Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa atbalstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes rīcību, nevēloties atklāt jelkādas ziņas par kriminālprocesu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā zināms, šāds kriminālprocess KNAB bijis uzsākts, pamatojoties uz kāda ziņotāja informāciju, kas pēc tam izrādījusies nepamatota, tāpēc kriminālprocesu, kurā sākotnēji figurējuši arī augstu amatpersonu vārdi un uzvārdi, birojam nācies paklusām izbeigt.

Grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta” šo kriminālprocesu bija pieminējis viens no Latvijas ekspremjeriem: „Lietu jau ļoti vienkārši uzsākt. Cik man ir zināms, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs liek vienam stukačam uzrakstīt murgainu iesniegumu, un tas ir pamats uzsākt procesu. Savulaik šausmīgi kutelīgā situācijā šie puiši un meitenes nonāca, - ir viedoklis, ka tieši šādā veidā ierosināts kriminālprocess pret Māri Riekstiņu, Aigaru Kalvīti un [A. Kalvīša ārlietu padomnieku] Pēteri Ustubu par to, ka viņiem formāli par Krievijas robežlīguma noslēgšanu ir tikušas Gazprom akcijas. Suņa murgi un tā tālāk. Bet tur sāka kriminālprocesu. Tur ir ļoti vienkārši. Ir aģents, kurš kaut ko uzraksta, ko vajag. Ir viena cilvēka ziņojums, un tur arī nekā vairāk nav...”

Pēc tam, kad sākotnēji Strīķe atteicās sniegt jebkādu informāciju par šī kriminālprocesa būtību un iznākumu, Pietiek pārstāvis vērsās KNAB ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt atbildes uz jautājumiem, vai KNAB ir bijis sākts šāds, kriminālprocess, ar kuras konkrētas KNAB amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts un kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts.

Ne uz vienu no šiem jautājumiem Strīķe atbildi tā arī nesniedza, tā vietā parakstot atteikumu, paziņojot, ka birojs šādu informāciju neesot tiesīgs sniegt. Uzskatot šo informācijas atteikumu par nepamatotu un prettiesisku, Pietiek saistībā ar šo KNAB rīcību vērsās administratīvajā tiesā, taču nu arī tā nolēmusi – sabiedrībai nav tiesību uzzināt, vai kāds kriminālprocess vispār ir vai nav ticis ierosināts, ja KNAB uzskata, ka šādas ziņas nav publiskojamas.

Pietiek šodien publicē tiesas lēmumu:

„[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011. gada 12. decembrī saņemts pieteicēja pieteikums, kurā pieteicējs lūdz tiesu uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2011. gada 2. novembra iesniegumu.

[2]  No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka pieteicējs vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1)   Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir bijis uzsākts kriminālprocess saistībā ar Māri Riekstiņu un/vai Aigaru Kalvīti un/vai Pēteri Ustubu un Krievijas robežlīguma noslēgšanu?

2)   Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir jā, tad kāds ir bijis šī kriminālprocesa numurs, kad tas sākts, kad un ar kādu rezultātu beigts?

3)   Ar kuras konkrētas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas lēmumu šis kriminālprocess sākts un beigts, uz kāda pamata tas sākts?

4)   Kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess ticis izbeigts?

5)   Kas ir bijis šī kriminālprocesa virzību uzraugošais prokurors?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2011.gada 17.novembra vēstulē Nr.1/9910 norādīja, ka nav tiesīgs sniegt pieprasīto informāciju.

[3]  Pieteicējs pieteikumā lūdz uzlikt pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt atbildi pēc būtības.

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā, atsaucoties uz tiesību doktrīnu, ir atzīts, ka no minētās tiesību normas izriet, ka faktiskā rīcība būtu informācijas nesniegšana, nevis atteikums sniegt informāciju. Ja iestāde, izsniedzot izziņu, informāciju, nerīkojas „tehniski", bet vispirms pārbauda, vai šis skaidrojums ir saistīts ar tās publiskajiem uzdevumiem, un veic privāto un publisko interešu samērošanu, tā jautājumu izlemj, pieņemot administratīvo aktu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 24. maija sprieduma lietā Nr.SKA-191/2007 10. punktu, sal. T. Wurtenberger Verwaltungsprozessrecht. 2.Auflage. Verlag C.H.Beck. 2006. S.151.).

Arī Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Konkrētajā gadījumā, izvērtējot pieteikumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto atbildi, secināms, ka pieteicēja mērķis ir saņemt noteiktu informāciju, nevis saņemt formālu atbildi.

Reaģējot uz pieteicēja iesniegumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteicējam nosūtīja atbildi, ar kuru atteicās sniegt pieprasīto informāciju, atteikumu pamatojot ar to, ka pieprasītā informācija ir izmeklēšanas noslēpums.

