Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzīta un tiek plaši pielietota mežsaimniecībā, nedod tiesības Valsts meža dienesta (VMD) darbiniekiem bez likumā noteikta pilnvarojuma privātā mežā izmantot šo metodi un bojāt kokus bez meža īpašnieka informēšanas un viņa piekrišanas, - šādu spriedumu pēc meža īpašnieka Jāņa Gipšļa pieteikuma taisījusi administratīvā rajona tiesa.

Pagājušā gada maijā Gipslis bija iesniedzis VMD Gulbenes birojā iesniegumu koku ciršanai savā īpašumā, bet saņēmis mežziņa atteikumu, kā pamatojumu minot to, ka konkrētā mežaudze esot jaunāka, nekā minēts pašu VMD amatpersonu 2003.gadā apstiprinātajā meža inventarizācijas lietā, līdz ar to ciršana galvanajā cirtē esot aizliegta. Vienlaicīgi tikušas veiktas izmaņas VMD uzturētajā Meža valsts reģistra datu bāze.

Apsekojot īpašumu pēc lēmuma saņemšanas, Gipslis konstatējis, ka 12 priedēs izdarīti apmēram 20-30 cm dziļi 0.5 cm diametra urbumi, tātad - bojāti augoši koki, par ko viņš ziņojis Valsts policijai. Policija noskaidrojusi, ka urbumus, pildot VMD centrālā aparāta izstrādātās pārbaužu procedūras prasības, veikušas VMD amatpersonas, tāpēc administratīvās lietas ierosināšanai neesot pamata.

„Lieki teikt, ka neviens normatīvais akts nepieprasa un neparedz šādā veidā veikt „pārbaudes”, nerunājot par to, ka tas notiek bez īpašnieka piekrišanas un pat neinformējot viņu. Varu tikai minēt, ka šādā veidā vismaz 5 manos īpašumos veiktas šādas „pārbaudes”, līdz ar to bojāti vismaz 60 koki, tikai citur neesmu to pamanījis, jo lēmumi ir bijuši labvēlīgi,” stāsta Gipslis.

 Viņš ir pārliecināts, ka šādā veidā VMD amatpersonas rupji pārkāpj privātpersonas mantas neaizskaramības principu, bez īpašnieka piekrišanas to bojājot: „Tas notiek apmēram 60% gadījumu, kad tiek iesniegts pieteikums koku ciršanai tādām mežaudzēm, kurās valdoša suga ir priede, egle vai bērzs, tāpat pieņemot jaunas meža inventarizācijas lietas, lai pievienotu tās Meža valsts reģistram, šādi tiek „pārbaudītas” visas šaubīgās mežaudzes.”

Gipšļa viedoklim par šādu VMD metodes nelikumīgumu piekritusi arī adminstratīvā rajona tiesa, savā spriedumā (to publicējam pilnībā) nosakot, ka „atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav ietekmējošas nozīmes pārsūdzētajā lēmumā minētajam argumentam par to, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzīta un tiek plaši pielietota mežsaimniecībā. Tas vien, ka šāda prakse starptautiski tiek atzīta, nenozīmē, ka Dienestam ir tiesības šādu praksi bez likumā noteikta pilnvarojuma piemērot privātīpašumā esošajās mežaudzēs”.

Interesanti, ka, neraugoties uz šo tiesas spriedumu, pašlaik tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiek mēģināts uzlikt par pienākumu meža inventarizācijas veicējiem veikt šādus urbumus, tādējādi spiežot viņus veikt šadas darbības un uzņemties pienākumu informēt par to meža īpašnieku, pretējā gadījumā VMD meža inventarizāciju nepieņems.

„Meža īpašnieks tiek nostādīts fakta priekšā - vai nu ļauj bojāt savus kokus, vai nu arī inventarizācija netiks pieņemta. Uzskatu, ka šāds uzstādījums nav pieļaujams, tāpēc vēlos šo VMD pašreizējo praksi un „nākotnes” nodomus darīt zināmus sabiedrībai,” skaidro meža īpašnieks.

Lieta Nr.A420294915 (A42-00756-16/46)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, VALMIERAS TIESU NAMS, SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Valmierā 2016.gada 8.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone, piedaloties pieteicējam Jānim Gipslim, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta pārstāvjiem Inetai Počai un Ilgvaram Jačukam,

2016.gada 19.janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Jāņa Gipšļa pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts meža dienests izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā īpašumā „Celmiņi”, Lizuma pagasts, Gulbenes novads, kadastra Nr.50720030037, cirsmai Nr.1 - kailcirtē pēc caurmēra meža 3.kvartāla 1.nogabalā 0,1 ha platībā un cirsmai Nr.2 - izlases cirtē pēc caurmēra 3.kvartāla 1.nogabalā 0,3 ha platībā.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2015.gada 17.septembrī saņemts pieteicēja pieteikums. Ar Administratīvās tiesas tiesneses 2015.gada 21.septembra lēmumu pieteikums pieņemts, un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420294915.

