Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa nopietni sarūgtinājusi miljonāru Vasiliju Meļņiku, nospriežot likt atjaunot darbā viņa oponentu Rīgas kuģu būvētavā - uzņēmuma akcionāru un bijušo komercdirektoru Igoru Komarovu, pret kuru Meļņikam bija izdevies panākt arī kriminālprocesa sākšanu. Saskaņā ar tiesas spriedumu, kuru gan vēl iespējams pārsūdzēt, Komarovs amatā atjaunojams nekavējoties, un viņam arī izmaksājama iespaidīga kompensācija - vairāk nekā 85 tūkstoši eiro.

Pietiek jau vairākkārt aprakstījis notikumus Rīgas kuģu būvētavā, ko faktiski kontrolē Meļņiks un viņa ģimenes locekļi, citiem akcionāriem izsakot asus pārmetumus par uzņēmuma "izsūkšanu" un tā līdzekļu aizpludināšanu Meļņika personiskajām vajadzībām. Konflikta ietvaros darbu bija zaudējis arī Meļņika redzamākais oponents Komarovs, kurš uzņēmumā bija arī komercdirektora postenī.

Nu apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija nospriedusi atcelt Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Komarova prasība bija noraidīta, un ne tikai nekavējoties atjaunot Komarovu darbā, bet arī izmaksāt viņam iespaidīgu - vairāk nekā 85 tūkstošu eiro kompensāciju par šajā laikā nesaņemto darba algu.

Pietiek jau informējis, 7. septembrī Administratīvajā apgabaltiesā tiks izskatīta Meļņika un viņa kontrolētās AS Remars-Rīga sūdzība par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu, ar kuru Melņikam tika uzlikta soda nauda par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava akcionāriem. Ja tiesa FKTK lēmumu atstās spēkā, Meļņikam tas nozīmēs nepieciešamību šķirties no vismaz vairākiem miljoniem eiro, kuru viņa rīcībā varētu arī nebūt.

Pagājušā gada augustā FKTK paziņoja - pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamu saskaņotu rīcību, pieņemts lēmums piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā - gan Meļņikam, gan AS Remars-Rīga 14 200 eiro apmērā par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka vairākas personas kopā varētu būt ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā un nonāca pie secinājuma, ka Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. "Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita," konstatēja FKTK.

Tāpat FKTK konstatēja, ka neilgi pirms lēmuma pieņemšanas Meļņiks ir mēģinājis izsprukt no nepatikšanām un ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām ir veikts darījums, lai samazinātu Remars-Rīga faktisko līdzdalību zem 50%, līdz ar ko FKTK vairs nevarēja uzlikt pienākumu Remars-Rīga un Meļņikam izteikt pārējiem Rīgas kuģu būvētavas akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ja tiesa atzīs, ka FKTK lēmums ir bijis pamatots, Meļņikam draud ne tikai salīdzinoši nelielās soda naudas samaksāšana, bet arī daudz nopietnākas nepatikšanas. FKTK norāda, ka tiem uzņēmuma akcionāriem, kuri uzskata, ka viņiem radušies zaudējumi dēļ tā, ka Remars-Rīga un Meļņiks likumā noteiktajā kārtībā nav izteikuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, ir tiesības vērsties tiesā un pieprasīt, lai Remars-Rīga un Meļņiks kompensē viņiem radušos zaudējumus. Pēc aptuvenām aplēsēm, šī prasība varētu būt lēšama vairākos miljonos eiro.

Pats Meļņiks, par kura ietekmi uz Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu lēmumiem Pietiek ir informējis jau vairākkārt, joprojām nevēlas sniegt atbildes uz viņam uzdotajiem jautājumiem.

Pietiek šodien publicē tiesas spriedumu par Komarova atjaunošanu darbā un kompensācijas izmaksāšanu viņam.

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ 2015.gada 21.jūlijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Žanete Zimante, tiesneses Madara Ābele un Olita Blūmfelde, ar sekretāru Matīsu Karlsonu, piedaloties prasītāja Igora Komarova pilnvarotam pārstāvim Reinim Bērziņam, AS „Rīgas kuģu būvētava" pilnvarotiem pārstāvjiem Ingai Zilbergai un zvērinātam advokātam Jānim Strencim, atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu Igora Komarova prasībā pret AS „Rīgas kuģu būvētava" par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, sakarā ar Igora Komarova iesniegto apelācijas sūdzību par Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 25.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa.

Igors Komarovs (turpmāk - Prasītājs) Jūrmalas pilsētas tiesā cēla prasību pret AS „Rīgas kuģu būvētava" (turpmāk - Atbildētājs) par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu, lūdzot tiesu: atzīt par spēkā neesošu darba devēja - Atbildētāja, 2014.gada 11.jūnija uzteikumu; atjaunot darbinieku - Prasītāju, darbā; piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku; noteikt, ka spriedums daļā par Prasītāja atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas par visu darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu izpildāms nekavējoties.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasība pret Atbildētāju tiek celta sakarā ar darba tiesisko attiecību regulējušu tiesību normu pārkāpumiem saistībā ar Prasītāja nodarbināšanu komercdirektora amatā, nevis saistībā ar valdes locekļa amatu.

Prasītājs atjaunots darbā pie Atbildētāja komercdirektora amatā ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 4.jūnija spriedumu civillietā Nr.C17084214 (Nr.C-0842- 13/05), kuru izpildi tiesa noteikusi „nekavējoties". Atbildētājs minētā sprieduma izpildi nodrošinājis nav, bet gan 2014.gada 16.jūnijā Prasītājs saņēma Atbildētāja 2014.gada 11.jūnija uzteikumu, kurā norādīts, ka saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu Prasītājam tiek uzteikts darba līgums ar 2014.gada 20.jūniju.

