Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi izskatīšanai Lato Lapsas pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar divām prettiesiskajām aizturēšanām, ko šā gada pavasarī un vasaras sākumā bija veikuši Drošības policijas darbinieki.

"Diemžēl normatīvie akti paredz, ka tiesā man jāsūdz nevis Normunda Mežvieta vadītā iestāde, bet gan Latvijas Republika Tieslietu ministrijas personā. Taču varu apsolīt divas lietas - pirmkārt, attiesāto naudu noziedošu kādam labam mērķim, piemēram, Mežvieta kunga aizsūtīšanai kādos vienkāršākos, viņa līmenim atbilstošos jurisprudences kursos, otrkārt, darīšu visu iespējamo, lai valsts no tās attiesāto naudu pēc tam regresa kārtībā piedzītu no tiem Drošības policijas darbiniekiem, kuri veica un organizēja šīs aizturēšanas, ko tiesas jau atzinušas par prettiesiskām un nepamatotām," šo faktu komentē Lato Lapsa.

Pietiek šodien publicē tiesas izskatīšanai pieņemto Lato Lapsas pieteikumu.

Prasības pieteikums

1. Faktiskie apstākļi

2015.gada 26.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra rajona iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC096549 par to, ka 2015.gada 22.maijā plkst.14:44 Rīgā, K.Barona ielā 99A es, Lato Lapsa, ļaunprātīgi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad tie pildīja dienesta pienākumus, ignorējis policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt Latvijas Republikas Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnu, amatpersonu un apmeklētāju filmēšanu.

Minētais pārkāpums tika kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Minētā pārkāpuma izskatīšana atbilstoši piekritībai tika nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot man inkriminēto administratīvo pārkāpumu, ar 2015.gada 30.jūnija spriedumu lietā Nr.130049515 nosprieda izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret mani par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā (sprieduma kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.2).

Par minēto spriedumu Valsts policijas priekšnieka p.i. A.Grišins iesniedza apelācijas sūdzību.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2015.gada 5.oktobra spriedumu nosprieda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu atstāt negrozītu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt (sprieduma kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.3).

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādīšanai es tiku aizturēts (aizturēšanas protokols netika sastādīts), es 2015.gada 6.oktobrī vērsos pie Drošības policijas priekšnieka ar lūgumu atvainoties par nepamatoto aizturēšanu, kuru veica Drošības policijas darbinieki (vēstules kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.4).

Uz minēto vēstuli saņēmu atbildi (vēstules kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.5), kurā norādīts, ka Drošības policija ņems vērā konkrētajā lietā taisītos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildē netiek risināts, no kā secinu, ka Drošības policija man atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrīdot faktu, ka Drošības policijas darbinieki mani tika aizturējuši un šī aizturēšana ir bijusi nepamatota.

2015.gada 26.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC185656 par to, ka 2015.gada 29.aprīlī plkst.13:55 Rīgā, K.Barona ielā 99a, Latvijas Republikas Drošības policijas telpās es ļaunprātīgi neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad tie pildīja dienesta pienākumus, ignorējis policijas darbinieka rīkojumu pārtraukt slēptu audio ierakstu veikšanu Latvijas Republikas Drošības policijas telpās.

Minētais pārkāpums tika kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Minētā pārkāpuma izskatīšana atbilstoši piekritībai tika nodota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot man inkriminēto administratīvo pārkāpumu, ar 2015.gada 31.jūlija spriedumu lietā Nr.130049615 nosprieda izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret mani par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā (sprieduma kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.6).

Par minēto spriedumu Valsts policija iesniedza apelācijas sūdzību.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2015.gada 12.oktobra spriedumu nosprieda Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 31.jūlija spriedumu atstāt negrozītu, bet Valsts policijas iesniegto apelācijas sūdzību noraidīt (sprieduma kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.7), turklāt konstatējot, ka Drošības policijas amatpersona ir sniegusi nepatiesu dienesta ziņojumu.

Spriedums kā nepārsūdzams ir stājies spēkā.

Sakarā ar to, ka pirms administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un nodošanas Valsts policijai protokola sastādīšanai es tiku aizturēts (aizturēšanas protokols netika sastādīts), es 2015.gada 13.oktobrī vērsos pie Drošības policijas priekšnieka ar lūgumu atvainoties par nepamatoto aizturēšanu, kuru veica Drošības policijas darbinieki (vēstules kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.8).