[2] No lietas materiāliem konstatējams.

[2.1] 2015.gada 5.maijā pieteicējs vērsies Valsts meža dienesta (turpmāk – Dienests) Ziemeļaustrumu virsmežniecības Gulbenes birojā ar iesniegumu koku ciršanai 2015.gadā, kurā lūgts izsniegt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai īpašumā „Celmiņi”, kadastra Nr.5072 003 0037 cirsmai Nr.1 – kailcirtē pēc caurmēra meža 3.kvartāla 1.nogabalā 0,1 ha platībā un cirsmai Nr.2 – izlases cirtē pēc caurmēra 3.kvartāla 1.nogabalā 0,3 ha platībā (sk.lietas 29.lapu).

[2.2] Ar Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežziņa 2015.gada 26.maija lēmumu Nr.B8.2.3-13/146 (turpmāk – sākotnējais lēmums), pieteicējam atteikts izsniegt pieprasīto ciršanas apliecinājumu (sk.lietas 16.-17.lapu).

[2.3] Pieteicējs Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežziņa 2015.gada 26.maija lēmumu Nr.B8.2.3-13/146 apstrīdējis, un ar Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa 2015.gada 1.jūlija lēmumu Nr.VM8.1-10/297 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts (sk.lietas 18.-21.lapu).

[2.4] Pieteicējs Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa 2015.gada 1.jūlija lēmumu Nr.VM8.1-10/297 apstrīdējis, un ar Dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 21.augusta lēmumu Nr.VMD1-20/599 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts (sk.lietas 22.lapu).

[3] Pieteicējs, nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, iesniedza tiesā pieteikumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams un 3.kvartāla 1.nogabalā izsniedzams ciršanas apliecinājums kailcirtei un izlases cirtei pēc valdošās sugas caurmēra, ņemot vērā argumentus, kas minēti pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumos Dienestam.

Apstrīdēšanas iesniegumos, kas adresēti Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinim un Dienesta ģenerāldirektoram, pieteicējs norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā” (turpmāk - Noteikumi Nr.935) 79.punktu un 79.1.apakšpunktu Dienestam pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu, jāpārbauda iesniegtā informācija, ja nepieciešams, pārbaudi veicot mežā. Savā 2015.gada 5.maija iesniegumā un tam pievienotajos valdošās koku sugas - priedes - caurmēra mērījumos tika norādīts tikai viens parametrs, kuru varētu uzskatīt par pieteicēja iesniegto - aprēķināts vidējais caurmērs - 38 cm. Vēl tika norādīta bonitāte, kas ņemta no Meža valsts reģistra datiem un nav uzskatāma par iesniegto informāciju un līdz ar to nav pārbaudāma. Tāpēc pieteicējs uzskata, ka augstuma un vecuma noteikšana, kā arī pārskatā minētās izmaiņas veiktas nepamatoti, mežzinim pārsniedzot savas pilnvaras.

[3.2] Tāpat apstrīdēšanas iesniegumos pieteicējs norāda, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo 2003.gadā Gulbenes virsmežniecības Lizuma mežniecības mežzinis P.Drozdovs ir pieņēmis lēmumu par īpašuma „Celmiņi” meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā, līdz ar to nepamatota to grozīšana, kā rezultātā būtiski mainās sekundārie rādītāji, ir prettiesiska.

[3.3] Pieteicējam nav saprotams, ar kādām metodēm mežzinis ir noteicis valdošās sugas vidējo augstumu un vidējo vecumu, jo ne Noteikumos Nr.935, ne Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumos Nr.88 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.88) nav minēta metodika to noteikšanai.

