Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa atbalstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes rīcību, nevēloties atklāt jelkādas ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā zināms, šāds kriminālprocess KNAB bijis uzsākts, pamatojoties uz kāda ziņotāja informāciju, kas pēc tam izrādījusies nepamatota, tāpēc kriminālprocesu, kurā sākotnēji figurējuši arī augstu amatpersonu vārdi un uzvārdi, birojam nācies paklusām izbeigt.

Grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu bija pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz jautājumiem, vai KNAB ir bijis sākts šāds, kriminālprocess, ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts un kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts.

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, paziņojot, ka birojs šādu informāciju neesot tiesīgs sniegt. Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību vērsās administratīvajā tiesā, taču nu arī tā nolēmusi – sabiedrībai nav tiesību uzzināt, vai kāds kriminālprocess vispār ir vai nav ticis ierosināts, ja KNAB uzskata, ka šādas ziņas nav publiskojamas.

Pietiek šodien publicē tiesas lēmumu:

„[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011. gada 12. decembrī saņemts pieteicēja pieteikums, kurā pieteicējs lūdz tiesu uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2011. gada 2. novembra iesniegumu.

[2]  No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka pieteicējs vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)   Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir bijis uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2)   Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir jā, tad kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3)   Ar kuras konkrētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4)   Kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5)   Kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2011.gada 17.novembra vēstulē Nr.1/9910 norādīja, ka nav tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju.

[3]  Pieteicējs pieteikumā lūdz uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, ir atzīts, ka no minētās tiesību normas izriet, ka faktiskā rīcība būtu informācijas nesniegšana, nevis atteikums sniegt informāciju. Ja iestāde, izsniedzot izziņu, informāciju, nerīkojas „tehniski", bet vispirms pārbauda, vai šis skaidrojums ir saistīts ar tās publiskajiem uzdevumiem, un veic privāto un publisko interešu samērošanu, tā jautājumu izlemj, pieņemot administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr.SKA-191/2007 10. punktu, sal. T. Wurtenberger Verwaltungsprozessrecht. 2.Auflage. Verlag C.H.Beck. 2006. S.151.).

Arī Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot pieteikumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto atbildi, secināms, ka pieteicēja mērķis ir saņemt noteiktu informāciju, nevis saņemt formālu atbildi.

Reaģējot uz pieteicēja iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteicējam nosūtīja atbildi, ar kuru atteicās sniegt pieprasīto informāciju, atteikumu pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums.

Līdz ar to secināms, ka iestāde veica nepieciešamās darbības, izskatīja iesniegumu un pieņēma lēmumu atteikt izsniegt informāciju. Šādam lēmumam ir tiesiskas, nevis faktiskas sekas, proti, šāds lēmums noraida pieteicēja tiesības uz informācijas saņemšanu un tas ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Prasījums atzīt par prettiesisku iestādes atteikumu sniegt informāciju un prasījums uzlikt iestādei pienākumu sniegt pieprasīto informāciju kopumā veido vienotu prasījumu par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt noteiktu darbību - sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to šādos gadījumos prasījums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu nav vērtējams kā patstāvīgs prasījums, līdzīgi kā prasījums atcelt nelabvēlīgu administratīvo aktu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, ja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 26. septembra lēmuma lietā Nr.SKA-525/2008 15. punktu).

Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, vai no tiesību normām izriet pieteicēja tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa esību iestādē.

[4]  Kā redzams no pieteikumā norādītā apstākļu izklāsta, pieteicējs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ievērojis viņa tiesības saņemt iestādes rīcībā esošo informāciju, tomēr pieteikuma pieņemšanā ir jāpārbauda, kādā procesā ir izdarīts informācijas pieprasījums un kāds statuss šajā procesā ir pieteicējam.

[5]  Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 5. punktā cita starpā noteikts, ka administratīvais akts nav kriminālprocesuāls lēmums.

Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punkts noteic, ka iestāde īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

No minētajām-tiesību normām ir secināms, ka administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta tikai iestādes darbība, ja tā veic funkcijas un uzdevumus valsts pārvaldes jomā. Līdz ar to tiesai jāpārbauda vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atbildot uz pieteicēja iesniegumu, veicis valsts pārvaldes funkcijas.

[6]  Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmā daļa noteic, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā.

Minētā likuma 375. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā ari personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pieteicējs nav atzīstams par personu, kurai būtu tiesības ar lietu iepazīties minētās tiesību normas izpratnē.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā ari personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot kriminālprocesuālas darbības, nedarbojas valsts pārvaldes jomā, bet gan tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros. Tāpēc kriminālprocesa darbību veikšana nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju, ir jāatsaka pieņemt, jo lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

[7]  Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka visi nolēmumi ir pieejami publiski.

No minētā secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nodrošinot minētās informācijas publiskumu, vairs nedarbojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic valsts pārvaldes funkciju. Tiesneses ieskatā administratīvajā procesā būtu pieļaujams pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atteikumu personai saņemt informāciju, attiecībā uz kuru likums noteic, ka tā ir publiski pieejama.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011. gada 17. novembra atbildes nav secināms, ka pat tad, ja par kādu no pieteicēja pieprasītajām personām būtu ierosināts kriminālprocess, tajā nav pieņemts galīgais nolēmums, ar kuru pieteicējam būtu tiesības iepazīties. (..)

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190. panta pirmās daļas 2. punktu, 191. panta pirmās daļas l.punktu, 316. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, tiesnese nolēma atteikt pieņemt pieteikumu (reģistrācijas Nr. 12998) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. (..)

Tiesnese I. Putra.”

Novērtē šo rakstu:

16
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...