2007.gada 27.augustā starp pusēm noslēgts darba līgums Nr.002/2007.jur. un Atbildētājs pieņēma Prasītāju darbā par Atbildētāja valdes locekli, komercdirektoru, profesiju klasifikatora kodi: 1210 24, 1210 06. Darba līguma 4.1.punktā puses vienojās par Prasītajam izmaksājamo darba algu LVL 5400. Ikmēneša darba samaksa laika no 2013. gada jūnija līdz novembrim Prasītājam bija 7 683,51 euro (bruto).

Atbildētājā 2014.gada 11.jumja uzteikums uzskatāms par nepamatotu un pretlikumīgu, jo Atbildētājam nav ne tiesiska, ne faktiska pamata uzteikt darba līgumu Prasītājam saskaņā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu. Atbildētājs nepamatoti pārmet Prasītājam darba kavējumu 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā, jo Prasītājs, saņemot tiesas spriedumu, bez kavēšanās ar 2014.gada 5.jūnija vēstuli „Par 04.06.2014.g. Jūrmalas pilsētas tiesas sprieduma izpildi" ir vērsies pie Atbildētāja, lai varētu atsākt veikt darba pienākumus, uz ko atbildi nav saņēmis.

Atbildētājs nav ievērojis Darba likuma 103.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pienākumu ievērot 10 dienu uzteikuma termiņu, jo Prasītājs uzteikumu saņēma 2014. gada 16.jūnijā, bet tajā norādītais uzteikuma termiņš ir 2014.gada 20.jūnijs. Tādējādi nav ievērota likumā noteiktā darba līguma uzteikuma procedūra.

Prasītājs nav pat formāli pārkāpis darba līguma noteikumus, jo Prasītājam tika noteikts summēts (nenormēts) darba laiks un nebija jāierodas darbā noteiktās dienās vai stundās.

Prasība pamatota ar Darba likuma normām.

2014. gada 14.augustā tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par prasību, kuros norāda, ka Atbildētājs prasību neatzīst.

Atbildētājs paskaidro, ka Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums lietā Nr.C17084214, uz kuru atsaucas Prasītājs, ir pārsūdzēts. Prasītājs maldināja tiesu, kā rezultātā tiesa ir uzlikusi par pienākumu Atbildētājam atjaunot Prasītāju amatā - komercdirektors, lai gan šāds amats Atbildētāja uzņēmumā neeksistē un nekad nav eksistējis. Atbildētāja rīcībā nav dokumentu, uz kuru pamata Prasītājs jebkad būtu varējis ieņemt komercdirektora amatu, bet gan Prasītājs bija Atbildētāja valdes loceklis.

2015. gada 25.februārī Jūrmalas pilsētas tiesa nosprieda prasību noraidīt.

Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Atbildētājs Prasītāju nodarbināja kapitālsabiedrības komercdirektora amatā, nosakot summētu darba laiku. Ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 4.jūnija spriedumu lietā Nr.C17084214 par spēkā neesošu no izdošanas brīža atzīts Atbildētāja 2014.gada 18.marta rīkojums Nr.37, Prasītājs atjaunots darbā Atbildētāja komercdirektora amatā un no Atbildētāja Prasītāja labā piedzīta vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku no 2014.gada 18.marta līdz 2014.gada 22.maijam 16'827,51 euro apmērā, nosakot, ka Spriedums daļā par Prasītāja atjaunošanu darbā izpildāms nekavējoties (turpmāk - Spriedums). Ar šo Spriedumu ir noraidīta prasība daļā par 2013.gada 2.decembra rīkojuma Nr.200-1 „Par iekšējo auditu" atzīšanu par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža, Prasītāja atstādināšanas no darba pienākumu pildīšanas atzīšanu par nepamatotu, 2014.gada 4.februāra vēstulē „Atbilde uz 2014.gada 28.janvāra sūdzību" Nr.D016 iekļautā uzteikuma, ar kuru uzteikts darba līgums darbiniekam- komercdirektoram, atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu, vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku no 2013.gada 2.decembra līdz 2014.gada I7.martam piedziņu 26968,56 euro apmērā.

Tiesa konstatēja, ka 2014.gada 5., 6., 9., 10. un 11.jūnijā Prasītājs darbā neieradās, nevērsās Atbildētāja personāla dienestā vai caurlaižu birojā caurlaides saņemšanai, kā arī pienācīgā kārtā nereaģēja uz Atbildētāja pieprasījumu sniegt rakstveida paskaidrojumu par darbā neierašanās iemesliem. Prasītājs ar 2014.gada 5.jūnija rakstveida iesniegumu, atsaucoties uz Spriedumu, pieprasīja Atbildētājam nodrošināt pielaidi darba vietai - izsniegt caurlaidi, nodrošināt aprīkotu darba vietu un izsniegt darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus, vienlaikus lūdzot par sprieduma izpildes datumu un laiku darīt zināmu Prasītājam nekavējoties pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski. Atsaucoties uz to, ka Prasītājs atkārtoti bez attaisnojoša iemesla pārkāpis Atbildētāja darba kārtības un 2007.gada 27.augusta darba līguma Nr.002/2007.jur noteikumus, Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, 2014.gada 11.jūnijā Atbildētājs nosūtīja Prasītājam darba līguma uzteikumu (turpmāk- Uzteikums).

Konstatējot, ka Spriedums nav stājies spēkā, tiesa norādīja, ka Spriedumam attiecībā uz tajā nodibinātiem faktiem, tā pierādījuma nozīmi nepiešķir.

Atsaucoties uz Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību", tai skaitā šo noteikumu 19.punktu, tiesa norādīja, ka komercdirektora amats Atbildētāja kapitālsabiedrībā ir būtisks, jo komercdirektora pienākumi vērsti uz sabiedrības personāla vadīšanu, taktisku un stratēģisku plānošanu un koordinēšanu, finanšu līdzekļu saimniecisku izlietošanu, darījumu slēgšanu un daudzu citu pienākumu veikšanu. Ņemot to vērā, tiesa atzina, ka, lai arī Prasītājam noteikts summēts darba laiks, kam, atbilstoši Darba likuma 140.panta pirmajai daļai, jābūt noteiktam grafikā un kas nav pielīdzināms normālam darba laikam, tas nedod pamatu Prasītājam, atbilstoši nekavējoties izpildāmam Spriedumam, neierasties darba vietā, aizbildinoties ar iesnieguma nosūtīšanu Atbildētājam.

Atsaucoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta tiesu prakses apkopojumā lietās par individuālajiem darba strīdiem saistībā ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktā minēto jēdzienu „darba kārtība", tiesa norādīja, ka jēdziens „darba kārtības un līguma noteikumi" aptver ne tikai atsevišķus darba devēja dokumentus ar šādiem nosaukumiem, bet arī normatīvos aktus, kas regulē atsevišķu profesiju pārstāvju pienākumus darbā.

Norādot, ka informācijas un dokumentācijas izsniegšana darba vajadzībām var būt iespējama tikai gadījumos, kad darbinieks atrodas darba vietā, ja vien starp pusēm nav bijusi citāda vienošanās, bet Prasītājs nav norādījis, kāpēc viņš nākamajā darba dienā pēc Sprieduma nav ieradies darbā, tiesa atzina, ka Prasītājs nav pierādījis faktu, ka Atbildētājs viņam liedzis piekļuvi darba vietai. Prasītāja nosūtītais iesniegums Atbildētājam dienu pēc Sprieduma tiesas ieskatā liecina, ka Prasītājs neplānoja ierasties darbā, un tādējādi Prasītāja attieksme pret darbu ir pretrunā esoša Darba likuma 50.pantā noteiktajai darbinieka rūpībai.

Darba likuma 101.panta otrā daļas nosacījumu pārkāpumu no Atbildētāja puses tiesas nekonstatēja.

Tiesa par pamatotu atzina Prasītāja argumentu, ka Atbildētājs ir pārkāpis Darba likuma 103.pantā noteikto uzteikuma termiņu, taču norādīja, ka tam nav izšķirošanas nozīmes, jo Prasītājs nav apstrīdējis Atbildētāja uzteikumā norādīto uzteikuma pamatu - darba līguma 2.1.4.punkta un darba kārtības noteikumu 2.7.1. un 71.15.punkta pārkāpums. Pretējā gadījumā, tiesa vērtētu uzteikuma pamatotību, atbilstoši tajā norādītajam un Prasītāja izteiktajiem argumentiem, kas varētu būt par pamatu uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu.

Tiesa atzina, ka prasības pieteikumā norādītie argumenti ievērību nepelna, tādēļ tie nevar būt par pamatu prasības apmierināšanai.

2015.gada 20.marta Prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību, apelācijas instances tiesai lūdzot prasību apmierināt.

Prasītājs uzskata, ka tiesa formāli vērtējusi uzteikuma tiesiskumu, nav pietiekami iedziļinājusies lietas faktiskajos apstākļos, un tas ir novedis pie nepamatota tiesas sprieduma.

Darba likuma 101.pantā pirmās daļas 1.punktā paredzētais uzteikuma gadījums lietā nav konstatējams, turklāt Atbildētājs ir pārkāpis darba līguma uzteikšanas kārtību. Tas ir pamats Uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Prasītājam bija noteikts aizliegums atrasties darba vietā ar Atbildētājas rakstisku 2013.gada 2.decembra rīkojumu Nr.200-1 „Par iekšējo auditu". Uzņēmuma teritorija ir nožogota un slēgta, apkārtējiem nav pieejama, bez darba caurlaides nav iespējams tikt darbā. Prasītājam nebija citas iespējas, kā vien rakstiski pieprasīt caurlaidi un pieeju darbam pēc Sprieduma saņemšanas.

Atbildētājs bija viennozīmīgi paudis uzskatu, ka faktiski Prasītāju darbā neatjaunos un Spriedumu nepildīs, par ko liecina fakts, ka Atbildētājs nav labprātīgi nekavējoties izpildījis Spriedumā noteikto par darba samaksas piedziņu. Spriedums piespiedu izpildei nodots zvērinātam tiesu izpildītājam. Prasītājs saprata, ka pie darba pienākumu pildīšanas pielaists netiks, tiks morāli pazemots un, iespējams, fiziski ietekmēts, tāpēc nosūtīta iesniegumu, uz kuru Atbildētājs atbildi pēc būtības vispār tā arī nav sniedzis. Šos apstākļus Atbildētājs nedz savos paskaidrojumos, nedz tiesas sēdē nav apstrīdējis Civilprocesa likuma 93 .panta pirmās daļas kārtībā.

Prasītājs uzskata, ka tiesa ir pārkāpusi sacīkstes principu, iestājoties Atbildētāja pusē un izdomājot argumentus, kurus tas nav pat izteicis.

Par kļūdainu atzīst tiesas secinājums, ka summētais darba laiks uzliek par pienākumu Prasītājam darbā ierasties noteiktā laikā un dienā, jo, atbilstoši Darba likuma 140.pantam, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, darba devējam ir pienākums par to rakstveidā informēt darbinieku, norādot pārskata perioda ilgumu, kā arī laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku.

Tiesa nezināmu iemeslu dēļ spriedumā sniedz lietas materiāliem neatbilstošus apgalvojumus, ka Prasītājs ne prasības pieteikumā, ne tiesas sēdē nav apstrīdējis darba līguma un darba kārtības noteikumu pārkāpumu neesamību, nav sniedzis Atbildētājam pieprasītos paskaidrojumus. Prasības pieteikumā ir tieši norādīts, ka Uzteikums nav pamatots pēc būtības, jo Prasītājs nav pat formāli pārkāpis darba līguma noteikumus- darba līgumā ir noteikts summēts (nenormēts) darba laiks un Prasītājam nav jāierodas darbā noteiktās dienās vai stundās, tāpēc apgalvojumu, ka ir noticis darba līguma pārkāpums, Prasītājs uzskata par nepamatotu.

Uzteikums pamatots uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, darba līguma 2.14.punktu un darba kārtības noteikumu 2.7.1. un 7.1.15.punktu, taču Atbildētājs šos dokumentus nav iesniedzis. Tiesa aizmirsusi Darba likuma 125.pantā noteikto, ka pierādīšanas pienākums darba strīdos gulst uz darba devēju, kas šajā gadījumā ir Atbildētājs.

Darba kārtības noteikumus Prasītājs nav parakstījis, tie viņam nav zināmi un pieejami, attiecīgi nav skaidrs, kas ir noteikts punktos, uz ko Uzteikumā atsaucies Atbildētājs. Savukārt, darba līguma 2.14.punkts noteic darbinieka pienākumu ievērot noteikto darba kārtību, ugunsdrošības prasības, darba drošības prasības.

Tiesa pamatoti atzinusi, ka nav ievērots Uzteikuma termiņš, taču nepamatoti atstāja šādu Atbildētāja pārkāpumu bez ievērības, jo tas pats par sevi ir pietiekams, lai Uzteikumu atzītu par prettiesisku.

Vērtējot lietu, jāņem vērā, ka starp pusēm darba tiesiskās attiecības ilgušas kopš 1976.gada, vadošu amatu (kā ģenerāldirektora vietnieks) Prasītājs uzņēmumā ieņēma kopš 1990.gada, visā darba tiesisko attiecību laikā Prasītājam nav bijuši pārkāpumi darbā, uzticētos darba pienākumus pildīja godprātīgi un ar lielu atbildību. Uzņēmuma vadības maiņas rezultātā 2013.gada beigās, uzņēmumā pret darbiniekiem tiek piemērota patvaļa un tiek pārkāptas Darba likuma prasības.

2015.gada 15.aprīlī tiesā saņemts Atbildētāja rakstveida paskaidrojums par apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka prasību un apelācijas sūdzību Atbildētājs uzskata par nepamatotām.

Atbildētājs paskaidro, ka lietā Nr.C17084214 apelācijas instances tiesa secināja, ka Prasītāja prasība nav pamatota, Prasītājs atzīstams par valdes locekli, kurš nav atjaunojams amatā. Tā kā normatīvo aktu dēļ nav iespējams taisīt pagriezienu, kā arī, kamēr nolēmums nestājas spēkā, nav iespējams atcelt spriedumu daļā, ar kuru noteikta izpilde nekavējoties, Prasītājs apzinās šo normatīvo aktu trūkumu un ļaunprātīgi turpina tiesāties par atjaunošana amatā, kaut gan viņam šādas tiesības radušās tikai un vienīgi prettiesiska pirmās instances nolēmuma dēļ.

Prasītājam nav prasījuma tiesību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jo valdes locekļi netiek atjaunoti amatā. Prasītājs bija Atbildētāja valdes loceklis. No Valsts Ieņēmumu dienesta (turpmāk - VĪD) datu bāzes ir konstatējams, ka Prasītājs ir valdes loceklis, atlīdzību saņem kā valdes loceklis, ir reģistrēts VĪD datu bāzē ar klasifikatora kodu- valdes loceklis. Šo informāciju nevar sagrozīt vai anulēt, tādējādi nav konstatējams, ka Prasītājs ir ieņēmis komercdirektora amatu, līdz ar to celtā prasība ir tiesas maldināšana un ļaunprātīga savu tiesību izmantošana.

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka tiesa atzinusi, ka pat tādā gadījumā, ja starp kapitālsabiedrību kā darba devēju un tās izpildinstitūcijas locekli kā darbinieku noslēgts darba līgums un pastāv darba tiesiskās attiecības, kapitālsabiedrības dalībnieki, pamatojoties uz Komerclikuma 224.pantu, ir tiesīgi jebkurā brīdī atsaukt valdes locekli no amata, tādējādi izbeidzot arī darba tiesiskās attiecības. Darba līguma noslēgšana neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu valdes locekļiem. Valdes locekļus var atsaukt no amata ar dalībnieku sapulces lēmumu, neievērojot Darba likuma noteikumus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Ņemot vērā iepriekš norādītos faktus un apstākļus, atzīst, ka Prasītājs ir maldinājis un turpina maldināt tiesu par savām prasījuma tiesībām, kas ir pamats secināt, ka Prasītājs to dara apzināti un ļaunprātīgu motīvu vadīts cerībā gūt materiālu labumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja- Prasītāja, pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītā pamata.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē prasību un apelācijas sūdzību neatzina, uzturēja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus.

Motīvu daļa.

Civillietu tiesu kolēģija, ņemot vērā lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, secina, ka prasība ir apmierināma.

Izvērtējusi pārsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka tas ir pretrunā esošs Darba likuma 125.pantā noteiktajam apstrīdētā Uzteikuma tiesiskuma pieradīšanas pienākumam, jo, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma satura, tiesa Atbildētāju no šāda pienākuma faktiski atsvabinājusi. Pirmās instances tiesas norādi, ka Prasītājs nav apstrīdējis Atbildētāja uzteikumā norādīto uzteikuma pamatu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu, jo tas ir pretrunā prasības pieteikumā norādītajam prasības priekšmetam un pamatam. Bez tam Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 192.pantā noteikto pienākumu taisīt spriedumu par prasībā noteikto priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, kā arī Civilprocesa likuma 97.pantā noteikto pierādījumu novērtēšanas pienākumu, jo, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma satura, tiesa atrauti no lietā iesniegtajiem pierādījumiem pēc būtības vērtējusi Prasītāja neierašanās darbā, nevis apstrīdētā Atbildētāja uzteikuma tiesiskumu. Minēto apsvērumu dēļ Civillietu tiesu kolēģija pārsūdzēto pirmās instances tiesas spriedumu atzīst par likumam neatbilstošu.

Vadoties no Civilprocesa likuma 96.panta otrās daļas, lietā iesniegtajā Jūrmalas pilsētas tiesas 2014.gada 4.jūnija spriedumā (Spriedums) nodibinātajiem faktiem Civillietu tiesu kolēģija pierādījuma nozīmi nepiešķir, jo, ielūkojoties Tiesu informatīvajā sistēmā (TIS), ir pārliecinājusies, ka Spriedums nav stājies spēkā.

Civillietu tiesu kolēģija par pamatotu un tādēļ apmierināmu atzīst prasījumu par Atbildētāja 2014.gada 11 .jūnija uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

No Uzteikuma satura izriet, ka Atbildētājs to pamatojis ar Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu, norādot: Prasītājs atjaunots Atbildētāja komercdirektora amatā saskaņā ar Spriedumu un viņam darbā bija jāierodas 2014.gada 5.jūnijā; Atbildētāja ieskatā darba tiesiskās attiecības ar Prasītāju atsevišķi kā ar komercdirektoru nekad nav pastāvējušas; Prasītājs atkārtoti pārkāpis Darba kārtības noteikumu (turpmāk- darba kārtības noteikumi) 2.7.1. un 7.1.15.punktu, kā arī 2007.gada 27.augusta darba līguma Nr.002/2007.jur (turpmāk- Darba līgums) 2.14.punktu, jo nav ieradies darbā 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā, par šādas neierašanās iemesliem paskaidrojumu Atbildētājam nav sniedzis; saskaņā ar Darba likuma 101.panta otrās daļas nosacījumiem Darba līgums Prasītājam tiek uzteikts ar 2014.gada 20.jūniju (lietas 29.lapa).

Darba likuma 124.pants paredz, ka darba devēja uzteikums ar tiesas spriedumu atzīstams par spēkā neesošu, ja uzteikums nav tiesiski pamatots. Tas nozīmē, ka uzteikumā norādītais pamatojums nedrīkst būt formāls, tam jābūt tiesiskam, turklāt, patstāvīgu un pietiekamu pamatu uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu rada tiesiski attaisnojama pamatojuma trūkums uzteikumā. Atbilstoši Darba likuma 125.pantam, uzteikuma pamatotības tiesiskuma pierādīšanas pienākums gulstas uz darba devēju, proti, konkrētajā gadījumā- uz Atbildētāju.

Izvērtējusi Uzteikuma tiesiskumu lietā iesniegto pierādījumu kontekstā, Civillietu tiesu kolēģija konstatē Darba likuma 124.panta pirmajā daļā noteikto pamatu Uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu.

Uzteikumā norādītā pamata tiesiskuma kontekstā, atbilstoši Darba likuma 125.pantam, uz Atbildētāju gulstas pienākums pierādīt, ka: Atbildētājs līdz Sprieduma izpildes dienai Prasītāju komercdirektora amatā nav nodarbinājis; Prasītājam bija pienākums ierasties darbā 2014.gada 5.jūnijā; neierodoties darbā 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā, Prasītājs atkārtoti pārkāpis Darba kārtības noteikumu 2.7.1. un 7.1.15.punktu, kā arī Darba līguma 2.14.punktu; Prasītāja neierašanās darbā ir būtisks pārkāpums Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē. Uz to, ka lietā nav konstatējami pierādījumi, kas apliecina Uzteikumā norādītos apstākļus, Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas kārtībā Atbildētājam norādīts 2015.gada 29.aprīļa tiesas sēdē, taču, neraugoties uz to, ka tiesa deva Atbildētājam iespēju iesniegt pierādījumus Uzteikuma tiesiskuma apliecināšanai, Atbildētājs Darba likuma 125.pantā noteikto pienākumu izpildījis nav.

No Atbildētāja iesniegtā 05.06.2014. ārkārtas valdes sēdes protokola izriet, ka izveidot komercdirektora amata vietu Atbildētājs nolēma 2014.gada 5.jūnijā plkst. 15:00, ņemot vērā Spriedumā noteikto tā izpildi nekavējoties un faktu, ka Amata vienību sarakstā nav iekļauts amats- komercdirektors (lietas 107.- 108.lapa). Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā minētais dokuments Uzteikuma tiesiskumu nepierāda, jo, pirmkārt, komercdirektora amata iekļaušana Amata vienību sarakstā vien 2014.gada 5.jūnijā pati par sevi neapliecina pušu darba tiesisko attiecību, kurās Prasītājam bija Atbildētāja komercdirektora statuss saskaņā ar Uzteikumā norādīto Darba līgumu, neesamību, un, otrkārt, minētais dokuments apliecina, ka Atbildētājs, neraugoties uz Uzteikumā norādītu Darba līgumu, vismaz līdz 2014.gada 5.jūnija pēcpusdienai pats nebija gatavs nodrošināt Prasītājam darbu. Savukārt, Atbildētāja iesniegtais 05.06.2014. Komercdirektora amata apraksts (lietas 109.- 110.lapa) Civillietu tiesu kolēģijas ieskatā Uzteikuma tiesiskumu neapliecina, jo ar tā pārkāpumu Uzteikums nav pamatots. Citus pierādījumus Atbildētājs iesniedzis nav, tai skaitā, nav iesniedzis nedz Darba līgumu, nedz Darba kārtības noteikumus, ar kura pārkāpumu pamatojis Uzteikumu.

Kā izriet no pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai, to starpā nav strīda par faktu, ka Uzteikumā norādītais Darba līgums nodibina Atbildētāja darba tiesiskās attiecības ar Prasītāju kā valdes locekli. Strīds pastāv par to, vai ar Darba līgumu nodibinātas Atbildētāja darba tiesiskās attiecības ar Prasītāju arī kā komercdirektora. Ņemot vērā, ka Atbildētājs Darba līgumu tiesai iesniedzis nav, tiesai nav pamata atzinumam, ka Uzteikumā paustais Atbildētāja ieskats, ka „..darba tiesiskās attiecības ar Jums (Prasītāju) atsevišķi kā ar komercdirektoru nekad nav pastāvējušas.." atbilst uzteiktajam Darba līgumam.

Ar lietai pievienoto Spriedumu apstiprinājumu gūts fakts, ka, atsaucoties uz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 3.punktu (atbilst Darba likuma 127.panta pirmajai daļai), Sprieduma izpildi daļā par Prasītāja atjaunošanu darbā tiesa noteikusi „nekavējoties" (lietas 7.- 20.1apa). Šāds noteikums Spriedumā ir saistošs abām pusēm, proti, ne vien Prasītājam, bet arī Atbildētājam. Tas nozīmē, ka Prasītāja neierašanās darbā nekavējoties- 2014.gada 5.jūnijā, var tikt atzīta par prettiesisku tad, ja Sprieduma izpildi no savas puses nav novilcinājis Atbildētājs (Darba likuma 127.panta otrā daļa). Ar Prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem apstiprinājumu gūst fakts, ka 2014.gada 9.jūnijā (proti, trešajā darba dienā pēc Sprieduma pasludināšanas) Atbildētājs saņēma Prasītāja 05.06.2014. rakstveida pieprasījumu nodrošināt pielaidi darba vietai, tai skaitā, izsniegt caurlaidi, nodrošināt aprīkotu darba vietu, izsniegt darba pienākumu pildīšanai nepieciešamos dokumentus (lietas 21., 24., 25.lapa). No minētā izriet, ka Prasītājs nekavējoties paudis apņemšanos Atbildētājam izpildīt tiesas noteikto, tiklīdz tam ir gatavs Atbildētājs. To, ka komercdirektora amata izpildei ir nepieciešama Atbildētāja izsniegta caurlaide Prasītājam un aprīkojums darba veikšanai, apliecina Atbildētāja 12.06.2014. vēstulē norādītais (lietas 27.- 28.lapa). Lietā nav ziņu par to, ka Atbildētājs pienācīgā kārtā uz minēto Prasītāja 05.06.2014. rakstveida pieprasījumu būtu atbildējis, tāpat kā nav ziņu par to, ka 2014.gada 5.jūnijā Atbildētājs bija gatavs izsniegt Prasītājam caurlaidi un nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu darba veikšanai. Savukārt to, ka Atbildētājs 2014.gada 5.jūnijā Sprieduma izpildei daļā par Prasītāja atjaunošanu darbā gatavs nebija, apliecina Atbildētāja iesniegtais 05.06.2014. ārkārtas valdes sēdes protokols, no kura izriet, ka līdz 2014.gada 5.jūnija pēcpusdienai- plkt.l5:00, Atbildētājs lēma par Sprieduma izpildes iespējamību (lietas 107.-108.lapa). Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka šķērsli Sprieduma izpildei 2014.gada 5.jūnijā radīja nevis Prasītāja neierašanās darbā pati par sevi, bet gan Atbildētāja gatavības neesamība Spriedumu daļā par Prasītāja atjaunošanu darbā sākt pildīt nākamajā dienā pēc Sprieduma pasludināšanas- 2014.gada 5.jūnijā. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija par nepamatotu atzīst Uzteikumā pausto Atbildētāja apgalvojumu, ka Prasītāja pienākums bija atrasties darbā 2014.gada 5.jūnijā.

Vadoties no Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas un Darba likuma 125.pantā noteiktā pierādīšanas pienākuma, ņemot vērā, ka Atbildētājs nav nedz iebildis nedz iesniedzis pierādījumus prasības pieteikumā paustā fakta par ar Darba līgumā noteikto summēto darba laiku Prasītājam atspēkošanai, Civillietu tiesu kolēģijai apšaubīt šī Prasītāja norādīta fakta atbilstību faktiskajiem apstākļiem pamata nav. Atbilstoši Darba likuma 140.panta pirmajai daļai, summēta darba laika gadījumā darba devēja pienākums ir laikus iepazīstināt darbinieku ar darba grafiku. Lietā nav ziņu par to, ka pēc Sprieduma pasludināšanas Atbildētājs būtu izstrādājis darba grafiku Prasītājam, nemaz nerunājot par to, ka būtu veicis pasākumus Prasītāja iepazīstināšanai ar darba grafiku, atbilstoši kuram Prasītājam būtu jāatrodas darbā 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā. Līdz ar to Civillietu tiesu kolēģija nekonstatē pamatu atzinumam, ka, atbilstoši Uzteikumā norādītajam, Prasītājam bija jāatrodas darbā 2014.gada 5., 6., 9, un 10.jūnijā.

Tā kā, atbilstoši Darba likuma 125.pantā noteiktajam pierādīšanas pienākumam, Atbildētājs nav iesniedzis tiesai dokumentus, ar kuriem pamatojis Uzteikumu- Darba līgumu un Darba kārtības noteikumus, Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata atzinumam, ka Prasītāja neierašanās darbā 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā rada Darba kārtības noteikumu 2.7.1. un 7.1.15.punkta, kā arī Darba līguma 2.14.punkta pārkāpumu.

Atbilstoši Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktam, ar ko Atbildētājs pamatojis Uzteikumu, uzteikt darba līgumu darbiniekam darba devējs ir tiesīgs vien tad, ja konstatē būtisku darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpumu. Tā kā Atbildētājs nav pierādījis Darba līguma un Darba kārtības noteikumu pārkāpumu no Prasītāja puses, Civillietu tiesu kolēģijai nav pamata Prasītāja neierašanos darbā 2014.gada 5., 6., 9. un 10.jūnijā atzīt par būtisku darba līguma vai noteiktās darba kārtības pārkāpumu Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.

Ņemot vērā iepriekš norādīto kopumā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka Atbildētājs nav pierādījis Uzteikuma pamata tiesiskumu, tādēļ secina, ka Uzteikums nav tiesiski pamatots un tas rada Darba likuma 124.panta pirmajā daļā noteiktu patstāvīgu un pietiekamu pamatu Uzteikuma atzīšanai par spēkā neesošu. Citiem vārdiem, Civillietu tiesu kolēģija, vadoties no Darba likuma 124.panta pirmās daļas un 125.panta, Uzteikumu, kā tiesiski nepamatotu, atzīst par spēkā neesošu.

Tā kā, atbilstoši Uzteikumā norādītajam, Prasītājs atlaists no darba komercdirektora amatā ar 2014.gada 20.jūniju, pamatojoties uz Uzteikumu, kuru, savukārt, Civillietu tiesu kolēģija atzinusi par spēkā neesošu, tiesa konstatē Darba likuma 124.pantā noteikto juridisko seku iestāšanos- tiesas pienākumu ar tiesas spriedumu atjaunot Prasītāju iepriekšējā darbā. Bez tam, tā kā Prasītājs prasības pieteikumā ir ietvērusi lūgumu par sprieduma izpildes noteikšanu- nekavējoties, un

Civillietu tiesu kolēģija nekonstatē šķēršļus šāda lūguma apmierināšanai attiecībā uz spriedumu daļā par Prasītājas atjaunošanu darbā, vadoties no Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 3.punkta un Darba likuma 127.panta pirmās daļas, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka ir apmierināms Prasītājas lūgums, sprieduma izpildi daļā par atjaunošanu darbā nosakot- nekavējoties.

Atbilstoši Darba likuma 126.panta pirmajai daļai, Prasītāja prasījuma par Uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un viņa atjaunošanu darbā apmierināšana rada Prasītājam tiesības saņemt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.

Ņemot vērā, ka, atbilstoši Uzteikumā norādītajam, Atbildētājs darba tiesiskā attiecības ar Prasītāju pārtraucis sākot no 2014.gada 20.jūnija (lietas 29.lapa), nekonstatējot pierādījumus faktam, ka līdz 2014.gada 20.jūnijam Prasītājs darbā būtu ieradies (lietā iesniegtie pierādījumi liecina, ka Prasītājs darbā neieradās, vien veica saraksti ar Atbildētāju (lietas 21.- 28.1apa)), vadoties no Darba likuma 126.panta pirmajā daļā noteiktā, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējuma laiku aprēķināma, sākot ar 2014.gada 20.jūniju un līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai apelācijas instances tiesā- 2015.gada 7.jūlijam (lietas 113.- 115.lapa). Aprēķinot Prasītājam izmaksājamu vidējo izpeļņu, Civillietu tiesu kolēģija vadās no Darba likuma 75.panta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojuma (lietas 112.lapa) par Prasītāja ienākumiem no algota darba Atbildētāja uzņēmumā, jo citu pierādījumu par Atbildētāja izmaksāto darba algu Prasītājam tiesas rīcībā nav.

No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojuma (lietas 112.lapa) redzams, ka Prasītājs 6 mēnešu nodarbinātības periodā līdz 2013.gada novembrim ieskaitot saņēma no Atbildētāja darba samaksu 46" 101,06 euro apmērā (7"683,51 euro x 6 mēneši). Ņemot vērā darba dienu skaitu laikā no 2013.gada jūnija līdz 2013.gada novembrim ieskaitot, kas ir 128 darba dienas, vadoties no Darba likuma 75.panta ceturtās daļas, Civillietu tiesu kolēģija aprēķina, ka dienas vidējā izpeļņa Prasītājam ir 360,16 euro.

Laikā no 2014.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 19.jūlijam bija 19 darba dienas, tādēļ, vadoties no Darba likuma 75.panta trešās daļas, Civillietu tiesu kolēģija aprēķina, ka par šo darba piespiedu kavējuma periodu Prasītājam ir tiesības saņemt no Atbildētāja atlīdzību 6" 843,04 euro apmērā (360,16 euro x 19 darba dienas). Savukārt, laikā no 2014.gada 20.jūlija līdz 2015.gada 7.jūlijam bija 218 darba dienas, tādēļ, vadoties no Darba likuma 75.panta trešās daļas, Civillietu tiesu kolēģija aprēķina, ka par šo darba piespiedu kavējuma periodu Prasītājam ir tiesības saņemt no Atbildētāja atlīdzību 78"514,88 euro apmērā (360,16 euro x 218 darba dienas).

Ņemot vērā, ka Darba likuma 127.panta pirmā daļa un Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 2.punkts noteic tiesas tiesības, nevis pienākumu, noteikt darba samaksas piedziņu nekavējoties, ievērojot tiesas aprēķinātās no Atbildētāja piedzenamās darba samaksas summu un periodu, par kādu tā aprēķināta, to, ka šis tiesas spriedums nav spēkā, iekams nav notecējis likumā noteikts termiņš tā pārsūdzēšanai, bet gadījumā, ja šo spriedumu augstākas instances tiesa atzītu par nepareizu, Atbildētājam varētu rasties gan tiesiskas, gan faktiskas dabas grūtības Prasītājam izmaksātas summas, kas ir 85"357,92 euro (6843,04 euro + 78514,88 euro), atgūšanā, to, ka tiesa atzina par iespējamu nekavējošu sprieduma izpildi daļā par Prasītājas atjaunošanu darbā, tādējādi nodrošinot Prasītājai iespēju gūt ienākumus no algota darba, Civillietu tiesu kolēģija par iespējamu atzīst Prasītāja lūgumu par sprieduma izpildi šai daļā noteikt nekavējoties, apmierināt daļēji, proti, nosakot, ka nekavējoties izpildāms tiesas spriedums daļa par atlīdzību par darba piespiedu kavējumu no 2014.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 19.jūlijam (viens mēnesis) 6 843, 04 euro apmērā, bet pārējā daļā tiesas spriedums par naudas piedziņu izpildāms, ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumus.

Izpildot spriedumu šai daļā, Atbildētājam, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 15.panta otrās daļas un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21.panta otrās daļas noteikumiem, ir pienākums veikt attiecīgos nodokļu maksājumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta, Uzteikumu atzīstot par spēkā neesošu, atjaunot Prasītāju darbā un piedzenot atlīdzību par darba piespiedu kavējumu 85"357,92 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktu un 4.punktu, valsts nodevas apmērs par prasību ir T 183,83 euro, proti, par nemantiska rakstura prasījumiem (par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā) 71,14 euro un par atlīdzības 85"357,92 euro piedziņu- T 112,69 euro (71,14 euro + T 112,69 euro= T 183,83 euro), kas piedzenams no Atbildētāja par labu valstij, jo Prasītājs no valsts nodevas samaksas atbrīvots saskaņā ar Civilprocesa likuma 43 .panta, pirmās daļas 1.punktu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta nosacījumiem, no Atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi. No lietā esošās uzziņas lapas, izziņām ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem, secināms, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā ir 12,72 cm pirmās instances tiesā un 1,55 euro apelācijas instances tiesā (lietas 1., 2., 98.lapa), kas kopā-veido 14,27 euro un piedzenami no Atbildētāja valsts labā.

Termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu tiek noteikts atbilstoši Civilprocesa likuma 204.'pantā noteiktajam. Šajā termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa.

Igora Komarova prasību pret AS „Rīgas kuģu būvētava" apmierināt.

AS „Rīgas kuģu būvētava", reģistrācijas Nr.40003045892, 2014.gada 11.jūnija uzteikumu atzīt par spēkā neesošu.

Atjaunot Igoru Komarovu, personas kods 040756-10902, AS „Rīgas kuģu būvētava" komercdirektora amatā, nosakot sprieduma izpildi šai daļā- nekavējoties.

Piedzīt no AS „Rīgas kuģu būvētava", reģistrācijas Nr.40003045892, par labu Igoram Komarovam, personas kods 040756-10902, ieturot likumā noteiktos nodokļus, atlīdzību par darba piespiedu kavējumu no 2014.gada 20.jūnija līdz 2014.gada 19.jūlijam- 6"843,04 euro (seši tūkstoši astoņi simti četrdesmit trīs euro un 4 centus), nosakot sprieduma izpildi šai daļā nekavējoties, un no 2014.gada 20.jūlija līdz 2015.gada 7.jūlijam- 78" 514,88 euro (septiņdesmit astoņi tūkstoši pieci simti četrpadsmit euro un 88 centus).

Piedzīt no AS „Rīgas kuģu būvētava", reģistrācijas Nr.40003045892, par labu valstij valsts nodevu 2'183,83 euro (divi tūkstoši simtu astoņdesmit trīs euro un 83 centu) apmērā.

Piedzīt no AS „Rīgas kuģu būvētava", reģistrācijas Nr.40003045892„ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 14,27 euro (četrpadsmit euro un 27 centu) apmērā.

Sprieduma labprātīgai izpildei daļā par atlīdzības par darba piespiedu kavējumu no 2014.gada 20.jūlija līdz 2015.gada 7.jūlijam - 78 514,88 euro apmērā piedziņu un tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu- 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, norādītajā termiņā maksājumus apliecinošus dokumentus iesniegt Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 4.augustā.

Novērtē šo rakstu:

216
60

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...