Pieteicējs norāda, ka apsekojot cirsmas pēc sākotnējā lēmuma saņemšanas, konstatēja, ka vismaz 12 augošos kokos - priedēs, veikti apmēram 20-25 cm dziļi 5 mm diametra urbumi. Pieteicējs lūdzis Dienestam skaidrot to izcelsmi un par šo faktu ziņojis Valsts policijas Vidzemes reģionālās nodaļas Gulbenes iecirkņa inspektoram. Pieteicējs uzskata, ka šādi augošu koku bojājumi samazina potenciāli tūlīt cērtamo koku koksnes vērtību, kā arī tālākā perspektīvā. Ja mežaudze netiek nocirsta, būtiski tiek palielināts konkrēto koku risks saslimt ar sēnīšu slimībām, kas var izraisīt trupi un līdz ar to arī radikālu bojāto koku koksnes vērtības kritumu. Līdz ar to par šādu pārkāpumu piemērojams sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo sodu kodeksa 67.pantu. Pārsūdzētajā lēmumā minētais, ka – „tie aizaug 1-2 gadu laikā un koki nezaudē savu dzīvotspēju, jo augošiem kokiem bojājuma rezultātā izveidojas kompartmentalizācija - koka aizsargmehānisms bojājuma izplatības ierobežošanai”, neiztur kritiku, jo, ja bojātos kokus nocērt tūlīt, caurumi paliek, savukārt, ja arī bojājums pēc gadiem aizaug, tā vietā veidojas rētaudi, kas samazina koksnes kvalitāti un izturību, tāpat darbojoties ar nesteriliem instrumentiem, pieaug inficēšanās risks ar sēnīšu slimībām. Jebkurā gadījumā neviens normatīvais likumdošanas akts nav pilnvarojis Dienesta amatpersonas bojāt augošus kokus privātīpašumu mežos.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 22.oktobrī saņemts Dienesta rakstveida paskaidrojums, kur Dienests neatzīst pieteikumu par pamatotu un norāda turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Gan pārsūdzētajā lēmumā, gan Dienesta 2015.gada 21.augusta lēmumā Nr.VMD1-20/599 sniegts Dienesta viedoklis par pieteicēja norādītajiem argumentiem.

Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā paredzētās pārbaudes mērķis ir nodrošināt administratīvā akta tiesiskumu un pamatotību, izvērtējot, vai ir tiesiski un pamatoti apmierināt iesniegumā izteikto lūgumu izsniegt apliecinājumu koku ciršanai, konkrētajā gadījumā - galvenajai cirtei – kailcirtei pēc caurmēra un izlases cirtei pēc caurmēra (kā tas norādīts iesniegumā). Dienesta ieskatā pieteicējs vēlas, lai Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā noteiktais par iesniegtās informācijas pārbaudi tiktu izprasts sašaurināti, t.i., būtībā pārbaudot tikai vienu viņa norādīto parametru – caurmēru. Tomēr šādam viedoklim nav pamata arī tad, ja tulko minēto tiesību normu tikai gramatiski, jo uz iesniegto informāciju attiecas viss iesniegumā norādītais, t. sk. par paredzamo cirtes veidu, cirtes izpildes veidu utt., tātad pārbaudāms un izvērtējams ir jautājums kopumā – vai ir tiesisks pamats izsniegt apliecinājumu koku ciršanai konkrētā mežaudzē, attiecīgā platībā, ievērojot attiecīgu cirtes un cirtes izpildes veidu.

Kā jau norādīts Dienesta lēmumos, Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežzinis J.Deguns, pamatojoties uz Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktu, pirms lēmuma pieņemšanas veica mežaudzes apsekošanu, mērījumus un aprēķinus, nosakot meža 3.kvartāla 1.nogabala valdošās koku sugas – priedes pirmā stāva koku vidējo vecumu, augstumu un caurmēru.

Mērījumu rezultātā tika konstatēts, ka koku vidējais augstums ir 29 metri (kas atbilda Meža valsts reģistra datos norādītajam), caurmērs 38 cm, vidējais koku vecums valdošajai koku sugai - priedei ir 84 gadi.

Meža valsts reģistrā pēc 2003.gada meža inventarizācijas datiem konkrētās mežaudzes valdošās sugas vecums ir 99 gadi. Par iesniegto datu atbilstību situācijai dabā atbild meža īpašnieks. Dienesta amatpersonu pienākums ir šos datus pārbaudīt izlases veidā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 3.1.2.punktu pieļaujamā koku vecuma novirze +/-10 gadi. Pamatojoties uz veiktajiem mērījumiem, mežzinis J.Deguns 2015.gada 19.maijā sagatavoja Meža inventarizācijas datu izmaiņu pārskatu Nr.684104031. Sekojoši Meža valsts reģistrā, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 35.1.1 apakšpunktu un saskaņā ar pārskatu Nr.684104031, veikti grozījumi par Gulbenes novada Lizuma pagasta īpašuma ,,Celmiņi’’, zemes vienības kadastra apzīmējums 50720030037, 3.kvartāla 1.nogabalu, mežaudzes pirmā stāva vidējo vecumu mainot no 99 gadiem uz 84 gadiem. Līdz ar to, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 2.pielikuma 4.tabulu, mežaudze ar valdošās koku sugas priedes vidējo augstumu 29 metri un vecumu 84 gadi atbilst Ia bonitātei.

Noteikumu Nr.935 9.punktā noteikts, ka koku ciršana pēc galvenās cirtes caurmēra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla ir vienāds ar šo noteikumu 7.pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmēru vai lielāks par to. Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 7.pielikumu valdošajai sugai – priedei Ia bonitātē – galvenās cirtes caurmērs noteikts 39 cm.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 26.punktu Meža valsts reģistrā tiek ietverta gan meža īpašnieku un tiesisko valdītāju sniegtā informācija, gan pārbaudēs iegūtā informācija, gan meža inventarizācijas datu aktualizācijā iegūtā informācija. Mežaudzes vecums, līdz ar to arī bonitāte, Meža valsts reģistrā mainīta, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 32.punktu. Līdz ar to mežzinis nav pārsniedzis savas pilnvaras, bet atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.jūlija noteikumu Nr.449 „Valsts meža dienesta nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.449) 4.7.apakšpunktam kārtojis Meža valsts reģistru.

[4.2] Nav pamatots pieteicēja arguments par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. Apstāklis, ka ciršanas apliecinājuma pieprasīšanas brīdī Meža valsts reģistrā bija informācija, ka nogabalā, kurā plānota galvenā cirte, priedes bonitāte bija I ar caurmēru 38 cm, tātad bija atbilstoša tam, lai varētu izsniegt ciršanas apliecinājumu pēc valdošās sugas caurmēra, nedeva tiesības pieteicējam paļauties, ka, pamatojoties tikai uz veiktās inventarizācijas datiem, viņš varēs saņemt ciršanas apliecinājumu. Mērījumi dabā veikti pirms lēmuma pieņemšanas, lai izsniegtais ciršanas apliecinājums atbilstu tiesību normām, pamatojoties uz Meža likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu.

Konkrētajā gadījumā, lai gan 2003.gadā meža inventarizācijas lieta tika pievienota Meža valsts reģistram, pieteicējs nevarēja paļauties tikai uz to, ka Dienests, kā Meža valsts reģistra pārzinis, neveiks izmaiņas Meža valsts reģistrā atbilstoši reālajai situācija dabā. Tā kā šādas izmaiņas dažādos gadījumos, ne tikai saskaņā ar meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegto informāciju, bet arī pēc pārbaužu rezultātiem, Dienesta amatpersonas ir tiesīgas reģistrēt, tad pieteicējam nevarēja būt absolūta paļāvība uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, pamatojoties uz 2003.gadā reģistrētiem meža inventarizācijas datiem.

[4.3] Ārējie normatīvie akti nereglamentē, kā nosakāms mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējais augstums un vecums, tomēr mežsaimniecībā tiek izmantotas noteiktas metodes šo parametru mērīšanai, kas būtu jāzina arī pieteicējam kā meža inventarizācijas veicējam. Konkrētajā gadījumā mežzinis noteicis parametrus ar mērījumu metodi.

Attiecībā uz pieteikumā norādītajiem iebildumiem par Dienesta pārbaudes metodi, nosakot mežaudzes vecumu - koku vecuma noteikšanu ar Preslera pieauguma svārpstu, Dienests norāda, ka pārsūdzētajā lēmumā papildus dots skaidrojums par šīs metodes pielietošanu mežsaimniecībā. Minētajā lēmumā paskaidrots – „Koku vecuma noteikšanas metode, veicot urbumus, ir visprecīzākā starptautiski atzītā un tiek plaši pielietota mežsaimniecības praksē. Arī pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” praksē gūtās pieredzes koku vecuma noteikšana ar Preslera pieauguma svārpstu ir vienkāršākā metode, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt koku vecumu līdz gadam (ja nav zināms precīzs koka stādīšanas gads). Urbumu aiztaisīšana nav nepieciešama, jo tie aizaug 1-2 gadu laikā un koki nezaudē savu dzīvotspēju. Konkrētajā gadījumā vecums tika noteikts 12 valdošās sugas (priede) kokiem, saskaitot gadskārtas skaidām, kuras iegūtas ar Preslera pieauguma svārpstu.

Pārbaudes metodes, ko veic Dienests, nerada nelabvēlīgus apstākļus mežaudzes attīstībai. Augošiem kokiem bojājuma rezultātā izveidojas kompartmentalizācija - koka aizsargmehānisms bojājuma izplatības ierobežošanai .”

