusētā īstenība

FotoVairums no mums daudzkārt ir dzirdējuši demokrātu bieži drillēto Vinstona Čērčila teicienu par to, ka par demokrātiju nekas labāks neesot izdomāts ar visiem tās trūkumiem. Patiesībā tas skanēja šādi: DEMOCRACY IS THE WORST FORM OF GOVERNMENT, EXCEPT ALL THOSE OTHER FORMS THAT HAVE BEEN FROM TIME TO TIME. Kas nozīmē ka vēsturē ir bijuši par mūsdienu “demokrātiju” taisnīgāki tautu pašpārvaldes modeļi un patlaban mēs esam tuvāk Ķīnas mūrim nekā skandinātajai suverenitātei.
Lasīt visu...

21

Ecce homo! Dictum de omni et nullo

FotoŠajā esejā ir gods godbijīgi tuvoties latīņu valodas mīluļiem. Viņu darbības vērtība ir nosaukta latīņu valodā. Tāpēc latīņu valodas sprēgāšana ir obligāti jāņem vērā. To nedrīkst ignorēt. Obligāti nedrīkst būt nevērīga izturēšanās pret latīņu valodu. Nedrīkst nevēlēties zināt un savu iespēju robežās nelietot latīņu valodu. Tas nav pieļaujams. Tāpēc esejas autoram un esejas lasītājiem ir jāpārceļas uz latīņu valodas pasauli. Lūdzu, ievērosim: nevis uz latīnismu pasauli, bet uz latīņu valodas pasauli! Praktiski tas nozīmē pārcelšanos uz divvalodu pasauli – latīņu valodas pasauli + latviešu valodas pasauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzam Kalnmeieru atkāpties no ģenerālprokurora amata un dot iespēju vietā nākt zinošākam un, galvenais, godīgam juristam

2017.gada 18.aprīlī noklausījāmies Latvijas Radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates...

Foto

Kauns lasīt, ko raksta augsti profesionāli Tieslietu ministrijas juristi

Godātie Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki, kam Jūs rakstāt šādus rakstus**, kuri pamatos saskan ar nelikumīgiem un nepamatotiem...

Foto

Gaismas spēku suicīds jeb Sniegbaltītes pamāte pret karali Līru

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa attīstās pēc tā paša scenārija, ko jau apskatīju Austrijas vēlēšanu sakarā: valdošo partiju...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām, visiem 100 Saeimas deputātiem

Ar zemāk teikto informējam par apšaubāmiem, atklāti sakot, par prettiesiskiem secinājumiem tiesu spriedumos, par to neatbilstību likumu...

Foto

Īss ieskats praktiskās ģenētikas vēsturē

XIX gadsimta otrajā pusē, samazinoties reliģijas ietekmei un pieaugot gēnu zinātnes iespaidam, savu kundzību (koloniālismu, verdzību, brīvās tirdzniecības noteikumu uzspiešanu) rietumvalstu...

Foto

Dažas īpaši aktuālas jomas, kurās nepieciešama Kristus augšāmcelšanās spēka manifestācija un vadība

Dārgie Kristum ticīgie! Šodienas liturģiskajos tekstos skan aicinājums: “Ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies,...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: vārdnīca

Katrā laikmetā ir īpaši iecienīti vārdi, un tie pulcējās modernā vārdnīcā. Šī vārdnīca ir populāra sabiedrībā. Vārdnīcai ir starptautisks pielietojums. To bez...

Foto

Kūst knabisma kults

Latvijas sabiedriskajā domā un medijos veidojas kaut kas līdzīgs apziņas atkusnim, prātu attīrīšanai no agrāk iepotētiem politiskajiem priekšstatiem un mītiem. Arvien skaļāk tiek izvērtēts...

Foto

Quo vadis, Donald Trump?

Par vienu no izteiktākajiem pēdējo laiku “modes trendiem” plašsaziņas līdzekļos ir kļuvusi sacenšanās jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa ķengāšanā un zākāšanā. Šis...

Foto

Profesori Frankenšteini cīņā pret ģenētisko šovinismu

Jau daudzus gadus liberālleftisti meklē veidus, kā apkarot "rasismu", un katrs to jaunizgudrojums ir absurdāks par iepriekšējo. Bet viņu pati...