Uz minēto vēstuli saņēmu atbildi (vēstules kopija pievienota prasības pieteikuma pielikumā Nr.9), kurā norādīts, ka Drošības policija ņems vērā konkrētajā lietā taisītos spriedumus, savukārt jautājums par atvainošanos šajā atbildē netiek risināts, no kā secinu, ka Drošības policija man atvainoties ir atteikusies, tajā pat laikā neapstrīdot faktu, ka Drošības policijas darbinieki mani tika aizturējuši un šī aizturēšana ir bijusi prettiesiska gan tā iemesla dēļ, ka tā netika nostiprināta pienācīgā procesuālā formā, gan tāpēc, ka tā ir bijusi nepamatota. Turklāt bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka šajā gadījumā no Drošības policijas amatpersonas puses tika sastādīts nepatiess dienesta ziņojums, lai šķietami attaisnotu gan aizturēšanu, gan protokola sastādīšanu.

2. Prasības pieteikuma pamatojums

Kā ir redzams no augstāk izklāstītajiem apstākļiem, tad pēc Drošības policijas nepamatotas iniciatīvas pret mani ir tikuši ierosināti divi administratīvo pārkāpumu procesi un es šajos procesos esmu ticis nepamatoti saukts pie administratīvās atbildības. Turklāt šo procesu sakarā esmu arī ticis prettiesiski un nepamatoti aizturēts.

Kā ir atzinis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments , tad tāpat jebkura cilvēktiesību norma, arī Satversmes 92.panta trešajā teikumā ietvertā tiesību norma (nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu) ir piemērojama tieši un nepastarpināti un izšķirot strīdu par atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tiesai jāizvērtē pieļautais pārkāpums pamattiesību ievērošanas aspektā.

Civillikuma 1635.pants nosaka, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas un garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisku tiesību vai nemantisku labumu aizskārumu.

Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas.

Uzskatu, ka augstāk aprakstītajās situācijās ir ticis pieļauts nepamatots manu tiesību aizskārums, proti, es nepamatoti un prettiesiski esmu ticis aizturēts, kā arī es nepamatoti esmu ticis saukts pie administratīvās atbildības.

Viss minētais kopumā man ir radījis garīgus un emocionālus pārdzīvojumus, tāpat arī policijas iestāžu rīcība man ir likusi izjust pazemojumu gan ar nepamatoto aizturēšanu, gan ar nepieciešamību attaisnoties tiesas priekšā par to, ka neko sodāmu neesmu izdarījis. Tāpat bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka Drošības policija ir atteikusies man atvainoties par pieļauto manu tiesību aizskārumu, kas faktiski ir izraisījis jaunu aizskārumu, jo Drošības policija tādējādi ir likusi man saprast, ka tai manu tiesību ievērošana ir nenozīmīga un tā savu nepamatoto rīcību, ja tā var teikt – nenožēlo, šādi atklāti demonstrējot savu pārākuma apziņu, visatļautības pieļaujamību un nicinājumu pret manu kā privātpersonas tiesību nepamatoto aizskārumu.

Konkrētajā gadījumā atlīdzinājumu par man nodarīto tiesību aizskārumu novērtēju 2000,00 EUR apmērā, proti, 1000,00 EUR par katru nepamatotas, prettiesiskas aizturēšanas reizi, jo, manuprāt, šāds atlīdzinājuma apmērs sasniegs visas tam uzdotās funkcijas, proti, 1) taisnīguma funkciju; 2) prevencijas funkciju un 3) samierināšanas funkciju.

Papildus minētajam vēlos norādīt, ka civillietas ierosināšanas gadījumā jau ir paredzami atbildētājas iebildumi pret prasību, proti, ka atbilstoši Civillikuma 1635.panta trešajai daļai morālais kaitējums šajā situācijā nav prezumējams, attiecīgi tas ir jāpierāda, taču tas nav izdarīts. Šajā sakarā vēlos vērst tiesas uzmanību uz to, ka, neskatoties uz to, cik kura valsts iestāde sevi uzskata par svarīgu un nozīmīgu, pat A kategorijas kritiskie infrastruktūras objekti, kā Valsts policija labprāt apzīmē Drošības policijas ēku un kas ticis uzsvērts abos administratīvo pārkāpumu procesos, ir pakļauti patvaļas aizliegumam, kurš pieprasa, lai valsts rīcībai būtu saprātīgs attaisnojums un lai ikviens varētu pārliecināties par šī attaisnojuma esamību. Konkrētajā gadījumā abos iepriekš minētajos procesos ir noskaidrojies, ka nedz Drošības policijas, nedz Valsts policijai rīcībai nav bijis saprātīgs attaisnojums, jo Valsts policija nevienā tiesu institūcijā tā arī nespēja pamatot Drošības policijas prasību likumību, kas savukārt norāda uz klaju patvaļas aizlieguma pārkāpumu, proti, es tiku aizturēts un saukts pie administratīvās atbildības, jo valsts iestādēm vienkārši „nepatika” mana rīcība un vēl jo vairāk – iestādes amatpersona tika sastādījusi melīgu dienesta ziņojumu.

Vadoties no minētā, vēlos jau savlaicīgi norādīt, ka man nodarīto morālo kaitējumu uzskatu par pierādītu ar Valsts policijas un Drošības policijas darbībām, kuras ir bijušas ne tikai nepamatotas, bet arī nelikumīgas un kas ir ticis apstiprināts ar spriedumiem. Kaitējuma dziļumu un tiesību aizskāruma nozīmību savukārt pamato policijas iestāžu klajie un atklātie patvaļas aizlieguma pārkāpumi, kuri atklāti demonstrē šo iestāžu pārākuma apziņu, neaizskaramību, visatļautības pieļaujamību un nicinājumu pret privātpersonas tiesībām, kas demokrātiskā valstī, kura atzīst starptautiski atzītas cilvēktiesības un ir apņēmusies tās nodrošināt, ir absolūti nepieņemami.

Tāpat arī bez ievērības nav atstājams apstāklis, ka Drošības policija un Valsts policija publiskajā telpā ar mediju starpniecību (2015.gada 28.maija ziņu aģentūras „Leta” raksts „DP: Vērojama pretreakcija uz dienesta aktīvo darbu valsts noslēpuma sargāšanā”; 2015.gada 21.jūnija ziņu aģentūras „Leta” raksts „Lapsam sastāda divus protokolus par nepakļaušanos policijai; viņam draud arests”; 2015.gada 30.aprīļa ziņu aģentūras „Leta” raksts „DP: Lapsa vairākkārt mēģinājis filmēt un fotografēt likumsargus”; rakstu izdrukas pievienotas pielikumā Nr.10) ir pozicionējusi mani sabiedrības acīs ne tikai kā viennozīmīgi vainīgu man inkriminētajos administratīvajos pārkāpumos, bet arī kā atsevišķu personu dotu pasūtījumu izpildītāju, personu, kas apzināti kaitē būtiskām valsts interesēm un, iespējams, pat darbojas Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu interesēs, un šāds manis attēlojums man kā Latvijas Republikai lojālam pilsonim un žurnālistam, kura darbība vienmēr ir bijusi orientēta uz atklātību pret saviem lasītājiem un negodīgu amatpersonu, politiķu un citu negodprātīgu personu atmaskošanu, ja ir radušās aizdomas par šādu personu pretdarbošanos Latvijas valsts un sabiedrības interesēm, ir klaji aizvainojošs un aizskarošs.

3. Procesuālie jautājumi

Atbilstoši likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” 7.panta pirmās daļas 1.punktam persona, kurai ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, sešu mēnešu laikā pēc attaisnojošā tiesas sprieduma spēkā stāšanās vai krimināllietas vai administratīvās lietvedības izbeigšanas iesniedz rakstveida iesniegumu un šajā likumā paredzēto zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja persona attaisnota vai krimināllieta izbeigta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai izbeigta administratīvā lieta — Tieslietu ministrijai. Piemērojot šo tiesību normu pēc analoģijas secināms, ka šī prasība ceļama pret Latvijas Republiku Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā, lai gan ir skaidri redzams, ka kaitējums ir ticis nodarīts Drošības policijas un Valsts policijas vainas dēļ.

4. Tiesai pieteiktie lūgumi

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un Civillikuma 1635.pantu, un pamatojoties Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu, lūdzu tiesu:

- piedzīt no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par labu man, Lato Lapsam, kompensāciju par morālo kaitējumu 2000,00 EUR apmērā;

- piedzīt no Latvijas Republikas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas personā par labu man, Lato Lapsam, visus tiesāšanās izdevumus.

Novērtē šo rakstu:

64
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...