Lai gan pieteicējam ir cits viedoklis par minētās metodes pielietošanu, tomēr jautājums par koku vecuma noteikšanas metodiku attiecas uz mežzinātnes jomu un viedokļu atšķirības šajā jautājumā nevar būt par pamatu pieteikumam tiesā.

 [5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā un apstrīdēšanas iesniegumos Dienestam norādītajiem apstākļiem.

Dienesta pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Meža likuma 7.pantā noteikts, ka kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.

Saskaņā ar Meža likuma 9.panta pirmo daļu galvenā cirte ir atļautajai, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi minētajā tiesību normā noteikto galvenās cirtes vecumu (mežaudzei, kuras valdošā koku suga ir priede, noteiktais vecums ir: ja bonitāte ir I - III – 101 gads, IV vai zemāka –121 gads);

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 10.punktu galvenā cirte ir cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas. Kailcirte un izlases cirte ir galvenās cirtes izpildes veidi (Meža likuma 1.panta 14. un 16.punkts).

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 7.punktu bonitāte ir iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā.

[8] Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā” 9.punktu koku ciršana pēc galvenās cirtes caurmēra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir vienāds ar šo noteikumu 7.pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmēru vai lielāks par to.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 11.punktu, nosakot galvenās cirtes caurmēru, valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pēc Meža valsts reģistra datiem.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 7.pielikumu valdošās koku sugas – priede vidējais caurmērs Ia bonitātei ir 39 cm, I bonitātei 35 cm, II bonitātei 31 cm un III bonitātei 27 cm.

Pieteicēja iesniegtajos mērījumos „Mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku caurmēru mērījumi, uzmērot visus valdošās koku sugas pirmā stāva kokus” valdošās koku sugas (priedes) pirmā stāva koku caurmērs ir norādīts 38 cm, bonitāte I, galvenās cirtes caurmērs – 35 cm.

No īpašuma „Celmiņi” 2003.gadā veiktās meža inventarizācijas datiem konstatējams, ka 3.kvartāla 1.nogabala valdošās koku sugai (priede) ir noteikta I bonitāte.

[9] Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 79.punkta 79.1.apakšpunktu pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža Dienests pārbauda iesniegto informāciju un veic pārbaudi mežā, ja tas nepieciešams iesniegtās informācijas pārbaudei vai precizēšanai.

Noteikumu Nr.935 80.punktā noteikts, ka šo noteikumu 79.1.apakšpunktā minēto pārbaudi veic normatīvajos aktos par meža inventarizāciju noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar šo noteikumu 4., 5., 12. un 30.punktu.

Meža inventarizācijas kārtība ir noteikta uz Meža likuma 34.panta pirmās daļas pamata izdotajos Noteikumos Nr.88.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 32.punkta 32.4.apakšpunktu Meža inventarizācijas datu aktualizāciju pa nogabaliem starpinventarizācijas periodā Valsts meža dienests nodrošina, ja konstatēts, ka Meža valsts reģistrā iekļauta neprecīza informācija, kas pārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.1. un 35.1.1.apakšpunktu, ja Meža valsts reģistrā iekļautie dati pārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes, kā arī ja 3.pielikuma 1.tabulas 1.punktā un 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minētie dati nepārsniedz pieļaujamās novirzes un izmaiņu nepieciešamību konstatē Dienesta amatpersona, tā veic pārbaudi apvidū un izdara grozījumus Meža valsts reģistrā, par to informējot meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Bet ja Meža valsts reģistrā iekļautie dati nepārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes, saskaņā ar Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.2.apakšpunktu Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā minētajā pārbaudē Dienesta amatpersona lēmuma pieņemšanai izmanto Meža valsts reģistrā fiksēto informāciju, ja vien pārbaude nav veikta saskaņā ar minēto noteikumu 4., 5., 12. un 30.punktu.

Noteikumu Nr.935 anotācijā par 79. un 80.punktā ietvertajām tiesību normām ir izskaidrots, ka „pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda iesniegto informāciju un, ja nepieciešams veic pārbaudi mežā. Ja, veicot minēto pārbaudi, konstatē, ka Meža valsts reģistrā iekļautās informācijas neprecizitāte pārsniedz normatīvajos aktos par meža inventarizāciju noteiktās nogabalu raksturojošo rādītāju pieļaujamās novirzes, lēmumu pieņem pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju, izņemot gadījumus, ja tiek pārbaudīts galvenās cirtēs caurmērs vai mežaudzes šķērslaukums. Šajos gadījumos lēmumu pieņem pamatojoties uz pārbaudē iegūto informāciju. Pārējos gadījumos lēmumu pieņem, pamatojoties uz Meža valsts reģistrā iekļauto informāciju. Atbilstoši Meža likuma 1.panta 24.punktam, meža inventarizācija ir informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana. Informācijas iegūšana par mežu ietverta Meža likuma VIII nodaļā, nosakot, ka tā izmantojama meža apsaimniekošanas plānošanai. Līdz ar to Meža valsts reģistrā iekļautā meža inventarizācijas informācija, tai skaitā informācija par mežaudzes vecumu, ja tā iekļaujas pieļaujamās kļūdas robežās, ir izmantojama par pamatu lēmuma pieņemšanai par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu” (sk.http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40258154).

No minētā izriet, ka, saņemot iesniegumu koku ciršanai, Dienests informācijas pārbaudei vai precizēšanai ir tiesīgs veikt pārbaudi dabā. Savukārt gadījumā, ja pārbaudē tiek konstatēta Meža valsts reģistrā iekļautās informācijas neprecizitāte, kas pārsniedz normatīvajos aktos par meža inventarizāciju noteiktās nogabalu raksturojošo rādītāju pieļaujamās novirzes, Dienesta amatpersonai ir jāizdara attiecīgi grozījumi Meža valsts reģistrā un lēmums par koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanu ir jāpieņem, pamatojoties uz šādā pārbaudē iegūto informāciju. Tikai tad, ja iesniegtie dati apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai atbilst Meža valsts reģistra datiem vai neatbilstības ir pieļaujamās novirzes robežās, lēmuma par apliecinājuma izsniegšanu koku ciršanai pieņemšanai tiek izmantoti Meža valsts reģistra dati.

Tādējādi Dienestam likumdevējs ir piešķīris tiesības veikt iesniegumā koku ciršanai norādīto meža platību pārbaudi dabā un neatbilstību gadījumā veikt attiecīgus labojumus Meža valsts reģistrā. No kā savukārt izriet, ka Meža valsts reģistrā reģistrētie meža inventarizācijas dati nedod pamatu meža īpašniekam paļauties, ka šādi dati Meža valsts reģistrā tiks saglabāti līdz nākošās meža inventarizācijas veikšanai un attiecīgi tajā iegūto datu reģistrācijai Meža valsts reģistrā.

[10] Kā konstatēts šā sprieduma 8.punktā, pieteicēja sniegtā informācija (sk.lietas 10.lapu) bija atbilstoša Meža valsts reģistra datiem, taču Dienesta veiktās pārbaudes rezultātā ir ticis konstatēts, ka mežaudzes vecums ir 84 gadi, kas neatbilst Meža valsts reģistrā reģistrētajiem datiem un konstatētā neatbilstība pārsniedz pieļaujamo novirzi 10 gadi (Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 1.tabulas 3.1.2.punkts). Tādēļ saskaņā ar Noteikumu Nr.395 79.punkta 79.1.apakšpunktu un 80.punktu un Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.1. un 35.1.1.apakšpunktu, konstatējot datu neatbilstību, kas pārsniedz noteikto pieļaujamo novirzi, Dienestam būtu jāveic labojumu Meža valsts reģistrā un, lemjot par Apliecinājuma koku ciršanai īpašuma „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā, jāvadās no pārbaudē iegūtajiem datiem. Proti, atbilstoši Noteikumu Nr.935 7.pielikuma 1.punktam būtu jānosaka mežaudzei bonitāti Ia un, pamatojoties uz Noteikumu Nr.935 9.punktu un 7.pielikuma 1.punktā noteikto galvenās cirtes caurmēru valdošajai koku sugai priede ar bonitāti Ia, būtu jāatzīst, ka mežaudze nav sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

[11] Lietā ir strīds par pierādījuma, uz kuru pamata pieņemts pārsūdzētais lēmums iegūšanas tiesiskumu.

Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā daļā pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta otro daļu, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Administratīvā procesa likuma 60.panta otrajā daļā noteikts, ka iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pierādījums, kas ir bijis par pamatu pieteicējam nelabvēlīga administratīvā akta – atteikuma izsniegt ciršanas apliecinājumu izsniegšanai - ir Dienesta amatpersonu vecākā mežziņa I.Jačuka un mežziņa J.Deguna 2015.gada 12.maijā sastādītā mērījumu lapa „Mežaudzes valdošās koku sugas vidējā vecuma, caurmēra un augstuma mērījumi, uzmērot kokus parauglaukumos” par veiktajiem koku vecuma gados mērījumiem īpašumā „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā. No lietas materiāliem konstatējams un lietā nav strīda par to, ka minētajā pierādījumā norādītie mērījumi veikti, ar Preslera svārpstu izdarot urbumus uzmērāmajos kokos. No minētās mērījumu lapas konstatējams un lietā nav strīda par to, ka pieteicējs nav piedalījies mērījumu veikšanā un ka šādu mērījumu veikšana nav tikusi saskaņota ar pieteicēju – mežaudzes, kurā veikti mērījumi, īpašnieku.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, tas ir tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Bet saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības, var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.2008-11-01 9.punktu). Satversmes 116.pantā ir uzskaitīti cilvēka pamattiesību ierobežošanas leģitīmie mērķi: citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības, labklājības un tikumības aizsardzība. Kaut arī Satversmes 116.pantā minēto uz likuma pamata ierobežojamo cilvēka pamattiesību uzskatījumā nav ietvertas īpašuma tiesības, minētajā Satversmes pantā uzskaitīto pamattiesību ierobežošanas leģitīmie mērķi saskaņā ar Satversmes 105.panta trešo teikumu vienlīdz attiecināmi arī uz īpašuma tiesībām.

[13] Personas īpašuma tiesību, kas attiecas uz meža īpašumu, ierobežojumi ir noteikti Meža likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos.

Meža likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā kā Meža likuma mērķis ir noteikts veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

No minētās tiesību normas izriet, ka Meža likumā noteikto meža īpašuma tiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis pamatā ir vides tiesību aizsardzība – citu cilvēku Satversmes 116.pantā noteikto tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizsardzībai. Turklāt norādāms, ka minētajā tiesību normā kā likuma mērķis ir izvirzīts arī īpašuma tiesību neaizskaramība.

[14] Meža likuma 5.panta piektajā daļā ir noteiktas valsts amatpersonu tiesības, pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties mežā. Taču ne Meža likums, ne arī uz tā pamata izdotajos Ministra kabineta noteikumos Dienesta amatpersonām nav piešķirtas tiesības veikt jebkādas darbības, kas ietekmētu vai pasliktinātu meža stāvokli, tostarp mērījumu metodes ar koku urbšanu izmantošanu. Kā norādīts iepriekš šā sprieduma 13.punktā, Meža likuma mērķis cita starpā ir vērsts uz īpašuma tiesību aizsardzību, ko likumdevējs konsekventi ievērojis meža apsaimniekošanas tiesiskajā regulējumā. Uz Meža likumā ietvertā deleģējuma pamata izdotajos Noteikumos Nr.935 ir noteiktas meža novērtēšanas metodes mežaudzes šķērslaukuma noteikšanai (4.,5.punkts), taču metodes meža vecuma noteikšanai meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums nesatur.

Dienesta amatpersonu pilnvaras ir noteiktas arī Valsts meža dienesta likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, taču arī minētajos normatīvajos aktos Dienestam nav piešķirts pilnvarojums dienesta pienākumu izpildē izmantot tādas metodes, kas aizskar personu īpašuma tiesības, pasliktinot meža vai atsevišķu koku stāvokli.

Tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav ietekmējošas nozīmes pārsūdzētajā lēmumā minētajam argumentam par to, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzīta un tiek plaši pielietota mežsaimniecībā. Tas vien, ka šāda prakse starptautiski tiek atzīta, nenozīmē, ka Dienestam ir tiesības šādu praksi bez likumā noteikta pilnvarojuma piemērot privātīpašumā esošajās mežaudzēs.

[15] No lietas materiāliem konstatējams, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir noteikta Dienesta iekšējos normatīvajos aktos.

Dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 16.jūnijā apstiprinātajā iekšējā normatīvajā aktā „Apliecinājumu koku ciršanai izsniegšanai, noslēgšanas un paziņojumu administrēšanas procedūra” 17.punktā noteikts, ka pārbaudi dabā sākotnēji veic, vizuāli pārbaudot iesniegumā pieteiktās darbības atbilstību stāvoklim dabā un normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar 18.punktu, ja, veicot pārbaudi dabā, rodas šaubas vai strīdi (gatavojoties noformēt atteikumu) par atbilstību, tad pārbaudi veic, pielietojot mērījumu metodi.

Dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 9.februārī apstiprinātajā iekšējā normatīvā akta „Meža inventarizācijas datu pievienošanas un izmainīšanas procedūra” (turpmāk – Procedūra). 20.punkta 20.3.apakšpunktā noteikts, ka dabā, pārbaudot meža inventarizācijas datus – mežaudzes valdošās koku sugas vecuma, sastāva, vidējā augstuma un vidējā caurmēra noteikšanai, mežzinis izmanto mērījumu metodi. Šī metode pielietojama strīdus gadījumos un pamatojot meža īpašniekam nelabvēlīgus administratīvos aktus (lēmumus). Procedūras 3.pielikuma 3.10.punktā ir noteikti nosacījumi, kas ievērojami, nosakot koka vecumu. No minētās tiesību normas izriet, ka koka vecuma noteikšanai tiek izmantota mērīšanas metode – urbumu izdarīšana kokos koksnes parauga iegūšanai.

Aplūkotajos Dienesta iekšējos normatīvajos aktos noteiktās mērījuma metodes, izdarot urbumu kokā, pielietojums īpašumā ir atzīstams par īpašuma tiesību aizskārumu neatkarīgi no tā, cik kokam radītais bojājums ir būtisks un cik smagas sekas tas rada. Bet, kā norādīts šā sprieduma 12.punktā, šāds īpašuma tiesību ierobežojums var tik noteikts ar likumu vai uz likumā ietverta deleģējuma pamata, kāds izskatāmajā gadījumā nav konstatējams.

Administratīvā procesa likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka iekšējais normatīvais akts ir saistošs tam publisko tiesību subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arī šim publisko tiesību subjektam padotajām institūcijām.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta sesto daļu, ja iestādei jāpiemēro iekšējais normatīvais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārējam normatīvajam aktam un vispārējiem tiesību principiem, kā arī starptautisko tiesību vai Eiropas Savienības tiesību normām, iestāde šo iekšējo normatīvo aktu nepiemēro un nekavējoties motivētā rakstveida ziņojumā informē par to augstāku iestādi un publisko tiesību subjektu, kas šo normatīvo aktu izdevis, kā arī Tieslietu ministriju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka aplūkotajos Dienesta iekšējos normatīvajos aktos ietvertās tiesību normas attiecībā par mērījumu metodi, izdarot urbumu kokā, neatbilst Meža likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā un Satversmes 105.pantā noteiktajam. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 16.panta sesto daļu Dienesta amatpersonas, veicot mežaudzes pārbaudi dabā, nebija tiesīgas tās piemērot.

[16] No iepriekš minētā secināms, ka Dienesta amatpersonu vecākā mežziņa I.Jačuka un mežziņa J.Deguna 2015.gada 12.maijā sastādītajā mērījumu lapā „Mežaudzes valdošās koku sugas vidējā vecuma, caurmēra un augstuma mērījumi, uzmērot kokus parauglaukumos” par veiktajiem koku vecuma gados mērījumiem īpašumā „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā uzrādītie mērījumi ir iegūti ar prettiesisku metodi, bet saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 60.panta otro daļu šādas informācijas izmantošana administratīvajā procesā nav pieļaujama.

Līdz ar to atzīstams, ka lietā nav konstatējams tiesisks pamats īpašuma „Celmiņi” meža inventarizācijas datu izmaiņu veikšanai attiecībā par 3.kvartāla 1.nogabala mežaudzes vecumu, grozījumu izdarīšanai Meža valsts reģistra datos un pārbaudē iegūtās informācijas izmantošanai lēmuma pieņemšanā.

[17] Apkopojot iepriekš minēto un izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir atzīstam par prettiesisku.

[18] Administratīvā procesa likuma 124.pantā noteikts, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 28,46 euro apmērā. No lietas materiāliem konstatējams, ka par pieteikumu izskatāmajā lietā pieteicējs samaksājis valsts nodevu 28,46 euro (sk.lietas 7.lapu).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Ņemot vērā šā sprieduma 16.punktā norādīto, pieteicēja samaksātā valsts nodeva 28,46 euro ir piespriežama no Latvijas Republikas, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu atmaksājama pieteicējam no Valsts meža dienesta budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289.-294.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Jāņa Gipšļa pieteikumu par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 21.augusta lēmuma Nr.VMD1-20/599 atzīšanu par prettiesisku;

atzīt par prettiesisku Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 21.augusta lēmumu Nr.VMD1-20/599;

piespriest no Latvijas Republikas par labu Jānim Gipslim samaksāto valsts nodevu 28,46 euro, atmaksājot to J.Gipslim no Valsts meža dienesta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Valmierā, 2016.gada 8.februārī

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...