Foto

Pilnmēness (un tā imaginārā ietekme)

Par skriešanu sienā ar pieri. Saprotu, ka šādi raksti nes prieku tikai tai pusei, kura piekrīt te paustajam. Otru pusi pārliecināt...

Foto

Pēc Preses kluba

Vakar piedalījos TV24 raidījumā “Preses klubs”, kas izvērtās par cīņu klubu. Diemžel bez Breda Pita un Edvarda Nortona. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka politiķu...

Foto

Joviāli juvenālisko juvenilu jukas

Trīs latīnismi un viens latvisks vārds virsrakstā, saprotams, ir cinisma demonstrācija. Viss ir kā parasti. Cinisms parasti ir neticības draugs. Cinisma avots...

Foto

Pārtrauciet VDK ietekmi Latvijā vai atkāpieties: atklāta vēstule Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizīša kungam

Saņemot no Jums formālu atbildi uz savu vēstuli un iesniegumu, kurā...

Foto

„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu...

Foto

Vai man, Mārupes novada domes deputātam, ir iespējams atcelt NĪN?

Šī ir Mārupes novada domes deputāta Jāņa Rušenieka oficiāla atbilde Mārupes novada iedzīvotājam Ivo Stieģelim (E-iesnieguma...

Foto

Latviešu tauta ir vienīgais likumīgais saimnieks savā Tēvzemē

Šai Baltijas jūras krastā joprojām zeme turpina vaidēt zem apspiesto un pazemoto Latvijas iedzīvotāju klusajiem, pazemīgajiem soļiem....

Foto

Par ko Pētera Apiņa čomi iedeva viņam goda doktora grādu?

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim,...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – III daļa

Uz likuma pamata zemi zem mājās var lietot CL...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – II daļa

Acīmredzami jāsecina, ka AT Senāts atsevišķi kategoriju lietās turpina...

Foto

Kas ļauts valsts medijam, nav ļauts municipālam?

Augstākās tiesas spriedums, vērtējot laikraksta «Bauskas Dzīve» pretenzijas pret Iecavas novada domes mediju biznesu, pelnīti izsauca atzinīgu ažiotāžu, pat...

Foto

Cik ticami ir DNS analīžu rezultāti?

Ja īsi, tad DNS analīzes rezultāti nevar kalpot par vienīgo un galīgo pierādījumu, jo DNS laboratorijas nenosaka paternitāti, bet tikai...

Foto

Prasījumi par maksas piedziņu ar atpakaļejošu datumu un bez piespiedu nomas līguma nav tiesiski – I daļa

Piespiedu rakstura tiesiskās attiecības „uz likuma pamata” tiek nodibinātas...

Foto

Diemžēl arī turpmāk atvieglojumi suņu obligātajā apzīmēšanā nav gaidāmi

Š.g. 30.martā Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā, kas paredzēja turpmāk mājas istabas dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tāpat...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: cerību mirklis

Civilizācijas norieta enciklopēdijā cerību mirklis ir atsevišķs šķirklis. Eiropeīdu civilizācijas visjaunākais cerību mirklis var ilgt astoņus gadus. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā...

Foto

Pašvaldību vēlēšanas Rīgā gaidot: ar ko gan nacionāļi (ne)atšķiras no urlakoviešiem?

Mūsu t.s. „labējie spēki”, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sākuši pilnā balsī skandināt, cik svarīgi būtu dabūt...

Foto

Tilts Rīgā un tilts Londonā: dažādās pieejas

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz...

Foto

Tas nav līgums ar ASV sabiedrotajiem. Tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts

Vēl pirms gada – 2016.gada pavasarī ar skandalozajiem grozījumiem Krimināllikumā Latvijas sabiedrībai tika dots skaidrs...

Foto

Petīcija par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam

2016. gada 13. aprīlī, izmantojot savas tiesības, mēs, manabalss.lv iniciatīvas „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” (https://manabalss.lv/i/976)...

Foto

Kā es devos pie mēra taisnību un atbalstu meklēt

27. janvārī pēc 5 gadu gaidīšanas beidzot tiku pie domes priekšsēdētāja Nila Ušakova personīgi. „Ciemošanās” laiks –...

Foto

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības...

Foto

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

Pirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā...

Foto

Sabiedrība nav gatava

Nesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi...

Foto

Jaunākais nacionālais noziegums

Noziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem,...

Foto

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

Trešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti...

Foto

Pietiks par DEPO

Jau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī...