Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir būtisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistēmā. Pirmoreiz atjaunotās Latvijas tiesu sistēmas 20 gadu vēsturē ir uzsākta reforma, Latvijas tiesu sistēmai pārejot uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, un bija jālemj par tiesnešu turpmāko karjeru, tostarp sakarā ar Augstākās tiesas reorganizāciju un tiesu palātu likvidēšanu. Otra ne mazāk būtiska un vēsturiska ir uzsāktā reforma saistībā ar tiesu namu koncepciju.

Savā pārskatā nekavēšos pie visiem Tieslietu padomes sēdēs risinātajiem jautājumiem un neuzskaitīšu visus pieņemtos lēmumus. Savā ziņojumā akcentēšu trīs, manuprāt, tiesnešiem un tiesu sistēmai šobrīd būtiskus jautājumus, kurus Tieslietu padome šī gada laikā ir iniciējusi, rūpīgi pētījusi, analizējusi un virzījusi to risināšanu. Tie ir:

1) Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana;

2) Tiesu komunikācijas attīstība un pilnveidošana;

3) Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana

Šobrīd Saeimā izskatīšanai komisijās atrodas likumprojekts grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu. Tiek plānots:

1) Tieslietu padomes kompetencē nodot tiesnešu karjeras virzības jautājumus, paredzot, ka Saeima par tiesnesi lemj tikai vienreiz - apstiprinot tiesneša amatā. Tālākā virzība karjerā būtu Tieslietu padomes ziņā, protams, balstoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumiem;

2) Tieslietu padomei būtu noteicošā loma rajona (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atcelšanā.

Tie ir Tieslietu padomes iniciēti un atbalstīti priekšlikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu Saeima lemj tikai par personas apstiprināšanu tiesneša amatā. Tālāk par tiesneša faktiskās darba vietas vai karjeras jautājumiem tiesu varas pamatnormās nav norādes. Vēsturiski daļu jautājumu izlēma Saeima (piemēram, par noteikta līmeņa tiesas tiesneša pienākumu pildīšanu), daļa jautājumu tika izlemti, iesaistot Tiesu administrāciju, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vēlāk arī Tieslietu padomi. Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek piedāvāts pārskatīt priekšlikumu izvirzīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas Latvijas novērtēšanas ziņojumā ir ieteikts veicināt Tieslietu padomes un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša karjeras jautājumu izlemšanā, vienlaikus atstājot Saeimai tikai pašu būtiskāko lēmumu - atbilstoši Satversmei lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā. Šajā jautājumā saskatāma zināma konsekvence arī ar tiesnešu karjeras jautājumiem pēc Augstākās tiesas reformas - Saeima, akcentējot, ka tiesnesis amatā jau ir apstiprināts, norādīja, ka Tieslietu padomei jālemj par tā karjeras virzību un jānosaka tiesa, kurā viņš turpinās pildīt tiesneša pienākumus pēc tiesu palātas likvidācijas.

Karjeras jautājumi saistāmi arī ar otru tiesu varas funkcionālu jautājumu, kas ir ietverts minētajos likuma grozījumos - Tieslietu padomei nodotās pilnvaras noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz šim šos jautājumus regulēja Ministru kabineta noteikumi. Ierosinājums paplašināt Tieslietu padomes kompetenci ir loģisks darba uzdevumu sadalījums. Jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ANO Attīstības programmas projekta ietvaros Latvijai bija norādīts par tiesnešu karjeras attīstības problemātiku, uzsverot, ka tiesnešu kandidātu atlases un amatā iecelšanas procedūras jānošķir no Tieslietu ministrijas un jānodod tiesu varai, lai veicinātu sabiedrības uztveri par tiesu varas neatkarību no politiskās ietekmes un partiju politikas. Tagad piedāvātās izmaiņas ir iespējamas, jo izveidota un sekmīgi darbu uzsākusi Tieslietu padome.

Tāpat arī attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā likumprojektā paredzētais, ka to veiks Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, nebūtu jāuztver kā pārlieku radikāls priekšlikums, jo šobrīd priekšsēdētājus amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Izmainītā kārtība atbilstu tiesu varas un izpildvaras norobežošanas procesam. Protams, tiesu darba tehniskā nodrošināšana joprojām ir Tiesu administrācijas pienākums un sistēmiski tajā iesaistās arī tieslietu ministrs, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka tieslietu ministrs sagatavos priekšlikumu, kuru izskatīs Tieslietu padome.

Tiesu priekšsēdētājiem šobrīd likums ir noteicis papildu pienākumus tiesas darba organizācijā un tiesnešu darba uzraudzībā. Persona, izvēloties tiesneša karjeru, visticamāk nedomā par administratīva vadītāja pienākumiem. Tiesas faktiskā vadīšana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vēlas nodarboties un ne visi var tikt galā. Tāpēc likumā šobrīd noteiktais divu 5 gadu pilnvaru termiņš sevi nebūtu attaisnojis, jo labs vadītājs ir ilgstošs prasmju apguves process. Tādēļ atbalstāms, ka Saeima vēlreiz aicināta vērtēt šo regulējumu un neierobežot rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu skaitu.

Tiesu komunikācija

Jautājums par tiesu komunikāciju ar sabiedrību aktuāls bijis vienmēr. Tikai tad, ja sabiedrība izprot tiesas darbu, tā arī respektē un uzticas tiesas spriedumiem un lēmumiem. Tiesas taisnīgumam jābūt redzamam.

Tiesas nekad nav bijušas slēgtas iestādes, atklātums kā viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem ir noteikts gan likumā "Par tiesu varu", gan procesuālajos likumos. Likums "Par tiesu varu" papildināts gan ar informācijas pieejamības sadaļu, gan ar nosacījumu, ka visi atklātā tiesas sēdē pieņemti spriedumi tiek publicēti internetā.

Taču ar to šodien vairs nepietiek - gan tādēļ, ka mainījies sabiedrības informācijas galvenais avots - mediji, to formas, ātrums un tieslietās specializējušos žurnālistu nepietiekamība, gan mainījušies tiesu procesi, ieviešot rakstveida procesu, saīsinātos spriedumus, atteikumus pieņemt lietas izskatīšanai utt. Sabiedrība saņem ātru, bet ne vienmēr pilnīgu informāciju, lasa skaļus virsrakstus, bet neatrod skaidrojumu. Cilvēkam nav saprotams, kāpēc tiesa nav rīkojusies tā, kā šķietamais taisnīgums prasa, toties ir skaidra atbilde par neuzticēšanos tiesām, kad to viņam vaicā dažādu aptauju veicēji. Rezultāti un to interpretācija ir tiesām visai negatīva, kas savukārt veicina šī stereotipa par neuzticēšanos tālāku attīstību.

Kā izkļūt no šī neuzticības loka? Šodien nepakavēšos pie Tieslietu padomes iniciētā korupcijas uztveres pētījuma, kura secinājumi un profesionāļu ieteikumi lika Tieslietu padomei pievērsties tiesu sistēmas komunikācijas jautājumam. Svarīgākie secinājumi bija divi:

1) Tiesu sistēma nav tikai tiesas - tādēļ jābūt vienotai komunikācijai visai tiesu sistēmai;

2) Komunikācijai jābūt tiesas darba sastāvdaļai - tādēļ vajadzīga tiesu komunikācijas stratēģija.

Tieslietu padome izveidoja darba grupu, kurā aicināja strādāt pārstāvjus no Tiesnešu ētikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, un piesaistīja komunikācijas speciālistu.

Nonācām pie atziņas, ka komunikācijas procesam jāveido trīs atsevišķi dokumenti:

1) Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas - ar tiesu sistēmu saprotot visas tās iestādes un nozares, kas pārstāvētas Tieslietu padomē;

2) Tiesu komunikācijas stratēģija - konkrētāku rīcību dokuments tieši tiesām;

3) Komunikācijas rokasgrāmata - praktisks palīglīdzeklis komunikācijas procesā.

Šobrīd Tieslietu padome ir apstiprinājusi jau divus no šiem dokumentiem - Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas un Tiesu komunikācijas stratēģiju.

Kādas ir turpmākās darbības, lai šos dokumentus ieviestu dzīvē?

Komunikācijas vadlīnijām:

1) tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu (jo iesaistīts daudz tiesu sistēmas institūciju);

2) tiek izstrādātas krīzes komunikācijas vadlīnijas.

Lai mūsu rīcības būtu profesionālas un sasniegtu cerēto mērķi, šī procesa vadībai un konsultācijām ir pieaicināti šīs jomas speciālisti.

Komunikācijas stratēģijai:

1) tā tiek skaidrota un diskutēta ar tiesnešiem. Jūnijā Tieslietu padome un Tiesnešu ētikas komisija aicināja uz kopīgu sanāksmi par šo jautājumu tiesu priekšsēdētājus. Tiesnešu ētikas komisija izbraukuma sēdēs tiekas ar tiesnešiem un pārrunā komunikācijas problēmjautājumus;

2) tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata. Šī dokumenta sagatavošana uzticēta Tieslietu ministrijas komunikācijas speciālistiem, un ceram, ka vēl šogad saņemsim Rokasgrāmatas projektu.

Tiesu komunikācijas praktiskākiem jautājumiem ir veltīta šodienas konferences otrā daļa. Es šo jautājumu noslēgšu ar trīs akcentiem:

1) Pirmkārt, jau pieminētais uzdevums - komunikācijai ir jābūt tiesas ikdienas darba sastāvdaļai. Tātad tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šo procesu savā tiesā tikpat lielā mērā kā par citiem darba organizācijas jautājumiem. Un ikviena tiesneša pienākums ir atbalstīt komunikācijas procesu - ne katram obligāti jākļūst par Runas personu un jārunā televīzijas kameru priekšā, bet sniegt konstruktīvu atbalstu šīm Runas personām gan ir jāvar un jāgrib.

2) Otrkārt, īpaši pārdomātai komunikācijai jābūt dažādos pārmaiņu procesos. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga kā komunikācijas ar sabiedrību ir arī iekšējā komunikācija starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Ne visai veiksmīga šajā ziņā bijusi līdzšinējā komunikācija rajona tiesu reorganizācijas procesā, par ko liecina satraukums un protesti, kas pausts vēstulēs, ko Tieslietu padome saņēmusi gan no tiesām, gan novadu pašvaldībām. Apstiprinot Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu, Tieslietu padome vienlaikus norādīja uz komunikācijas nepieciešamību ar reorganizējamo tiesu tiesnešiem un darbiniekiem un reformas gaitas un rezultātu izskaidrojumu sabiedrībai.

3) Treškārt, tiesu komunikācijas stratēģija tiek attiecināta arī uz tiesnešu pašpārvaldes institūcijām un Disciplinārtiesu. Arī šīm institūcijām jābūt savam komunikācijas plānam, kā normatīvā regulējuma ietvaros kļūt pietiekami atvērtām un saprotamām sabiedrībai.

Tiesnešu atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā

Kā zināms, Tieslietu padomei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču mūsu iespēja ir aktualizēt kādu jautājumu ar pētījumiem, analīzi, padomes lēmumiem un vēršanos pie attiecīgajām amatpersonām un institūcijām. Tādā veidā Tieslietu padomei ir izdevies pievērst uzmanību nepilnībām valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, proti, būtisko atšķirību starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu. Par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem šobrīd var būt pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.

Tieslietu padome veica analīzi par reālo atalgojumu un vērsa uzmanību uz problēmu, ka, iekļaujot tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistēmā, plānotais līdzsvars ir izjaukts, atceļot piemaksu un prēmiju ierobežojumus valsts pārvaldē, bet saglabājot tos tiesnešiem un prokuroriem.

Vairākkārt šo jautājumu aktualizējusi padomes sēdēs un sarakstēs ar Finanšu ministriju, Tieslietu padome vērsās tieši pie Ministru prezidentes, norādot, ka šobrīd tiesnešu atalgojums neatbilst tiesnešu neatkarības principam un nenodrošina tiesnešiem atbilstošu atlīdzību. Tieslietu padome aicināja novērst radušos situāciju un izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, grozījumu sagatavošanā iesaistot arī padomi.

Tieslietu padome uzskata - lai līdzsvarotu tiesnešu un prokuroru un valsts pārvaldes ierēdņu atalgojumu, tiesnešu atalgojums jāpiesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli publicētajam aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī, piemērojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē atteikties no tiesnešu atalgojuma sasaistes ar valsts pārvaldes ierēdņu 12.mēnešalgu grupu, kā tas ir šobrīd.

Ministru prezidentes uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāja vairākus variantus tiesnešu un tai piesaistītai prokuroru atalgojuma sistēmas maiņai. Tieslietu padome ir akceptējusi risinājumu, ka tiesneša atalgojums tiek pietuvināts izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim, nosakot rajona tiesneša mēnešalgas aprēķina koeficientu 4,31. Turklāt atalgojuma līdzsvarošanai noteikt trīs gadu periodu no 2017.gada.

Arī tiesu darbinieku atalgojums ir Tieslietu padomes uzmanības lokā. Skatot jautājumu par apgabaltiesu un rajona tiesu un Augstākās tiesas budžetu pieprasījumu 2016.gadam, Tieslietu padome aktualizēja faktu, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku atalgojums šobrīd ir neadekvāti zems darba kvalifikācijai un apjomam, kā arī tas nav konkurētspējīgs valsts pārvaldē. Līdz ar to tiesu personāla mainība pārsniedz pat 40% gadā, kas nepašaubāmi mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti un var ietekmēt arī personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju aktualizēt šo problēmu un vērst uz to Ministru kabineta uzmanību.

Šobrīd ir saņemta Ministru prezidentes rezolūcija, kurā valdības vadītāja lūdz tieslietu ministram un finanšu ministram ņemt vērā sniegtos priekšlikumus par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumiem, izstrādājot valsts budžeta projektu 2017.gadam.

Tieslietu padomes tuvākās NĀKOTNES JAUTĀJUMI būs tie, par ko diskusijas jau bijušas un kas tiks turpinātas pēc viedokļu aptaujām, izvērtējuma un, iespējams, jaunu risinājumu piedāvājuma.

Viens no aktuālākajiem neapšaubāmi būs rajona tiesu namu koncepcijas tālāka attīstība. Turpmāki soļi šajā reformā būtu sperami tikai pēc objektīvas līdzšinējo pārkārtojumu ieguvumu un zaudējumu analīzes un, kā jau iepriekš minēju, - nodrošinot pietiekamu informāciju un komunikāciju gan ar tiesnešiem, gan pašvaldībām, gan sabiedrību.

Tieslietu padomei nāksies atgriezties arī pie jautājuma par iespējamu tiesnešu un prokuroru imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās, kā to rekomendējusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO). Tieslietu padome lēmumu nepieņēma, jo viedokļi par šo jautājumu darba grupās un tiesnešu aptaujās bijuši konceptuāli atšķirīgi. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu noskaidrot plašāku tiesnešu viedokli par šo jautājumu, tādēļ tas ir viens no jautājumiem aptaujas anketā konferences dalībniekiem. Diskutējot par šo jautājumu, Tieslietu padome norādīja, ka, pirms lemt par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, būtu jāpārskata normatīvo regulējumu administratīvo pārkāpumu procesā.

Visbeidzot - jautājums par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietās. Tieslietu padome Augstākās tiesas plēnuma iebildumu pret Disciplinārtiesas kā vienotas apelācijas instances noteikšanu uzskatīja par vērā ņemamu argumentu, lai atgrieztos pie diskusijām par šo jautājumu.

Augstākā tiesa neatbalsta, ka šī funkcija tiek uzlikta Disciplinārtiesai, kura tika veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lēmumu pārsūdzībai, lai novērstu tiesnešu tiesību iespējamu aizskārumu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nebija pārsūdzami, turpretī citu tiesu sistēmas amatpersonu lēmumu pārsūdzība iespējama Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Augstākā tiesa norādīja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem - sistēmiskā, procesuālā, funkcionālā un arī no nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma. Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas un administratīvās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatūru disciplinārlietu izskatīšanā. Katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākajai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kā tas būtu šajā gadījumā, paildzina citu - kasācijas tiesvedībā esošu - lietu izskatīšanas ilgumu. No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka tiktu būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms. Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi.

NOBEIGUMĀ izteikšu pateicību augsti godājamajam Valsts prezidentam par ieinteresētību tiesiskuma stiprināšanā valstī, ieklausoties arī tiesu varas viedoklī. Tam apliecinājums ir Valsts prezidenta personiska klātbūtne pirmajā tiesnešu konferencē pēc stāšanās prezidenta amatā, kā arī Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveide. Esam gandarīti, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija ir novērtējusi Tieslietu padomes nozīmi tiesu varas pārstāvēšanā un Tieslietu padomes lomas stiprināšana ir viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura komisija strādā.

Mūsu visu mērķis ir viens - tiesiska Latvijas valsts, taisnīga un neatkarīga tiesu vara.

Sveicu visus mūsu valsts svētkos - Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienā, ko atzīmēsim nākamnedēļ.

Novērtē šo rakstu:

8
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...