Līdz ar to secināms, ka iestāde veica nepieciešamās darbības, izskatīja iesniegumu un pieņēma lēmumu atteikt izsniegt informāciju. Šādam lēmumam ir tiesiskas, nevis faktiskas sekas, proti, šāds lēmums noraida pieteicēja tiesības uz informācijas saņemšanu un tas ir uzskatāms par administratīvo aktu.

Prasījums atzīt par prettiesisku iestādes atteikumu sniegt informāciju un prasījums uzlikt iestādei pienākumu sniegt pieprasīto informāciju kopumā veido vienotu prasījumu par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt noteiktu darbību - sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to šādos gadījumos prasījums atzīt par prettiesisku informācijas nesniegšanu nav vērtējams kā patstāvīgs prasījums, līdzīgi kā prasījums atcelt nelabvēlīgu administratīvo aktu nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets, ja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 26. septembra lēmuma lietā Nr.SKA-525/2008 15. punktu).

Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, vai no tiesību normām izriet pieteicēja tiesības pieprasīt informāciju par kriminālprocesa esību iestādē.

[4]  Kā redzams no pieteikumā norādītā apstākļu izklāsta, pieteicējs uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav ievērojis viņa tiesības saņemt iestādes rīcībā esošo informāciju, tomēr pieteikuma pieņemšanā ir jāpārbauda, kādā procesā ir izdarīts informācijas pieprasījums un kāds statuss šajā procesā ir pieteicējam.

[5]  Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmo daļu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Administratīvā procesa likuma 1. panta trešās daļas 5. punktā cita starpā noteikts, ka administratīvais akts nav kriminālprocesuāls lēmums.

Informācijas atklātības likuma 1. panta 4. punkts noteic, ka iestāde īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, ja šī persona informācijas apritē ir saistīta ar attiecīgo funkciju un uzdevumu izpildi.

No minētajām-tiesību normām ir secināms, ka administratīvās tiesas kontrolei ir pakļauta tikai iestādes darbība, ja tā veic funkcijas un uzdevumus valsts pārvaldes jomā. Līdz ar to tiesai jāpārbauda vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, atbildot uz pieteicēja iesniegumu, veicis valsts pārvaldes funkcijas.

[6]  Kriminālprocesa likuma 374. panta pirmā daļa noteic, ka no kriminālprocesa uzsākšanas brīža visus ar šo procesu saistītos dokumentus glabā vienkopus krimināllietā.

Minētā likuma 375. panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā ari personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Pieteicējs nav atzīstams par personu, kurai būtu tiesības ar lietu iepazīties minētās tiesību normas izpratnē.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā ari personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, veicot kriminālprocesuālas darbības, nedarbojas valsts pārvaldes jomā, bet gan tikai un vienīgi kriminālprocesa ietvaros. Tāpēc kriminālprocesa darbību veikšana nav pakļauta izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 1. punktu tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, secināms, ka pieteicēja pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju, ir jāatsaka pieņemt, jo lieta nav skatāma administratīvā procesa kārtībā.

[7]  Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka visi nolēmumi ir pieejami publiski.

No minētā secināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nodrošinot minētās informācijas publiskumu, vairs nedarbojas kriminālprocesa ietvaros, bet gan veic valsts pārvaldes funkciju. Tiesneses ieskatā administratīvajā procesā būtu pieļaujams pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atteikumu personai saņemt informāciju, attiecībā uz kuru likums noteic, ka tā ir publiski pieejama.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2011. gada 17. novembra atbildes nav secināms, ka pat tad, ja par kādu no pieteicēja pieprasītajām personām būtu ierosināts kriminālprocess, tajā nav pieņemts galīgais nolēmums, ar kuru pieteicējam būtu tiesības iepazīties. (..)

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190. panta pirmās daļas 2. punktu, 191. panta pirmās daļas l.punktu, 316. panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15. panta otro daļu, tiesnese nolēma atteikt pieņemt pieteikumu (reģistrācijas Nr. 12998) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam sniegt pieteicējam pieprasīto informāciju. (..)

Tiesnese I. Putra.”

Novērtē šo rakstu:

16
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

FotoAugsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās informācija par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gatavoto izglītības reformu. Skaidrs ir viens, IZM vēlas īstenot reformu, neraugoties uz to, ka dažādi nozares eksperti[1], pedagogi, vecāki, bērnu psihologi, pirmsskolas izglītības nozares darbinieki un biedrību pārstāvji[2], ārsti[3], veselības ministre[4], tiesībsargs[5] u.c. ir pauduši bažas par reformas saturu, piemēram, par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

FotoCēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim Ivaram Āboliņam, šī sabiedriskā medija kuratoram, ir klaji prasts un savtīgs: "Rokas nost no mūsu bardaka (un rebēm)!"
Lasīt visu...

18

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

FotoValsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem. Publicējam šo „atbildi” un Dreibanta komentārus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...